Inovatīvs barības un izejvielu tirdzniecības uzņēmums Linen veiksmīgi noslēdzis 2024. gadu, demonstrējot ievērojamu izaugsmi un nostiprinot savas pozīcijas globālajā tirgū. Uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 11,6 miljoniem eiro, sasniedzot 46,94 miljonus eiro, savukārt neto peļņa sasniegusi 2,42 miljonus eiro, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar 2023. gadu.

Aizvadītajā gadā Linen (SIA “L.J. Linen”) pārdeva rekordlielu apjomu produkcijas – 132 tūkstošus tonnu, kas veido 10 % no kopējā konkrētās produkta grupas eksporta no Eiropas Savienības. Tāpat uzņēmums paplašināja savu darbību, izveidojot trīs jaunas meitas sabiedrības Āzijā un Latīņamerikā, kas kalpos par pamatu turpmākai attīstībai šajos reģionos.

“2024. gada rezultāti apstiprina, ka mūsu stratēģija – fokusēšanās uz ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu tirgu apgūšanu – ir nesusi panākumus. Mēs esam spējuši kāpināt pārdošanas apjomus, vienlaikus saglabājot stabilitāti mainīgajos globālajos tirgus apstākļos. Šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties mūsu profesionālajai komandai, kas neatlaidīgi strādā, lai nodrošinātu klientiem uzticamu un efektīvu piegādes procesu inovatīvā un mūsdienu biznesa videi atbilstošā manierē. Mēs mērķtiecīgi paplašināmies dažādos reģionos un galvenokārt ārpus Eiropas Savienības, kas palielina mūsu noturību pret globālo nenoteiktību, līdz ar to neesam atkarīgi no vienas valsts vai reģiona. Tikpat būtiski ir arī tas, ka mēs starptautiskajā tirgū piedāvājam preces, kas ir pārtikas ķēdes pats sākums – pieprasījums pēc tām ir stabilāks salīdzinājumā ar citiem svārstīgiem produktiem, kā, piemēram, naftas produktiem, kas, savukārt, nepārtraukti ietekmē globālo tirgu,” uzsver Jānis Kuļikovskis, Linen valdes priekšsēdētājs.

Latvijas uzņēmums Linen (SIA “L.J.Linen”) tuvākajā laikā plāno atgriezties kapitāla tirgū ar jaunu obligāciju programmu ar mērķi nodrošināt dinamiski augošā uzņēmuma ilgtermiņa attīstības un finanšu stratēģijas īstenošanu.

Obligāciju emisija ir plānota slēgtā piedāvājuma formātā, un pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq First North biržas sarakstā. Linen ir noslēdzis līgumu ar Latvijas vadošo investīciju banku Signet Bank kā emisijas organizatoru.

Jaunā obligāciju programma ir loģisks turpinājums 2022. gadā realizētajai pirmajai starptautiskā uzņēmuma obligāciju emisijai, kura piesaistīja lielu investoru interesi, un obligācijas tika atmaksātas jau pirms dzēšanas termiņa. Šī pieredze Linen kalpojusi kā vērtīgs pamats uzticības veidošanai ar investoriem, un ir skaidrs apliecinājums uzņēmuma finansiālajai disciplīnai, stabilitātei un atbildīgai attieksmei pret saistībām. Obligāciju emisijas rezultātā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti uzņēmuma apgrozāmā kapitāla palielināšanai, kas ļaus būtiski palielināt apgrozījumu jau esošajos tirgos. Izaugsmes pamatā ir mērogojama, modernizēta un finansiāli disciplinēta darbība.

No 4. līdz 7. jūnijam Rīgā norisināsies starptautiskās Eiropas tauku pārstrādes un dzīvnieku blakusproduktu pārstrādātāju asociācijas EFPRA (European Fat Processors and Renderers Association) 23. kongress, kas Latvijā pulcēs vairāk nekā 500 nozares profesionāļus no visas pasaules.

Šis ir gada nozīmīgākais notikums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) nozarē, kur vienkopus satiekas politikas veidotāji, zinātnieki, uzņēmēji un nozares līderi, lai diskutētu par aktualitātēm un nākotnes attīstību.

Kongresa programma ir veltīta ilgtspējīgai attīstībai, inovācijām un normatīvās vides izmaiņām dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (DZIB) un barības ražošanas jomā. Tās centrā būs tādi jautājumi kā dzīvnieku tauku izmantošana atjaunojamās enerģijas ražošanā Eiropas Savienības (ES) Atjaunojamās enerģijas direktīvas (RED) kontekstā, ES normatīvo aktu saskaņošana ar Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (WOAH) standartiem, alternatīvo proteīnu izmantošanas iespējas un attīstība barības sastāvā, kā arī inovācijas ūdensdzīvnieku barībā un izaicinājumi, ar ko saskaras Eiropas ādas pārstrādes nozare. Kongresā uzstāsies augsta līmeņa eksperti no Eiropas Komisijas (DG SANTÉ), Eiropas Lopbarības ražotāju federācijas (FEFAC), Milānas Universitātes (Università degli Studi di Milano), Cotance, Kevins Makgīnijs (Kevin McGeeney), SCB Group izpilddirektors, kā arī tiks prezentēts EFPRA ikgadējais nozares pārskats.

Latvijas uzņēmums L. J. Linen, sākot ar 2025. gada 1. oktobri, visos tirgos tas darbosies ar vienotu Lionpro zīmolu, apvienojot vēsturisko Linen nosaukumu ar starptautiski atpazīstamo Lionpro.

Šī apvienošanās iezīmē jaunu posmu uzņēmuma attīstībā un nostiprina tā pozīcijas kā vienam no uzticamākajiem dzīvnieku barības sastāvdaļu piegādātājiem vairāk nekā 50 valstīs visā pasaulē. Lēmums apvienot zīmolus pieņemts tieši šobrīd, jo uzņēmums ir sasniedzis starptautisku mērogu, kur vienots zīmols nodrošina konsekventāku komunikāciju, arvien efektīvāku resursu izmantošanu un lielāku ietekmi tirgū. Ar šo soli kompānija veido vienotu identitāti, kas apvieno Eiropas pieredzi ar Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas tirgu spēku un potenciālu.

Vēsturiski nosaukums Linen simbolizēja uzņēmuma saknes Latvijā, taču jau vairāk nekā 30 gadus uzņēmuma kodols ir dzīvnieku barības sastāvdaļu tirdzniecība. Lionpro daudz precīzāk un spēcīgāk atspoguļo darbības jomu, globālās ambīcijas un izaugsmes mērķus. Vienots zīmols nozīmē mērķtiecīgu komunikāciju ar klientiem, partneriem un investoriem, vienkāršākus procesus, lielāku caurspīdību un vēl spēcīgāku reputāciju pasaules tirgos. Tas ļaus apvienot resursus un kompetences, stiprināt tirgus pozīcijas, nodrošināt klientiem vienotus kvalitātes standartus un finanšu efektivitāti, kā arī atbalstīt stratēģisku attīstību nākotnē. Pakalpojumu klāsts un līgumu saistības paliks nemainīgas – visi spēkā esošie nosacījumi paliek spēkā, un sadarbības partneriem nav nepieciešamas papildu darbības.

Pasaules Bankas (PB) institūcija – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA), izsniegusi 9 miljonu ASV dolāru politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju Latvijas uzņēmuma SIA “L.J. Linen” investīciju projekta īstenošanai Kenijā.

Šis ir vēsturiski pirmais gadījums, kad Latvijas uzņēmumam tiek piešķirta MIGA garantija investīcijām attīstības valstīs, tostarp nodrošinot aizsardzību pret investīciju ekspropriāciju (īpašuma atsavināšanu), valūtas ierobežojumiem, civilajiem nemieriem un to radītajām sekām.

Šī garantija ir nozīmīgs apliecinājums uzņēmuma kompetencei un ilgtspējīgai attīstības stratēģijai, kā arī būtisks signāls Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai un eksportspējai.

MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu LIONPRO Group investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. Projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā.

LIONPRO valdes priekšsēdētājs Jānis Kuļikovskis ir iecelts par Indonēzijas Republikas goda konsulu Latvijas Republikā.

Šis tituls palīdzēs sekmēt vēl ciešāku sadarbību ar LIONPRO otru lielāko un pēdējos gados augošāko tirgu – Dienvidaustrumāzijas reģionu -, kurā jau vairāku gadu garumā dzīvnieku barības piedevu nozarē darbojas Latvijas kapitāla ģimenes uzņēmums LIONPRO (iepriekš L.J.Linen).

Ceremonija notika Indonēzijas vēstnieka rezidencē Stokholmā, Zviedrijā, un to vadīja ekselence Dr. Jajans Ganda Hajats Muljana, Indonēzijas vēstnieks Zviedrijā un Latvijā. Pasākumā piedalījās arī ekselence Normans Penke, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Zviedrijā un nerezidējošais vēstnieks Indonēzijā, kā arī Indonēzijas vēstniecības amatpersonas.

Savā uzrunā vēstnieks Dr. Jajans Ganda Hajats Muljana uzsvēra, ka Jāņa Kuļikovska iecelšana ir nozīmīgs solis Indonēzijas diplomātiskās klātbūtnes un sadarbības paplašināšanā Latvijā. Viņš pauda pārliecību, ka jaunais goda konsuls spēlēs stratēģisku lomu divpusējās sadarbības veicināšanā – īpaši ekonomikas, kultūras apmaiņas un kopienu savstarpējo kontaktu jomās. Vēstnieks arī akcentēja pieredzes nozīmi, iesaistot Latvijas privātā sektora līderus, īpaši ņemot vērā Jāņa Kuļikovska profesionālo pieredzi starptautiskās biznesa konsultācijās.

Pērn Latvijā ieviestās izmaiņas polimēru iepakojuma apsaimniekošanā ir būtiski palielinājušas pārstrādājama plastmasas iepakojuma izmantošanu, taču šīs sfēras aprites ekonomiku ietekmē naftas cenu svārstības un iepakojuma ražošanā izmantojamo materiālu pārstrādes īpašības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš atzīst, ka līdz tam ražotājiem (tirgotājiem) nebija tiešas — finansiālas – motivācijas pievērsties plastmasas iepakojuma jautājumiem un izmantot (cik vien tas iespējams) pārstrādājamu iepakojumu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 29.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Finansēs neaizsargātākie ir jaunieši un sievietes

Tēma

Apbrīnojams progress ēnu ekonomikas samazināšanā

Aktuāli

Trūkst jaunu vecāku, trūks arī bērnu

Finanses

Cik sekmīgs ir bijis finanšu sektora kapitālais remonts?

Diskusija

Zemes resursi jāizmanto jēgpilni

Ilgtspējīgas lauksaimniecības stūrakmeņi ir kooperācija, darbības sfēru diversifikācija, darba efektivizācija komplektā ar apdrošināšanu un reāliem attīstības investīciju plāniem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemnieku saimniecības (augkopība, piena lopkopība, piena produktu ražošana) Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs. Viņš atzīst, ka lauksaimniecība ir augsta riska sfēra, ko pierāda jau trešais gads, kurā šī joma tiek pakļauta nepārvaramai varai, kas spiež lauksaimniekus ne tikai mainīt domāšanu, bet arī attieksmi un pārvērtēt savu nākotnes attīstības scenāriju.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.ugusta numurā lasi:

DB analītika

Inflācijas temps nemainīgs - 3,8 %

Intervija

Lauksaimniecība bez apdrošināšanas ir kazino. Zemnieku saimniecības Zilūži īpašnieks Valts Grasbergs

Lauksaimniecība

Nelabvēlīgie apstākļi spiedīs mainīties

Interese par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem un iespējām Latvijas uzņēmējdarbības vidē turpina augt - 2026. gadā visaktuālākā tēma būs saistīta tieši ar produktivitātes paaugstināšanu, izmantojot vismodernākos tehnoloģiskos risinājumus.

Šāds secinājums izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2025" rezultātiem. Aptaujā noskaidrots, ka MI spēju apgūšana būs galvenā aktualitāte 49,7 % uzņēmumu, apsteidzot ilgtspēju un citas tēmas.

Interese par MI Latvijas korporatīvajā vidē ir patiešām augsta. "Vadītāja digitālais portrets 2025» rezultāti rāda, ka vismaz trešā daļa no respondentiem regulāri izmanto MI teksta ģeneratorus un attēlu veidošanas rīkus, turklāt to ambīcijas ir krietni vērienīgākas. Gandrīz puse aptaujāto uzņēmumu vēlas uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu, un katrs ceturtais labprāt MI padarītu par lietveža palīgu dokumentu sagatavošanā. Uzņēmējus intriģē viena no šā gada "karstākajām" aktualitātēm – daudzslāņu MI aģenti, kam var piešķirt dažādas prasmes un likt strādāt darba grupās kopā ar cilvēkiem, kur tie patstāvīgi veic savus darba pienākumus. Pastiprinātā interese atspoguļojas pētījuma rezultātos, kas rāda, ka 49,7 % aptaujāto tieši mākslīgā intelekta integrēšana darba vidē būs vissvarīgākā tēma.31,7 % aptaujāto par nozīmīgāko prioritāti jaunajā gadā uzskata ilgtspējas jautājumu risināšanu, un 30 % pieliks pūles pārdošanas procesu automatizācijā. Nedaudz vairāk nekā piektdaļai respondentu jeb 22,1 % svarīgākais uzdevums ir ieviest e-rēķinu aprites sistēmu.

Dzīve bez elektroniskā paraksta uzņēmējdarbības vidē kļuvusi neiedomājama. Pandēmijas gados piedzīvojis strauju popularitātes pieaugumu, tagad e-paraksts tiek lietots četros no katriem pieciem Latvijas uzņēmumiem, un ir pārliecinoši populārākais digitālais rīks birojos.

Savukārt no datorpogrammām visaktīvāk tiek izmantota dokumentu vadības vai lietvedības programma, liecina ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» dati.

«E-parakstu ikdienā izmanto 82,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem, un tam ir vienkāršs izskaidrojums. Šis digitālais rīks ir ērts, darbojas labi, turklāt paātrina dokumentu apriti. Pateicoties e-parakstam, uzņēmumi var krietni ietaupīt laiku, jo vairs nav nepieciešams braukt uz biroju vai pie sadarbības partnera parakstīt dokumentus, kā arī atkrīt izdrukātu, parakstītu dokumentu sūtīšana pa pastu vai ar kurjeru,» ar “Vadītāja digitālais portrets” rezultātiem iepazīstina pētījumu veikušā uzņēmuma Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

AS "Pasažieru vilciens" (PV) padome kompānijas valdes priekšsēdētāja amatā iecēlusi Raiti Nešporu, kurš iepriekš šo amatu pildīja uz laiku līdz brīdim, kad padome ievēlēs kompānijas jauno vadītāju, kas izvēlēts, organizējot publisku konkursu, informē PV.

Savukārt kompānijas valdes locekles amatā padome iecēlusi Zani Āboliņu.

Nešpors amata pienākumus sāk pildīt trešdien, bet Āboliņa darbu amatā sāks šogad 19.novembrī. Abiem valdes locekļiem pilnvaru termiņš noteikts uz pieciem gadiem.

Kompānijā informē, ka Nešpora atbildības jomas būs finanšu vadība, cilvēkresursu vadība, komercdarbības attīstība un korporatīvās pārvaldības joma, savukārt Āboliņas atbildības jomas būs administratīvā pārvaldība, pārmaiņu vadība, kvalitātes un drošības pārvaldības sistēmas (DPS), kā arī risku vadības nodrošināšana.

PV padomes priekšsēdētājs Mikus Ozols norāda, ka pēdējo četru gadu laikā Nešpors sevi ir pierādījis kā profesionāli ar nepieciešamajām kompetencēm un pieredzi, kas virza uzņēmuma attīstību un pārmaiņu procesus. Viņa aktīvā iesaiste darbības efektivitātes uzlabošanā ir stiprinājusi PV ilgtspēju un sagatavojusi uzņēmumu nākotnes izaicinājumiem.

Mākslīgā intelekta (MI) ekspansija darbavietās turpina pieņemties spēkā. Aizvadīto divu gadu laikā ceturtā daļa no visiem nodarbinātajiem pilnveidojuši prasmes, kā izmantot MI darba pienākumu veikšanā. Vēl vairāk ir tādu, kas šādas iemaņas vēlētos iegūt tuvākajā nākotnē, noskaidrots ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2025. gada kārtā.

MI izmantošana šogad kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko prasmi darbavietās, un to apguvuši 24,8 % no visiem respondentiem. Ja iepriekšējos gados lielākā interese par vismodernākajām tehnoloģiskajām iespējām bija vadītājiem, tad šogad sasparojušies arī darbinieki.

Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šīs iemaņas apguvuši 24,5% aptaujāto, bet darbinieku – 25,2%. 2025. gads arī kļuvis par pirmo, kad MI kļuvusi par pārliecinoši pieprasītāko apgūstamo prasmi, apsteidzot darba un privātās dzīves līdzsvarošanas (19,3%), laika plānošanas (17,4%) un motivēšanas iemaņas (13,9%). No aptaujas datiem var secināt, ka MI sniegto iespēju iepazīšana tuvākajos gados vērsīsies plašumā. 33,9% respondentu jau izteikuši vēlēšanos apgūt vai papildināt tieši šīs digitālās prasmes. Īpaši apņēmīgi šajā jautājumā ir vadītāji – šajā grupā tādu vēlmi izteikuši 38,2% aptaujāto. Darba ņēmēju vidū šādu cilvēku īpatsvars ir 29,6%. Jāpiebilst, ka interese par MI korporatīvajā vidē ir teju divreiz augstāka nekā par otro populārāko digitālo prasmi – darbu ar failu koplietošanas sistēmām. Tās vēlas apgūt 19,2% no visiem respondentiem.

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Trīs gados, kopš ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) modeļi tika padarīti pieejami plašākai sabiedrībai, tie paguvuši ieņemt nozīmīgu vietu uzņēmumu ikdienas darbā. Pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2025" noskaidrots, ka līdz šim visplašāk bija izmantoti teksta ģeneratori, taču biznesa lietotāju vēlmes ir krietni ambiciozākas. Uzņēmumi MI vēlētos uzticēt daudz vairāk un atbildīgākus uzdevumus, tostarp personāla noslodzes plānošanu un oficiālo dokumentu sagatavošanu.

Latvijas uzņēmumu aptaujas rezultāti rāda, ka vislielākā interese ir par MI iesaistīšanu cilvēkresursu nodaļas darbā. 46,2% no visiem respondentiem vēlētos uzticēt MI rīkiem strādājošo noslodzes plānošanu un darba grafiku veidošanu. Augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vidū šī vēlme ir vēl spēcīgāka, 49% aptaujāto apsver šādu domu. Ņemot vērā, ka plānošanas darbs lielā mērā ir matemātisks, MI rīki ar to tiktu galā pat ļoti labi, vienmērīgi sadalot darba slodzi un ieplānojot pietiekami ilgus atpūtas periodus.

Otra populārākā vēlme ir uzticēt MI jurista palīga vai lietveža pienākumus. Šobrīd ģeneratīvie sarunboti intensīvi tiek izmantoti e-pasta vēstuļu un iesniegumu gatavošanā, taču uzņēmēji vēlas, lai uz tiem varētu paļauties arī dažādu līgumu, rīkojumu un citu lietvedības dokumentu sagatavošanā. Ja vien biznesa vidē valdītu pārliecība, ka MI nepieļaus kļūdas, tad šādu speciālistu pakalpojumus labprāt izmantotu 42,8% no visiem aptaujātajiem. Arī šajā jautājumā vadītāju interese par MI ir spēcīgāka nekā strādājošo. Pirmo grupā virtuālos dokumentu gatavotājus savā komandā labprāt redzētu 48% respondentu, bet strādājošo vidū šādu iniciatīvu atbalsta 37,1%.

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu uz nākamajiem trīs gadiem pārvēlēts zivju pārstrādes uzņēmuma SIA "Karavela" valdes loceklis Andris Bite, informēja LDDK.

Sapulcē piedalījās 118 darba devēju pārstāvji, kuri ievēlēja arī 14 padomes locekļus.

LDDK padomē līdzās Bitem uz turpmākajiem trīs gadiem ievēlēti SIA "Laflora" valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks, AS "SAF Tehnika" valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs un SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde.

Tāpat padomē darbosies AS "Latvijas finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, AS "Olpha" padomes priekšsēdētājs Jānis Buks, Latvijas Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un AS "CleanR Grupa" padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Padomē ievēlēta arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone, Latvijas Privātās un iespējkapitāla asociācijas valdes loceklis Edgars Pīgoznis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Rīgas Tehniskās universitātes attīstības un finanšu prorektors Artūrs Zeps.

Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Latvijas kapitāla ģimenes uzņēmums LIONPRO, kas nodarbojas ar dzīvnieku barības piedevu tirdzniecību visā pasaulē, turpina īstenot ilgtermiņa stratēģiju Āfrikas tirgos, attīstot reģionāla piegādes centra ieceri Rietumāfrikā.

Mērķis ir stiprināt piegādes ķēžu efektivitāti un nodrošināt ciešāku sadarbību ar gan esošajiem, gan potenciālajiem partneriem reģionā.

Latvijas uzņēmumam jau šobrīd ir piegādes centrs Temas ostā Ganā, kas kalpo kā bāze ikdienas loģistikas operācijām un sadarbībai ar vietējiem partneriem. Plānotais loģistikas centrs paredzēts kā nākamais attīstības solis, paplašinot esošo klātbūtni un nodrošinot preču piegādes gan Ganas tirgum, gan tālāk uz Ziemeļiem, aptverot plašāku Rietumāfrikas reģionu.

Centru iecerēts attīstīt pakāpeniski, to aprīkojot ar iekārtām preču apstrādei un ražošanai, tādējādi palielinot pievienoto vērtību uz vietas un nodrošinot elastīgākas un ātrākas piegādes reģionā. Gana kā stratēģiska atrašanās vieta izvēlēta, ņemot vērā valsts politisko stabilitāti, attīstīto ostu infrastruktūru un tās nozīmīgo lomu kā reģionālam tirdzniecības un loģistikas mezglam Rietumāfrikā. Šī iniciatīva ir daļa no LIONPRO ilgtermiņa redzējuma veidot ilgtspējīgas piegādes struktūras Āfrikā, vienlaikus veicinot reģiona lauksaimniecības un pārtikas sektora izaugsmi.

Ar strauju izaugsmi un stabilu peļņu noslēdzot aizvadīto gadu, biroju komplekss VERDE un tā attīstītāji – investīciju pārvaldības uzņēmums Capitalica Asset Management (Capitalica) – sper nākamo soli attīstībā. Capitalica komanda ir apņēmības pilna lauzt stereotipus par A klases biroju trūkumu Rīgā un pierādīt, ka augstākās klases biroju segments ir dzīvotspējīgs un augsti pieprasīts arī Latvijas galvaspilsētā.

Par VERDE attīstību, Capitalica ilgtermiņa redzējumu nozares attīstībā, Rīgas biroju tirgus potenciālu un investīciju iespējām Dienas Biznesam stāstīja Capitalica valdes priekšsēdētājs Andrius Barštis (Andrius Barštis) un Capitalica Investoru attiecību vadītājs Latvijā Jānis Rībens.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.jūnija numurā lasi:

Finanses

Izaugsmes iespējas komerciālā nekustamā īpašuma investoriem, kad Baltijas tirgus kļūst par šauru. Hanness Pihls, Summus Capital valdes loceklis

Statistika

Aizbrauc daudz, dzimst mazāk, pensiju gribēs atlikušie

Tēma

44% no Latvijas pilsoņiem televīzija nav svarīgs informācijas avots

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējums jaunas tehnikas iegādei.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ar nekvalitatīvu preci saskāries katrs ceturtais

Tēma

Administratīvi teritoriālā reforma tika veikta, balstoties uz aplamiem pieņēmumiem

Aktuāli

Vecāki Latvijā zaudēt darbu nedrīkst

Enerģētika

Latvijai ir milzīgs vēja enerģijas potenciāls. Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore

Bankas

RIB kāpina jaudu uzņēmumu kreditēšanas jomā. Reģionālās investīciju bankas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Jakovļevs

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Rīgā 27. augustā sāksies viens no vērienīgākajiem šā gada sporta pasākumiem - Eiropas vīriešu basketbola čempionāts, kas galvaspilsētas tūristu plūsmu papildinās ar tūkstošiem fanu no dažādām pasaules valstīm, divu nedēļu laikā valsts finanšu asinsritē ienesot vairāk nekā 60 miljonus eiro.

Eiropas čempionāts basketbolā (EuroBasket 2025) būs 42. kontinenta čempionāts. Tajā piedalīsies 24 Eiropas nacionālās vīriešu basketbola izlases. Tas norisināsies no 2025. gada 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīri tiks aizvadīti Rīgā, Limasolā, Tamperē un Katovicē, bet izslēgšanas spēles (playoff) tiks aizvadītas Xiaomi Arēnā Rīgā. Fakts, ka turnīrs notiek Rīgā, ir ne tikai unikāls panākums sporta jomā, bet arī biznesa jomā. Par izdevumiem procesā un plānotajiem ieņēmumiem pasākuma gaitā Dienas Bizness izjautāja Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.augusta numurā lasi:

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Vēl uzņēmēju žurnala Dienas Bizness 16.decembra numurā lasi:

DB analītika

Ražošanā peļņas daļa kūst

Tēma

Latvija - Eiropas Savienības militāro izdevumu lielvalsts

Pavisam vienkārši

Jo mazāks komercsektors, jo vājāka valsts

Kapitāla tirgus

Attīstīts kapitāla tirgus – kopēja Baltijas prioritāte

Enerģētika

Zaļās enerģijas projektiem vairāki finansējuma avoti

Dekarbonizācija

Kravas auto dekarbonizācija prasīs visas sistēmas reorganizāciju

Portrets

Kārlis Zenfs, SIA Linas Agro valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Veronika Valkere, labdarības iniciatīvu vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs

Ilggadējais piena pārstrādes koncerna "Food Union" uzņēmumu pārstāvis Harijs Panke atstājis koncerna uzņēmumu AS "Rīgas piena kombināts" padomes priekšsēdētāja vietnieka un AS "Valmieras piens" padomes locekļa amatus, kā arī Latvijas Piensaimnieku centrālā savienības valdes locekļa amatu, informē uzņēmumā.

"Food Union" norāda, ka Panke 1975.gadā sāka strādāt Alojas pienotavā par ražošanas vadītāju un pēcāk Jaunpiebalgas pienotavas direktora amatā. Tāpat viņš kopš 1980.gada strādāja AS "Valmieras piens" ražošanas vadītāja amatā, bet no 1994.gada uzņēmuma valdes locekļa un vēlāk valdes priekšsēdētāja amatā, kuru pildīja līdz 2008.gadam.

Pēc tam Panke trīs gadus bija "Valmieras piena" padomes priekšsēdētājs, bet no 2011. līdz 2013.gadam viņš atkal strādāja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā.

Kopš 2013.gada Panke bija arī "Rīgas piena kombināta" padomes priekšēdētāja vietnieks un kopš 2015.gada valdes loceklis Latvijas Piensaimnieku centrālā savienībā.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.