Vakar, 3. aprīlī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs publiski ziņoja par 2024. gadā saņemtajām patērētāju sūdzībām un sniegtajām konsultācijām par finanšu pakalpojumiem.

Arī 4finance kā finanšu pakalpojumu dalībnieks atskatās uz aizvadīto gadu un sniegto pakalpojumu kvalitāti.4finance 2024. gadā Latvijā izskatīja un izvērtēja vienu miljonu kreditēšanas iesniegumu. No šī miljona pozitīvs lēmums par kredīta izsniegšanu tika pieņemts aptuveni 200 tūkstošiem pieteikumu, ieskaitot atkārtotos klientu iesniegumus – jeb 20 % – no kopējā iesniegumu skaita.

Sūdzību skaits par 4finance sniegto pakalpojumu pēc 1 miljona pieteikumu izskatīšanas un kredītu izsniegšanas – vienpadsmit par visu 2024. gadu.Turklāt 2024. gads nav izņēmums – klientu sūdzību iesniegumu skaits 2023. gadā – 18, 2022. gadā – 10, šogad – 1.

“4finance sniegtais patēriņa kreditēšanas pakalpojums ir kvalitatīvs. Esam sasnieguši līmeni, kur klienti saistībā ar saņemto vai nesaņemto pakalpojumu iesniegt sūdzību izlemj 0,001 gadījumos no 100. Tas ir labs rādītājs, uz kuru tiekties gan visai pārējam nebanku kreditēšanas sektoram, gan bankām. Esam to panākuši, izveidojot nopietnu, robustu kredītspējas vērtēšanas sistēmu, kas efektīvi darbojas. Rezultātā mūsu klienti saņem kvalitatīvu pakalpojumu, ar kuru ir apmierināti. Un 4finance sniedz labu pakalpojumu tiem klientiem, kuru maksātspēja ir atbilstoša. Varētu teikt, ka par mūsu darbu sūdzību nav,” secina Givdo Endlers, 4finance vadītājs Latvijā.

Starptautisks fintech uzņēmums AS 4finance ir turpinājis sniegt nebanku patēriņa kreditēšanas pakalpojumus arī Latvijā. Tā apgrozījums Latvijā, salīdzinot ar 2023. gadu, ir pieaudzis par 2,8%, sasniedzot 36,3 milj. eiro.

Latvijas kreditēšanas biznesa peļņa 2024. gadā sasniedza 7,7 milj. eiro, salīdzinot ar 4,2 milj. eiro 2023. gadā.

Latvija 2024. gadā nodrošināja 7% no 4finance Grupas kopējā apgrozījuma, kas 2024. gadā sasniedza 522 milj. eiro.

Kopējā AS 4finance peļņa 2024. gadā sasniedza 73,3 milj. eiro, salīdzinājumā ar 15,4 milj. eiro 2023. gadā. Būtiskāko daļu no peļņas abos gados veidoja saņemtās dividendes no AS 4finance ārvalstu meitasuzņēmumiem.

Peļņas pieaugums 2024.gadā lielā mērā ir saistīts ar uzņēmumam piederošo meitasuzņēmumu kapitāldaļu pārdošanu ar mērķi vienkāršot 4finance Grupas korporatīvo struktūru.

“Latvijā pēdējā gada laikā esam intensīvi strādājuši pie mūsu kredītrisku izvērtēšanas procesa pilnveidošanas, kas uzlabojis gan mūsu sniegumu, gan pastiprinājis mūsu apņemšanos atbildīgas kreditēšanas jomā,” stāsta Gvido Endlers, AS 4finance izpilddirektors Latvijā.

No bankām tiek gaidīta lielāka riska apetīte kreditēšanas jomā, uzsver Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrijā informēja, ka otrdien Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes sēde, kurā tika apspriesti jautājumi, kas ir saistīti ar kreditēšanas vides attīstību tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai.

Sēdē izvērtēja aktuālos datus par kreditēšanas tendencēm un analizēja likumu grozījumu ietekmi uz fizisko personu pārkreditēšanās iespējām. Tāpat tika sākta diskusija par iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz juridisko personu kredītu refinansēšanas regulējumu.

"Mans mērķis ir mazināt birokrātiju un veicināt ekonomisko aktivitāti. Šobrīd kreditēšanas apjomi pieaug - cilvēkiem un uzņēmumiem ir vieglāk piekļūt finansējumam. Tas nozīmē, ka valdības mērķtiecīgs darbs nes rezultātus," sacīja Siliņa.

Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025".

Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas Banka publicē šo analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

"Finanšu Pieejamības Pārskata 2025" secinājumi būs atslēgas temats Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kas šā gada 21. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijās tiks meklēti labākie risinājumi, lai nodrošinātu, ka kreditēšanas atkopšanās nebūs īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Mājokļu tirgus Latvijā piedzīvo straujāko aktivitāti pēdējo piecu gadu laikā – augošais pieprasījums, stabilākas Euribor likmes un ekonomiskā vide iezīmē šī gada kreditēšanas izaugsmi.

Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē cenu un būvniecības izmaksu kāpums, kas veicina cenas pieaugumu jaunajos projektos un mudina rūpīgāk pievērties mājokļu izvēlei, dodot priekšroku funkcionālākām, energoefektīvākām un kompaktākām dzīves platībām. Vai nākamgad izdosies turpināt uzņemto tempu un kas mainīsies, skaidro Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.

Pēdējos gados mājokļu kreditēšanas aktivitāte Latvijā ir stagnējusi, piedzīvojot gan nelielus kāpumus, gan kritumus dažādu notikumu iespaidā, piemēram, Covid, būvniecības cenu kāpums, EURIBOR likmes un citi. Tomēr 2025. gads ir iezīmējies ar jūtamu kāpumu, kad no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijā sasniedzis pēdējās piecgades rekordu un audzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2020. gadu. Šogad 10 mēnešos no jauna izsniegto kredītu tirgus Latvijā audzis par 43 %, salīdzinot ar 2024. gada periodu no janvāra līdz oktobrim.

Finanšu ministrija (FM) rosina nebanku kreditētāju reģistrēšanas, licencēšanas un uzraudzības funkciju no 2027. gada 1. janvāra nodot Latvijas Bankai, liecina informācija Tiesību aktu projektu portālā.

FM sagatavojusi informatīvo ziņojumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu.

Informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka ar Ministru kabineta (MK) 2025. gada 15. jūlija rīkojumu tika apstiprināts rīcības plāns investīciju piesaistei un finanšu pieejamībai tautsaimniecībā. Rīcības plānā ir iekļauts uzdevums FM kā atbildīgajai institūcijai sadarbībā ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju (EM), kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC), biedrību "Fintech Latvija asociācija" un Latvijas Finanšu nozares asociāciju līdz 2025. gada 31. decembrim iesniegt MK ziņojumu ar izvērtējumu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, tādējādi samazinot birokrātisko slogu un nodrošinot caurskatāmu vienotu pieeju kreditētāju uzraudzībā un kontrolē.

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.

Iespējams, ja Jānis Pliekšāns (Rainis) dzīvotu šajos laikos, viņa spārnotā frāze “pastāvēs, kas mainīsies” varētu arī skanēt apmēram kā virsrakstā. Attīstoties kreditēšanas nozarei, mākslīgais intelekts (MI) nav tikai papildu rīks, ko uzņēmumi var izmantot dažādu procesu automatizācijai. MI ir pārveidojošs spēks, kas fundamentāli maina veidu, kā šodien tiek plānots viss kreditēšanas cikls un kas apgāž ierastās kreditēšanas paradigmas.

Iespējas klientu izvērtēšanas procesā

Lai gan modernas klientu maksātspējas izvērtēšanas sistēmas prot dažu sekunžu laikā izanalizēt vairākus simtus un dažkārt pat tūkstošus kritēriju, piemēram, kredītvēsturi, publiskās datubāzes, darījumu vēsturi, nodarbinātību, arī pieteikuma iesniegšanas laikā izmantotās viedierīces, MI paver iespēju iet vēl dziļāk. Jau šobrīd finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas savos klientu izvērtēšanas algoritmos ar MI palīdzību rod veidus, kā analizēt kredīta pieteicēja uzvedības modeļus, izdevumu paradumus, un citkārt arī novērtēt pieteicēja piedāvātās ķīlas vērtību atbilstoši publiskajiem tirgus datiem. Šī visaptverošā analīze ļauj aizdevējiem ieskatīties mazliet tālāk aspektos, kas ir ārpus kredītbiroju datu bāzēm un banku kontu pārskatiem. Rezultātā tā ir iespēja identificēt kredītspējīgas personas, kurām varbūt nav plašas kredītvēstures, bet kurām ir pietiekami un regulāri ienākumi, lai sekmīgi izpildītu uzņemtās saistības. Raugoties uz savu pieredzi, Wandoo Finance klientu datu apstrādē MI izmanto, lai izstrādātu parametrus risku izvērtēšanai un meklējot dziļākas sakarības klienta uzvedības un paradumu analīzē. Šobrīd vairāk nekā 90% no lēmumiem par kredītu izsniegšanu mūsu uzņēmumā pieņem automātiski algoritmi. Šāda pieeja palīdz krietni ietaupīt uz cilvēkresursu noslodzi un arī ievērojami uzlabo uzņēmuma kredītportfeļa kvalitāti.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Tērauda loksnes ir viens no svarīgākajiem materiāliem mūsdienu būvniecībā un rūpniecībā. Šis universālais materiāls apvieno augstu izturību, ilgmūžību un veidojamību, padarot to nezaienāmu dažādās nozarēs. Atkarībā no pielietojuma, tērauda loksnes tiek ražotas dažādos biezumos, izmēros un tērauda kvalitātēs, lai atbilstu specifiskām tehniskām prasībām.

Uzņēmumiem, kas izmanto tērauda loksnes, gan kvalitāte, gan uzticama piegāde ir izšķiroša nozīme. Tibnor, kas ir viens no vadošajiem tērauda produktu piegādātājiem Ziemeļvalstīs, piedāvā plašu tērauda lokšņu klāstu būvniecības un rūpniecības sektoram. Uzņēmums aktīvi strādā pie ilgtspējīgiem risinājumiem, palielinot pārstrādāta tērauda izmantošanu un optimizējot ražošanas procesus, lai samazinātu enerģijas patēriņu.

Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram, norāda Finanšu nozares asociācijas vadība.

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē, kurā vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

"Kvalitātes nodrošināšana nav tikai darbs – tas ir veids, kā citādāk skatīties uz pasauli. Kad sāku darboties šajā jomā, neaptvēru, cik krasi tā mainīs manu uztveri. Tagad es neprotu būt vienkārši klients, jūtos kā novērotājs un detektīvs, meklējot labāko piemēru," stāsta uzņēmuma "4finance" Kvalitātes nodrošināšanas vadītāja Jeļena Rodjko.

Ar ko sākās Jūsu karjeras ceļš? Kā Jūs nonācāt līdz amatam, kurā esat tagad?

Mans ceļš uzņēmumā “4finance” sākās kā Klientu apkalpošanas speciālistei zvanu centrā. Pēc dažiem mēnešiem uzņēmums nolēma izveidot kvalitātes nodrošināšanas komandu, lai sistemātiski uzlabotu servisa līmeni. Es piedalījos iekšējā konkursā un tiku izvēlēta uz amatu Kvalitātes nodrošināšanas speciālists. Bija pagājis gads, un, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem, man izteica piedāvājumu kļūt par šīs komandas vadītāju. Tobrīd svarīgi bija ne vien kļūt par vadītāju, bet arī izprast šīs lomas būtību. Mācījos motivēt komandu, ieviest inovācijas, aizstāvēt savus un komandas priekšlikumus un sadarboties ar citu departamentu vadītājiem.

Pirms vienpadsmit gadiem kādas sievietes radošais hobijs kļuva par veiksmīgu rotu biznesu. Šobrīd Nela Gems ir plaši pazīstams zīmols visā Latvijā, piedāvājot rotas dažādām gaumēm un dzīvesstiliem, līdzsvarojot kvalitāti ar cenu un izceļoties ar lielisku klientu apkalpošanu. Taču, kā jau daudzu panākumu stāstu gadījumā, viss sākās pavisam vienkārši – un mazliet nejauši.

No hobija līdz biznesam – un pirmajai mācībai plastmasas maisiņā

Nela Gems stāsts sākās vairāk nekā pirms desmit gadiem ar vēlmi darīt kaut ko radošu. Tolaik zīmola dibinātāja Nela Strenge strādāja birojā, bet juta nepieciešamību radīt ko ar savām rokām – to, kas jau kopš bērnības sagādāja prieku. Tas, kas sākās kā mazs blakusprojekts, drīz vien kļuva par aizraušanos un pēc tam – par biznesu.

“Strādāju birojā, bet vēlējos darīt kaut ko radošu un vienlaikus nopelnīt nedaudz papildus. Man vienmēr ir paticis darbs ar sīkām detaļām, tāpēc sāku mājās veidot rotas, fotografēt tās un ievietot Instagram. Tā arī radās pirmie pārdošanas piedāvājumi – un pirms sapratu, viss jau sāka attīstīties,” stāsta Nela Strenge, Nela Gems dibinātāja.

Notikusi Latvijas šokolādes ražotāja “Pure Chocolate” īpašnieku maiņa – uzņēmuma kontrolpaketi no “BaltCap Latvia Venture Capital Fund AIF KS”, kas ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansēts fonds, iegādājies jaundibināts uzņēmums “PCh Holding”, ko speciāli šim darījumam izveidojusi “Pure Chocolate” līdzšinējā vadības komanda un mazākuma akcionāri.

Biznesa attīstības mērķiem un darījuma realizācijai uzņēmums šī gada sākumā piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, kas ietver gan daļēju finansējumu kapitāldaļu iegādei, gan uzņēmuma turpmākajai attīstībai nepieciešamos finanšu instrumentus. Daļai no finansējuma kā nodrošinājums kalpojusi arī ALTUM sniegtā garantija.

Pērnā gada nogalē pabeigtā darījuma rezultātā par “Pure Chocolate” kontrolpaketes īpašniekiem kļuvušas trīs latviešu uzņēmēju ģimenes, kuras uzņēmumu ir vadījušas iepriekš, tādējādi nodrošinot uzņēmuma turpmāku attīstību Latvijā.

“Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Normunds Sala skaidro, ka darījums bijis apzināta izvēle, lai saglabātu uzņēmumu kā nacionālu zīmolu. Viņš uzsver, ka “Pure Chocolate” ir pirms teju 20 gadiem Latvijā dibināts uzņēmums, tādēļ uzņēmuma vadībai un mazākuma akcionāriem bija īpaši svarīgi saglabāt šokolādes trifeļu ražotni Latvijā un turpināt stiprināt zīmolu gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Uzņēmuma akcionāri arī turpmāk plāno ražošanu attīstīt tieši Pūrē.

Luminor neto peļņa pēc nodokļu nomaksas šī gada pirmajā ceturksnī bija 45,4 miljoni eiro, salīdzinot ar 66,8 miljoniem eiro pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts bankas paziņojumā medijiem.

Šī gada pirmajā ceturksnī Luminor banka palielināja izsniegto finansējumu mājokļu kreditēšanā, samazināja izdevumus un saglabāja nemainīgi labu kredītportfeļa kvalitāti. Banka saglabā spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas.

Kopējie pamatdarbības ieņēmumi samazinājās par 34,7 miljoniem eiro, galvenokārt neto procentu ienākumu samazinājuma dēļ, ko ietekmēja zemākas eiro procentu likmes. Banka saglabāja izmaksu disciplīnu un samazināja kopējos pamatdarbības izdevumus par 6,7 miljoniem eiro. Bankas izdevumu un ienākumu attiecība bija 55,5%, savukārt kapitāla atdeve bija 10,7%.

Luminor saglabāja spēcīgas likviditātes un kapitāla pozīcijas, kā arī augstu kredītportfeļa kvalitāti, ienākumus nenesošo aizdevumu apjoms bija 1,9% no bruto aizdevumu apjoma.

Magnetiq Bank piešķīrusi 2 miljonus eiro aizdevumu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai Igaunijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam Placet Group, kas specializējas alternatīvās kreditēšanas jomā.

Šis finansējums ļaus uzņēmumam turpināt attīstīt kreditēšanas pakalpojumus Igaunijas tirgū, nodrošinot stabilu apgrozāmo līdzekļu plūsmu.

Placet Group ir viens no vadošajiem alternatīvās kreditēšanas uzņēmumiem Igaunijā, kas piedāvā elastīgus un uzticamus aizdevumu risinājumus gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Piešķirtais aizdevums palīdzēs uzņēmumam efektīvāk plānot līdzekļu izlietojumu, stiprinot tā pozīcijas tirgū un veicinot ilgtspējīgu attīstību. Tas arī palīdzēs uzlabot uzņēmuma finansiālo stabilitāti un rentabilitāti ilgtermiņā.

"Finansējuma piešķiršana Placet Group ir daļa no mūsu stratēģiskās apņemšanās atbalstīt Baltijas reģiona finanšu tehnoloģiju uzņēmumus ar ilgtspējīgu biznesa modeli," norāda Magnetiq Bank valdes priekšsēdētājs Jakub Wieclaw.

BluOr Bank paplašina savu pakalpojumu klāstu un izziņo, ka uzsākusi hipotekāro kredītu izsniegšanu mājokļa iegādei.

Šis solis iezīmē jaunu posmu bankas attīstībā — līdzās jau ierastajiem pakalpojumiem biznesam, banka mērķtiecīgi paplašina savu klātbūtni arī privātpersonu segmentā.

Kredīts pieejams gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem visā Latvijā. Ienākot mājokļu kreditēšanas tirgū, BluOr Bank mērķis ir ne vien sava pakalpojumu klāsta dažādošana, bet arī pozitīvs impulss šī nekustamo īpašumu segmenta aktivizēšanai un konkurences veicināšanai. Konkurence šajā jomā nozīmē labākus nosacījumus un plašākas izvēles iespējas klientiem. Savukārt tas, ka šos pakalpojumus sniedz vietējā banka, nozīmē, ka ieņēmumi un investīcijas paliek Latvijā, stiprinot mūsu tautsaimniecību.

Pēdējos gados Latvijas komercīpašumu tirgus ir piedzīvojis būtiskas pārmaiņas – strauji mainīgie ekonomiskie apstākļi, ģeopolitiskie riski un investoru piesardzība ietekmējusi gan piedāvājumu, gan pieprasījumu.

Nekustamo īpašumu eksperti prognozē, ka šogad varētu palielināties pieprasījums pēc komerciālo platību iegādes, ko sevišķi veicina kaimiņvalstu uzņēmumu attīstības plāni paplašināt savu darbību Latvijā. Tomēr atsevišķi industriāli segmenti augsto cenu dēļ var stagnēt un ierobežotais ražošanas telpu piedāvājums rada šķēršļus uzņēmumu izaugsmei. Kādu 2025. gadu komercplatību tirgū saredz nozares eksperti?

Biroju nomniekiem elastīgas prasības; mazajiem nomniekiem atrast telpas ir vieglāk

Visplašākais biroju segmenta piedāvājums Rīgā ir jaunajos A klases biroju centros, kas ir sevišķi populāri IT, finanšu un radošo nozaru uzņēmumu vidū. Pērn brīvo biroja telpu skaits sasniedza 19,5%, kas ir augstākais rādītājs visā Baltijā, liecinot – pieprasījums pēc lielām biroju platībām ir krities, turpretī vēlme nomāt nelielas, energoefektīvas telpas ar labu infrastruktūru saglabājas stabila. Nomnieku vidū pieprasītākās lokācijas galvaspilsētā ir centra rajons un Klusais centrs. Visbiežāk tiek meklēti nelielas platības biroji līdz 100 m² ar augstu energoefektivitāti (A vai B klase) un iespēju novietot auto, tomēr šādu piedāvājumu skaits minētajās lokācijās ir samērā ierobežots. Tāpat populāra izvēle birojiem joprojām ir Skanste un Āgenskalns, kur pieejamas kvalitatīvas telpas, un, lai gan konkurence par labām lokācijām ir sīva; nomnieku lēmumu pieņemšanas laiks kļuvis ilgāks, uzņēmumiem rūpīgigi vērtējot izmaksas un infrastruktūras pieejamību. Moderno ēku priekšrocības sevišķi novērtē nomnieki, kuriem ir svarīgs darbinieku viedoklis un vēlme kolektīvam nodrošināt patīkamu, komfortablu darba vidi ar dabīgo dienasgaismu, ērtu un plašu konferenču zāli, terasēm, kur atpūsties svaigā gaisā darba dienas laikā, zaļajām zonām un parku tuvumu. Sevišķi svarīgs faktors ir stāvvietas. Kompānijas arvien biežāk izvēlas elastīgus nomas nosacījumus, tostarp aug popularitāte arī kopstrādes telpām, ko veicina arvien aktuālā hibrīddarba tendence.

Plāno apkalpot savu automašīnu, bet nevēlies pārmaksāt vai riskēt zaudēt garantiju? Pareizi izvēlēts serviss ietekmē ne tikai tavu drošību, bet arī maku un automobiļa vērtību. Uzzini, kur visizdevīgāk veikt apkopes, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem un baudītu mierīgu braukšanu.

Kas ir autorizēts serviss?

Autorizēts serviss ir autoserviss, kas darbojas konkrētās markas ražotāja licences ietvaros un parasti atrodas pie autosalona. Autorizētie servisi strādā stingri pēc ražotāja noteiktajām procedūrām, tiem ir piekļuve servisa dokumentācijai, automašīnas vēsturei autorizētā servisā, kā arī specializētiem diagnostikas rīkiem un programmatūrai. Darbinieki regulāri tiek apmācīti jaunajiem modeļiem un tehnoloģijām, kas nodrošina prognozējamu remonta kvalitāti. Visi procesi autorizētajā servisā ir standartizēti, lai uzturētu servisa kvalitāti un drošību.

Ziemas kvieši Latvijā parasti tiek novākti vasaras vidū un otrajā pusē. Šogad tas bija laiks, kad teju visu Latviju skāra ilgstošs lielu nokrišņu daudzums. Ražas daudzumu un kvalitāti ietekmēja ne tikai laikapstākļi, bet arī dažādas slimības - miltrasa, pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un brūnā lapu rūsa.

Analizējot vairākas kviešu šķirnes, kas novāktas šovasar, secināts, ka ir šķirnes, kuras varēs izmantot tikai universāliem pārtikas miltiem vai maizes maisījumiem, nevis kā pamatu augstākās kvalitātes maizei. Tāpēc maizes un miltu ražotājiem, kas iepērk graudus, jāņem vērā ne tikai ražas apjoms, bet arī šķirnes kvalitātes īpašības. Iespējamā ietekme uz miltu un maizes ražotāju darbībuŠovasar vairākos izmēģinājumu laukos visā Latvijā tika veikts pētījums par sešām ziemas kviešu šķirnēm (“Balitus”, “Etana”, “Delawar”, “Asory”, “LG Nida”, “Mix Dotnuva Ane”), vērtējot to noturību pret slimībām, ražas potenciālu un graudu kvalitāti.

Novērtējumi tika veikti dažādās kviešu attīstības stadijās – no vārpošanās līdz pilnīgai gatavībai, pateicoties Latvijas augu aizsardzības pētniecības centra agronomei Līgai Vilkai un Laurai Ozoliņai-Polei. Šis pētījums ļauj izdarīt būtiskus secinājumus par graudu kvalitāti un iespējamo ietekmi uz miltu un maizes ražotāju darbību.

Valdība otrdien apstiprināja, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varēs sniegt hipotekāros kredītus reģionos.

Lai uzlabotu aizdevumu pieejamību mājokļa iegādei reģionos un tādējādi veicinātu reģionālo ekonomisko attīstību, "Altum" sniegs hipotekāros aizdevumus mājokļa iegādei.

Latvijā komercbankas un citi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji hipotekāros kredītus patērētājiem var izsniegt tikai atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam. "Altum" šajā gadījumā darbosies kā nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, "Altum" saņems atbilstošu licenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzraudzībā.

"Altum" plāno piešķirt aizdevumus līdz 74 000 eiro apmērā, kas atbilst 100 minimālajām mēnešalgām. Vidējais aizdevuma apmērs paredzēts no 25 000 līdz 30 000 eiro. Aizdevuma termiņš var sasniegt līdz pat 30 gadiem, taču gan aizņēmējam, gan līdzaizņēmējam aizdevuma atmaksas brīdī nedrīkst būt vairāk par 65 gadiem.

Latvijas uzņēmumu kreditēšanas tirgus pēc ilgstošas piesardzības perioda 2025. gadā demonstrē pārliecinošu atveseļošanos, ko veicina procentu likmju kritums un uzņēmēju pieaugošā vēlme investēt attīstībā.

Uzņēmumu kreditēšanas tirgus kļuvis par vienu no visstraujāk augošajiem eirozonā, un tādi nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji kā Cityfinances spēlē izšķirošu lomu MVU segmenta finansēšanas plaisas mazināšanā.

Latvijas Bankas «Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025» ietvertie dati liecina par būtisku lūzuma punktu kreditēšanā. Saskaņā ar jaunāko finanšu pārskatu, 2025. gada pirmajos astoņos mēnešos nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir audzis par 18,6 %, kas ievērojami pārsniedz IKP kāpuma tempu. Izaugsmes pamatā ir vairāki faktori.

Lielu lomu neapšaubāmi spēlē monetārās politikas maiņa eirozonā - EURIBOR likmju kritums ir radījis labvēlīgākus aizņemšanās nosacījumus.Labvēlīgie apstākļi veicinājuši straujāku aizņemšanos, un Finanšu nozares asociācija konstatējusi, ka uzņēmumu kreditēšanas pieaugums Latvijā ir bijis viens no straujākajiem eirozonā.Lai gan lielāko daļu uzņēmumu finansējuma nodrošina komercbankas, tādi kredītu uzņēmumiem izsniedzēji kā Cityfinances kļūst par aizvien nozīmīgāku partneri, īpaši, apkalpojot tos MVU, kuriem nepieciešams ātrs, elastīgs un mazāka apjoma kredīts uzņēmumiem.

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.