Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Starptautiskais valūtas fonds (SVF) ir kritisks par pēdējo gadu strīdīgajiem Saeimas lēmumiem, kas skar papildu nodokļa ieviešanu banku peļņai un sociālo iemaksu daļas pārvirzīšanu no otrā pensiju līmeņa uz pirmo pensiju līmeni.

SVF misijas Latvijā vadītājs Luiss Brandao-Markess jautāts, kā vērtē no šā gada ieviesto solidaritātes iemaksu, kas Latvijā reģistrētām kredītiestādēm līdz 2027.gadam jāmaksā no peļņas pieauguma, kas veidojās pateicoties EURIBOR likmju izmaiņām, norādīja, ka SVF šajā gadījumā saskata potenciālu risku tirgus izkropļojumiem. Proti, bankas tā vietā, lai vairāk kreditētu uzņēmumus, var nolemt vairāk kreditēt nekustamo īpašumu, jo tie ir ilgtermiņa aizdevumi un tādējādi var sadalīt nodokļa ietekmi uz daudziem gadiem.

"Turpretī, piemēram, attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem, kas parasti tiek izsniegti uz daudz īsāku laiku, to ir grūtāk izdarīt. Tas var ietekmēt ekonomikas aktivitāti, jo kredīti uzņēmumiem parasti nodrošina lielāku produktivitāti nekā, piemēram, kredīti nekustamajam īpašumam, kas parasti ir zemas produktivitātes darbība. Tā ir viena no mūsu galvenajām bažām, ka varētu būt šī nevēlamā blakusietekme, un tāpēc mēs domājam, ka valdībai būtu jāpārvērtē šis nodoklis," uzsvēra Brandao-Markess.

Ņemot vērā spēcīgu mājokļa un uzņēmumu aizdevumu portfeļu pieaugumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, “Bigbank” izziņo jaunu obligāciju piedāvājumu ar kopējo apjomu no trīs līdz astoņiem miljoniem eiro, informē “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

Līdz 19. jūnijam investori var pieteikties uz “Bigbank” desmit gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 6,5 % gada procentu likmi, kas tiek maksāti reizi ceturksnī. Lai nodrošinātu likviditāti un veicinātu tirdzniecību, “Bigbank” plāno kotēt obligācijas fondu biržas “Nasdaq Tallinn” Baltijas obligāciju sarakstā.

““Bigbank” bruto kredītportfelis līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām pieaudzis līdz 2,3 miljardiem eiro, kas ir visu laiku augstākais līmenis un par 550 miljoniem eiro (+32 %) vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Ceturkšņa salīdzinājumā pieaugums sasniedza 107 miljonus eiro, tai skaitā uzņēmumu aizdevumu portfelis palielinājās par 44 miljoniem eiro (+6 %), sasniedzot 808 miljonus eiro, mājokļa kredītu portfelis – par 51 miljonu eiro (+8 %), tas ir, līdz 664 miljoniem eiro, un patēriņa kredītu portfelis – par 12 miljoniem eiro (+1 %) līdz 840 miljoniem eiro. Vienlaikus pagājušā gada nogalē mēs uzsākām piedāvāt Igaunijas klientiem norēķinu kontu pakalpojumu, kas ir guvis lielu atsaucību, – līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām vairāk nekā 3500 klientu atvēruši norēķinu kontu,” skaidro “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

AS Indexo banka, jūlijā ir sasniegusi straujāko kredītportfeļa pieaugumu kopš bankas darbības uzsākšanas – proti, mēneša laikā tika izsniegti 7 miljoni eiro jaunu kredītu, no kuriem 3,3 miljoni bija jauni patēriņa kredīti, bet 3,7 miljoni – refinansēti klientu hipotekārie kredīti.

Bankas kredītportfelis tādējādi jūlijā pieauga par 54% un mēneša beigās sasniedza 18,8 miljonus eiro.

Kopumā jūlija beigās Indexo Bankas klientu skaits pieauga līdz 39,9 tūkstošiem, kas ir par 2,6 tūkstošiem vairāk nekā jūnija beigās. Noguldījumu apjoms jūlija beigās bija 49,9 miljoni eiro bet klientiem procentos mēneša laikā tika izmaksāti 90 tūkstoši eiro.

“Redzam, ka interese par hipotekāro kredītu pārfinansēšanu nemazinās – šobrīd aktīvi notiek kredītu izmaksas pēc visu nepieciešamo formalitāšu kārtošanas, kas prasa laiku. Jūlijā noslēdzām hipotekāro kredītu līgumus 3,7 miljonu eiro apmērā un dažādās stadijās uz jūlija beigām bija pārfinansēšanas darījumi par 42 miljoniem eiro, kas apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi meklē izdevīgākus nosacījumus un izvēlas Indexo. Katrs pārfinansēts kredīts vai pat tikai mūsu izteikts piedāvājums liek reaģēt citām bankām un pārskatīt klientiem agrāk piemērotās likmes. Šāda, paaugstināta konkurence rada pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju budžetiem visā Latvijā, un mēs turpināsim veicināt šo dinamiku,” saka Jānis Mūrnieks, Indexo Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs.

Nekustamo īpašumu tirgū manāmas pozitīvas attīstības tendences - hipotekārie kredīti kļuvuši pieejamāki un cilvēki atkal aktīvāk pērk jaunus mājokļus, intervijā sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma SIA "YIT Latvija" valdes loceklis Andris Božē.

Tirgus dati uzrāda pozitīvas tendences, taču joprojām tirgus ir ļoti jūtīgs, sacīja Božē.

"Atceros, ka pēc "jaukajām" pārrunām Baltā nama Ovālajā kabinetā starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski divas nedēļas mūsu pārdošanas birojā bija pilnīgs klusums. Cilvēki bija satraukti un nervozi," stāstīja Božē.

Šī situācija labi ilustrējot to, cik lielā mērā tirgu ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī politiskie signāli.

Viņš uzsvēra, ka tirgus ļoti jūtīgi reaģē uz šādiem satricinājumiem - ja, piemēram, publiskajā telpā izskan informācija, ka NATO varētu būt konfliktā ar Krieviju, cilvēki sāk šaubīties par nepieciešamību ieguldīt īpašumā Latvijā un apsver iespēju iegādāties to kādā mierīgākā vietā, piemēram, Spānijā. Šādas tendences esot novērojamas visā Baltijā - daļa turīgo cilvēku izvērtē iespējas iegādāties īpašumus tālāk no šīs nestabilās ģeopolitiskās zonas.

Latvijas uzņēmumi attīstības projektu īstenošanai un jaunu pasūtījumu izpildīšanai visbiežāk aizņemas no 45 līdz 125 tūkstošiem eiro, un kredītu atmaksā vidēji viena gada laikā, liecina uzņēmumu finansētāja Cityfinances apkopotā statistika.

Tā kā lēmumi par jaunu pasūtījumu uzņemšanos jāpieņem ļoti ātri, uzņēmēji aizvien vairāk novērtē ātru kredīta noformēšanas procedūru.Kredīti uzņēmumiem lielākoties tiek izmantoti, lai nodrošinātu attīstību un konkurētspēju, kā arī iegūtu apgrozāmos līdzekļus pasūtījumu izpildīšanai.

Būvniecības, ražošanas un tirdzniecības nozares uzņēmumiem finansējums bieži ir nepieciešams, lai segtu īstermiņa vajadzības, piemēram, izejvielu iegādi, krājumu papildināšanu vai darba algu izmaksāšanu, kamēr tiek gaidīta samaksa no klientiem. Apgrozāmie līdzekļi algu izmaksāšanai nepieciešami arī pakalpojumu sniedzējiem, kuri iesaistījušies ilgtermiņa projektos.

Piemēram, IT kompānijām un reklāmas aģentūrām. Liela daļa uzņēmumu aizņemas līdzekļus arī jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai, īpaši pakalpojumu sektorā, tādējādi veicinot inovācijas un paplašinot savu piedāvājumu.

Latvijā šā gada sākumā kreditēšanas gada pieauguma temps joprojām bija starp straujākajiem eirozonā, pauda Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

"Kreditēšana 2026. gada sākumā turpinājusi pagājušajā gadā iesākto kursu - gana strauji turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kreditēšanas rādītāji," norāda Mirošņikovs.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas gada pieauguma temps Latvijā joprojām ir starp straujākajiem eirozonā un krietni apsteidz ekonomikas izaugsmi Latvijā. Attiecīgi palielinās arī kredītu atlikums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), tomēr tas joprojām ir krietni zemāks nekā citviet eirozonā. "Tas varētu ļaut sagaidīt arī turpmāku izaugsmi, ja vien korekcijas neieviesīs neparedzamā un brīžiem haotiskā ģeopolitiskā situācija," piebilst Mirošņikovs.

Latvijas Bankas ekonomists informē, ka šogad februāra beigās salīdzinājumā ar pagājušā gada februāra beigām kredītu atlikums mājsaimniecībām pieaudzis par 10,1%, sasniedzot gandrīz 6,9 miljardus eiro. Savukārt nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums, salīdzinot ar pagājušā gada februāra beigām, pieaudzis par 13,2%, sasniedzot 6,8 miljardus eiro.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Pagājušajā gadā būtiski pieaugusi mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšana – izsniegto kredītlīgumu kopējā summa palielinājusies pat par 63 % salīdzinājumā ar 2024. gadu, liecina “Kredītinformācijas biroja” apkopotā informācija.

Vienlaikus audzis arī uzņēmumu skaits, kuriem izsniegts aizdevums – tas pieaudzis par 12 %, bet izsniegto kredītu skaits palielinājies par 16 %. Pieaugums vērojams arī vidējā līguma summā, kas gada laikā palielinājusies teju uz pusi jeb par 47 %.

Lielākā daļa jeb 58 % no kopējās summas izsniegti kā kredīti, 17 % kā aizdevums nekustamā īpašuma iegādei, 13 % kā finanšu līzings.

“Tas liecina, ka, neskatoties uz ģeopolitiski tik nestabilo laiku, ekonomika nestagnē un uzņēmumi turpina augt un attīstīties. Uzņēmumi nebaidās aizņemties lielākas summas, kas norāda gan uz pieaugošu investīciju aktivitāti, gan uz pārliecību par uzņēmējdarbības perspektīvām,” komentē “Kredītinformācijas biroja” komercdirektors Intars Miķelsons. “Būtiska izaugsme izsniegto kredītlīgumu kopējā apjomā vienlaikus signalizē arī par lielāku kapitāla nepieciešamību uzņēmumu attīstības projektiem un finanšu sektora gatavību aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību.”

Atjaunīgo (saules un vēja) energoresursu projektu īstenošanai tiek izmantoti vairāki finansējuma avoti – paša attīstītāja kapitāls, finanšu investoru nauda, banku kredīti, ko sekmīgi var papildināt ar zaļo obligāciju emisiju.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Tieši pēdējo gadu laikā ir pieredzēts būtisks elektroenerģijas ražošanas jaudu pieaugums, un šo ieceru īstenošanā ir tikuši izmantoti vairāki finanšu avoti. Jāņem vērā, ka vislielākās aktivitātes ir bijušas tieši saules elektrostaciju segmentā, taču šogad jau arī vēja elektrostaciju izveidē, kā arī uzkrāšanas jaudu (BESS) uzstādīšanā. Lai arī savā ziņā pašlaik lielākās perspektīvas tiek saistītas ar vēja enerģijas jaudu uzstādīšanu, vēl šobrīd tās ir ievērojami dārgākas nekā saules elektrostacijas.

Iespēju lauks

Tā kā bieži vien atjaunīgās (saules un vēja) elektroenerģijas ražotņu projektus sāk attīstītāji, kuriem pašiem nav tik liela kapitāla (vairāku desmitu miljonu eiro), lai vienatnē varētu realizēt iecerēto projektu, tad tiek apzināti finanšu investori un bankas, kuras būtu gatavas aizdot naudu. “Nauda – finansējums – saules un vēja parku izveidei ir, tikai jautājums, kā dažādu segmentu potenciālie finansētāji un aizdevēji uz tiem raugās un kas katra projekta gadījumā ir gan kopējie, gan to individuālie riski,” skaidro ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts Edgars Lodziņš. Viņš atzīst, ka šo elektroenerģijas ražotņu izveidei primārais ir paša ieceres autora kapitāls, kas nepieciešams projekta izstrādei, īpašumtiesību sakārtošanai, visa veida atļauju saņemšanai, kas prasa arī laiku.

Latvijas ekonomikas neredzamā rokas bremze ir kritiski zemā kreditēšana. Atpalicība no citām Baltijas valstīm kreditēšanā mērāma miljardos, liecina pieejamie statistikas dati

Dienas Bizness uzsāk pētījumu sēriju par finanšu pakalpojumu nozari Latvijā, kurā tiks meklētas atbildes uz jautājumiem par finanšu resursu pieejamību uzņēmumiem un mājsaimniecībām, to salīdzinājumu ar citām ES valstīm, kā arī nozares attīstības virzieniem un galvenajiem tirgus dalībniekiem. Pirmajā pētījumā uzmanība pievērsta kreditēšanai, kas ir kritiski svarīga tautsaimniecības un iekšzemes kopprodukta izaugsmei.

Prologs – atbilde uz kāpēc?

Ekonomikas attīstība nav iespējama bez naudas aprites. Tā ir gluži kā degviela, kas virza uzņēmējdarbību, investīcijas un patēriņu. Lai uzņēmumi varētu augt, radīt jaunas darbavietas un ieviest inovācijas, tiem ir nepieciešami finanšu resursi, kas bieži vien pārsniedz pašu pieejamos resursus. Ne mazāk svarīga tā ir arī privātpersonām, jo kredīti ļauj finansēt mājokļa iegādi un labiekārtošanu, automašīnas iegādi, izglītību un citus nozīmīgus sadzīves izdevumus, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Tieši tāpēc kreditēšana spēlē tik būtisku lomu ekonomikā, tā nodrošina pieeju kapitālam brīdī, kad tas ir nepieciešams. Ja šī naudas plūsma ir ierobežota, arī ekonomikas attīstība kļūst lēnāka.

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šā gada pirmajā ceturksnī izsniedza aizdevumus 134,41 miljona eiro apmērā, kas ir par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, liecina uzņēmuma operatīvie dati.

“Kopumā esam apmierināti ar pirmā ceturkšņa rezultātiem. Mēs redzējām gan izteiktu pieprasījumu pēc mūsu produktiem, gan arī stabilu sniegumu visos pārdošanas kanālos. Pozitīvu pienesumu deva arī jaunie produkti, kas tika ieviesti aizvadītajā gadā – patēriņa kredīti ar atmaksu pa daļām Eiropas tirgos un viedtālruņu finansēšana Āfrikā,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Eleving Group apkalpoja vairāk nekā 140 tūkstošus jaunu klientu 17 valstīs, finansējot transportlīdzekļu un viedtālruņu iegādi, kā arī izsniedzot patēriņa aizdevumus. Ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada, jauno klientu skaits šajā periodā palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Kopējais Eleving Group aktīvo klientu skaits šobrīd pārsniedz jau 700 tūkstošus.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Pēc vairākiem iepriekš saņemtiem avansa maksājumiem pirmie Latvijas lauksaimnieki eAgronom oglekļa programmā tagad ir saņēmuši pilnus ienākumus par ilgtspējīgu prakšu ieviešanu savās saimniecībās. Tas ir svarīgs solis gan eAgronom klientiem, gan visai nozarei, jo pierāda, ka oglekļa lauksaimniecība ne tikai palīdz sasniegt vidiskos mērķus, bet arī sniedz reālu finansiālu ieguvumu.

2026.gada janvārī eAgronom sasniedza nozīmīgu pavērsienu, izsniedzot pirmos 29 tūkst. sertificētus oglekļa kredītus saskaņā ar Verra Verified Carbon Standard - vienu no pasaulē vadošajiem brīvprātīgā oglekļa tirgus standartiem. Kredīti tika radīti 2021/2022 un 2022/2023 lauksaimniecības sezonās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, kā arī Polijā. Šis sasniegums skaidri parāda, ka tādu prakšu kā starpkultūru audzēšana un samazinātas augsnes apstrādes ieviešana ļauj ne tikai uzlabot augsnes veselību, bet arī monetizēt šo prakšu pozitīvo ietekmi stabilos papildu ienākumos.

Pieaugot kredītu apjomam, šī iniciatīva nākotnē radīs arvien lielāku pievienoto vērtību, tādējādi veicinot saimniecību noturību pret ekstrēmiem laikapstākļiem, ekonomiskām svārstībām un mainīgajām politikas prasībām.

Industra Bank un Leonīdam Kiļam piederošais uzņēmums SIA “LK Investment” noslēgušas līgumu, saskaņā ar kuru Industra Bank iegādājusies 53% privātpersonu kreditētāja AS “MC Finance” akciju.

Saņemts arī Latvijas Bankas akcepts darījuma īstenošanai.

Darījums nodrošinās AS “MC Finance” piekļuvi papildu finansējumam, ļaujot uzņēmumam straujāk palielināt tirgus daļu privātpersonu kreditēšanā. Savukārt Industra Bank tas ir viens no soļiem, lai sasniegtu mērķi divu gadu laikā dubultot kredītportfeli, vienlaikus grupas ietvaros diversificējot kreditēšanas pakalpojumu klāstu.

“Mēs redzam lielu potenciālu stratēģiskās uzņēmumu iegādēs, īpaši tādos uzņēmumos, kas piedāvā pakalpojumus, kurus banka pati nesniedz, bet kas būtiski papildina mūsu grupas piedāvājumu un ir svarīgi Latvijas tautsaimniecībai. Šāda pieeja, balstīta uz sinerģiju un ciešu sadarbību ar šo uzņēmumu komandām, ļauj augt mērķtiecīgāk un ātrāk, nekā attīstot šos produktus no nulles. Sadarbojoties ar MC Finance, Industra Bank varēs palīdzēt risināt Latvijā aktuālo mājokļu kreditēšanas nepietiekamību reģionos, sniedzot būtisku atbalstu privātpersonām,” norāda Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Swedbank peļņa Latvijā 2025. gada 1. pusgadā bija 73 miljoni eiro (iepretim 119 miljoniem pērn), informē banka.

Peļņas samazinājumu pamatā veidoja procentu ienākumu samazinājums, krītoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajām procentu likmēm, kā arī šogad ieviestā solidaritātes iemaksa (izmaksas 36 miljonu eiro apmērā 2025. gada 1. pusgadā).

Kopējie bankas izdevumi šī gada 1. pusgadā ir sasnieguši 80 miljonus eiro (81 miljons pērn). Šogad tika izveidoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā (pērn 1. pusgadā tika atbrīvoti kredītuzkrājumi 4 miljonu eiro apmērā).

Tīrie procentu ienākumi 2025. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, ir samazinājušies par 41 miljonu eiro, savukārt tīrie komisiju ienākumi palielinājušies par 1 miljonu eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

Eiropas Savienībai (ES) līdz 2040. gadam būs jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitrālu ES, paredz 10.februārī Eiropas Parlamentā (EP) atbalstītā vienošanās ar Eiropas Savienības Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā.

Kā pavēstīja EP pārstāvniecībā Latvijā, EP deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam - samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

EP skaidro, ka pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm, uzsver EP.

Pēc EP pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem.

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par Japānas plānotām investīcijām ASV enerģētikas un svarīgu izrakteņu projektos, kas ir pirmās saskaņā ar divpusēju tirdzniecības līgumu.

Šo investīciju apjoms ir 36 miljardi ASV dolāru, atsevišķā paziņojumā pavēstīja ASV Tirdzniecības ministrija.

Šīs investīcijas plānots veikt dabasgāzes stacijā Ohaio štatā, jēlnaftas eksporta bāzē Meksikas līcī un sintētisko rūpniecisko dimantu ražotnē, piebilda Tirdzniecības ministrija sociālajos medijos.

"Japāna tagad oficiāli un finansiāli virzās uz priekšu ar pirmo investīciju kārtu saskaņā ar tās apņemšanos investēt 550 miljardus dolāru Amerikas Savienotajās Valstīs," Tramps pavēstīja savā sociālo mediju platformā "Truth Social".

Viņš nesniedza sīkākas detaļas par šo projektu finansējumu un to, kādi uzņēmumi būs iesaistīti.

Tirdzniecības ministrija sniedza vairāk informācijas, atzīmējot, ka dabasgāzes stacijā Ohaio štatā paredzēts ģenerēt 9,2 gigavatus elektroenerģijas.