2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Pēc ilgstošas stagnācijas kreditēšanā ir vērojamas pozitīvas tendences, secināts Latvijas Bankas sagatavotajā "Finanšu Pieejamības Pārskatā 2025".

Šis ir jau trešais gads, kad Latvijas Banka publicē šo analītisko izdevumu, kurā detalizēti izvērtēta kreditēšanas un citu finansēšanas avotu pieejamība Latvijā, kā arī analizēti faktori, kas ierobežojuši finansējuma pieejamību Latvijā pēdējo gadu laikā.

"Finanšu Pieejamības Pārskata 2025" secinājumi būs atslēgas temats Latvijas Bankas gadskārtējā tautsaimniecības konferencē, kas šā gada 21. novembrī notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Diskusijās tiks meklēti labākie risinājumi, lai nodrošinātu, ka kreditēšanas atkopšanās nebūs īslaicīga parādība, bet gan noturīgs balsts Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecībām, veicinot straujāku tautsaimniecības izaugsmi.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad deviņos mēnešos samazināta 10 018 kredītiem, kas summāri veido 15% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informēja Latvijas Bankā.

Septembrī pievienotā likme samazināta 663 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 551 to izdarīja pie esošā aizdevēja, bet 112 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas kopumā 10 018 mājsaimniecībām, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopumā.

Hipotekāro kredītu, kas lielāki par 50 000 eiro, īpatsvars, kuru pievienotā likme ir lielāka par 2%, ir samazinājies no 30% gada sākumā līdz 20% septembrī, kamēr eiro izteiksmē samazinājums ir no 25% līdz 16%.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums sasniedzis 730 miljonus eiro jeb 15% no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā.

Vidējais likmes samazinājums ir virs 0,4 procentpunktiem tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,8 procentpunktiem tiem, kuri to darīja pārkreditējoties. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 350 eiro un 500 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 3,4 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 44,7 miljonus eiro.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad astoņos mēnešos samazināta 9356 kredītiem, kas summāri veido 14% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informēja Latvijas Bankā.

Augustā pievienotā likme samazināta 644 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 548 to izdarīja pie esošā aizdevēja, bet 96 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas 9356 mājsaimniecībām, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā sasniedzis gandrīz 700 miljonus eiro jeb teju 14% no visa hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā.

Vidējais likmes samazinājums joprojām ir virs 0,4 procentpunktiem tiem, kuri likmi samazināja pie esošā aizdevēja, un ap 0,8 procentpunktiem tiem, kuri to izdarīja pārkreditējoties. Tas ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji attiecīgi 350 eiro un 515 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 3,2 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 44,7 miljonus eiro.

BluOr Bank paplašina savu pakalpojumu klāstu un izziņo, ka uzsākusi hipotekāro kredītu izsniegšanu mājokļa iegādei.

Šis solis iezīmē jaunu posmu bankas attīstībā — līdzās jau ierastajiem pakalpojumiem biznesam, banka mērķtiecīgi paplašina savu klātbūtni arī privātpersonu segmentā.

Kredīts pieejams gan esošajiem, gan jaunajiem klientiem visā Latvijā. Ienākot mājokļu kreditēšanas tirgū, BluOr Bank mērķis ir ne vien sava pakalpojumu klāsta dažādošana, bet arī pozitīvs impulss šī nekustamo īpašumu segmenta aktivizēšanai un konkurences veicināšanai. Konkurence šajā jomā nozīmē labākus nosacījumus un plašākas izvēles iespējas klientiem. Savukārt tas, ka šos pakalpojumus sniedz vietējā banka, nozīmē, ka ieņēmumi un investīcijas paliek Latvijā, stiprinot mūsu tautsaimniecību.

Hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā, informē Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš norādīja, ka maijā pievienotā likme samazināta 979 hipotekārajiem kredītiem, tostarp 921 to darīja pie esošā aizdevēja, bet 58 pārkreditējās.

Kopš gada sākuma pievienotās procentu likmes samazinātas jau 7246 mājsaimniecībām, kas ir pusi vairāk nekā iepriekšējos trijos gados kopā. Aptuveni puse no šīm mājsaimniecībām ir piedalījušās "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju programmās, kas liecina, ka likmes aktīvi samazina mājsaimniecības ar bērniem.

Kredītu, kuriem samazinātas pievienotās procentu likmes, atlikums šā gada laikā pārsniedzis pus miljardu eiro jeb teju 11% no visa hipotekārā kredītu portfeļa Latvijā.

Vilerts skaidro, ka vidējais likmes samazinājums joprojām ir ap 0,5 procentpunktiem tiem, kas likmi samazināja pie esošā aizdevēja un 0,8 procentpunkti tiem, kas to darīja pārkreditējoties. Tas ir ļāvis šiem kredītņēmējiem samazināt procentu maksājumus par vidēji 370 un 500 eiro gadā. Kopējais ietaupījums gada laikā sasniedz 2,5 miljonus eiro, bet visa atlikušā kredītu termiņa laikā - 36 miljonu eiro.

Šobrīd tirgū vērojama procentu likmju pakāpeniska samazināšanās, taču uzņēmēju aktivitāte kredītsaistību refinansēšanā un jauna finansējuma piesaistē joprojām ir zema, norāda Arturs Geisari, kredītu brokeru uzņēmuma “Oferta Finance” idejas autors.

“Latvijas Bankas” jaunākie dati liecina, ka hipotekāro aizdevumu pievienotā procentu likme šogad pirmajos piecos mēnešos samazināta 7246 kredītiem, kas summāri veido teju 11% no visu hipotekāro kredītu portfeļa Latvijā. A.Geisari atzīmē, ka, lai gan kopumā tas tirgum ir pozitīvs signāls, 11% joprojām ir vien neliela daļa no visa potenciāla, ko sniedz refinansēšanas iespējas. “Daudzi uzņēmēji turpina pārmaksāt, jo nepārskata savas kredītu procentu likmes un neizmanto iespējas tās samazināt - nereti tāpēc, ka nemaz nezina, ka šāda iespēja pastāv. “Latvijas Bankas” dati skaidri apliecina, ka procentu likmju lifts ir sācis virzīties lejup, taču liela daļa uzņēmēju diemžēl vēl kavējas tajā iekāpt un izmantot situāciju savā labā,” secina A.Geisari.

Izvēle starp fiksēto un mainīgo procentu likmi nosaka to, cik prognozējams un stabils būs ikmēneša maksājums visa kredīta periodā. Ja nav skaidrs, kā darbojas katrs risinājums, pastāv risks saskarties ar neplānotiem maksājumu pieaugumiem vai arī zaudēt iespēju izmantot labvēlīgas procentu likmju izmaiņas tirgū.

Hipotekāro kredītu iespējams noformēt ar mainīgo vai fiksēto procentu likmi, katrai iespējai ir gan savas priekšrocības, gan riski. Mainīgā likme sastāv no bankas noteiktās pievienotās likmes un Euribor, kura vērtība tiek regulāri pārskatīta ik pēc 3, 6 vai 12 mēnešiem. Tas nozīmē, ja klients izvēlās 6 mēnešu periodu, tad visu šo pusgadu ir piemērota viena procentu likme, un pēc tam tā mainās atkarībā no Euribor jaunās likmes.

Mainīgā likme dod iespēju gūt labumu no tirgus likmju krituma, jo maksājums samazinās līdz ar Euribor vērtību. Taču pastāv risks, ka Euribor kāpuma laikā kredīta maksājumi pieaugs un palielinās finansiālo slogu. Izvēloties mainīgo likmi, jānovērtē sava gatavība uzņemties šo risku un segt iespējamos izmaksu kāpumus.

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Latvijā šobrīd ir noslēgti 21 800 studiju kredītu līgumu un 5400 studējošo kredītu līgumu, un kopumā vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām, liecina AS "Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Tostarp 40% kredītņēmēju, kuriem ir aizdevums studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. KIB izpilddirektors Intars Miķelsons skaidro, ka tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

Tajā pašā laikā 26% ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi, bet 19% ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa netiek kavēta.

Miķelsons norāda, ka kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi ar maksājumu kavējumiem vairāk nekā 90 dienas galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem.

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 25 gadiem (43%), bet 28% izsniedz jauniešiem 18 un 19 gadu vecumā. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14%). Miķelsons skaidro, ka, visticamāk, tas ir laiks, kad daudzi iegūst otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā.

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Latvijā izstrādātais finanšu tehnoloģiju rīks Bill.me šoruden kļuvis pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam.

Kā vienota rēķinu pārvaldības vietne Bill.me jau kopš 2017. gada piedāvā klientiem apmaksāt ikmēneša rēķinus vienuviet, nodrošinot arī dažādus citus pakalpojumus tiešsaistē.

“Mūsu vīzija, radot Bill.me, bija apvienot pēc iespējas vairāk pašmāju pakalpojumu sniedzējus. Savukārt iedzīvotājiem piedāvāt inovatīvu rīku ikmēneša rēķinu pārvaldei, jo uzskatām, ka mūsdienu tehnoloģijām ir jākalpo cilvēkam, padarot ikdienu ērtāku. Sākotnēji kļūt par Bill.me lietotāju bija iespējams tikai ar konkrēta pakalpojuma sniedzēja ielūgumu. Tagad vietne ir pieejama arī katrai privātpersonai visā Latvijas teritorijā. Ikviens var brīvi piereģistrēties un pieteikt savus ikmēneša rēķinus saņemšanai vienuviet,” komentē uzņēmuma valdes loceklis Jevgeņijs Loginovs.

Teju katrs trešais no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem nekad nav atcēlis vai atlicis nekustamā īpašuma iegādi, raizējoties par kredītsaistību lielumu vai hipotekārā kredīta pieejamību. Tikmēr 45 % aptaujāto savulaik ir nogaidījuši ar savu lēmumu iegādāties mājokli, izvērtējot individuālās iespējas un ekonomisko situāciju kopumā, liecina SIA “YIT LATVIJA” (YIT) īstenotā aptauja.

Eksperti atzīst – šobrīd ārējo faktoru ietekme, kas veicināja piesardzību, samazinās, tāpēc nekustamo īpašumu tirgū atgriežas optimisms.

Lai arī saskaņā ar “Swedbank” datiem pirmajā ceturksnī izsniegto hipotekāro kredītu skaits audzis par 48 % salīdzinājumā ar 2024. gada pirmo ceturksni, skaidrs, ka iedzīvotāji rūpīgi analizē savas iespējas ne tikai šobrīd, bet arī ilgtermiņā, jo pavisam nesen nekustamo īpašumu tirgū ir aizvadīts trauksmains laiks.

Ne velti, aicinot raksturot, kuri faktori ir likuši kādreiz nogaidīt ar lēmumu iegādāties mājokli, tiek minētas augstās aizņēmumu procentu likmes, Covid izraisītā nenoteiktība, nevēlēšanās uzņemties saistības uz vairāk nekā 20 gadiem, kā arī oficiālie ikmēneša ienākumi, kuri ne vienmēr ļauj uzņemties šāda apmēra saistības.

Nebanku kreditēšana aug lēnāk nekā banku kredītportfelis, un izaugsmi galvenokārt veicina mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Gan līzinga sabiedrību, gan citu nebanku kreditētāju iekšzemes kreditēšana kopumā auga lēnāk.

Pērn nebanku kreditētāju iekšzemes nefinanšu sabiedrību (NFS) un mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis palielinājās par 3,8%. Izaugsmi galvenokārt veicināja mājsaimniecību aktivitāte, tām iegādājoties vieglos automobiļus ar līzinga finansējumu, kā arī pieaugusī patēriņa kredītu izmantošana.

Savukārt NFS sektorā interese par jaunu saistību uzņemšanos bija piesardzīgāka - to ietekmēja komerctransporta un lauksaimniecības tehnikas cenu kāpums, kas mazināja gan vēlmi, gan spēju aizņemties, kā arī nenoteiktības palielināšanās.

Nebanku kreditētāju izsniegto kredītu īpatsvars kopējā banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelī ir zems, bet kopš 2015.gada tas ir palielinājies. Kopējais banku un nebanku kreditētāju iekšzemes NFS un mājsaimniecību kredītportfelis 2024.gadā palielinājās par 5,7%.

AS Indexo banka, jūlijā ir sasniegusi straujāko kredītportfeļa pieaugumu kopš bankas darbības uzsākšanas – proti, mēneša laikā tika izsniegti 7 miljoni eiro jaunu kredītu, no kuriem 3,3 miljoni bija jauni patēriņa kredīti, bet 3,7 miljoni – refinansēti klientu hipotekārie kredīti.

Bankas kredītportfelis tādējādi jūlijā pieauga par 54% un mēneša beigās sasniedza 18,8 miljonus eiro.

Kopumā jūlija beigās Indexo Bankas klientu skaits pieauga līdz 39,9 tūkstošiem, kas ir par 2,6 tūkstošiem vairāk nekā jūnija beigās. Noguldījumu apjoms jūlija beigās bija 49,9 miljoni eiro bet klientiem procentos mēneša laikā tika izmaksāti 90 tūkstoši eiro.

“Redzam, ka interese par hipotekāro kredītu pārfinansēšanu nemazinās – šobrīd aktīvi notiek kredītu izmaksas pēc visu nepieciešamo formalitāšu kārtošanas, kas prasa laiku. Jūlijā noslēdzām hipotekāro kredītu līgumus 3,7 miljonu eiro apmērā un dažādās stadijās uz jūlija beigām bija pārfinansēšanas darījumi par 42 miljoniem eiro, kas apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi meklē izdevīgākus nosacījumus un izvēlas Indexo. Katrs pārfinansēts kredīts vai pat tikai mūsu izteikts piedāvājums liek reaģēt citām bankām un pārskatīt klientiem agrāk piemērotās likmes. Šāda, paaugstināta konkurence rada pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju budžetiem visā Latvijā, un mēs turpināsim veicināt šo dinamiku,” saka Jānis Mūrnieks, Indexo Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Foto: Freepik / prostooleh

Inflācijas līmenim strauji kāpjot un tēriņiem pieaugot, nākas meklēt jaunas iespējas, kā ietaupīt naudu. Finansiālās drošības saglabāšanai svarīgi atrast optimālākos veidus ikmēneša tēriņu samazināšanai. Kā to vislabāk izdarīt un ko ir svarīgi ņemt vērā? Raksta turpinājumā apkopoti 10 noderīgi padomi – gudrai mājsaimniecības budžeta pārvaldībai ilgtermiņā! Kāpēc jāplāno finanses?

Foto: Freepik / rawpixel

Finanšu plānošana ir svarīga, jo tā palīdz saglabāt kontroli pār saviem ienākumiem un izdevumiem, kā arī veido drošu un stabilu pamatu nākotnei. Apzināti pārvaldot naudu, iespējams izvairīties no nevajadzīgiem parādiem un liekiem tēriņiem, tādējādi saglabājot finansiālo neatkarību. Šāda rīcība ļauj ne tikai vieglāk sasniegt ilgtermiņa mērķus, piemēram, veikt mājokļa iegādi vai doties ceļojumā uz kādu tālāku galamērķi, bet arī rada drošības sajūtu dažādās neparedzamās situācijās.

Uzņēmumi aizvien biežāk izvēlas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai ar obligāciju emisiju palīdzību, un investori meklē iespējas diversificēt savus portfeļus. Šajā kontekstā Signet Bankas grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Signet Asset Management Latvia 2025. gadā izveidoja Signet Bond Fund – pirmo atvērtā tipa uzņēmumu obligāciju fondu Baltijas reģionā. Fonda galvenais mērķis ir piedāvāt ieguldītājiem gūt labumu no sava reģiona uzņēmumu finansēšanas, vienlaikus atbalstot gan pašmāju kapitāla tirgus attīstību, gan Baltijas valstu tautsaimniecību izaugsmi.

Fonds sniedz iespēju sākt ieguldīt ar 100 EUR, un padara vienlīdz pieejamu Baltijas obligāciju tirgu kā iesācējiem, tā pieredzējušiem ieguldītājiem. Fondā tiek iekļautas obligācijas no perspektīviem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem.

Fonda struktūra un darbības principi

Saskaņā ar fonda dokumentiem vismaz 85% no aktīviem tiek ieguldīti Baltijas emitentu obligācijās, kas nozīmē, ka fonds koncentrējas uz reģionālajiem uzņēmumiem – gan kredītiestādēm, gan ražošanas vai pakalpojumu nozares pārstāvjiem, kuru galvenie biroji atrodas vai kuru vērtspapīru emisija notiek Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pašlaik 100% fonda aktīvu ir orientēti uz Baltiju.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Ar mērķi aktivizēt hipotekāro kreditēšanu Latvijas reģionos, šā gada 29. oktobrī ir uzsākta jauna valsts atbalsta programma “Mājokļu iegādes aizdevumi reģionos”.

Programmas aizdevumi būs pieejami tikai mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas teritorijām un aizdevuma maksimālā summa būs līdz 74 tūkstošiem eiro.

Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma izveidota, lai mazinātu ģeogrāfiskos šķēršļus mājokļu iegādei reģionos, kur līdz šim hipotekārā kreditēšana bijusi ierobežota. Programma darbosies līdz 2029. gada 31. decembrim un tās apjoms ir līdz 105 miljoniem eiro. Pieteikumus aizdevuma saņemšanai iedzīvotāji var iesniegt sākot no 29. oktobra ALTUM klientu apkalpošanas portālā mans.altum.lv.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Ar jauno programmu mēs novēršam tirgus nepilnību – situāciju, kad privātais finansējums reģionos bieži vien nav pieejams vai pieejams nepietiekamā apjomā. Daudzviet iedzīvotāji pat ar stabilu ienākumu līmeni nevar saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, banku skatījumā – pārāk augstu risku dēļ. Šī programma dos reālu iespēju iedzīvotājiem, kas vēlas dzīvot un iegādāties mājokli reģionā, to īstenot neatkarīgi no tā, vai tā ir ģimene, jauns speciālists vai cilvēks, kurš vēlas atgriezties vai pārcelties no galvaspilsētas. Tā ir nozīmīga daļa no plašāka valsts mērķa – attīstīt reģionus, līdzsvarot ekonomisko izaugsmi un stiprināt vietējo kopienu dzīvotspēju visā Latvijā.”

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

2025. gada trešajā ceturksnī 27 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem piešķirti privātmāju iegādei, kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 73 % aizdevumu novirzīti dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele dati.

Nekustamo īpašumu tirgus pakāpeniski stabilizējas – līdz gada beigām nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju vai cenu svārstības.

Salīdzinot 2025. gada trešo ceturksni ar iepriekšējo, bankas Citadele dati liecina, ka nekustamo īpašumu kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence – izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 9 %. Kredītņēmēji kļūst arvien drošāki, uzņemoties saistības. Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus īpašuma iegādei.

“Arvien biežāk tiek noslēgti aizdevuma līgumi ar pircējiem, kuri iegādājas mājokļus projektos, kas vēl atrodas būvniecības stadijā, tādējādi veidojot stabilus un pievilcīgus nosacījumus gan attīstītājiem, gan investoriem. Šī tendence apliecina pircēju uzticību un gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā, turklāt tā pakāpeniski atjaunojas pēc būtiska krituma 2022. un 2023. gadā,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Baltijas vadošā alternatīvo aktīvu pārvaldnieka “INVL Asset Management” pārvaldītais fonds “INVL Renewable Energy Fund I” plāno piesaistīt līdz 15 miljoniem eiro, piedāvājot obligācijas, kuras emitē fondam piederošais uzņēmums “REFI Sun”.

Obligācijas publiskā piedāvājuma formā tiks piedāvātas gan Baltijas privātajiem, gan institucionālajiem investoriem no 28. jūlija līdz 18. augustam.

Obligāciju termiņš ir 2,5 gadi. Fiksētā procentu likme tiks noteikta 7,5% līdz 8,5% robežās un paziņota pēc piedāvājuma noslēgšanas. Procentu maksājumi investoriem tiks veikti reizi ceturksnī. “INVL Renewable Energy Fund I” sniegs garantiju visiem “REFI Sun” obligāciju turētājiem.

“Fonda atjaunīgās enerģētikas projektu būvniecība Rumānijā un Polijā uzņem apgriezienus, tāpēc pieaug arī finansējuma nepieciešamība, ko daļēji plānojam nodrošināt, emitējot jaunas obligācijas. Lielākā daļa no investoru piesaistītajiem līdzekļiem tiks izmantota, lai refinansētu aizdevumu, ko iepriekš saņēmis viens no fonda uzņēmumiem, savukārt pārējie līdzekļi tiks novirzīti fonda saules enerģijas staciju būvniecības projektiem,“ norāda “INVL Renewable Energy Fund I” vadošais partneris Liudas Liutkevičius.