2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

Uzņēmumu kreditēšana Latvijā aug straujāk nekā lielākajā daļā eirozonas – Latvijas uzņēmumu aktivitāte finansējuma piesaistē bankā Citadele pieaugusi par 40 % salīdzinājumā ar pērno gadu, liecina bankas apkopotie dati.

“Latvijā šī gada pirmajā pusgadā banka Citadele izskatīja uzņēmumu projektus vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Pēdējos ceturkšņos ar augšupejošu tendenci stabilizējas no jauna izsniegto kredītu apjoms – aizdevumi uzņēmumiem turpina pieaugt. Šī dinamika atspoguļo pieaugošu uzņēmumu aktivitāti un uzlabotu piekļuvi finansējumam, kas veicina ekonomikas atveseļošanos, turklāt Latvija pēdējā gada laikā ir parādījusi īpaši strauju izaugsmi, samazinot plaisu ar kaimiņvalstīm,” saka Citadele Baltijas biznesa vadības komandas loceklis un Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers.

Klienti pārstāv plašu nozaru spektru, tomēr īpaši augsta aktivitāte vērojama apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Uzņēmumi ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro veido aptuveni 80 % no kopējās izskatīto projektu summas, lai gan tie ir tikai 30 % no visiem pieteikumiem.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Banka Citadele 2025. gada pirmajā pusgadā piešķīrusi jaunus finansējumus 765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 23 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Savukārt kredītportfelis sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni – 3,54 miljardus eiro.

“2025. gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iespaidīgus rezultātus. Mūsu klientu skaits ir pieaudzis līdz 408 tūkstošiem. Kopš gada sākuma jauno aizdevumu apjoms ir pieaudzis par 23 %, bet kopējais kredītportfelis – par 8 %. Otrajā ceturksnī veiksmīgi pārdota Šveices meitas sabiedrība Kaleido Privatbank AG, ļaujot koncentrēties uz mūsu pamatdarbību Baltijā,” komentē Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja.

Finansējuma apjoma pieaugumu galvenokārt veicināja aktīvāka kreditēšana MVU segmentā un privātpersonām: 265 miljoni eiro izsniegti privātpersonām, 343 miljoni eiro – MVU, 155 miljoni eiro – korporatīvajiem klientiem. No kopējā finansējuma 85 miljoni eiro tika novirzīti zaļās un uz ilgtspēju vērstas pārejas finansēšanai.

Banka "Citadele" vadība rosinājusi akcionāriem dividendēs no pērnā gada peļņas izmaksāt 44,8 miljonus eiro, teikts bankas "Citadele" 2024.gada pārskatā.

Pārskatā teikts, ka bankas vadība ierosina dividendēs izmaksāt 0,282 eiro par akciju un pārējo ieskaitīt nesadalītajā peļņā, lai stiprinātu kapitāla pozīciju.

Bankas "Citadele" finanšu direktors un valdes loceklis Valters Ābele norādīja, ka dividenžu izmaksa tiek veikta saskaņā ar dividenžu politiku - mērķis ir izmaksāt dividendes 50% apmērā no iepriekšējā gada peļņas, ņemot vērā iekšējos kapitāla mērķus un atsevišķus citus priekšnoteikumus.

Tā kā banka "Citadele" ir publiska kompānija ar biržā kotētām obligācijām, Ābele norādīja, ka informāciju par akcionāru sapulcē pieņemtajiem lēmumiem banka sniegs caur biržu "Nasdaq".

Jau ziņots, ka banka "Citadele" pagājušajā gadā strādāja ar 70,656 miljonu eiro peļņu, kas ir par 23% mazāk nekā 2023.gadā. Savukārt bankas koncerns pērn strādāja ar 89,756 eiro peļņu, kas ir par 13,5% mazāka nekā 2023.gadā.

Zemi privātmājas būvniecībai visbiežāk jeb 42% gadījumu iegādājas klienti vecumā no 35 līdz 45 gadiem, informē bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" sadarbības partneru attiecību vadītājs Artis Zeiļa norāda, ja tirgū nav piemērotas gatavas mājas, arvien vairāk ģimeņu izvēlas pirkt zemi un būvēt māju pašas. Pēc 2021.gada darījumu kulminācijas pieprasījums pēc apbūves zemes tirgū būtiski samazinājās, jo pieauga būvniecības izmaksas un kāpa EURIBOR likmes, bet šobrīd interese pakāpeniski atjaunojas.

Aptuveni 60% no visiem privātmāju apbūves zemes darījumiem Latvijā notiek Pierīgā un Rīgas tuvākajos novados - Mārupē, Ādažos, Ķekavā un Salaspilī. Pārējie darījumi līdzīgās proporcijās sadalās Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē, visbiežāk lielāko pilsētu tuvumā.

Vietas izvēlē klientiem ir svarīgi divi aspekti - praktiskums un vide. Pieprasīti ir zemes gabali ar jau izbūvētām komunikācijām un sakārtotiem piebraucamajiem ceļiem, ko bieži nodrošina attīstītāji. Vienlaikus arvien pieprasītākās kļūst arī ainaviskas zemes teritorijas, īpaši pie ūdens tilpēm, piemēram, piejūras zonās.

Citadele Leasing par 480 000 eiro finansējis jaunas tehnikas iegādi kravu transportēšanas pakalpojumu sniedzējam SIA “Transnoma”, kas ļaus paplašināt uzņēmuma darbību.

SIA “Transnoma” nodrošina dažādus kravu transportēšanas un speciālās tehnikas pakalpojumus, kā arī tehnikas nomu klientiem Latvijā.

Viens no pieprasītākajiem pakalpojumiem ir transportbetona piegāde dažādos būvobjektos, ar ko nodarbojas uzņēmuma meitasuzņēmums SIA “JC Betons”. Tāpēc, turpinot mērķtiecīgi attīstīt savu tehnikas parku, piešķirtais finansējums izmantots, lai iegādātos betona pumpi Betonstar H58.16. Šāda tehnika šobrīd ir vienīgā Latvijā.

“Pumpja strēles sniedzamības garums ir 58 metri, kas ļauj ieliet betonu grūtāk aizsniedzamās vietās. Tāpat arī ir nepieciešams mazāk manevru tehnikas pārvietošanai darba laikā, līdz ar to var efektīvāk izmantot betona pumpja darbības laiku vienā objektā. Pateicoties tehniskajiem risinājumiem, mašīnai ir mazs pagrieziena un apgriešanās rādiuss, kas ļauj šo tehniku izmantot šaurās ielās un citās apgrūtinātas pieejamības vietās. Savukārt mūsu klientiem tas ir ļoti būtisks ekonomisks ieguvums. Turpināsim uzņēmuma attīstību, un jau tuvākajā laikā plānojam jaunas investīcijas autoparka paplašināšanā un nomaiņā, tā uzlabojot savu konkurētspēju Latvijas tirgū,” stāsta SIA “Transnoma” un SIA “JC Betons” valdes loceklis Arvis Šmits.

Banka Citadele 2025. gadā piešķīra papildu 17 miljonu eiro finansējumu vienas no lielākajām piena pārstrādes grupām Baltijas valstīs – “Vilvi Group”, attīstībai Latvijā. Līdzekļi tika paredzēti ieguldījumiem jaunas siera ražotnes izveidē Bauskā.

Tas ir papildu finansējums projektam, kas paredz siera rūpnīcas būvniecību un aprīkošanu uzņēmuma “Baltic Dairy Board” teritorijā Bauskā. Pirms diviem gadiem Citadele šim projektam jau piešķīra 26,6 miljonus eiro.

Kopumā “Vilvi Group” jaunajās ražošanas jaudās investējusi vairāk nekā 60 miljonus eiro. Siera komerciālā ražošana jau ir uzsākta, un, attīstoties darbībai, tiks radītas vairāk nekā 100 darba vietas. Tā ir lielākā grupas investīcija tās 32 gadu pastāvēšanas vēsturē.

“Mēs priecājamies būt daļa no viena no lielākajiem piena nozares projektiem Baltijas valstīs. “Vilvi Group” ir mūsu stratēģiskais partneris, un šis finansējums apliecina mūsu apņemšanos atbalstīt ilgtspējīgu rūpniecības attīstību un inovācijas reģionā,” saka bankas Citadele valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos Vaidas Žagūnis.

Latvijā bāzētais uzņēmums “Heavy Cranes” papildinājis tehnikas parku ar jaunu SANY ceļamkrānu. Tā iegādi, piešķirot 725 000 eiro, finansējusi banka Citadele. Šis solis stiprina uzņēmuma konkurētspēju un pozīcijas starp vadošajiem smagcelšanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļeiropā.

SANY SAC2500E ceļamkrāna celtspēja ir 250 tonnas, un tas ir piemērots plašam smagcelšanas darbu spektram – ēku un tiltu konstrukciju montāžai, vēja turbīnu uzstādīšanai, industriālajiem projektiem, kā arī specializētiem darbiem pilsētvidē un ostās.

Šis ir jau trešais šāda tipa ceļamkrāns “Heavy Cranes” tehnikas parkā.

“Jaunā SANY SAC2500E ceļamkrāna iegāde būtiski paplašina mūsu iespējas nodrošināt klientiem elastīgus un uzticamus smagcelšanas risinājumus. Tas ir universāls celtņu modelis ar plašu pielietojumu, kas nosedz lielāko daļu tirgū pieprasīto darbu un ļauj mums efektīvi strādāt gan standarta projektos, gan tehniski sarežģītos un liela mēroga objektos,” saka “Heavy Cranes” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

Banka Citadele piešķīrusi 4,4 miljonu eiro aizdevumu SIA “Brands Only”. Lielākā daļa aizdevuma paredzēta uzņēmuma ikdienas darbības un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, savukārt atlikusī daļa tiks ieguldīta “A-BRANDS Cash & Carry” veikalu tīkla paplašināšanā.

Uzņēmuma biznesa modelis balstās uz starptautisku ikdienas patēriņa preču (FMCG) importu un plaša sortimenta pieejamību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.

“Mūsu prioritāte ir nodrošināt stabilus un pietiekamus preču krājumus, lai varētu ātri reaģēt uz tirgus iespējām un piedāvāt klientiem konkurētspējīgas cenas. Bankas Citadele piešķirtais finansējums ļauj elastīgāk veidot iepirkumus, strādāt ar lielākiem apjomiem, paplašināt sadarbību ar starptautiskajiem piegādātājiem un paātrināt veikalu tīkla attīstību. Tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju Baltijas ikdienas patēriņa preču tirgū un ļauj nodrošināt klientiem stabilu cenu piedāvājumu,” saka SIA “Brands Only” izpilddirektors Kristaps Sarma.

Neraugoties uz izaicinājumiem, 62% Latvijas uzņēmumu nākamajos 12 mēnešos plāno investīcijas. Jomas, kurās plānots ieguldīt visvairāk ir digitalizācija un tehnoloģijas (40%), efektivitātes uzlabošana (32%), darbinieku kompetences uzlabošana (30%) un ražošanas kapacitātes veicināšana (27%), liecina bankas Citadele veiktā uzņēmēju aptauja.

Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi investīciju plānos visvairāk akcentē darbinieku kompetenču uzlabošanu (attiecīgi 45% un 36%) un efektivitātes paaugstināšanu (37% un 32%), kam tikai pēc tam seko digitalizācija un tehnoloģijas (31% Lietuvā un 24% Igaunijā).

"Redzam, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji domā ļoti līdzīgi - abās valstīs galvenais uzsvars tiek likts uz darbinieku kompetenču pilnveidi un efektivitātes paaugstināšanu. Tas liecina, ka uzņēmumi šajos tirgos redz cilvēkkapitālu kā būtiskāko priekšnosacījumu konkurētspējai un izaugsmei. Latvijā savukārt attīstības prioritātes ir citādas - te priekšplānā izvirzās digitalizācija un tehnoloģiju attīstība. Šī atšķirība norāda, ka Latvijas uzņēmēji vairāk meklē risinājumus darbaspēka trūkuma un izmaksu spiediena mazināšanai, kamēr kaimiņvalstīs uzsvars tiek likts uz cilvēku prasmju pilnveidi un efektīvāku darbu ar esošajiem resursiem," saka bankas Citadele Lielo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Mārtiņš Bočkāns.

2025. gada trešajā ceturksnī 27 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem piešķirti privātmāju iegādei, kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 73 % aizdevumu novirzīti dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele dati.

Nekustamo īpašumu tirgus pakāpeniski stabilizējas – līdz gada beigām nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju vai cenu svārstības.

Salīdzinot 2025. gada trešo ceturksni ar iepriekšējo, bankas Citadele dati liecina, ka nekustamo īpašumu kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence – izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 9 %. Kredītņēmēji kļūst arvien drošāki, uzņemoties saistības. Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus īpašuma iegādei.

“Arvien biežāk tiek noslēgti aizdevuma līgumi ar pircējiem, kuri iegādājas mājokļus projektos, kas vēl atrodas būvniecības stadijā, tādējādi veidojot stabilus un pievilcīgus nosacījumus gan attīstītājiem, gan investoriem. Šī tendence apliecina pircēju uzticību un gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā, turklāt tā pakāpeniski atjaunojas pēc būtiska krituma 2022. un 2023. gadā,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Citadele Leasing piešķīris 387 000 eiro finansējumu SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne” autoparka atjaunošanai.

Jaunais autoparks samazinās izmaksas un būtiski uzlabos darbinieku ikdienu, nodrošinot augstāku komfortu un drošību. Uzņēmums autoparka atjaunošanu īstenoja pakāpeniski – 2025. gadā ar Citadele Leasing finansējumu 298 000 eiro apmērā tika iegādātas 13 “Škoda Octavia” un “Škoda Fabia” automašīnas. Savukārt 2026. gada sākumā autoparks tika papildināts ar vairākiem “Octavia” un “Fabia” modeļiem, izmantojot papildu 89 000 eiro finansējumu. Visi transportlīdzekļi iegādāti sadarbībā ar autosalonu “Verte Auto”.

Izvēloties transportlīdzekļus tika ņemts vērā optimāls cenas un kvalitātes līdzsvars, kā arī kopējie ekspluatācijas izdevumi. “Uzņēmumā pamatā izmantojam dažāda veida vieglās automašīnas, jo produkcijas loģistiku nodrošina ārējās loģistikas kompānijas. Transportam ir būtiska loma, jo dzīvojam mobilā laikmetā – mūsu darbinieki ikdienā brauc uz darbu no dažādām Latvijas pilsētām, savukārt tirdzniecības pārstāvji regulāri apmeklē klientus visā valstī. Autoparka atjaunošana ir svarīgs solis, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu darbiniekiem drošākus, ērtākus un efektīvākus darba apstākļus. Automašīnās pavadām daudz laika un ir svarīgi, kā tur jūtamies,” saka SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne” valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis.

Banka Citadele Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta (LAD) projektu ietvaros piešķīrusi vairāk kā 4,9 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevumu SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmumam Nākotne”. Sadarbībā ar banku Citadele realizēti trīs LAD projekti.

Kopumā trīs LAD projektu ietvaros uzņēmums piesaistījis finansējumu 4,9 miljonu eiro apmērā: 2023./2024. gadā 1,5 miljonus eiro, 2024./2025. gadā 3 miljonus eiro, bet 2025./2026. gadā 0,4 miljonus eiro.

Investīcijas uzņēmuma attīstībai ieguldītas trīs virzienos. Pirmkārt, ir stiprināta uzņēmuma enerģētiskā un infrastruktūras neatkarība – izbūvēta katlu māja ar iespēju izmantot dažādus energonesējus (dabasgāzi, sašķidrināto gāzi un dīzeļdegvielu), uzstādītas modernas attīrīšanas iekārtas, izbūvēts otrs dziļurbums 260 metru dziļumā, kā arī izveidots saules parks ar 1 MW jaudu.

Otrkārt, ir attīstīta ražošanas infrastruktūra – būtiski paplašināta ražotne, kas nodrošina vietu jauno iekārtu izvietošanai un ļauj efektīvāk organizēt darba procesus.

Banka Citadele piešķīrusi 10 miljonu eiro SIA “MV Hotels” jauna četru zvaigžņu viesnīcas projekta īstenošanai Vecrīgā, 13. janvāra ielā.

Tā ietvaros tiks uzbūvēta jauna ēka, kurā paredzēts izveidot ilgstošas uzturēšanās viesnīcu (long stay).

Šāda tipa viesnīcas paredzētas ceļotājiem un profesionāļiem, kuriem nepieciešams mājīgāks un praktiskāks risinājums par parastu viesnīcas numuru. Ilgstošas uzturēšanās viesnīcas apvieno tradicionālu viesnīcas servisu ar privātas dzīves ērtībām – viesiem tiek nodrošināta numuru uzkopšana un plašāka dzīvojamā telpa ar virtuvi, kur iespējams gatavot maltītes pašiem. Šī koncepcija ir īpaši piemērota tiem, kuri pilsētā uzturas vairākas nedēļas vai pat mēnešus.

“Es patiesi ticu šim projektam. Ideja par to radās jau sen, taču 2020. gadā to nācās iesaldēt. Tagad esam pie tās atgriezušies – rūpīgi izvērtējām iespējas un sapratām, ka ir īstais brīdis to īstenot. Lai gan tirgus nav būtiski audzis, mēs redzam potenciālu piedāvāt ko atšķirīgu un kļūt par spēcīgu konkurentu citām viesnīcām. Ēka būs ne vien funkcionāla, bet arī arhitektoniski pievilcīga, un Rīga iegūs vēl vienu pērli pilsētas ainavā,” saka Andrejs Dokicans, SIA “MV Hotels” komercdirektors.

Baltijas banku vide šobrīd atrodas attīstības posmā, kur klientu paradumi un gaidas ir cieši saistītas ar inovācijām. Mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā laika trūkumā, tāpēc bankai ir jābūt stabilam atbalstam, nevis šķērslim klientu ikdienas skrējienā.

Pakalpojumu simtprocentīga pieejamība lietotnē un internetbankā jau vairākus gadus ir standarts, kas iekļaujas klientu dzīves ritmā, piedāvājot arvien ērtākus un ātrākus risinājumus.Deviņi no desmit Citadeles klientiem izmanto mobilo lietotni. Mūsdienīga klientu pieredze ietver intuitīvas digitālās sistēmas, personalizētus, uz klienta vajadzībām orientētus piedāvājumus un cilvēcīgu attieksmi. Bankas mūsdienās ir daļa no globālās tehnoloģiju ekosistēmas, tāpēc finanšu sektora spēja attīstīties kļūst īpaši svarīga. Nepārtraukti investējot inovācijās, Citadele palīdz klientiem augt, pielāgoties pārmaiņām un droši plānot nākotni gan privātajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Banka Citadele un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši vienošanos Baltijas mazo, vidējo un mikrouzņēmumu atbalstam – EIF sniegtās garantijas ļaus piešķirt līdz 138 miljoniem eiro lielu finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem, tostarp zemākām procentu likmēm.

Vienošanās noslēgta InvestEU programmas ietvaros, kas veicina nodarbinātību, konkurētspēju un investīcijas Eiropā.Kopumā Baltijas valstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būs pieejami aizdevumi līdz pat 100 miljoniem eiro. Savukārt mikrouzņēmumu (uzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem) finansēšanai tiks atvēlēti līdz 38 miljoniem eiro. Lai veicinātu finansējuma pieejamību, tam būs zemākas procentu likmes, kā arī labvēlīgi nosacījumi, tostarp pazeminātas vai pat pilnībā atceltas nodrošinājuma ķīlas un pirmās iemaksas prasības.

„Esam gandarīti, ka mūsu atbalsts Baltijas valstu uzņēmumiem veicina jaunas investīcijas un nostiprina vietējo uzņēmumu konkurētspēju laikā, kad pasaules ekonomika saskaras ar nenoteiktību un izaicinājumiem starptautiskajā tirdzniecībā. Eiropas valstu sadarbība un pieejamāks finansējums var pavērt jaunas investīciju iespējas pat vismazākajiem uzņēmumiem," norāda EIF izpilddirektore Marjuta Falksteda (Marjut Falkstedt).

Mazumtirgotāja "Rimi Baltic" pārdošana Dānijas "Salling Group" varētu Latvijā veicināt konkurenci zemāku cenu preču sortimentā, komentējot Zviedrijas koncerna "ICA Gruppen" lēmumu pārdot "Rimi Baltic", atzina banku ekonomisti.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka patiesie darījuma iemesli var palikt nezināmi, tomēr ir pozītīvi, ka pircējs ir labi pazīstams un apjomīgs Dānijas uzņēmums.

"Salling Group" ir vadošais mazumtirgotājs Dānijā, kura tirgus daļa ir aptuveni 36%, kā arī kompānija darbojas Vācijā un Polijā. Grupai ir arī nozīmīga līdzdalība citās uzņēmējdarbības jomās, tostarp universālveikalos un franšīzes uzņēmumos, tostarp "Starbucks" un "Carls Jr.". "Salling Group" pārvalda aptuveni 1726 veikalus, kuru kopējie ieņēmumi 2023.gadā bija 70,3 miljardi Dānijas kronu.

"Tādējādi, lai arī uzņēmums nav nācis klajā ar savu skatījumu par tā stratēģiju Baltijas tirgū, mans pieņēmums ir, ka varētu pieaugt tirdzniecības politikas centralizācija Baltijas līmenī, ar visiem izrietošajiem plusiem un mīnusiem," norādīja Gašpuitis, piebilstot, ka tā ietekmē pamainīsies arī preču sortiments un var parādīties jauni, līdz šim nezināmi zīmoli.

2025.gada pirmajā pusē Latvijā par 21% pieaudzis parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits, salīdzinot ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, liecina bankas Citadele dati.

Turklāt izsniegto aizdevumu apjoms pārsniedzis 2022.gada pirmā pusgada rādītājus - proti, laiku pirms Euribor likmes straujā kāpuma.

Vidējā aizdevuma summa šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 92 503 eiro, kas ir par aptuveni 10 000 eiro jeb 12% vairāk nekā pērn. Attiecīgi par 28,7% pieaugusi arī kopējā hipotekārajos kredītos izsniegtā summa.

"Redzam, ka parakstīto hipotekāro kredītu līgumu skaits salīdzinājumā ar pērnā gada pirmo pusgadu ir audzis straujāk nekā vidējā aizdevuma summa. Tas liecina par kopējas aktivitātes pieaugumu gan dažādos īpašumu veidos, gan reģionos - tātad pieaugums nav skaidrojams tikai ar lielākām aizdevuma summām, bet ar plašāku darījumu dinamiku kopumā," norāda Artis Zeiļa, bankas Citadele sadarbības partneru darījumu vadītājs.

Latvijas finanšu iestāžu, kas ir Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedri, klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad pirmajos divos mēnešos izkrāpti kopumā 2,6 miljoni eiro, liecina asociācijas publiskotā informācija.

2026. gada pirmajos divos mēnešos īstenoti kopumā 935 krāpšanas gadījumi.

Tostarp šogad pirmajos divos mēnešos konstatēti 423 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 033 232 eiro, 413 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 667 395 eiro, kā arī 99 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 899 674 eiro.

Vienlaikus šogad pirmajos divos mēnešos novērsti 3963 krāpšanas gadījumi par kopumā 3,435 miljoniem eiro.

Tostarp izdevies novērst 1143 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 1 567 017 eiro, 1929 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 1 341 007 eiro un 891 citu krāpšanas gadījumu par 527 086 eiro.

Asociācijā norādīja, ka 2026. gada februārī finanšu iestādes Latvijā novērsušas 1682 krāpšanas mēģinājumus gandrīz 1,37 miljonu eiro apmērā, taču krāpniekiem izdevās īstenot 375 krāpšanas gadījumus, kuros banku klientiem izkrāpti kopumā 920 198 eiro.

ASV lēmums noteikt tarifus Eiropas Savienības (ES) precēm uztrauc teju katru otro (45 %) Baltijas valstu iedzīvotāju, savukārt 9 % aptaujāto pauž izteiktu satraukumu, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Vai šīs bažas ir pamatotas un kā ASV tarifi var ietekmēt Baltijas valstu, tostarp Latvijas ekonomiku?

Lai gan Baltijas valstu iedzīvotāju vidū valda ievērojama nenoteiktība viedoklī par tarifu ietekmi, tikai neliela respondentu daļa uzskata, ka šī ietekme būs būtiska.

Latvijā teju katrs desmitais (9 %) pieļauj, ka ASV lēmums noteikt tarifus ES precēm var būtiski ietekmēt viņa darbu vai ienākumus un teju puse (47 %) atzīst, ka tarifu noteikšana uztrauc nedaudz, jo tai varētu būt iespējami negatīva ietekme.

Savukārt Igaunijā būtisku tarifu ietekmi uz darbu vai ienākumiem pieļauj 12 % iedzīvotāju – tas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm. Lietuvā šādu satraukumu pauž 7 % respondentu. Līdzīgi kā Latvijā, arī abās pārējās Baltijas valstīs lielākā daļa iedzīvotāju uz situāciju raugās ar mērenu piesardzību – iespējamu negatīvu ietekmi saskata 46 % igauņu un 43 % lietuviešu.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.