Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

Nebanku finansētāju nozares ieskatā patērētāju aizsardzības efektivitāti un uzņēmumu darbības efektivitāti nenosaka uzraugošās iestādes nosaukums, bet gan konkrēti instrumenti, pieeja uzraudzībā un vienlīdzīgi noteikumi visiem tirgus dalībniekiem.

Nebanku kreditēšanas nozare ir gatava konstruktīvai sadarbībai ar politikas veidotājiem un jebkuru no uzraugošajām iestādēm, lai panāktu līdzsvarotu un efektīvu regulējumu, kas veicinātu patērētāju aizsardzību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību un balstītos uz datos pamatotiem lēmumiem, vienlīdzīgu konkurenci un praktiskiem uzlabojumiem informācijas apritē.

Nozare atzinīgi vērtē Finanšu ministrijas un Latvijas bankas viesto skaidrību par banku asociācijas lobēto prudenciālās uzraudzības piemērošanu nebanku kreditētājiem. Šeit esam vienisprātis ar Latvijas banku, kura, līdzīgi kā nozare, norādījusi, ka banku un nebanku kreditētāju darbības modeļi būtiski atšķiras. Vienkāršoti runājot, bankas aizdod no klientiem noguldījumos piesaistīto naudu, savukārt nebanku sektors - savu vai no citiem, tai skaitā bankām, aizņemto naudu. Tāpēc prudenciālās uzraudzības piemērošanai, kas pamatā vērsta uz noguldītāju interešu un finanšu stabilitātes nodrošināšanu, un kas būtu viens no faktoriem, kas palielinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, nav pamata.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Mūsdienās auto iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka, bet auto finansēšanas iespējas vēl plašākas. Divi populārākie finanšu risinājumi auto iegādei ir auto kredīts un auto līzings. Šajā rakstā aplūkosim abu iespēju galvenās atšķirības, kā arī priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko variantu, tieši Tavām vajadzībām.

Kas ir auto kredīts?

Auto kredīts ir bankas vai citas kredītiestādes izsniegts aizdevums transportlīdzekļa iegādei, kad klients kļūst par automašīnas īpašnieku uzreiz pēc darījuma noslēgšanas. Auto kredīts parasti tiek izsniegts ar fiksētu procentu likmi, un tā atmaksas termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Auto kredīta priekšrocības

• Tūlītējas īpašumtiesības: Auto kļūst par pircēja īpašumu jau iegādes brīdī.

• Lielāka elastība: Nav nepieciešams ievērot noteikumus, kas bieži tiek piemēroti līzinga gadījumā, piemēram, nobraukuma ierobežojums.

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīgaPēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

Latvijas Bankas izveidotajai un uzturētajai maksājumu sistēmai Elektroniskā klīringa sistēma (EKS) pievienojies pirmais nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējs – Latvijā licencētā elektroniskās naudas iestāde SIA "xpate" veiksmīgi sākusi dalību EKS klīringa servisā.

Latvijas Banka ir pirmā eirozonā, kas centrālās bankas uzturētā maksājumu sistēmā nodrošina nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju tiešo dalību.

Kopš 2024. gada 17. oktobra Latvijas Banka sniedz iespēju arī nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm) un krājaizdevu sabiedrībām kļūt par EKS dalībniekiem. Šāds risinājums tika ieviests, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un sekmētu maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā.

Latvijas Bankas nodrošinātais pakalpojums raisījis nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēju interesi, un pirmais nebanku pakalpojumu sniedzējs jau veicis visus priekšdarbus un veiksmīgi pievienojies EKS, sākotnēji izmantojot EKS nodrošināto klīringa servisu.

Iekšzemes kredītportfelis 2025.gadā, visticamāk, turpinās pieaugt, ko nefinanšu sabiedrību (NFS) sektorā varētu veicināt daži lieli kredītlīgumi, kas tika noslēgti pērn gada nogalē un šogad sākumā, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Pārskatā skaidrots, ka procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, iekšzemes kreditēšana būtiski aktivizējusies. Kreditēšanas temps uzlabojies gan mājsaimniecību, gan NFS sektorā. Kopējais iekšzemes NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu gada pieauguma temps 2025.gada martā sasniedza 7,8%, tai skaitā, NFS - 8,4% un mājsaimniecībām - 7,3%.

Tomēr pēc ilgstoši vājas kreditēšanas banku kredītu un iekšzemes kopprodukta (IKP) attiecība saglabājas ļoti zemā līmenī. 2024.gada beigās NFS un mājsaimniecībām izsniegto kredītu un IKP attiecība bija tikai 29%. Eirozonas valstīs vidēji, kā arī Igaunijā šis rādītājs joprojām ir krietni augstāks. Atpalicība no Lietuvas nav tik būtiska, taču tā arī lēnām pieaug.

Nebanku kreditētāju uzraudzības nodošana Latvijas Bankai nozares uzraudzības maksas samazinātu par 57%, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši FM rīcībā esošajiem datiem tiešās Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības funkcijas nodrošināšanu, ietverot 11 darbinieku atalgojumu, ik gadu veido 390 000 eiro. Savukārt tiešās papildu izmaksas, kas rastos, šo funkciju pārņemot Latvijas Bankai, ik gadu veidotu 352 800 eiro.

FM šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu, kurā paredzētais risinājums atcelt ikgadējo valsts nodevu par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licences izsniegšanu un ikgadējo darbības uzraudzību. Pēc PTAC datiem, ieņēmumi no ikgadējās uzraudzības nodevas laika posmā no 2020. līdz 2024. gadam svārstījās aptuveni no 1,94 miljoniem līdz 2,4 miljoniem eiro gadā, savukārt licences izsniegšanas nodeva būtiskus ieņēmumus radījusi tikai 2022. gadā - 250 000 eiro.

Licencētie patērētāju (nebanku) kreditēšanas tirgus tirgus dalībnieki 2024. gadā ar patērētājiem noslēdza vairāk nekā 1 miljonu jaunu darījumu, no jauna izsniedzot kredītus vairāk nekā 811 miljonu eiro apmērā, kas skaitā ir par 3.89 % un summā par 9,08 % vairāk nekā 2023. gadā, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārskats.

Šī summa – 811, 8 miljoni eiro- ir lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms viena gada laikā patērētāju (nebanku) kreditēšanas sektorā kopš pārskatu sagatavošanas uzsākšanas brīža 2013. gadā.

2025.gada 1.janvārī Latvijā spēkā bija 37 speciālās atļaujas (licences) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai un tas ir tik pat, cik 2024.gada 1.janvārī.Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu, par kuru pirmo reizi apkopota statistika, izsniegto jauno kredītu apjoms ir dubultojies (+ 99,55%), savukārt salīdzinājumā ar 2020. – Covid 19 krīzes gadu izmaiņas ir (+) 62,06%. Pieļaujams, ka pieaugums skaidrojams ar būtisku minimālās algas pieaugumu no 430 eiro 2020.gadā līdz 700 eiro 2024.gadā, kas pieļauj patērētājiem aizņemties vairāk un kredītiem novirzīt lielākus ikmēneša maksājumus.

Aizvadītais gads Latvijas fintech nozarei iezīmē būtisku pāreju. No nozares, par kuru ilgstoši tika runāts nākotnes kontekstā, finanšu tehnoloģiju jeb fintech nozare jau šobrīd kļuvusi par izmērāmu un nozīmīgu tautsaimniecības sektoru. Šīs pārmaiņas ļauj izdarīt vairākus secinājumus, kas ir svarīgi ne tikai nozares dalībniekiem, bet arī politikas veidotājiem un investoriem.

Fintech nozare – no jaunuzņēmumiem līdz nobriedušam tirgus segmentam

Šobrīd Latvijā, saskaņā ar RTU Rīgas Biznesa skolas Baltijas Finanšu centra “Fintech observatorijas” datiem, darbojas 127 fintech uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3600 darbinieku, rada gandrīz 370 miljonu eiro apgrozījumu un, kā rāda dati, 2024. gadā nodokļos samaksāti vairāk nekā 90 miljoni eiro. Šie rādītāji apliecina, ka fintech vairs nav tikai jaunuzņēmumu vide vai atsevišķu tehnoloģisku risinājumu kopums, bet gan stabila ekonomikas daļa ar reālu pienesumu valsts budžetam un nodarbinātībai.

Būtiski uzsvērt, ka nozare šo pozīciju nav sasniegusi pēkšņi. Fintech nozare Latvijā ir attīstījusies pakāpeniski, un šodien tā būtiski atšķiras no situācijas, kādā atradās pirms desmit gadiem. Straujas tehnoloģiju attīstības apstākļos šis ir segments, ar kuru Latvijai ir pamats lepoties. To spilgti ilustrē arī investīciju platformu sektors – viens no nozīmīgākajiem nozares virzieniem –, kur Latvijā reģistrētas platformas apkalpo vairāk nekā 645 000 investoru visā Eiropā, apliecinot vietējo uzņēmumu spēju konkurēt Eiropas Savienības tirgos.

Licencētie nebanku kreditētāji 2025. gada pirmajā pusgadā izsniedza jaunus kredītus 452,08 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Zaiga Liepiņa.

Kopumā tika noslēgti 529 050 jaunu darījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Distances kredītiem darījumu skaits 2025. gada pirmajā pusgadā pieauga par 11,3%, bet līzingiem - par 19,3%. Vienlaikus samazinājās patēriņa kredītu (par 28%), hipotekāro kredītu (par 22,4%) un kredītu pret kustamas lietas ķīlu (par 10,8%) darījumu skaits.

Savukārt distances kredītu summa pieauga par 19,7%, līzingu - par 29,6%, bet hipotekāro kredītu summa samazinājās par 5%. Arī patēriņa kredītiem turpinājās kritums - par 23,9%.

Kopējais patērētāju kredīta (nebanku) devēju kredītportfelis 2025. gada 30. jūnijā bija pieaudzis līdz 1,318 miljardiem eiro, kas ir par 179 miljoniem eiro jeb 15,7% vairāk nekā 2024. gada 30. jūnijā, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni.

Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu, un turpinās šī jautājuma padziļināta izpēte, kas uzdota līdz 2026.gada pavasarim, skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Bankā norādīja, ka atbilstoši valdības un Finanšu sektora attīstības padomes uzdevumam Latvijas Banka ir veikusi sākotnējo izvērtējumu par iespējamo nebanku kreditētāju uzraudzības un kontroles pārņemšanu Latvijas Bankas pārziņā no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC).

Sākotnējais vērtējums liecina, ka šāds solis uzlabotu finanšu sektora integritāti un caurskatāmību, ļautu nodrošināt vienādus uzraudzības apstākļus un godīgu konkurenci starp dažādiem kreditētājiem - gan bankām, gan nebanku kreditētājiem, - kalpotu patērētāju interesēm un to labākai aizsardzībai un ļautu ietaupīt valsts līdzekļus, samazinot PTAC darbības izdevumus. Tā būtu iespēja arī mazināt tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas.

Interese par jauniem automobiļiem Latvijā šogad ir piedzīvojusi bumu – pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu jaunus auto pirka par gandrīz 30 % vairāk, savukārt lietotu automobiļu segmentā ir novērojama neliela stagnācija – tirdzniecība šogad ir palielinājusies tikai par aptuveni 1 %, liecina Auto asociācijas dati.

Augšupeja ir bijusi arī Lietuvā, kur jauno automobiļu tirgus piedzīvojis 41 % kāpumu, savukārt Igaunijā, nodokļu politikas dēļ, bija novērojams pat 40 % kritums. Tostarp galvenie vieglo automobiļu tirgus virzītājspēki šogad ir juridiskās personas un līzings, kas kopā pieauguši par gandrīz 30 %. Gandrīz divas trešdaļas (64 %) no jaunajiem pasažieru automobiļiem iegādājās juridiskās personas un tikai 36 % – privātpersonas. Pie tam daļa bija lieli korporatīvi darījumi, kur jaunas pasažieru automašīnas iegādājās dažādu mobilitātes risinājumu un auto nomas pakalpojumu sniedzēji (Bolt, CityBee u. c.).

Fakts, ka iedzīvotāju vidū pieaug pieprasījums pēc autonomas un citiem mūsdienīgiem mobilitātes risinājumiem, iespējams, ir nedaudz samazinājis pieprasījumu pēc jauniem auto privātpersonu segmentā. Lai arī šeit pirmajā pusgadā novērojām 26 % pieaugumu. Otrs nozīmīgs tirgus faktors, kas šogad ir būtiski ietekmējis jauno automobiļu iegādes tirgu, ir līzinga pakalpojumu pieejamība, jo procentu likmes ir ievērojami samazinājušās un kļuvušas pievilcīgas gan uzņēmumiem, gan privātpersonām. Līdz ar to līzinga darījumu īpatsvars šā gada pirmajos sešos mēnešos ir palielinājies līdz 61,3 %, savukārt tiešie darījumi veidoja vairs tikai 38,7 %. Papildu faktors, kas veicina līzinga popularitāti, ir auto dīleru nodrošinātie vienas pieturas pakalpojumi.

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Patēriņa kredīts ir viens no populārākajiem aizdevumu veidiem, ko cilvēki izmanto, lai finansētu lielākus pirkumus, segtu neparedzētus izdevumus vai realizētu personīgos projektus. Šis aizdevuma veids piedāvā iespēju iegūt nepieciešamos līdzekļus salīdzinoši ātri un bez galvojuma.

Kas ir patēriņa kredīts?

Patēriņa kredīts ir aizdevums, ko banka vai nebanku kredītiestāde izsniedz fiziskai personai personīgu izdevumu segšanai. Atšķirībā no hipotekārā kredīta vai auto kredīta, patēriņa kredītam nav nepieciešams konkrēts mērķis, un to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Aizdevuma summa, atmaksas termiņš un procentu likme var atšķirties atkarībā no aizdevēja nosacījumiem un klienta kredītvēstures. Parasti kredīta summas svārstās no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro, bet atmaksas termiņš var sasniegt pat 7 gadus.

Kad pieprasīt patēriņa kredītu?

Finanšu ministrijas (FM) rosinājums nebanku kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai nozarei neradītu skaidru pievienoto vērtību un rada būtiskus jautājumus par proporcionalitāti, ietekmi uz kreditēšanas pieejamību un administratīvo slogu, īpaši mazākiem tirgus dalībniekiem, norādīja "Fntech Latvija" asociācijas vadītāja Tīna Lūse.

Asociācijai bažas raisa arī tas, ka reformas virzība notiek ar konkurējošus biznesa modeļus pārstāvošu interešu iesaisti, savukārt nozares pusē nav skaidrības par reformas patieso motivāciju.

Lūse skaidro, ka publiski reformas pamatojumā tiek uzsvērts, ka šis solis veicinās nozares izaugsmi, tomēr nozares vērtējumā "fintech" un nebanku kreditēšanas segments jau patlaban attīstās stabilos tempos un šāda veida "atbalsts" nav identificēts kā nepieciešams izaugsmes priekšnoteikums. Vienlaikus politiskajā diskusijā kā iespējamais iemesls tiek minēta nepietiekama patērētāju tiesību uzraudzība, taču par šo apgalvojumu patlaban nav veikta datos balstīta izpēte. Turklāt arguments par uzraudzības trūkumu pēc būtības ir apšaubāms, jo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) regulāri piemēro sankcijas tirgus dalībniekiem par normatīvu pārkāpumiem.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju valsts metroloģiskās kontroles jeb verificēšanas izbeigšanu, informēja ST.

Tiesa vērtēs, vai valdības 3. jūnijā apstiprinātās Ministru kabineta noteikumu par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu normas atbilst Satversmei.

Apstrīdētās normas valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauj mehāniskos, elektromagnētiskos un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājus, izņemot tos, kas uzstādīti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos.

Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība saistīta ar ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī tā ir akreditēta kā inspicēšanas institūcija ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotas verificēšanas nozarē.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji vairs netiks pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

“Marginalen Group” uzņēmumi - Latvijas uzņēmums SIA “Aizdevums.lv” (Aizdevums.lv) un Lietuvas uzņēmums UAB “GF Bankas” (GF Banka) paziņo par plāniem apvienoties, kā rezultātā Aizdevums.lv kļūs par GF Bankas Latvijas filiāli un mainīs savu zīmolu uz GF Banka.

Pārmaiņas paredzēts īstenot nākamā gada laikā pēc abu valstu regulatoru apstiprinājuma saņemšanas.

Aizdevums.lv valdes priekšsēdētājs Artūrs Ilziņš norāda: “Latvijā būs vēl viena banka, kas ietver plašāku banku pakalpojumu piedāvājumu klientiem, kā arī filiāles reģionos visā Latvijā. Jebkura uzņēmuma attīstībā pienāk brīdis, kad ir nepieciešamas pārmaiņas, lai augtu un attīstītos. Aizdevums.lv pievienošanās GF Bankai nesīs pozitīvas pārmaiņas, turpmāk klientiem piedāvājot vēl labākus finanšu risinājumus vēl labākā kvalitātē, paverot plašākas iespējas gan kredītu tirgū, gan depozītu tirgū ilgtermiņā. Pārmaiņu procesā liksim lielu uzsvaru uz klientu servisu, nodrošinot uzņēmuma darbības nepārtrauktību un arī turpmāk piedāvājot dažāda veida aizdevumus klātienē un tiešsaistē.”

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un prezidenta vietniece Santa Purgaile 20.janvārī tikās ar "Fintech Latvija Asociācija" vadītāju Tīnu Lūsi un nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu ieceri par nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzības institūcijas maiņu.

Tikšanās laikā nozares pārstāvji iezīmēja tos aspektus, kas līdz šim nav plašāk diskutēti un uzņēmējiem rada bažas. Tika panākta vienošanās veidot tematiskas darba grupas, lai praksē izvērtētu neskaidros pārmaiņu aspektus.

Līdzšinējā diskusijā no nebanku kreditētāju puses izskanējušas bažas, piemēram, ka pēc pārmaiņām iecerēts pārskatīt un padarīt stingrākas regulējuma prasības. Šīs bažas "Fintech Latvija Asociācija" atkārtoja arī šīs dienas tikšanās laikā, un M.Kazāks un S.Purgaile stingri apliecināja – godprātīgiem uzņēmumiem nav nekāda pamata satraukties. Latvijas Banka nerosina stingrāka regulējuma ieviešanu un šā sektora prudenciālo (drošas prakses un apdomīga riska) uzraudzību. Šis sektors nepiesaista noguldījumus un nav tik apjomīgs, lai radītu komercbanku darbībai līdzīgus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, līdz ar to nav pamata ieviest komercbankām līdzvērtīgu uzraudzības mehānismu.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumu IPAS Indexo, AS Indexo Atklāto Pensiju Fondu, AS Indexo Banku un pēc nesen iesāktā darījuma pabeigšanas arī pensijas pārvaldes uzņēmumu VAIRO, plāno izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu Latvijā lielākā nebanku kreditēšanas uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāriem ar mērķi izveidot vienu no spēcīgākajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā.

Piedāvājuma izteikšanai ir nepieciešams uzraudzības institūciju saskaņojums un IPAS Indexo akcionāru lēmums par akciju emisiju.

Plānots, ka darījuma ietvaros DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts apmainīt katru tiem piederošo DelfinGroup akciju pret 0.136986 Indexo akcijām. Pēc pašreizējās Indexo cenas biržā šis akciju apmaiņas piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas par aptuveni 1,41 eiro. Kā otra iespēja DelfinGroup akcionāriem tiks piedāvāts pārdot savas DelfinGroup akcijas par cenu 1,30 EUR par 1 akciju. Līdz ar to gan akciju apmaiņas, gan akciju iegādes piedāvājums novērtē DelfinGroup akcijas virs to šī brīža un arī pēdējā laika biržas cenas. Pastāv arī trešā iespēja – paturēt savas esošās DelfinGroup akcijas un turpināt piedalīties DelfinGroup attīstībā.

Pagājušajā gadā Latvijā bija reģistrēta ekonomikas samazinājums jeb recesija. Tam ir dažādas definīcijas, taču vienkāršākā no tām parasti ietver iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu vismaz divus kvartālus pēc kārtas. Šāds periods Latvijā bija pagājušā 3. un 4. kvartālā, bet faktiski varam pieņemt, ka tas ilga visu gadu, jo arī 1. kvartāls bija negatīvs, bet otrais uzrādīja 0%. Ekonomikas tempu samazinājuma mijiedarbību ar kreditēšanu aicinājām komentēt Rietumu Bankas valdes locekli un Kredītu pārvaldes vadītāju Artūru Jukšu.

Kāda ir ekonomikas attīstības tempu samazinājuma ietekme uz kreditēšanu? Vai bankas vispār spēj kreditēt ekonomikas lejupslīdes laikā?

Ekonomikas lejupslīdei šķietami vajadzētu būt cieši saistītai ar kreditēšanu, jo, lai jebko kreditētu, konkrētajam uzņēmumam – kredīta ņēmējam – ir jāaug un jāpelna vairāk. Un tas teorētiski rada “apburto loku” – jo lēnāk aug ekonomika, jo mazāk tiek kreditēts, jo vēl lēnāk aug ekonomika. Savā ziņā tas ir kā “bēgums jūrā”, kurā krītas ekonomiskā aktivitāte, tomēr praktiskā aina kreditēšanā ir sarežģītāka un noteikti nav tik negatīva. Rietumu Banka pērn izsniedza 131 miljonu eiro jaunu kredītu un citu banku sniegums arī ir atzinīgi mērāms miljonos. Tas norāda, ka mums nav pamata būtu izteikti pesimistiskiem par kreditēšanas attīstību. Un tas, savukārt, nāk par labu ekonomikai kopumā. Citiem vārdiem sakot, kreditēšana var pārraut šo IKP krituma radīto “apburto loku”.

Šogad auto līzinga tirgu virza tieši privātpersonu pieprasījums, un kopumā tirgus izaugsme šogad varētu sasniegt pēdējās desmitgades rekordu, norādīja "Luminor līzinga" vadītājs Raivo Bāle.

Viņš skaidroja, ka situācija Latvijas ekonomikā ir labāka nekā pirms gada, un tas atspoguļojas arī auto līzinga rezultātos. Pēc pērn piedzīvotā krituma šogad auto iegāde uzņēmusi apgriezienus. Bāle norādīja, ka to lielā mērā veicināja EURIBOR likmju kritums un iedzīvotāju pirktspējas atgūšanās.

Bāle pauda, ka aktivitāte vērojama gan jaunu, gan lietotu auto tirgū, un iedzīvotāju interese par automašīnu iegādi, izmantojot operatīvo vai finanšu līzingu, ir augsta. Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos īpaši augusi jaunu vieglo automobiļu reģistrācija - par 28%, bet atsevišķos mēnešos kāpums ir 55% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. "Luminor līzinga" vadītājs norādīja, ka tas atspoguļojas arī līzinga rezultātos, jo izsniegtā finansējuma apmērs automašīnu iegādei ir audzis par vairāk nekā 44%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.