Mūsdienās auto iegāde ir kļuvusi daudz vienkāršāka un pieejamāka, bet auto finansēšanas iespējas vēl plašākas. Divi populārākie finanšu risinājumi auto iegādei ir auto kredīts un auto līzings. Šajā rakstā aplūkosim abu iespēju galvenās atšķirības, kā arī priekšrocības un trūkumus, lai palīdzētu izvēlēties piemērotāko variantu, tieši Tavām vajadzībām.

Kas ir auto kredīts?

Auto kredīts ir bankas vai citas kredītiestādes izsniegts aizdevums transportlīdzekļa iegādei, kad klients kļūst par automašīnas īpašnieku uzreiz pēc darījuma noslēgšanas. Auto kredīts parasti tiek izsniegts ar fiksētu procentu likmi, un tā atmaksas termiņš var būt no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem.

Auto kredīta priekšrocības

• Tūlītējas īpašumtiesības: Auto kļūst par pircēja īpašumu jau iegādes brīdī.

• Lielāka elastība: Nav nepieciešams ievērot noteikumus, kas bieži tiek piemēroti līzinga gadījumā, piemēram, nobraukuma ierobežojums.

Pērn saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pieaugusi 2,2 reizes, rēķinot pret 2023. gadu, saražotas 536 GWh, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Patēriņa pusē būtisku izmaiņu nav, izņemot autotransportu, kur aug elektroenerģijas patēriņš.

2024. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijās saražoja 4022 GWh elektroenerģijas, kas ir par 6,5% (282 GWh) mazāk nekā gadu iepriekš. Vēja elektrostacijās pieaugums no 2023. gada uz 2024. gadu ir nebūtisks, saražojot kopumā 276 GWh elektroenerģijas, kas ir par 5 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Liels pieaugums tikai saules elektrostacijās

Kritumu pērn veido hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas samazinājums. 2024. gadā hidroelektrostacijās saražoja 3210 GWh, kas ir par 15,4% mazāk nekā 2023. gadā. Šādas svārstības ir saistītas ar ūdens pieplūdumu Daugavā, un līdzīga lieluma svārstības ir novērotas arī iepriekš. No atjaunīgajiem energoresursiem (AER) koģenerācijas stacijās 2024. gadā saražotas 621,3 GWh, kur lielāko daļu veido biomasas koģenerācijas stacijas (457 GWh). Abos ražošanas veidos, tostarp biogāzes koģenerācijas stacijās, ražošanas apjomi nedaudz sarukuši. Pēc būtības nopietnas izmaiņas ir tikai saules elektrostaciju ģenerētās jaudas apjomos, kas gada laikā dubultojušās. Kopumā no AER saražotās elektroenerģijas apjoms veido 4643 GWh. 2024. gadā AER īpatsvars elektroenerģijas ražošanā bija 73%.

Atrodoties kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm dažādās darba un sadzīves situācijās varēsim elektroniski pieprasīt apliecinājumu jeb dokumentu, kas izdots Latvijā. Piemēram, par valstisko piederību, dzimšanas apliecību, dzīvesvietu, augstskolas diplomu u.c. Piekritīsiet, tas ievērojami atvieglos mūsu ikdienu!?

Šādu iespēju nākotnē nodrošinās OOTS platforma, kas nav tikai tehnoloģisks rīks, tā ir būtiska reforma efektīvākai, caurskatāmākai un lietotājiem draudzīgākai publiskajai pārvaldei. Tomēr tās ieviešanai nepieciešami skaidri tiesiskie regulējumi, tāpēc jāstrādā bez kavēšanās, lai nodrošinātu, ka likumdošana atbalsta šo inovatīvo risinājumu un mēs neatpaliekam no citām dalībvalstīm, iespējams, esam pat starp celmlaužiem.

Eiropas Komisija (EK) pozicionē, ka valsts iestādēm jāspēj sazināties ar citas valsts iestādēm vieglā, drošā un uzticamā veidā. OOTS (vienreizes principa tehniskās sistēmas) ir ES izveidota IT platforma, lai dažādas ES valstu iestādes varētu nodrošināt savstarpēju datu apmaiņu – lai nebūtu jāvadā dokumenti no vienas valsts uz otru, jārūpējas par to tulkošanu, notariāli jāapliecina, jāmaksā par šiem procesiem utt.. Mērķis ir vienreizējas informācijas sniegšanas princips. Tas paredz, informāciju, kas kādā iestādē jau ir elektroniski pieejama, var saņemt arī citas iestādes un iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsniedz vieni un tie paši dokumenti.

Gada nogales svētki, Ziemassvētki un Jaunais gads, sagādā īpašu prieku, taču nereti arī lielus papildu tēriņus. Mūsu vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus ar dāvanām un sarīkot sirsnīgus svētkus ģimenes lokā mēdz radīt emocionālu spiedienu tērēt vairāk nekā atļauj maciņš. Svētku sezonā bieži norisinās arī dažādi pasākumi, darba ballītes, bērnu koncerti, draugu tikšanās, kuru dēļ izdevumi mēdz pieaugt.

Lai svētku izdevumi nekļūtu par finansiālu nastu, ļoti svarīga ir laicīga plānošana. Ar skaidru budžeta plānu iespējams kontrolēt tēriņus un noslēgt gadu bez stresa, ka esi pārtērējies, ļaujot izbaudīt svētkus ar mierīgu sirdi.

Kāpēc ir svarīgi plānot svētku izdevumus?

Svētku laikā emocijas diktē mūsu tēriņus. Vēloties parādīt mīlestību un negribot atpalikt no citiem, mēdzam izvēlēties dārgākas dāvanas, nekā varam atļauties, vai atstājam pirkumus uz pēdējo brīdi. Tas viss var novest pie pārtērēšanās un jauna gada sagaidīšanas ar tukšu bankas kontu vai parādiem. Plānojot svētku budžetu jau laikus, iespējams izvairīties no finansiāla stresa janvārī.

Satversmes tiesā (ST) ierosināta lieta par dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju valsts metroloģiskās kontroles jeb verificēšanas izbeigšanu, informēja ST.

Tiesa vērtēs, vai valdības 3. jūnijā apstiprinātās Ministru kabineta noteikumu par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu normas atbilst Satversmei.

Apstrīdētās normas valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauj mehāniskos, elektromagnētiskos un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājus, izņemot tos, kas uzstādīti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļos.

Pieteikuma iesniedzējas komercdarbība saistīta ar ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, kā arī tā ir akreditēta kā inspicēšanas institūcija ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotas verificēšanas nozarē.

Saskaņā ar apstrīdētajām normām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji vairs netiks pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei.

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

"airBaltic" pārstāvji informēja, ka tagad Latvijas valstij pieder 88,37% "airBaltic" akciju, "Lufthansa" - 10% akciju, finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 1,62%, bet 0,01% - citiem.

"airBaltic" pamatkapitāls palielināts par 16,64 miljoniem eiro - līdz 41 819 525 eiro. Izmaiņas kompānijas pamatkapitālā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas ceturtdien, 28.augustā.

Aviokompānijas pamatkapitāls palielināts, emitējot divas jaunas kategorijas obligāti konvertējamās akcijas, teikts "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas noteikumos.

Tostarp viena obligāti konvertējamā akcija piešķirta "airBaltic" stratēģiskajam investoram - "Deutsche Lufthansa Aktiengesellschaft", izpildot kompānijas un tās lielākā akcionāra - Latvijas valsts - saistības, kas izriet no 2025.gada 29.janvārī noslēgtā ieguldījumu parakstīšanas līguma. Savukārt otra obligāti konvertējamā akcija ir piešķirta Latvijas valstij atbilstoši 2025.gada 20.augusta ieguldījumu parakstīšanas līgumam.

Latvijā nebanku kreditētājiem esošā uzraudzības kārtība ir pierasta, ērta un, iespējams, kādam arī izdevīga, pauž Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, vienlaikus uzsverot, ka nebanku kreditētājiem ir jāstrādā godprātīgi un jāievēro regulējuma prasības.

Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" publiskotajā viedokļrakstā Kazāks norāda, ka gada nogalē saskaņošanai nodotais Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu publiskajā telpā ir izsaucis nebanku patēriņa kreditētāju iebildumus, sektoram norādot, ka ir nozare ir apmierināta ar līdzšinējo uzraugu, kas ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un tā veikto uzraudzību, un pārmaiņas nav nepieciešamas.

Latvijas Banka, kas līdztekus finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai veic funkcijas arī finanšu stabilitātes, monetārās politikas un finanšu pratības jomā, atbalsta Finanšu ministrijas redzējumu un rosina vispusīgi izvērtēt situāciju un plašāk diskutēt gan par iespējamām nepilnībām esošajā modelī, gan par ieguvumiem, kādi būtu, ja nebanku patēriņa kreditētāju uzraudzību veiktu Latvijas Banka, norāda Kazāks.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Dzīvē var gadīties negaidītas situācijas - pēkšņa darba zaudēšana, neplānoti tēriņi vai ienākumu samazināšanās, kas rezultātā ietekmē Tavu finanšu stabilitāti. Šīs ir tikai pagaidu finansiālas grūtības, un ar pārdomātu pieeju un praktiskiem soļiem Tu vari atgūt kontroli pār savām finansēm!

1. solis - analizē savas finanses un situāciju

Pirmais solis ceļā uz stabilitāti ir godīga finanšu analīze. Pieraksti visus ienākumus un izdevumus — sākot ar īri un pārtiku, beidzot ar mazajiem ikdienas tēriņiem. Pārbaudi, vai problēma ir īslaicīga vai atkārtojas ilgtermiņā.

2. solis - samazini liekos izdevumus

Tiklīdz ir skaidrs, kur aizplūst Tava nauda, sāc ar to rīkoties gudrāk:

• Atcel nevajadzīgus abonementus (Netflix, Spotify u.c.).

• Izvēlies ekonomiskākus produktus un zīmolus veikalā.

• Gatavo maltītes mājās un plāno pirkumus.

• Pārvietojies ar sabiedrisko transportu vai velosipēdu.

Katrs ietaupītais eiro var būt izšķirošs Tavas finansiālās stabilitātes atjaunošanā!

AS INDEXO Banka savā piedāvājumā ievieš jaunu hipotekārā kredīta veidu – kredītu pret mājokļa ķīlu, kas iedzīvotājiem ļauj izmantot sava esošā īpašuma vērtību, lai saņemtu finansējumu dažādu mērķu īstenošanai, piemēram, mājokļa remontam, jauna īpašuma iegādei, kredītu apvienošanai vai citu ieceru realizēšanai.

Kredīts pret mājokļa ķīlu, ko Rietumeiropā un ASV pazīst kā Home Equity Loan, Latvijā līdz šim nav bijis plaši izmantots.

Kredīts pret mājokļa ķīlu ir risinājums, kas ļauj iedzīvotājiem "atbrīvot" naudu no jau piederoša mājokļa vērtības un izmantot to lielākiem mērķiem. Finansējums pieejams līdz 85% apmērā no īpašuma vērtības, un tā pievienotā procentu likme ir no 1,9 % gadā, kas ir būtiski zemāka nekā patēriņa kredītiem. Jaunais pakalpojums jau pieejams INDEXO Bankas mobilajā lietotnē, un pieteikumi tiek izskatīti vienas darba dienas laikā.

“Mēs sniedzam vienkāršu veidu, kā mājokļa vērtību pārvērst finansējumā – ātri, saprotami un mobilajā lietotnē. Līdz šim šāds risinājums bieži nozīmēja sarežģītu procesu, un tāpēc cilvēki izvēlējās dārgākus kredītus. Mūsu mērķis ir pacelt latiņu hipotekārajā kreditēšanā, lai finanšu instrumenti, kas citur pasaulē ir norma, Latvijā kļūst par reāli pieejamu ikdienas izvēli,” saka Jānis Mūrnieks, INDEXO Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs.

Izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā alkoholisko dzērienu patēriņu Latvijā, visticamāk, nesamazinās, taču radīs papildu izaicinājumus gan tirgotājiem, gan ražotājiem, prognozē nozares pārstāvji.

Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteikts, ka no šī gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās - no pulksten 10.00 līdz 18.00. Tāpat likuma izmaiņas paredz ierobežot arī alkoholisko dzērienu reklāmu un mārketingu. Latvijas Alkohola nozares asociācijā (LANA) norāda, ka jauni alkohola tirdzniecības ierobežojumi Latvijā nebija nepieciešami, jo mūsu sabiedrības problēma ir nevis alkohola patēriņa daudzums uz vienu iedzīvotāju, ar ko operē politiķi, bet gan alkohola patēriņa kultūra tajā sabiedrības daļā, kas lieto alkoholu pārmērīgi un nekontrolēti.

Valdība otrdien atbalstīja ūdens skaitītāju verificēšanas prasības atcelšanu.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta 2024.gada 14.maija noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu īpašniekiem vairs nebūs jāveic ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotā verificēšana. Iedzīvotāji arī turpmāk varēs izmantot jau esošos ūdens patēriņa skaitītājus bez obligāta pienākuma veikt tiem atkārtoto verifikāciju.

EM iepriekš norādīja, ka dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs - prasības veikt šo pienākumu atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem.

Līdz šim regulējums uzlika par obligātu pienākumu mehāniskiem ūdens patēriņa skaitītājiem veikt atkārtoto verificēšanu reizi četros gados, bet elektromagnētiskiem un ultraskaņas ūdens patēriņa skaitītājiem - reizi sešos gados. No 2020. līdz 2023.gadam tika verificēti 975 809 ūdens patēriņa skaitītāji, kas iedzīvotājiem izmaksāja 19,5 miljonus eiro jeb aptuveni piecus miljonus eiro gadā.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025.gada janvārī, salīdzinot ar 2024.gada decembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,6%. Precēm tas pieauga par 0,9%, bet pakalpojumiem samazinājās par 0,2%, informē Ekonomikas ministrija.

Tradicionāli janvārī ir vērojams cenu pieaugums. Šogad janvārī vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu likmju un tarifu izmaiņas, kas tradicionāli ir noteikušas cenu kāpumu gada sākumā, kā arī cenu kāpums pārtikai, degvielai un cenu kritums apģērbiem un apaviem.

Lielākā palielinoša ietekme janvārī bija cenu pieaugumam ar mājokli saistītiem energoresursiem, kas kopā kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai par 12,1% un dabasgāzei par 3,9%. Cenu kāpumu elektroenerģijai noteica faktiskās maksas par jaudas uzturēšanu pieaugums mājsaimniecībām ar "Pamata" tarifu plānu un pieslēguma jaudu līdz 25 ampēriem, samazinoties valsts atbalsta apjomam atbilstoši noteikumiem par tarifu maksimālo atļauto pieaugumu mājsaimniecībām. Savukārt cenu pieaugumu dabasgāzei noteica no 1.janvāra palielinātā akcīzes nodokļa likme par dabasgāzi. Cenas praktiski nemainījās siltumenerģijai - kāpums par 0,1%, bet samazinājās cietajam kurināmajam - par 1,3%.

Latvija aizvadītajā gadā piedzīvojusi trešo straujāko cigarešu kontrabandas pieaugumu Eiropā, atpaliekot tikai no Nīderlandes un Ungārijas, liecina jaunākais KPMG pētījums par nelegālo cigarešu tirdzniecības izplatību Eiropā 2024. gadā.

Ņemot vērā šo straujo kontrabandas pieaugumu 2024. gadā, nelegālais cigarešu tirgus Latvijā ir sasniedzis jau 18 % no kopējā patēriņa, nodarot budžetam zaudējumus 67 miljonu eiro apmērā zaudēto nodokļu dēļ. Tostarp Latvijā ir bijis arī lielākais cigarešu kontrabandas pieaugums Baltijas valstīs – Lietuvā cigarešu kontrabanda pieaugusi par 2,2 procentpunktiem, savukārt Igaunijā cigarešu kontrabandas patēriņu izdevies mazināt par 4,2 procentpunktiem.

Eiropā kopumā pērn visstraujāk kontrabandas cigarešu patēriņš pieauga Nīderlandē (+10,2 procentpunkti), Ungārijā (+5,6 procentpunkti), Latvijā (+4,5 procentpunkti), kā arī Somijā un Francijā (+4,4 procentpunkti). Savukārt vislielākais cigarešu kontrabandas samazinājums 2024. gadā novērots Moldovā (- 9,2 procentpunkti), Bosnijā un Hercegovinā (-6,2 procentpunkti), Grieķijā (-6,2 procentpunkti) un Ukrainā (-5,7 procentpunkti).KPMG pētījums parāda, ka 2024. gadā Eiropā tika patērēti 38,9 miljardi nelegālo cigarešu, kas ir augstākais līmenis kopš 2015. gada un veidoja 9,2 % no kopējā cigarešu patēriņa. Tādejādi Eiropas valstis neieņemto nodokļu dēļ kopumā zaudēja līdz pat 14,9 miljardiem eiro, kas savukārt ir stimulējis dažādu organizētās noziedzības grupējumu uzplaukumu un nostiprināšanos reģionā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien rīkotajā diskusijā par vienotas nebanku kreditētāju uzraudzības institūcijas noteikšanu no deputātiem izskanēja gan reformu atbalstoši, gan noliedzoši viedokļi.

Deputāte Aiva Vīksna (AS) vērsa uzmanību, ka, gatavojot reformu, viņasprāt, tiek aizmirsts, ka primārais ir patērētājs, un nevienā dokumentā nav pateikts, ko un kā patērētājs no reformas iegūst, un cik tas viņam maksās. Tāpat Vīksna pauda uzskatu, ka no 2027. gada 1. janvāra plānoto reformu nevarēs ieviest, objektīvi tā būtu ieviešama no 2028. gada.

Savukārt deputāts Edgars Putra (AS) pauda, ka viņam reforma patlaban izskatoties pēc "procesa un skaļiem virsrakstiem". Putra norādīja, ka, viņaprāt, patlaban nav atbildēts, vai Latvijas Bankai, pārņemot nebanku kreditētāju uzraudzības funkciju no Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), tiks palielināts spiediens uz patēriņa kredītu likmēm. Putram reforma šķiet pāragra, jo ir daudz neatbildētu jautājumu un vajag papildu argumentus.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājies par vairāk nekā 33% un veidoja 3280 mājokļu, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Savukārt īres dzīvokļu piedāvājums veidoja 2430, kas ir par 19% mazāk, salīdzinot ar decembri.

Nepilnus 40% iegādei un 77% īrei pieejamo īpašumu veidoja dzīvokļi Rīgas sērijveida projektos. Cenas segmentā saglabājušās nemainīgas - dzīvokļa kvadrātmetrs sērijveida ēkā apkaimēs janvārī maksāja 1010 eiro, bet centrā sasniedza 1410 eiro par kvadrātmetru.

Pēc "Latio" apkopotajiem tirgus datiem, pirmo reizi ilgākā laika periodā dzīvokļu piedāvājums jaunajos projektos janvārī pārsniedza piedāvājumu apkaimju sērijveida ēkās. Janvārī iegādei pirmreizējā tirgū bija pieejami 1570 dzīvokļu jeb 48% no visiem pārdošanā esošajiem mājokļiem. Īpatsvara izmaiņas "Latio" skaidro ar sarūkošo sērijveida dzīvokļu skaitu, nevis krasu jauno projektu mājokļu pieaugumu.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Salīdzinot datus par iedzīvotāju kredītreitingu brīdī, kad tiek noslēgts aizdevuma līgums, banku un nebanku sektorā redzams ievērojams kontrasts. Lielākajai daļai – 60 % – banku klientu ir ļoti labs (A), labs (B) vai vidējs (C) kredītreitings, kamēr 54 % nebanku sektora klientu kredītreitings ir slikts (D) vai ļoti slikts (E), liecina AS "Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotā informācija.

Tāpat dati rāda, ka aptuveni 7 % aizņēmēju ir vairāk nekā pieci aktīvi aizdevuma līgumi, bet 3,5 % ir saistības pie vairāk nekā pieciem dažādiem kreditoriem.

Tirgus izaugsme viļņveidīgaPēdējo 3 gadu laikā no 2022. līdz 2024. gadam patēriņa kreditēšanas tirgus attīstība bijusi svārstīga. Banku sektorā visaktīvākais bijis 2023. gads – noslēgts par 21 % vairāk līgumu nekā gadu iepriekš. Taču 2024. gadā piedzīvots 12 % kritums. Vienlaikus kopējā aizdevumu summa banku sektorā turpinājusi augt.

Nebanku sektorā šajā periodā vērojams noslēgto līgumu skaita kritums, 2023. gadā tas samazinājies par 6 %, bet 2024. gadā vēl par 4 %, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Vislielākā kopējā noslēgto patēriņa kredītlīgumu summa ir bijusi 2023. gadā.

Pirmajos astoņos šī gada mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, Baltijas valstīs pieaudzis patēriņa kredītu pieteikumu skaits un palielinājusies arī vidējā aizdevuma summa, liecina bankas Citadele dati.

Latvijā tā sasniedz aptuveni 4000 eiro, savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji uzņemas vēl lielākas kredītsaistības. Aizvien biežāk patēriņa kredīts tiek izmantots mājokļa iegādei un remontam, kas apliecina pieaugošu tendenci investēt mājokļa uzlabošanā bez hipotekārā aizdevuma.

Ja pērn vidējā aizdevuma summa Latvijā bija aptuveni 3000 eiro, tad šī gada pirmajos astoņos mēnešos tie ir jau vidēji 4000 eiro, tomēr tas ir mazāk, nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā vidējā aizdevuma summa palielinājusies par 42 %, sasniedzot aptuveni 7500 eiro, bet Igaunijā par 8 %, pakāpjoties līdz vidēji 8000 eiro.

Kreditēšanas aktivitātes kāpumu reģionā nodrošina Lietuva un Igaunija, kur pieteikumu skaita pieaugums ir straujāks, Latvijā izaugsme ir mērenāka, taču joprojām pozitīva.

Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.

Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.

Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".

Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.

Latvijas reālās algas pieaugums no 1994. gada līdz 2024. gadam bijis 245%, Lietuvas – 290%, bet Igaunijas – 236%, liecina Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Marko Mikhelsona ieraksts sociālajā tīklā X, kuru izcēlis pašmāju rakstnieks un ekspolitiķis Māris Mičerevskis ar piebildi, ka vajadzētu izbeigt “vaidu kori”, kas dzied dziesmu, ka Latvijā viss ir slikti.

Dienas Bizness mēģināja noskaidrot - “Viss ir slikti” vai arī esam pilnīgā “Leiputrijā”?

Skaitļi runā – labi, slikti, patiesi?

Pirmais uzdevums bija konstatēt, vai M. Mikhelsons nav pārskatījies. Proti, reālo algu izmaiņas procentos Eiropas valstīs no 1994. gada līdz 2024. gadam tiek norādītas bez skaidri saskatāma avota, un pirmajā acu uzmetienā skaitļi Baltijā patiesi šokē, jo tuvākie sekotāji, piemēram, Polija, var lepoties vien ar 107,9% lielu reālās algas pieaugumu. Statistiskie dati ir atbilstoši OECD reālo algu aprēķiniem, ko starptautiskā organizācija veic jau ilgstoši visām OECD dalībvalstīm. Proti, tie ir patiesi uz papīra, bet jāteic, ka pirmā desmitgade atjaunotajā brīvvalstī nerit pēc normāliem ekonomikas likumiem, tādēļ atbildēt uz jautājumu skaidri un pārliecināti nav iespējams. Lai arī reālā alga nozīmē inflācijas iekļaušanu aprēķinos, vēl atliek jautājums - vai reālās algas pieaugums Latvijā nozīmē to, ka ikkatram cilvēkam ir iespēja nopirkt krietni vairāk preču un pakalpojumu? Ja tā būtu, mēs noteikti ēstu labāk, tomēr nezināmu iemeslu dēļ ļaudis sūrojas par pārtikas cenām. Situāciju kopš 1994. gada kropļo gan ēnu ekonomika, gan enerģētikas sektora transformācija, gan virkne makroekonomisko procesu, kas izrietēja kā sekas sistēmas pārejai no sociālistiskā uz kapitālistisko modeli.