ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien par vēl 90 dienām pagarināja termiņu, līdz kuram Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" jāpārdod videoplatforma "TikTok" kādam pircējam no citas valsts.

"Es tikko parakstīju izpildrīkojumu, ar kuru uz 90 dienām (2025.gada 17.septembri) pagarinu termiņu "TikTok" slēgšanai," Tramps raksta savā sociālajā platformā "Truth Social".

Šī ir jau trešā reize, kad Tramps atliek likuma par "TikTok" darbības aizliegumu ASV stāšanos spēkā.

ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likumam bija jāstājas spēkā janvārī dienu pirms Trampa inaugurācijas.

Gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji, kā arī izlūkdienestu amatpersonas ir paudušas bažas, ka Ķīnas varasiestādes varētu piespiest "ByteDance" nodot tām amerikāņu lietotāju datus vai likt uzņēmumam palielināt Pekinas interesēm labvēlīgu "TikTok" saturu un ierobežot tām nevēlamu saturu.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien izteicies, ka viņš varētu piedāvāt Ķīnai nedaudz samazināt muitas tarifus apmaiņā pret Pekinas piekrišanu pārdot populāro platformu "TikTok".

Runājot ar žurnālistiem Ovālajā kabinetā, Tramps paziņoja, ka, iespējams, varētu samazināt tarifus vai pasākt ko citu, lai panāktu Pekinas piekrišanu, piebilstot, ka "katrs tarifu punkts ir vairāk vērts nekā "TikTok"".

ASV Kongress pagājušajā gadā pieņēma likumu, kas liek Ķīnas uzņēmumam "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt. Likumam bija jāstājas spēkā 19.janvārī, bet Tramps pēc stāšanās prezidenta amatā parakstīja rīkojumu, ar kuru uz 75 dienām to atlika. Prezidenta rīkojumus ir spēkā līdz 5.aprīlim, un Tramps ļābvis noprast, ka to varētu pagarināt.

ASV viceprezidents Džeimss Deivids Venss nesen pauda pārliecību, ka risinājums par "TikTok" nākotni ASV tiks panākts līdz aprīļa sākumam.

Atrasta pircēju grupa videoplatformai "TikTok", kam draud aizliegums Savienotajās Valstīs, jo tā ir saistīta ar Ķīnu, svētdien intervijā telekanālam "Fox News" paziņoja ASV prezidents Donalds Tramps.

Viņš piebilda, ka pircējus varētu nosaukt divu nedēļu laikā.

"Starp citu, mums ir pircējs "TikTok"," teica Tramps.

"Ļoti turīgi cilvēki. Tā ir bagātu cilvēku grupa," sacīja prezidents, neatklājot neko vairāk, izņemot to, ka viņus varētu nosaukt "apmēram pēc divām nedēļām".

Tramps arī teica, ka pārdošanai, visticamāk, būs nepieciešams "Ķīnas apstiprinājums", "un es domāju, ka prezidents Sji [Dzjiņpins] to droši vien izdarīs".

"TikTok" pieder Ķīnas uzņēmumam "ByteDance".

Jau ziņots, ka ASV Kongress pērn nacionālās drošības apsvērumu dēļ pieņēma likumu, kas liek "ByteDance" vai nu pārdot ārkārtīgi populāro platformu, vai arī to slēgt.

Gan demokrātu, gan republikāņu pārstāvji, kā arī izlūkdienestu amatpersonas ir paudušas bažas, ka Ķīnas varasiestādes varētu piespiest "ByteDance" nodot tām amerikāņu lietotāju datus vai likt uzņēmumam palielināt Pekinas interesēm labvēlīgu "TikTok" saturu un ierobežot tām nevēlamu saturu.

Ķīnas sociālo mediju platforma "TikTok" paziņojusi, ka investēs vienu miljardu eiro, lai Somijā uzbūvētu datu centru.

Ķīnas tehnoloģiju grupai "ByteDance" piederošā videoplatforma norāda, ka datu centrs Somijā esot "nozīmīgs solis", lai nodrošinātu datu drošību Eiropā.

"TikTok" skaidro, ka datu centrs Kouvolā, Somijas dienvidaustrumos, tiek būvēts saistībā ar 12 miljardu eiro vērto uzņēmuma iniciatīvu, lai aizsargātu 175 miljonu lietotāju Eiropā datus.

Kā ziņots, par Eiropas iedzīvotāju privāto datu nosūtīšanu uz Ķīnu un aizsardzības pret to nonākšanu Ķīnas varasiestāžu rīcībā nenodrošināšanu, platformai "TikTok" Īrijas Datu aizsardzības komisija pagājušajā nedēļā noteica 530 miljonu eiro sods.

Sociālo mediju platforma izmeklēšanas laikā atzina, ka ir glabājusi lietotāju no Eiropas datus Ķīnā, lai gan iepriekš to bija noliegusi.

Foto: vecteezy.com/Sompoch Sivakosit

Šodienas digitālā mārketinga ainava nepārprotami uzrāda, ka tradicionālās reklāmas metodes vairs nedarbojas tik efektīvi kā agrāk. Cilvēki ir kļuvuši aizvien prasīgāki – viņi vēlas, lai zīmoli ne tikai pārdod, bet arī sniedz vērtību, izprot viņu vajadzības un piedāvā risinājumus reālām problēmām.

Mākslīgais intelekts ir fundamentāli mainījis to, kā uzņēmumi komunicē ar saviem klientiem sociālajos tīklos. Lai uzrunātu auditoriju, ar skaista attēla un informatīva apraksta publicēšanu vairs nav gana. Ir skaidrs, ka mūslaikos panākumu atslēga slēpjas daudz dziļākā izpratnē par patērētāju vēlmēm, uzvedību un paradumiem. Par to arī turpinājumā.

Latvijā atsevišķas nozares digitalizācijas ziņā ir priekšā virknei citu Eiropas valstu, taču nākamais solis ietver mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu un tur Latvijas problēma ir atbilstošas valsts stratēģijas trūkums, intervijā atzina informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Accenture" vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis.

Viņš uzsvēra, ka sekmīgai MI izmantošanai un attīstībai ir zināmi priekšnoteikumi, tostarp, piemēram, svarīga ir izglītības kvalitāte.

"Mēs jau varam zīmēt, kā Latvijā attīstīsim MI, "PowerPoint" pacietīs visu, bet beigās jau tas viss atdursies pret izglītību, lai mums būtu atbilstoši darbinieki. Pašlaik neizskatās, ka tā būtu mūsu prioritāte. Mēs esam ļoti maza valsts, bet mēs varam izdarīt ļoti daudz. Taču tam ir vajadzīgs intelektuālais kapitāls, izglītoti cilvēki," teica "Accenture" vadītājs Baltijā.

Viņš atgādināja, ka nesen tika publicēti MI globālā indeksa "Global AI Index" dati, un, piemēram, tādā rādītājā kā valsts stratēģija MI izmantošanā Latvija ir vienlīdz zemā līmenī kā Āfrikas valstis.

Viens no vadošajiem uzkodu, saldumu un cepumu ražotājiem Ziemeļvalstīs un Baltijā, “Orkla Snacks” ierindots žurnāla TIME izveidotajā 100 ietekmīgāko uzņēmumu sarakstā.

Koncernā “Orkla Snacks” ietilpst arī tā meitas uzņēmums un saldumu ražotājs Latvijā “Orkla Latvija”, kas pārstāv tādus zīmolus kā “Laima”, “Selga” un “Ādažu” čipsi.

TIME ir viens no pasaulē pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem starptautiskajiem ziņu medijiem, kas pazīstams ar savu žurnālu TIME Magazine un ikgadēji veidotajiem 100 ietekmīgāko cilvēku un uzņēmumu sarakstiem.

“Orkla Snacks” ierindota starp citiem 20 uzņēmumiem “nozares satricinātāju” (disruptor) kategorijā, pateicoties pēkšņajai un neiedomājami plašajai zviedru želejkonfekšu “BUBS” popularitātei. Pēkšņais pieprasījuma pieaugums, ko izraisīja sociālo tīklu, it sevišķi TikTok, influenceru sajūsma par šīm konfektēm, izraisīja globālu šo gardumu deficītu, kas, kā norāda “Orkla Snacks” izpilddirektore Ingvilla Berga, “mūs pilnībā pārsteidza”.

No šīs nedēļas Db.lv būs pieejamas sociālajos medijos populārā biznesa podkāsta “BlackBoxŠovs” jaunās sezonas epizodes, iedvesmojot tūkstošiem skatītāju ar patiesiem un aizraujošiem stāstiem no Latvijas un starptautiskās uzņēmējdarbības vides.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Uzņēmēji, Niks Jansons un Matīss Ansviesulis, dalās ar veidiem, kā visātrāk un vieglāk uzbūvēt biznesu ar apgrozījumu 1 miljons eur gadā.

Šajā video apkopojam svarīgākās biznesa funkcijas, kā biznesa matemātika, naudas piesaiste nevis peļņas investēšana biznesā, komandas veidošana - kapēc ir svarīgi piesaistīt labākos darbiniekus, mārketingu un pārdošanu.

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Saruna ar Kinetics Nail Systems īpašnieku Andžeju Stenclavu par biznesu un tā attīstību, produktu un dizainu, kuras laikā arī taisījām personalizētu nagu laku, apskatījām ražošanu un tās procesus.

Kinetics ir viena no retajām kompānijām, kas pati ražo savu produktu nagu laku nozarē.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Austrālija izmantos sociālo mediju likumus, lai aizliegtu bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem, izmantot video koplietošanas vietni "YouTube", trešdien paziņoja sakaru ministre Anika Velsa.

"Mēs gribam, lai bērni zinātu, kas viņi ir, pirms platformas pieņemtu, kas viņi ir," sacīja ministre.

"Ir vieta sociālajiem medijiem, bet nav vietas plēsonīgiem algoritmiem, kas mērķēti uz bērniem."

Austrālija pērn paziņoja, ka tiek izstrādāti likumi, kas aizliegs bērniem pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas izmantot tādas sociālo mediju vietnes kā "Facebook", "TikTok" un "Instagram".

Valdība iepriekš norādīja, ka šis aizliegums neattieksies uz "YouTube", jo šī vietne tiek plaši izmantota mācību stundās.

"YouTube" preses sekretārs pavēstīja, ka jaunais paziņojums ir nepatīkams pavērsiens.

"Mūsu nostāja vēl arvien ir skaidra: "YouTube" ir video koplietošanas platforma ar augstas kvalitātes bezmaksas saturu, kas arvien vairāk tiek skatīts televīzijas ekrānos," teikts kompānijas paziņojumā.

Epizode ar pasaulē vadošā betona tehnoloģiju uzņēmuma Primekss īpašnieku Jāni Ošleju.

Uzņēmums aktīvi darbojas jau 28 gadus, 2024.gadā apgrozot 110 miljonus eiro, nodarbinot 500 darbiniekus. Diskutējam par rūpniecību un celtniecību, nišu un katra uzņēmuma priekšrocībām, kā pelnīt miljonus, par to, kas dzīvē ir svarīgi. “Jāfokusējas uz konkrētu nišu, lai vari panākt, ka visi tajā nišā pērk tevi”, iesaka Jānis.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus katījumu mēnesī.

Septiņus gadus pēc Vispārējās datu aizsardzības regulas (VDAR) stāšanās spēkā gandrīz pusē Latvijas uzņēmumu vairs neatceras tās prasības un attiecīgi regulas nosacījumu ievērošana nav pienācīga.

Pie tāda pārsteidzoša secinājuma nonākusi biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis izstrādātājkompānija Jumis Pro, aptaujājot 440 uzņēmumus.

Eiropas Savienības mēroga VDAR (General Data Protection Regulation) regula stājās spēkā 2018. gada 25. maijā, un pirmajos mēnešos uzņēmējiem radīja pamatīgu stresu. Tā stingri nosaka personas datu apstrādes mērķus, procesus un tehnoloģiju izmantošanu, un ir saistoša visām organizācijām, kas apstrādā ES pilsoņu datus.

Par regulas prasību neievērošanu tika paredzēts skarbs sods – līdz pat 4 % apmērā no sodītā uzņēmuma gada apgrozījuma, un dažas kompānijas izjuta VDAR bardzību pilnā apmērā. Piemēram, ASV tehnoloģiju gigantam Meta 2023. gadā Īrijā tika piespriests 1,2 miljardu eiro sods par eiropiešu datu pārsūtīšanu uz ASV bez atbilstoša datu aizsardzības mehānisma.