Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Rīga kļūs par kripto industrijas Eiropas centru – 22. un 23. aprīlī Hanzas Peronā norisināsies UN:BLOCK Europe 2025, kas pulcēs pasaules vadošos kripto uzņēmumus, regulatorus, uzņēmējus un inovatorus no visas pasaules.

Šī būs līdz šim nozīmīgākā kripto konference Baltijā. Latvijā teju katrs ceturtais digitālās paaudzes iedzīvotājs jau iegulda kripto valūtās, 19% Latvijas iedzīvotāju plāno ieguldīt tuvāko 10 gadu laikā.

Saskaņā ar LBAA un pētījumu centra "Norstat" datiem, 11,4% Latvijas iedzīvotāju jau ir ieguldījuši kriptovalūtās, visaktīvākā iesaiste ir digitāli nobriedušajā paaudzē – 22% jauniešu līdz 29 gadu vecumam.

“Šie skaitļi apliecina, ka digitāli domājošā paaudze uztver kripto kā nopietnu finanšu instrumentu, ne tikai kā īstermiņa trendu,” komentē LBAA vadītājs Reinis Znotiņš.

Kriptovalūtās tuvāko desmit gadu laikā plāno ieguldīt vēl 19% iedzīvotāju, un 9% to vēlas darīt jau tuvā gada laikā. Turklāt 74% kripto investoru Latvijā ir ieguldījuši summas līdz 1000 eiro, kas parāda nozares pieejamību un uzticību arī neliela mēroga investoriem.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Latvijas kosmētikas zīmols "Dzintars" parādījies Krievijas televīzijas zvaigznes Ksenijas Borodinas "YouTube" raidījumā "Открытый приём" ("Atklātā uzņemšana"), raksta portāls Delfi.

Videoklipā Borodina stāsta par "Dzintars" kosmētiku un aicina izmēģināt zīmola C vitamīna skaistumkopšanas līniju. Zīmols ir izcelts arī video aprakstā – tur norādīts, ka šī kosmētika palīdz rūpēties par ādas veselību un skaistumu, kā arī pievienota saite uz produkta iegādes lapu.

Aprakstā zem reklāmas redzams obligātais marķējums, kas norāda, ka juridiski reklāmas pasūtītājs ir Krievijas uzņēmums AO "Grand-Trejd" – kompānija, kas sevi raksturo kā vienu no vadošajiem importēto pārtikas un nepārtikas preču piegādātājiem Krievijā, vēsta Delfi.

AO "Grand-Trejd" publiskajos katalogos un Krievijas interneta veikalos parādās kā "Dzintars" produkcijas pārdevējs un izplatītājs, ziņo portāls. Savukārt SIA "H.A. Brieger", kas ir "Dzintars" zīmola īpašnieks, jau 2021. gadā paziņoja par "Dzintars" kosmētikas eksportu uz Krieviju.

Ļoti vērtīga epizode BlackBox Šovā ar lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības LATRAPS izveidotāju pārtikas sastāvdaļu ražotāja ASNS Ingredient valdes priekšsēdētāju Edgaru Ružu.

Sarunā apskatām aktuālākās pārtikas industrijas tendences, lauksaimniecības attīstību Latvijā un pasaulē.

Uzzinājām par unikālo produktu - zirņu proteīnu. Runājam par izaicinājumiem nozarē, biznesa attīstību un koorperatīviem, ražošanas aizkulisēm, par Latvijas augiem, un sabiedrības attieksmi. “Nevajag mēģināt nograuzt veiksmīgos,” Edgars norāda par par sabiedrības attieksmi pret uzņēmumu panākumiem.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

Saruna ar Kinetics Nail Systems īpašnieku Andžeju Stenclavu par biznesu un tā attīstību, produktu un dizainu, kuras laikā arī taisījām personalizētu nagu laku, apskatījām ražošanu un tās procesus.

Kinetics ir viena no retajām kompānijām, kas pati ražo savu produktu nagu laku nozarē.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus skatījumu mēnesī.

Epizode ar pasaulē vadošā betona tehnoloģiju uzņēmuma Primekss īpašnieku Jāni Ošleju.

Uzņēmums aktīvi darbojas jau 28 gadus, 2024.gadā apgrozot 110 miljonus eiro, nodarbinot 500 darbiniekus. Diskutējam par rūpniecību un celtniecību, nišu un katra uzņēmuma priekšrocībām, kā pelnīt miljonus, par to, kas dzīvē ir svarīgi. “Jāfokusējas uz konkrētu nišu, lai vari panākt, ka visi tajā nišā pērk tevi”, iesaka Jānis.

Podkāstu veido un vada uzņēmēji Matīss Ansviesulis un Niks Jansons, kuri ar saviem viesiem veido interesantas, dziļas sarunas par biznesa būtību un izaicinājumiem, naudu, stratēģijām un personīgo izaugsmi.

“BlackBox Šovs” ir populārs un skatīts sociālajos tīklos. Platformā “TikTok” to ik mēnesi noskatās vairāk nekā 233 tūkstoši cilvēku. “Instagram” tiek sasniegti vairāk nekā 140 tūkstoši lietotāju, bet “YouTube” ir vidēji 101 tūkstošus katījumu mēnesī.

Vairāk nekā 4000 rīdzinieku un pilsētas viesu pulcējās Doma laukumā, kur notika vērienīgais mūzikas festivāls “Scandifest”. Pasākumu organizēja Latvijas IT uzņēmums Scandiweb, kurš, atzīmējot festivāla 10 gadu jubileju, pirmo reizi to padarīja bez maksas pieejamu plašākai sabiedrībai.

Piektdien, 25. jūlijā, uz lielās festivāla skatuves, kāpa populāri Latvijas mūziķi un grupas – Patrisha, Ozols, Tautumeitas, MUUD, OLAS, Riga Reggae un citi. Īpašs notikums bija ārvalstu viesu – Ēģiptes populārākās repa grupas El Sawareekh uzstāšanās. Grupa, kuras video YouTube ir skatīti vairāk nekā miljardu reižu, bet populārākajam singlam pat pārsniedzot 500 miljonus skatījumu, uz Rīgu ieradās astoņu cilvēku sastāvā.

Koncertu vadīja Horens, un skatītāju atsaucība bija patiesi lieliska – Doma laukums bija pilns ar cilvēkiem, kuri baudīja šo muzikālo vasaras notikumu.

Festivāla apmeklētāji un paši mākslinieki īpaši novērtēja Scandiweb ideju uzņēmuma iekšējo korporatīvo pasākumu pārvērst par visiem pieejamu publisku festivālu. Šāds atvērts formāts ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmumi var sniegt pozitīvu ieguldījumu pilsētas kultūras dzīvē, stiprinot ne tikai komandas garu, bet arī sabiedrības kopības sajūtu.

BlackBox Šovs ciemos pie Food Union, sarunā ar grupas CEO Artūru Čirjevski, kas katru mēnesi saražo vairāk nekā 10 miljonus Kārums sieriņu. Ļoti vērtīga saruna par zīmolu un valstu īpatnībām, kas ir svarīgi, lai ieietu, paliktu un pielāgotos citos tirgos.

Par Kārums oranžo krāsu, Flow biezpiena sieriņiem, pārtikas produktu ražošanas aizkulisēm, karjeras kāpnēm un dzīves mācībām.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Ļoti interesanta saruna BlackBox šovā ar DELSKA valdes priekšsēdētāju un CEO Andri Gailīti jaunajā 30 miljonu eiro datu centra projektā. Runājam par datu centra biznesa modeli, kā tas pelna, un kā strādā. Ejam tūrē pa jauno datu centru, runājam par mega apjomiem, par grūtībām biznesā, un par karstumu.

“Katram ir jādara to, ko viņš māk, tāpēc ir tikai loģiski, ka es turpinu te strādāt”, stāsta Andris par darbu DELSKA.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Lai ierobežotu nikotīnu saturošu produktu lietošanu, piemērotāk būtu celt akcīzes nodokli beztabakas izstrādājumiem – jau tagad ir skaidrs, ka šā gada sākumā ieviestais tabakas aizstājējproduktu aizliegums veicina nelegālo apriti, nevis mazina lietošanu.

Aromātu ierobežojumu atcelšana mazinātu šobrīd plaukstošo nelegāli iegādātu tabakas izstrādājumu lietošanu un to pasūtīšanu tiešsaistē no ārvalstu tirgotājiem. Tāpat nav noslēpums, ka daudzi lietotāji apdraud savu veselību, paši veidojot aromatizētus šķidrumu maisījumus, lai gan nevienam, arī pašiem lietotājiem, nav zināms to precīzs sastāvs.

Sperot soli atpakaļ un atkal atļaujot šķidrumus ar dažādiem aromātiem, tai pašā laikā varētu mazināt piedāvājumu, aprobežojoties ar 10-15 aromātiem, kā arī rūpēties par mazāk pievilcīgu iepakojumu. Kā liecina vairāki jauni pētījumi un aptaujas, ierobežojumi praktiski neietekmē lietošanu, bet negatīvi ietekmē gan nozares situāciju, gan ieņēmumus valsts budžetā.Jāsaglabā nozare un legālais tirgusSvarīgāk ir saglabāt nozari un legālo tirgu, kas nozīmētu arī vismaz 16 miljonu ienākumu atgriešanu atpakaļ valsts budžetam.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Reāla dzīve, reāli lēmumi un reāli rezultāti - Arņa Gromova dzīvesstāsts no sporta disciplīnas un armijas, līdz nekustamo īpašumu biznesam, politiku un labklājību.

BlackBox Šovā ar Matīsu Ansviesuli un Niku Jansonu iedvesmojamies no Arņa pieredzes stāsta par to, kā kļūt par veiksmīgu cilvēku ar disciplīnu, darbu un pareizu domāšanu.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Sirsnīga un atklāta saruna ar uzņēmēju, SIA Evelatus dibinātāju Valteru Ģērmani, kura uzņēmums no 4 m² liela telefonu remonta stenda izaudzis līdz 28 veikaliem visā pasaulē, tajā skaitā Ķīnā, ar 100+ darbiniekiem un vairāk nekā 25 miljonu EUR apgrozījumu gadā.

Runājam par grūto bērnību, motivāciju, biznesa kļūdām un panākumu cenu. Valters dalās ar to, kā no nulles uzbūvēt zīmolu, kas pārstāv kvalitāti, kās pārdod tūkstošiem preču dienā, par reālo biznesa sākšanas pusi bez zināšanām.

“3 svarīgākās lietas dzīvē ir saprast, kas es esmu, ar ko es esmu un uz kurieni es eju”, saka Valters par pagrieziena punktu dzīvē.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais vietējā kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā balvas saņēmēju AS Latvijas Finieris.

Latvijas Finieris ir Eiropas līderis un viens no pasaulē vadošajiem uzņēmumiem mūsdienīgos un uz klientiem orientētos bērza koksnes izstrādājumu risinājumos. Ar zīmolu Riga Wood produkcija tiek realizēta 47 valstīs. Aptuveni 92% saražotā saplākšņa tiek eksportēts. Pārdošanu nodrošina 12 produktu attīstības un mārketinga uzņēmumi. Eiropā un citur pasaulē koncerna Latvijas Finieris uzņēmumi 2025. gada beigās nodrošina darbu kopumā vairāk nekā 2600 cilvēkiem.Latvijas Finieris ir nozīmīgs nodokļu maksātājs. 2024. gadā Latvijas valsts budžetam nodokļos tas ir samaksājis vairāk nekā 29 milj. Eiro, bet kopā valstīs, kurās darbojas koncerns, nodokļos samaksāts virs 40 milj. eiro.Uzņēmums aktīvi iegulda pētniecībā un jaunu sadarbību veidošanā.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank jau trešo gadu pēc kārtas īsteno sabiedriski izglītojošo iniciatīvu – “Kapitāla tirgus akadēmiju”, kas bez maksas sniedz Latvijas uzņēmējiem teorētiskas un praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus – obligācijas un akcijas.

Ņemot vērā pieaugošo interesi un vietējā kapitāla tirgus attīstību, akadēmija kļuvusi par nozīmīgu platformu, kur uzņēmēji apgūst alternatīvā finansējuma iespējas un uzzina, kā izmantot biržas priekšrocības savas uzņēmējdarbības izaugsmei.

Pieaugot kapitāla tirgus lomai Latvijas tautsaimniecībā un uzņēmumu izaugsmē, izpratne par šiem instrumentiem kļūst arvien būtiskāka. Pēdējo piecu gadu laikā vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumi, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ir piesaistījuši ap 1 miljardu eiro, apliecinot kapitāla tirgu kā reālu izaugsmes ceļu vietējiem uzņēmumiem. Akadēmija ir veids, kā šo ceļu padarīt pieejamāku plašākam uzņēmēju lokam – saprotami, praktiski un ar ilgtermiņa perspektīvu.

Eiropas finanšu jomā pēdējos gados vērojamas pārmaiņas, ko eksperti raksturo kā strukturālu pagriezienu — kooperatīvās bankas un krājaizdevu sabiedrības attīstās krietni straujāk nekā tradicionālās komercbankas. Šī tendence Lietuvā ir skaidrojama ar izteiktu krājaizdevu apvienību pārvaldītā kapitāla pieaugumu un aizdevumu portfeļu apjoma palielināšanos.

Šo pārmaiņu, kas finanšu sektorā novērojama jau teju desmit gadu, veicina vairāki faktori, apgalvo Mindaugs Vijūns [Mindaugas Vijūnas], Lietuvas Centrālās krājaizdevu sabiedrības (LCKU) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. LCKU, kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību grupu Baltijā, šobrīd pirmo reizi emitē subordinētās obligācijas ar peļņu 8–8,25%.

"Vispirms jāmin, ka klientu vēlmes ir mainījušās – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi, kuri vairākus gadus dzīvojuši nenoteiktībā un pastāvīgā ģeopolitisku un ekonomisku faktoru ietekmē, vēlas sadarboties un meklē tādus finanšu partnerus, kuri strādā ļoti paredzami un atbildīgi. Tas precīzi atbilst tam, kā savu darbību veic krājaizdevu sabiedrības Lietuvā un kooperatīvās bankas Eiropā. Otrkārt, kooperatīvajām iestādēm ir cieša saikne ar vietējo ekonomiku, tādēļ to lēmumi par aizdevumiem atspoguļo reģiona vajadzības un ļauj veikt precīzāku risku novērtējumu," skaidro M. Vijūns [M. Vijūnas].

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais ārvalstu kapitāla ražošanas uzņēmums Latvijā ieguvēju AS Dobeles dzirnavnieks.

Dobeles dzirnavnieks ir lielākais pārtikas ražotājs Latvijā un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā. „Pastāvīgā uzņēmuma attīstība un ieguldītais darbs eksporta tirgos šobrīd Dobeles dzirnavniekam ļauj ierindot Latviju vadošo Eiropas Savienības pārtikas eksportētāju vidū – Latvija ir otrā lielākā auzu pārslu eksportētāja un septītā lielākā pastas eksportētājvalsts Eiropas Savienībā. 90% eksportētā Latvijas pārslu apjoma un 100% pastas tiek ražots Dobelē,” stāsta AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Jāņem vērā, ka Dobeles dzirnavnieks ir viens no nedaudzajiem uzņēmumiem, kuri padomju laika saimniekošanu ne tikai sekmīgi spēja pārslēgt uz tirgus ekonomikas principiem, bet veiksmīgi pārvarēja arī pārmaiņu laikus, vairākas krīzes un spēja sekmīgi attīstīties.

Reaģējot uz investoru pieprasījumu un tirgus situāciju, nekustamo īpašumu attīstītājs AS “PN Project”, kas ir “Lords LB Special Fund V” meitasuzņēmums, palielina savu nodrošināto obligāciju procentu likmi uz 10%. Iegūtie līdzekļi tiks izmantoti, lai turpinātu “Preses Nama Kvartāla” attīstību Rīga, Pārdaugavā.

Lai nodrošinātu pievilcīgākus investīciju nosacījumus un pielāgotos esošajai tirgus situācijai, AS “PN Project” ir nolēmuši palielināt savu piedāvāto obligāciju procentu likmi no 9% uz 10%.

“Mūsu mērķis ir veidot ilgtspējīgu un abpusēji izdevīgu partnerību ar investoriem, tāpēc esam ņēmuši vērā viņu vēlmes, kā arī kopējās tirgus tendences, un nolēmuši palielināt procentu likmi," saka Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), “Lords LB Special Fund V” vadītājs. Šis solis parāda, ka uzņēmums ir apņēmies nodrošināt caurspīdīgus un konkurētspējīgus nosacījumus kapitāla tirgū, kā arī sekmīgi īstenot plānoto projektu un sasniegt izvirzītos finanšu mērķus.

Matīss Ansviesulis ar spēcīgu prezentāciju no "Stay Sharp Live Online 2025" atklāj, kā kļūt par pārrunu monstru, kur atklāj, cik svarīgi ir praktizēties un mācīties pārrunas biznesā.

Šajā prezentācijā uzzināsi, pieredzējuša uzņēmēja pārrunu kļūdas, kā iegūt vēlamo rezultātu, kāpēc pirmajam būtu jāizsaka piedāvājums, par darījumu alternatīvām, un vēl ļoti daudz noderīgām lietām pārrunās biznesā.

"Svarīgākais nav vienoties, bet gan dabūt sev vēlamo rezultātu", akcentē Matīss.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis.

Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošinām pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).

Šodienas epizode ar zvērinātu advokātu Jāni Dambīti, kurš specializējas nodokļu strīdos, finanšu noziegumos un kriminālprocesos Latvijā.

Stāsts par policiju līdz advokāta karjerai, viņš atklāj, kas patiesībā notiek Latvijas tieslietu sistēmā, kā tiek pieņemti lēmumi, kā norit darbs finanšu noziegumu, slepkavībus un parādu piedziņu lietās.

BlackBox šovu vada divi Latvijas uzņēmēji - Niks Jansons un Matīss Ansviesulis. Niks Jansons ir uzņēmējs, kurš palīdz ieviest mārketinga un pārdošanas sistēmas, lai paredzami iegūtu vairāk darījumus. Nodrošina pakalpojumu, kā arī pārdošanas CRM sistēmu (Sharpify).

Matīss Ansviesulis ir uzņēmējs, kurš ir izveidojis un attīstījis uzņēmumus 15 valstīs ar vairāk nekā 200 miljonu eiro gada apgrozījumu (Avafin, Esketit, Money.jo, Spandacapital, NewSchool.pro un citi).