Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu.

Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" spēkstacijas, vēja parki un valstī lielākās akumulācijas jaudas ir gatavas raitai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Eesti Energia" valdes loceklis Kristjans Kuhi sacīja, ka kompānija lielāko daļu sagatavošanās darbu frekvenču rezerves nodrošināšanai pabeidza jau rudenī. Arī akumulācijas jaudas Auverē ir gatavas atblstīt elektrosistēmu.

Neilgi pirms desinhronizācijas no Krievijas kontrolētā tā dēvētā BRELL loka 31.janvārī tehnisku problēmu dēļ tika apturēta Auveres spēkstacija, taču tās darbība otrdienas vakarā tika atjaunota un 24 stundu laikā tā sasniegs pilnu jaudu.

Savukārt otrdien tehnisku problēmu dēļ atslēgts Igaunijas termoelektrostacijas sestais energobloks Narvā. Pēc remonta tā darbību plānots atsākt ceturtdien.

Informācija par spēkstaciju darbības traucējumiem ir radījuši satraukumu Igaunijas sabiedrībā, kur jau iepriekš bija bažas par plānoto desinhronizāciju un tās radītām iespējamām elekroapgādes problēmām un elektrības cenas pieaugumu.

Pašlaik Latvijā uzstādīto elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmu (battery energy storage system - BESS) kopējā jauda ir aptuveni 200 megavati (MW), taču turpmākajos gados šo apjomu būtu vēlams palielināt vismaz desmitkārtīgi.

Bateriju loma Latvijas energosistēmā turpmākajos gados būtiski pieaugs, uzsver Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis, uzsverot, ka BESS ir daudzfunkcionāla infrastruktūra. Baterijas veicina energosistēmas elastību un darbības stabilitāti, kā arī spēj nodrošināt tādus energosistēmai nepieciešamus palīgpakalpojumus kā frekvences regulēšanas rezerves un sprieguma regulēšanu. Tāpat, palielinot atjaunīgās enerģijas integrāciju, aizstājot dārgāku pīķa ģenerāciju un nodrošinot lētākus palīgpakalpojumus, baterijas veicina arī elektroapgādes izmaksu samazināšanos, atzīmē G.Junghāns.

Pastāv šķēršļi

“Šobrīd viens no izaicinājumiem ir atrast tehniski un ekonomiski piemērotu tīkla pieslēguma vietu, un AST jau ir daudz paveicis, lai pieslēguma iespējas palielinātu. Šobrīd plaši tiek izmantota iespēja pieslēgt bateriju elektrotīklam hibrīda pieslēguma veidā kopā ar elektrostaciju, tādējādi padarot pieslēgšanos elektrotīklam lētāku un vienkāršāku. Papildus tam ir ieviests arī tā saucamais bateriju ierobežojamais pieslēguma risinājums, kas ļauj bateriju brīvāk pieslēgt arī vietās, kur jaudu aizņēmuši ražotāji vai patērētāji, tīklā pārslodzes gadījumos baterijai piekrītot ierobežot uzlādes vai izlādes jaudu,” stāsta G.Junghāns.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Sākot no 8. februāra Baltijas valstis pakāpeniski tiks atslēgtas no Krievijas kontrolētās elektroenerģijas sistēmas. Enerģētikas neatkarības sasniegšana, atdaloties no padomju laika elektrotīkla, kas tiek kontrolēts Maskavā, ir iemesls svinībām ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā kopumā, tostarp Dānijā.Baltijas valstu neatkarība vienmēr bijusi svarīga Dānijai.

Dānija savulaik atzina Latviju, Lietuvu un Igauniju, kad tās kļuva neatkarīgas valstis pēc Pirmā pasaules kara un nekad nepieņēma to aneksiju Padomju Savienībā 1940. gadā. 1991. gadā Dānija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm, iezīmējot nozīmīgas pārmaiņas ceļā uz to pilnīgu neatkarību. Pēc tam Dānija atbalstīja Baltijas valstu integrāciju Eiropas kopienā un Eiropas Savienībā. Līdz ar to esmu gandarīts, ka Latvija, Lietuva un Igaunija tagad pievienojas arī kontinentālās Eiropas tīklam.

Enerģētiskā neatkarība ir kļuvusi par stratēģisku prioritāti, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas izgaismoja nepieciešamību pēc stabilas, pašmāju enerģijas. Pievienojoties Eiropas tīklam, tiks stiprināta enerģētiskā drošība un ievērojami samazināsies Krievijas ietekme uz Baltijas valstīm. Turpmāk elektrotīkls darbosies saskaņā ar pārskatāmiem Eiropas noteikumiem, kas dos labumu gan patērētājiem, gan vietējai ekonomikai. Papildu energoapgādes drošībai sinhronizācija stiprinās ES pārvades sistēmu savienojamību un tirgus integrāciju.