VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2025. gada pirmajā pusgadā atsavinājusi 26 vidi degradētas būves 14 adresēs. To vietā nākušas 11 būves sešās adresēs. Salīdzinot ar 2024. gada pirmo pusgadu, ievērojami palielinājies atsavināto būvju skaits, savukārt būtiski samazinājies šogad pārņemto vidi degradējošo ēku un īpašumu skaits.

Šobrīd kapitālsabiedrības pārraudzībā ir 138 vidi degradējošas būves 84 adresēs. 115 ēkas, kas izvietotas kopumā 65 īpašumos atrodas atsavināmajā portfelī, 15 ēkas, kas izvietotas 12 īpašumos – pamata un astoņas ēkas, kas izvietotas septiņos īpašumos – aktīvu portfelī. Lai gan iepriekšējos gados ievērojami audzis pārņemto vidi degradēto īpašumu skaits, šogad novērojams šāda veida pārņemto īpašumu skaita kritums un atsavināto īpašumu pieaugums. Tādējādi kapitālsabiedrības nekustamo īpašumu portfelī vidi degradējošu būvju platība sastāda vien 1,8 % no kopējās būvju platības. Atsavināmajā portfelī šādu būvju platības īpatsvars ir vislielākais – 27,8%, savukārt aktīvu portfelī – 5,6%, taču pamata portfelī vien 3%.

RIX Rīgas lidosta ir apņēmusies kļūt par klimatneitrālu lidostu jau līdz 2035.gadam jeb 15 gadus agrāk, nekā sākotnēji plānots.

Atjaunotā stratēģija "Net Zero 2050" paredz būtiski samazināt visus siltumnīcefekta gāzu izmešus, ko rada lidostas darbība, - gan tiešos, gan netiešos.

Lidosta strādā pie tā, lai transportā un ēku apsildē vairs neizmantotu fosilos resursus, piemēram, dīzeļdegvielu vai dabasgāzi. Tā vietā tā attīsta videi draudzīgus risinājumus - saules enerģiju un elektroauto, kā arī paaugstina energoefektivitāti. Paralēli lidosta arī apzina un pārvalda netieši radītos izmešus, tostarp no lidmašīnām un piegādātāju transporta, kas izmanto lidostas infrastruktūru.

"Šodienas lēmumi ietekmē to, kādā pasaulē dzīvosim rīt. Īstenojot Net Zero stratēģiju, mēs ne tikai samazinām savu ietekmi uz klimatu, bet arī kļūstam par paraugu citiem. Tā ir mūsu atbildība - nodrošināt zaļu, drošu un modernu lidostu gan šodienas, gan nākotnes pasažieriem," norāda RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viļņā (Lietuva) notikusi svinīga Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības līguma parakstīšana.

Pasākumā pulcējās Rail Baltica projekta ieviesējorganizāciju vadības komandas, trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji, nozares partneri un kopuzņēmuma Cobelec Rail Baltica pārstāvji no apvienību veidojošā Cobra un Elecnor uzņēmuma.

Līguma, kura vērtība ir 1,77 miljardi eiro (bez PVN), izpilde ir piešķirta kopuzņēmumam Cobelec Rail Baltica, ko veido Spānijas uzņēmums Cobra Instalaciones y Servicios S.A. un Elecnor Servicios y Proyectos S.A.U. Līgums paredz elektrifikācijas apakšsistēmas (ENE) izbūvi visā Rail Baltica trasē. Pirmo posmu, kura budžets ir 949 miljoni eiro (bez PVN), paredzēts ieviest līdz 2030. gadam.

Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautmann) uzsvēra koordinēta darba nozīmīgumu: „Koordinācija, ko nodrošina kopuzņēmums ar nacionālajām ieviesējorganizācijām, ir šāda mēroga pārrobežu projekta veiksmes atslēga. Šodien parakstītais elektrifikācijas līgums vēlreiz apliecina visu projekta partneru kopīgo apņemšanos izbūvēt vienotu un savstarpēji savietojamu pārrobežu dzelzceļa līniju. Pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk stiprināt savienojumu starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropas Savienību. Vēlu visiem projekta dalībniekiem panākumus šajā vērienīgajā kopīgajā uzdevumā!”

Baltijas nekustamo īpašumu nozarē notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka gan energoresursu tirgus dinamika, gan jauni Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas noteikumi. Atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums reģionā pārsniedz 35 % trīs gadu laikā, un Latvijā saules ģenerācija vien 2024. gadā dubultojās, sasniedzot vairāk nekā 300 GWh. Šie dati apliecina, ka tīrā enerģija vairs nav tikai nākotnes risinājums – tā jau šodien kļūst par būtisku faktoru investoru lēmumu pieņemšanā. Rezultātā energoefektivitāte un ESG principi no “papildu priekšrocības” kļūst par obligātu priekšnoteikumu konkurētspējai.

Enerģētikas transformācija maina nekustamo īpašumu tirgu

Atjaunojamā enerģija kļūst par stratēģisku faktoru Baltijas investīciju vidē. Jaunie hibrīdprojekti – saules un vēja parki ar uzkrāšanas kapacitāti – samazina atkarību no fosilajiem resursiem un mazina svārstības enerģijas izmaksās. Spilgts piemērs ir EBRD (The European Bank for Reconstruction and Development jeb EBRD) un “Sunly” investīcijas Latvijā hibrīdajos saules parkos ar akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Tas nozīmē ne tikai stabilāku elektroenerģijas piegādi, bet arī jaunas priekšrocības uzņēmumiem un investoriem – augstāku energoefektivitāti, zemākus riskus un konkurētspējīgākus projektus nekustamā īpašuma tirgū.

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Šonedēļ Rīgas Centrāltirgus (RCT) apmeklētājiem no jauna durvis vēris Sakņu paviljons, kura atjaunošanā pēdējo gadu laikā investēti vairāk kā 1,3 miljoni eiro.

Paviljonā apmeklētājiem ir pieejami pārtikas tirdzniecības un rūpniecības preču tirdzniecības stendi, kā arī amatnieku produkcija, savukārt no oktobra paviljonā darbu sāks arī vairāki ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji.

Sakņu paviljons tirgotājiem un pircējiem nebija pieejams kopš 2022.gada sākuma, kad spēcīga vēja brāzmās tika norauta daļa jumta virskārtas un paviljons tika slēgts uz remontdarbu laiku. Jumta rekonstrukcijas un nomaiņas darbi tika pabeigti 2024.gada aprīlī. Pēc tam paviljonam vēl bija nepieciešams veikt plānotos jumta konstrukciju pastiprināšanas darbus, kas noslēdzās 2025.gada maijā.

Līdz ar paviljona atvēršanu, tajā uz laiku pārcelti rūpniecības preču tirgotāji no Piena paviljona, kā arī tiks izveidota jauna ēdināšanas zona, kas papildinās tirgus piedāvājumu. Sakņu paviljona kopējā tirdzniecības platība pārsniedz 1 080 m2, kopumā nodrošinot tirdzniecības vietas vairāk kā 60 tirgotājiem, amatniekiem un ēdinātājiem.

31. oktobrī noslēgsies pieteikšanās Preses Nama Kvartāla attīstītāja AS PN Project obligācijām, kas piedāvā investoriem 10 % ienesīgumu gadā ar procentu izmaksu divas reizes gadā. Šajā obligāciju laidienā piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti galvenokārt esošo UAB Preses Nams obligāciju refinansēšanai Lietuvā, kā arī būvniecības darbu turpināšanai.

Pieteikšanās piektajam obligāciju laidienam ir spēkā līdz 31. oktobrim, un obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 10 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums – viena obligācija, kuras cena ir 1 041,9178 eiro (nominālvērtība – 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank, savukārt Orion Securities UAB un Redgate Capital AS darbojas kā pārdošanas aģenti.

Kopš obligāciju programmas uzsākšanas PN Project ir sekmīgi piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus eiro, kas veido pusi no kopējā nepieciešamā finansējuma biroju ēkas attīstībai. Iepriekšējie laidieni finansējuši galvenos būvniecības posmus – ēkas nesošo konstrukciju pabeigšanu, fasādes montāžu un citus darbus, kas šobrīd turpinās. 2025. gada augustā obligācijas tika iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot lielāku caurspīdīgumu un likviditāti investoriem.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Pašreizējie ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt energoresursu cenas, kas attiecīgi atspoguļosies arī kurināmā, tostarp šķeldas, izmaksās, prognozē eksperti.

Jau šobrīd nozares pārstāvji norāda, ka dīzeļdegvielas sadārdzinājuma dēļ energoresursu izmaksas pieaug, tomēr tuvākajā laikā tas, visticamāk, būtiski neatspoguļosies siltumenerģijas tarifos, domā Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas prezidente. Apkures sezona tuvojas noslēgumam, un daļa kurināmā ir iepirkta iepriekš, tāpēc lielāka skaidrība par cenu tendencēm varētu parādīties laikā, kad sāksies jaunie iepirkumi nākamajai sezonai. Pašlaik tirgū drīzāk jūtama zināma neziņa, jo jebkuri starptautiski notikumi var ietekmēt energoresursu cenas un kopējo situāciju sektorā, spriež I. Bērziņa-Veita.

Sektors elektrificējas

Ja runājam par kopējām attīstības tendencēm, jāatzīmē, ka šobrīd siltumapgādes nozare aktīvi virzās uz elektrifikāciju, skaidro I. Bērziņa-Veita. “Arvien vairāk tiek domāts par siltumsūkņu un citu elektrības risinājumu izmantošanu siltumapgādē, tomēr šis vēl ir salīdzinoši jauns virziens, tāpēc par to, kā tas ietekmēs kopējo situāciju sektorā, varēsim spriest vien tuvāko gadu laikā. Daudz kas būs atkarīgs arī no elektroenerģijas cenu svārstībām un sadarbības ar elektrotīklu operatoriem, jo šobrīd vēl ir grūti precīzi prognozēt, cik intensīvi šīs tehnoloģijas tiks izmantotas. Šī iemesla dēļ nozare kopā ar AS Augstsprieguma tīkls un AS Sadales tīkls strādā pie jauniem risinājumiem, lai atrastu piemērotākos modeļus elektrības izmantošanai siltumapgādē. Vienlaikus strādājam arī pie efektīvākas atjaunojamo energoresursu, tajā skaitā saules un vēja, integrācijas siltumapgādes sistēmā. Tas ir process, kurā pakāpeniski jāatrod elektroenerģijas un siltumenerģijas labākie sadarbības modeļi, lai risinājumi būtu ekonomiski pamatoti gan uzņēmumiem, gan patērētājiem,” pauž I. Bērziņa-Veita.

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu ar AS “Altum” par saules elektrostacijas būvniecību Bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” teritorijā. Projekta izmaksas ir 658 000 eiro, darbus veiks a/s “Latvenergo”.

Tos plānots sākt šā gada septembrī, bet pabeigt 2026. gada pavasarī.

Projekta ietvaros Bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” teritorijā tiks izbūvēta saules elektrostacija ar jaudu 0,499 MW. Tās plānotais saražotās enerģijas daudzums ir 550,98 MWh gadā, kas tiks izmantota pašpatēriņam – notekūdeņu attīrīšanas stacijas vajadzībām. Izbūvējot šo saules elektrostaciju, “Rīgas ūdens” plāno radīt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu 60 t CO2 gadā.

Agnese Ozolkāja, SIA “Rīgas ūdens” valdes locekle: “Šī jau ir otrā saules elektrostacija, ko izbūvēsim mūsu vajadzībām. Tās saražotā enerģija ļaus būtiski samazināt elektroenerģijas patēriņu no ārējiem resursiem, stiprinot uzņēmuma neatkarību un drošību energoapgādē. Vienlaikus tas ir nozīmīgs solis klimata neitralitātes virzienā – mēs palielinām atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā darbībā un samazinām CO₂ emisijas, padarot mūsu ūdenssaimniecības infrastruktūru efektīvāku un ilgtspējīgāku.”

Latvijā dibinātais tehnoloģiju uzņēmums Giraffe360 pārcēlies uz jaunām biroja telpām Rīgas centrā - Eastnine biroju ēkā Zaļā 1.

Tas izvietots plašās un gaišās telpās ēkas augšējos stāvos un aizņem gandrīz 800 kvadrātmetrus.

“Saskaroties ar arvien jauniem ierobežojumiem un funkcionalitātes trūkumu iepriekšējā formātā bija skaidrs, ka ir laiks efektivitātes uzlabošanai pārstrukturizējoties. Gada pirmajā pusē esošās ražošanas telpas paplašinājām par 1685 m2, apvienojot visu Ierīces izstrādes un inženieru komandu vienuviet, kas arī pavēra plašākas iespējas pārējo komandu bāzēt pilsētas centrā ar izteikti attīstītāku infrastruktūru, ” atklāj Giraffe360 personāla vadītāja Latvijā.

“Eastnine biroju nomnieku sastāvā ir gan starptautiski, gan Latvijā dibināti veiksmīgi un augoši uzņēmumi. Īpašs prieks par Giraffe360 pievienošanos, kas ir ambiciozs, mūsdienīgs, vienlaikus stabilās vērtībās balstīts uzņēmums, kas nes Latvijas vārdu pasaulē,” stāsta Jānis Meiers, Eastnine Latvia vadītājs.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par saules elektrostacijas būvniecību sev piederošās Ūdens stacijas “Daugava” teritorijā Bauskas ielā. Jaunās saules elektrostacijas plānotā jauda ir 0,962 MW, un saražoto elektroenerģiju uzņēmums izmantos savām pašpatēriņa vajadzībām.

Projekta kopējās izmaksas ir 1,09 miljoni eiro. Būvdarbus plānots uzsākt jau šogad, tos veiks SIA “AJ Power”.

Jaunās saules elektrostacijas plānotais elektroenerģijas ražošanas apjoms plānots 932 665 kWh gadā, kas segs apmēram 12% no Ūdens stacijas “Daugava” 2024. gada elektroenerģijas patēriņa – 7 806 081 kWh.

Papildu tam projekts ļaus arī samazināt CO₂ emisijas par aptuveni 101 660 kilogramiem gadā, tādējādi veicinot uzņēmuma pāreju uz videi draudzīgākiem enerģijas risinājumiem, kas ir daļa no uzņēmuma apņemšanās īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un pilnībā atbilst uzņēmumam izvirzītajiem “zaļās obligācijas” kritērijiem. Tādējādi jaunā saules elektrostacija stiprina uzņēmuma stratēģisko virzību uz klimatneitralitāti un atbilst uzņēmuma un Rīgas pilsētas kopējai ilgtspējas politikai.

Aprites ekonomika pieņemas spēkā, tomēr perspektīvā tās apjomi būs daudz lielāki, tāpēc ir būtiska ne tikai pieredzes apmaiņa, bet arī jaunu iespēju un arīdzan šķēršļu identificēšana.

To paredzēts risināt Latvijas aprites ekonomikas forumā, kurš ir pirmais tik plašs pasākums Baltijas valstīs, kas veltīts aprites ekonomikas tematikai. Paredzētas 37 tematiskās sesijas, diskusijas, prezentācijas un praktiskas darbnīcas, veltītas daudzām nozarēm: tekstilam, plastmasai, koksnei, pārtikas apritei, radošumam, izglītības un pasākumu organizēšanai, rīcībpolitiku izstrādei un praktiskai īstenošanai.

Spoguļa efekts

“Forums ir tā vieta, kur mēģināsim saprast, kāda ir situācija Latvijā, parādot savdabīgu mozaīku no visām nozarēm, uzņēmējiem, zinātniekiem vienlaikus cenšoties atbildēt uz jautājumu, vai ir nepieciešamas kādas pārmaiņas normatīvo aktu līmenī,” skaidro pasākuma organizatora Rīgas Enerģētikas aģentūras vecākais eksperts Tālis Linkaits.Viņš skaidro, ka foruma mērķis ir stimulēt aprites ekonomikas principu piemērošanu gan uzņēmumos, gan pašvaldībās, veicinot privātā un publiskā sektora, kā arī zinātnieku sadarbību. “Aprites ekonomika ir gudra saimniekošana visās jomās, patērējot mazāk resursu, vienlaikus radot vairāk produkcijas, bet tomēr mazāk atkritumu,” skaidro T. Linkaits. Viņš norāda, ka pašlaik bieži vien sabiedrībā valda īsti neatbilstošs priekšstats par aprites ekonomiku kā atkritumu sistēmas vēl vienu sadaļu, kaut arī būtībā runa ir par pilnīgi visiem resursiem, kuri ir cilvēku rīcībā. “Interese dalībai forumā bija tik liela, ka reģistrāciju nācās slēgt,” uz jautājumu par interesi atbild T. Linkaits.

Siltumenerģijas (apkure un karstais ūdens) un elektroenerģijas ražošanas un izmantošanas veids mājoklī ietekmē ne vien apkārtējo vidi un mūsu veselību, bet arī ikmēneša izdevumus un mājsaimniecības finanšu drošību. Turklāt novecojušas vai neefektīvas iekārtas nereti palielina izmaksas. Gandrīz 40% no kopējā mājsaimniecību patēriņa groza veido izdevumi par mājokli un komunālajiem maksājumiem.

Pieaugot iedzīvotāju interesei par risinājumiem, kas vienlaikus ir videi draudzīgi un ekonomiski pamatoti, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) eksperti skaidro, kā izvēlēties videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtas savam mājoklim, un kā saņemt valsts atbalstu, lai samazinātu sākotnējās izmaksas.

Pirmais solis: iespēju un izmaksu novērtēšana

Pirmais solis, ar ko būtu jāsāk mājas energoefektivitātes uzlabojumu darbu plānošanā, ir esošā enerģijas patēriņa novērtējums. Pirmkārt, uzskaitīt energoresursu kopējo patēriņu mājokļa apkurei, otrkārt, balstoties uz kopējo energoresursu patēriņu, veikt aprēķinus par to, kādai energoefektivitātes klasei atbilst ēka. Šo informāciju ir iespējams apskatīt Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumu 3. pielikumā.

Rīgā top premium klases sporta komplekss - "Tonybet Padel" arēna, kuerā nesen atzīmēti spāru svētki. Tās izveidē plānots ieguldīt 10 miljonus eiro un atklāšana plānota 2026. gada vasarā.

Arēna atrodas Kauguru ielā, Rīgā, blakus LNK Properties Kalnciema birojiem.

Projekts iezīmē jaunu posmu vietējā tirgū – pretēji ierastajai telpu pielāgošanai, šī ir viena no retajām ēkām Latvijā, kas no pašiem pirmsākumiem projektēta un celta tieši kā augstākās klases padela sporta arēna. Projekta kopējā platība pārsniegs 6,5 tūkstošus kvadrātmetru, un tās arhitektūra ir pilnībā pakārtota profesionāliem standartiem – ēkai ir izbūvēti 12 metru augsti griesti, kas ir būtisks priekšnoteikums šādai sporta infrastruktūrai.

“Padels šobrīd ir viens no pieprasītākajiem un visstraujāk augošajiem sporta veidiem, taču spēlētāju skaits Latvijā pieaug ievērojami straujāk nekā kvalitatīvu laukumu pieejamība. Ieguldot 10 miljonus eiro un atzīmējot padel arēnas spāru svētkus, mēs speram būtisku soli šīs situācijas risināšanā, radot modernu, premium klases un starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta vidi, kas paplašinās iespējas gan profesionāliem spēlētājiem, gan aktīvā dzīvesveida entuziastiem,” norāda “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Premium nekustamo īpašumu attīstītājs Baltijas reģionā PRO KAPITAL GRUPP ir uzsācis dzīvojamā projekta Blue Marine būvniecību Trijādības ielā, Klīversalā.

Grupas būvuzņēmums "Pro Kapital Latvia Engineering" uzsāk darbus pie ēkas svarīgākās daļas - monolīto pamatu un pazemes autostāvvietas izbūves, kas, tieši tāpat kā jau realizētajam un jau pārdotajam luksusa klases projektam River Breeze Residence, sniegsies 6 m dziļumā un būs zem ūdens līmeņa.

Projekts piedāvās 96 premium dzīvokļus, kuru platības būs no 38 līdz 210 m², un katrs dzīvoklis būs aprīkots ar balkonu vai terasi. Mājas būvniecībā tiks izmantotas tikai augstākās kvalitātes, ilgtspējīgus apdares materiālus un inženiertehniskās sistēmas, nodrošinot augstāko komforta līmeni un energoefektivitāti.

Kā informē Pārdošanas un mārketinga vadītāja Una Pilmane, šobrīd jau ir iespējams rezervēt dzīvokļus Blue Marine projektā. Izteikta interese ir par dzīvokļiem ar dzīvojamo platību virs 88m2 un investīciju dzīvokļiem ar divām istabām. Rezervācijas nosacījumi: 15% iemaksa, atlikušie 85% – pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā.

AS PN Project, Preses Nama Kvartāla attīstītājs, turpina obligāciju programmu un uzsāk ceturto obligāciju laidienu. Tas investoriem piedāvā 10 % gada ienesīgumu, un piesaistītais finansējums tiks izmantots nākamajiem biroju ēkas būvniecības posmiem, turpinot darbu pie jauna, moderna biznesa centra attīstības Rīgā.

Ceturtā obligāciju laidiena parakstīšanās periods ilgst no 2025. gada 8. līdz 19. septembrim. Obligāciju ienesīgums – 10 % gadā ar kupona izmaksu divreiz gadā, bet obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027. gada 4. jūnijs. Plānotais emisijas apjoms – līdz 2,5 miljoniem eiro, minimālais ieguldījums ir viena obligācija ar emisijas cenu 1 030,4109 eiro (nominālvērtība 1 000 eiro). Emisiju organizē Artea Bank (iepriekš Šiaulių Bankas), bet pārdošanas aģenti ir Orion Securities UAB un Redgate Capital AS.

Kopš obligāciju programmas sākuma Preses Nama Kvartāla attīstībā ir sasniegti vairāki būtiski atskaites punkti. Ir pabeigta 11 stāvu A klases biroju ēkas nesošo konstrukciju izbūve un aizvadīti spāru svētki. Pašlaik notiek fasādes elementu montāža, kas jau ļauj gūt iespaidu par to, kā ēka izskatīsies, kad tiks pabeigta. Savukārt PN Project obligācijas ir iekļautas Nasdaq Baltijas biržā, nodrošinot investoriem caurskatāmību un likviditāti.

Jaunās paaudzes materiāli, digitālie rīki un ilgtspējīgi risinājumi maina gan projektēšanas kultūru, gan ēku kvalitāti. Latvijā šī pārmaiņu dinamika kļūst arvien redzamāka — arvien biežāk sabiedriskās, industriālās un dzīvojamās ēkas tiek projektētas ar domu par ilgtermiņu, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Lai gan arhitektūra tradicionāli tiek uztverta kā mākslas un funkcionalitātes mijiedarbība, mūsdienu kvalitāti aizvien vairāk nosaka tehnoloģiskie faktori — projektēšanas kvalitāte, būvniecības process, izmantoto materiālu izcelsme un ēkas ilgtspējas rādītāji“Latvijā šajā jomā notiek pozitīvas pārmaiņas — no projektēšanas pieejas līdz pat būvniecības metodēm. Arvien biežāk ēkas top digitāli jau pirms fiziskas būvniecības, tiek modelēta enerģijas plūsma, ventilācija, materiālu ilgmūžība un izmaksu efektivitāte,” norāda arhitektūras biroja projektu direktors Pāvels Rešetņikovs.“Ainava veidojas ilgā laika posmā atspoguļojot iepriekšējās desmitgadēs dominējošās idejas, būvniecības praksi un kopumā sabiedrības dzīvesveidu un kultūru. Pēdējā desmitgadē Latvijas arhitektūras domu visspēcīgāk ietekmējusi ideja par cilvēku, kā galveno vērtību pilsētā un būvētajā vidē. Tā ir ne tikai humāna, bet arī racionāla ideja, jo gandrīz viss (ja ne viss) tiek būvēts priekš cilvēku vajadzībām. Un tieši šis skats uz cilvēka dzīvi kā vērtību kopumā, ne tikai atsevišķu praktisku vajadzību apmierināšanu, ļoti plašā mērogā liek pārvērtēt, kā mēs veidojam būvēto vidi un attiecības ar dabu. Tas tālāk arī ietekmē gan būvniecības tehnoloģijas, gan materiālus,” norāda RTU Arhitektūras un dizaina institūta vecākais jomas eksperts Rūdis Rubenis.

Latvijā mērena mājokļu kreditēšanas aktivizēšanās patlaban nerada bažas par drīzu pārmērību pieaugumu, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Valdis Grudulis, Kristīne Petrovska un Andrejs Semjonovs.

Pēc vairāku gadu stagnācijas 2024. un jo īpaši 2025. gadā mājokļu kreditēšana būtiski aktivizējās, turklāt tai vēl arvien ir liels potenciāls tālākai izaugsmei, norāda ekonomisti, skaidrojot, lai gan šobrīd raizes par pārmērībām nerodas, tautsaimniecības noturības un finanšu stabilitātes veicināšanā iespējamās nesabalansētības un to avotus ir svarīgi identificēt un novērtēt laikus.

Vērtējot, vai mājokļu kreditēšanā pieaug pārmērību risks, jāņem vērā, vai straujāka kreditēšana palielina mājsaimniecību maksātspējas riskus, vai kreditēšanas kāpums veicina nesabalansētību mājokļu tirgū, vai tas rada papildu riskus tautsaimniecībai un finanšu sistēmai kopumā, vai spēkā esošais makrouzraudzības politikas ietvars ir pietiekams, lai savlaicīgi ierobežotu iespējamās pārmērības.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

Septiņstāvu neoklasicisma namam Rīgas klusajā centrā, Pulkveža Brieža ielā pabeigta ielas fasādes atjaunošana - 1939. gadā celtā ēka atguvusi savu spozmi, papildinot Rīgas klusā centra arhitektūru. Nams ir daļa no divu ēku dzīvojamā kompleksa, ko par premium mājokļu projektu pārbūvē Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties”.

Neoklasicisma stilā būvētās ēkas izstrādājis būvinžinieris Aksels Kārlis Durbahs, un pabeigtas tās tika 1939. gadā. Sākotnēji ēkas bija sešos stāvos, fasādes namam septītais stāvs uzcelts 20. gadsimta beigās, un tiek saglabāts arī rekonstrukcijas gaitā. Arī oriģinālais fasādes risinājums ar klasicisma stilam raksturīgiem elementiem pilnībā saglabāts un atjaunots. Projekta arhitektonisko koncepciju izstrādājusi SIA “LDU” pētniecības un projektēšanas biroja “KROKS” arhitekte Dita Lapiņa.

Rekonstruētajā ēku kompleksā pieejami 85 dzīvokļi un divas komercelpas pirmajā stāvā, plašs apzaļumots privāts iekšpagalms, 27 autostāvvietas, velonovietnes. Dzīvokļu platības ir no 22 m² līdz pat 151m² ar iespēju pielāgot plānojumu. Projekts tiek atjaunots, pilnībā nomainot visas komunikācijas, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un augstas kvalitātes materiālus atbilstīgi premium komforta un A kases energoefektivitātes prasībām.

Sākoties 2026. gadam, tirdzniecības centru nozare Baltijā vairs neuzdod sev jautājumu, vai mainīties, jo jautājums ir tikai, cik ātri un cik gudri to darīt.

Nozare ienāk jaunā attīstības posmā, kurā vienlaikus iezīmējas trīs skaidras tendences: dinamisks ēdināšanas, izklaides un sporta piedāvājuma pieaugums, vēl plašāks mākslīgā intelekta pielietojums un sinerģija ar apkārtējās pilsētvides attīstību.

Ēdināšana, izklaide un sports – kāpēc tieši šīs kategorijas?

Atbilde patiesībā ir vienkārša: ērtība un paradumi. Cilvēki arvien apzinātāk plāno savu laiku un labprāt apvieno vairākus mērķus vienā vietā – iepirkšanos, maltīti, fiziskās aktivitātes un kvalitatīvu laika pavadīšanu. Līdz ar ko liels tirdzniecības centrs nomniekiem sniedz, ja ne gluži garantētu, tad noteikti prognozējamu klientu plūsmu, savukārt apmeklētājiem – iespēju visu izdarīt ērti vienā vietā.Šo tendenci apstiprina arī konkrēti dati. Mūsu nesen veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem ziemas periodā rāda, ka aukstajos mēnešos tirdzniecības centri arvien biežāk tiek apmeklēti ne tikai pirkumu veikšanai, bet arī pakalpojumu saņemšanai un brīvā laika pavadīšanai.

Kopš 2017. gada Coca-Cola HBC Polija & Baltija par 37 % ir samazinājusi CO₂ emisijas visā vērtību ķēdē. Šis progress palīdz Coca-Cola HBC grupai sasniegt tās ilgtspējas mērķi NetZeroby40 jeb neto nulles emisiju līmeni visā vērtību ķēdē līdz 2040. gadam. Uzņēmums konsekventi seko līdzi rezultātiem un ziņo par savu darbību ietekmi vietējā līmenī. Pērn Coca-Cola HBC Polija & Baltija publicēja savu sociālekonomisko ietekmes ziņojumu, bet šodien prezentē jaunākos ilgtspējas datus.

Kad veikalā nopērkam Coca-Cola dzērienu, reti aizdomājamies par to, kāds ir tā ceļš līdz veikala plauktam. Patiesībā tas ietver daudz pārdomātu lēmumu – sākot no izejvielu iegūšanas un enerģijas un ūdens izmantošanas līdz iepakojumam, atkritumu apsaimniekošanai, zemu emisiju autoparkam un produkcijas izvietošanai veikalos. Jaunākajā “Ilgtspējas ietekmes” apkopojumā Coca-Cola HBC Polija & Baltija, kas ražo un izplata šos ikoniskos dzērienus, apliecina, ka liela apjoma ražošana var iet roku rokā ar atbildību.

"Mūsu oglekļa emisiju samazināšana par 37 % visā vērtību ķēdē septiņu gadu laikā ir visa kolektīva, sadarbības partneru un piegādātāju kopīgs nopelns. Pats NetZeroby40 mērķis, lai gan zinātniski pamatots, ir ļoti ambiciozs, tāpēc tā sasniegšanai nepieciešams gan labs plāns, gan konsekventa īstenošana. Turklāt mēs reģionā augam – piegādājam tirgū aizvien vairāk dzērienu, un mūsu rūpnīca Radziminā pēc ražošanas apjoma ir lielākā visā Coca-Cola HBC grupā, kas darbojas 29 valstīs. Tas dod pozitīvu ieguldījumu vietējā ekonomikā, bet vienlaikus prasa arī atbildīgu rīcību attiecībā uz vidi. Tāpēc jo īpaši priecājos, ka mēs virzāmies uz priekšu atbilstoši plānam mūsu emisiju samazināšanas iniciatīvās,” saka Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana), Coca-Cola HBC Polijas un Baltijas ģenerāldirektore.