Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atlikusi krimināllietas izskatīšanu, kurā par 1 000 latu kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu apsūdzēts Rīgas ceļu policists Renāts Babājevs, kurš aizturēšanas brīdī esot daļu no naudas apēdis.

Tiesas process nenotika, jo apsūdzētais esot saslimis. Par to informējis apsūdzētā advokāts Aivo Leimanis. Nākamā sēde šajā kriminālprocesā notiks 5.oktobrī plkst.10.

Iepriekš krimināllietas izskatīšana nenotika, jo bija saslimusi tiesnese.

Laikraksts Latvijas Avīze iepriekš vēstīja, ka, iespējams, pierādījumu slēpšanas nolūkā daļu no kukulī pieņemtajām banknotēm nu jau apsūdzētā statusā nonākušais ceļu policists aizturēšanas brīdī apēdis, būdams kopā ar kolēģi Edmundu Slogu ieslēdzies netrafarētā dienesta automašīnā Subaru.

Laikraksts ziņoja, ka 2009.gada 23.maijā ap plkst.13 ceļu policija Stopiņu novadā, netālu no tilta pār Lielo Juglu, apturējusi mikroautobusu, kuram pie stūres sēdējis kāda uzņēmuma siltumtīklu tehniķis. Mašīnā atradusies arī šofera sieva un meita. Policisti lūguši autovadītājam iepūst alkometrā, kas viņa izelpā uzrādījis 0,7 promiles alkohola. Šoferis teicis, ka tas nav iespējams, jo todien alkoholu viņš neesot lietojis, vien iepriekšējā vakarā izdzēris puslitru alus un 150 gramus degvīna.

«Saskaņas centrs ir Rīgas partija. Un, ja saskaņieši nemainīsies, tik turpinās tāpat, un ja viņu lielais kompanjons kārtējo reizi atkal ir Ameriks, norises ir grūti prognozējamas. Skaitīju, cik reizes noticis tā, ka priekšnieki aiziet un viņu vietnieks Ameriks iznāk priekšā. Ameriks ir četrus «apēdis». Tad tā jau nav vienkārši sagadīšanās, bet likumsakarība,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Politikas zinātnes katedras vadītāja profesore Ilga Kreituse.

«Ceru, ka Ušakovs nebūs piektais, ko viņš «apēdīs»,» viņa piebildusi. Saruna bijusi par to, vai nākamajā valdībā ietilps Saskaņas centrs.

«Turpinot darboties tā kā pašreiz, SC Latvijas mērogā nekad neiegūs vairāk par 30 procentiem. Tālāk jautājums ir tikai, cik un kādas partijas, kādi politiskie spēki spēlē pretī.

Šobrīd izskatās, ka viena partija ir beigusi savu eksistenci. Un atkal atkārtojas vēsture! Bija kādreiz tāds Saimnieks – sāka skaisti, ar labām idejām. Pēc tam atradās iekšējie un ārējie spēki... un uz nākamajām Saeimas vēlēšanām tādas partijas vairs nebija,» skaidrojusi Kreituse.

Pirms nedēļas padalījos savā satraukumā par jauna emigrācijas viļņa iespēju un pārliecībā, ka, pareizi rīkojoties, varam to ne tikai novērst, bet pat panākt pretēju efektu. Proti, pievienojos visiem tiem, kas uzskata, ka šī krīze var būt arī iespēja un tieši šobrīd ir kritiski svarīgi ātri un efektīvi rīkoties.

Lai saruna nepārvērstos vispārējā teoretizēšanā, mēģināju apkopot pāris konkrētus priekšlikumus jomās, kuras labāk pārzinu.

Šobrīd valsts rīkojas kā liels uzņēmums bez personāla vadības daļas

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas...

Darbinieku noturēšana. Kā saglabāt esošās darba vietas un kā radīt jaunas?

Esošo darba vietu saglabāšana

Galvenais darba vietu saglabāšanas mehānisms līdz šim ir bijis dīkstāves pabalsti. Saskaņā ar pirms pāris dienām publicēto statistiku - šobrīd dīkstāves pabalsts ir piešķirts 26 reizes mazākam cilvēku skaitam nekā plānots un tam ir iztērēts 13 reizes mazāk nekā bija iebudžetēts.

Lai būtu skaidrs - mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku un tūlīt maijā vēl vairāk, kas šī rezultātā, visdrīzāk, kļūs par bezdarbniekiem, piepulcējoties jau tiem 66 tūkstošiem, kas ir reģistrēti kā bezdarbnieki un vēl krietni vairāk, kas nekvalificējās bezdarbnieka statusam.

Es saprotu, ka nav viegli izstrādāt un administrēt vienotus noteikumus, lai tie netiktu ļaunprātīgi izmantoti. Nodokļi ir jāmaksā, un man pašai pēdējā mēnesī ir bijusi tikai laba pieredze dīkstāves pabalstu saņemšanai saviem darbiniekiem, par ko esmu valstij un VID pateicīga. Bet ir zināma augšminētā statistika un mēs tagad ikdienā lasām gadījumu pēc gadījuma, kurā atteikšanas iemesls, lai arī formāli pamatots, nešķiet ekonomiski loģisks. Arī pati ideja par to, ka dīkstāves pabalstu uzdevums ir, nevis atbalstīt darba devējus un darbiniekus situācijā, kad ir 100-30% ieņēmumu zudums, bet gan novērst strādāšanu, manuprāt, ir absurds.

Visas krīzes ir jāizmanto, lai sakārtotu iekšējos procesus, izstrādātu jaunus produktus, mācītos un rezultātā iznāktu no krīzes spēcīgākiem. Mēs šobrīd darām pilnīgi pretējo. Tas būtu tāpat kā tagad pateikt mūsu Olimpiskai komandai - Olimpiāde šogad atcelta, sacensības nebūs, mēs jums iedosim nedaudz naudas, lai jūs nenomirtu badā, bet tikai ar nosacījumu, ka jūs nekādā gadījumā netrenējaties. Sēdiet mājās, skaties televizoru, ja pieķersim sportojot - atņemsim to pašu mazumiņu.

Tieši cik spēcīga būs mūsu Olimpiskā komanda pēc šī eksperimenta? Tieši kādas tagad būs mūsu izredzes nākamā gada Olimpiādē?

Jaunu darba vietu radīšana

Nav daudz uzņēmumu, kas šīs veselības un ekonomikas krīzes ietekmē nebūtu jau apstādinājuši jaunu darbinieku pieņemšanu un uzsākuši darbinieku atlaišanas. Bet ir tādi GBS (Global Business Services), kuri ne tikai neatlaiž darbiniekus, bet šobrīd meklē vairāk nekā 200 jaunus.

Biznesa pakalpojumu centriem 200 atvērtas darba vietas

Neraugoties uz Covid-19 radītajām sekām darba tirgū, starptautiskie biznesa pakalpojumu centri...

2018.gadā tika parakstīts memorands starp Ekonomikas ministriju, LIAA, Rīgas domi un citām iesaisītajām pusēm par šī sektora attīstības veicināšanu un 10 000 jaunu darba vietu izveidi līdz 2023. gadam.

Ja neskaita atsevišķu GBS uzņēmumu paplašināšanos, kas ir šo uzņēmumu pašu panākums, 3 gadu laikā ir piesaistīti pāris nelieli uzņēmumi ar pārsimts darba vietām. Tepat kaimiņos Lietuvā šajā jomā ir pilnīgi cits stāsts, līdz ar ko nevaram attaisnoties ar globalizācijas un brīvas darba spēka kustības radītajiem izaicinājumiem. Kaut kāds vilciens ir aizgājis, bet nav tā, ka tagad nevarētu piesaistīt šos uzņēmumus un nebūtu iespēju izveidot šīs 10 000 labāk apmaksātās darba vietas. Jautājums - cik aktīvi mēs pie tā šobrīd strādājam?

Darbinieku attīstīšana. Kādas iemaņas un prasmes būs vajadzīgas visiem Latvijas iedzīvotājiem?

Ir skaidrs, ka pasaule strauji mainās, un tik mazā valstī kā Latvija ir svarīgi pārliecināties, ka katram iedzīvotājam ir iespēja iekļauties arvien globalizētajā darba tirgū. Tādā visprimitīvākajā izpratnē, manuprāt, tas nozīmē to, ka visiem ir jārunā vai vismaz jāsaprot angļu valoda (vēlams vēl vismaz 2 citas valodas) un visiem vajadzētu būt vismaz bāziskām digitālajām prasmēm.

Skaidrs, ka te liels darbs Izglītības un zinātnes ministrijai, un, cik noprotu, ir virzība pareizajā virzienā, bet tam būtu jābūt visu ministriju darbam. Būtu jāsāk pašiem ar sevi - cik daudz mūsu valsts ierēdņi runā vai saprot angļu valodu, cik attīstīti un automatizēti ir mūsu valsts iekšējie procesi? Tālāk - cik daudzi bezdarbnieki šobrīd var apgūt angļu valodu un jelkādas digitālās prasmes? Un beidzot - kā palīdzam uzņēmumiem (no kuriem liela daļa ir pilnībā "nogriezuši" savu apmācību budžetu) attīstīt abas augšminētās prasmes? Un nē, angļu valodas zināšanas un labas digitālās prasmes nekādi neapdraud nacionālo identitāti un ir aktuālas visās jomās (t.sk. māksla, veselība, u.c.). Tas ir veids, kā šobrīd piekļūt informācijai, turpināt izglītoties, saprast un iekļauties globālajos procesos, tā pārstāvot un veicinot savas valsts attīstību.

Šeit risinājums var būt starptautiski un lokāli piedāvātie virtuālie apmācību rīki gan valodu apguvei, gan digitālo iemaņu attīstībai, kā arī atbalsts darba devējiem savu darbinieku prasmju celšanā (neatkarīgi no piederības kādai asociācijai vai jomai). No pilnīgi cita skatu punkta - varbūt arī ir pienācis laiks atcelt prasību dublēt visas filmas Latvijā, pietiktu ar titriem un jūs redzētu, kā valodas pašas "liptu klāt". Tā dara, piemēram, Zviedrijā.

Zviedrija var pierādīt, ka iespējams arī cits ceļš

Cīņa ar pandēmiju lielā daļā pasaules nākusi komplektā ar ekonomiku pievēršanos....

Darbinieku piesaiste. Kāds ir Latvijas darba devēja tēls?

Aicinu intereses pēc "Google" ierakstīt "work in Latvia". Pēc tam varat ierakstīt "work in Lithuania" vai "work in Estonia". Argumentu, "pārdošanas" materiālu un aktivitāšu kopums, kas vērsts uz valsts popularizēšanu nodarbinātības jomā (valsts 'employer branding') ir standarta risinājums gan talantu piesaistei no visas pasaules (t.sk. no tādām mums līdzīgām valstīm kā Ukrainas, Baltkrievijas, kuru talantiem mūsdienās arī netrūkst iespēju izvēlēties), gan remigrācijas veicināšanai, gan vietējo talantu pašapziņas un motivācijas pacelšanai. Igaunija pie šī jautājuma mērķtiecīgi strādā jau vismaz 5 gadus - ir platforma, materiāli, aktivitātes.

Skaidrs, ka tikai ar "platformas" izveidi te nebūs līdzēts. Daudz lielāks un sarežģītāks ir jautājums par to, cik aktīvi strādājam pie ārvalstu studentu piesaistes un to noturēšanas pēc absolvēšanas? Cik toleranta ir mūsu sabiedrība un arī valdība pret citādajiem? Ko darām, lai Latvijā atgrieztu mūsu pasaules Top 100 universitāšu absolventus? Kā izturamies pret sievietēm - vai mudinām jaunas meitenes kļūt par programmētājām un zinātniecēm, nevis mājsaimniecēm vai influencerēm, vai ļaujam jaunajām māmiņām veiksmīgi iekļauties darba tirgū, vai palīdzam sievietēm 55+ palikt darba tirgū, vai cīnāmies ar vardarbību ģimenē? Vai saprotam, ka kultūrai un mākslai ir milzīga loma arī šajā plāksnē? No ekonomikas skatu punkta uz šo raugoties - vai attīstām vidi, kurā gribētu dzīvot un strādāt pasaules talantīgākie cilvēki?

Noslēgumā viena biznesa literatūras klišeja. Senāk teica, ka ilgtermiņā lielākās zivis apēdīs mazās, mūsdienās tiek uzskatīts, ka ātrākās apēdīs lēnās. Ātrumam, fleksibilitātei un mērķtiecīgai rīcībai ne tikai COVID-19 izplatības apkarošanā šobrīd ir izšķiroša nozīme. Latvijas izmēram ir arī priekšrocības.

«Sanācis, ka izdzīvojam tādu kā neliela ciemata vietējo rokzvaigžņu ikdienu,» biznesa portālam db.lv atzīst «Trimen Tractors» direktors Gints Timoško. Uzņēmums ikdienā nodarbojas ar celtniecības tehnikas tirdzniecību, bet šķiet, ka kļuvis atpazīstamāks ar to, ka svētku laikā rada un šosejas malā izvieto dažāda veida dekorācijas, par kurām sajūsminās garāmbraucēji.

Ideja par dekorāciju izveidošanu šosejas Liepāja - Rīga malā aizsākusies 2016. gada Ziemassvētku laikā, kad uzņēmums nesen bija iekārtojies jaunajā teritorijā un nolēmuši ar īpaša teleskopa palīdzību pacelt gaisā eglīti ar visām lampiņām. Uzņēmuma direktors atzīst, ka tumsā tas izskatījies ļoti skaisti. Jau pēc dažām dienām tika saņemti e-pasti no garāmbraucējiem, kuri veikumu novērtējuši.

«Viens no tiem bija ļoti aizkustinošs stāsts par smago ikdienu un to, cik ļoti noder kaut mazākais iemesls pasmaidīt. Tā arī viss sākās. Katrs nākamais darbs bija iepriekšējo atsauksmju rezultāts. Un nu jau tā ir stabila atbildības sajūta pret tiem simtiem cilvēku, kuri dekorācijas gaida. Pēdējā gada laikā esam saņēmuši vairāk nekā 1000 atsauksmes un komentārus, kuros labie vārdi un pateicība līst pāri malām. Negribas tiem cilvēkiem kādreiz likt vilties. Man tā būtu kā neliela izmēra traģēdija,» saka G. Timoško.

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Latvijas premjerministrs brīdinājis zviedru bankas, ka tās riskē nosmacēt Latvijas krīzes skartās ekonomikas atlabšanu, ja vien tās neatsāks aizdot, vēsta Financial Times.

«Pēkšņa kreditēšanas pārtraukšana ir ļoti problemātisks jautājums,» sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. «Mēs ceram, ka zviedru bankas atsāks [kreditēšanu],» viņš piebildis.

«Protams, var teikt, ka latvieši aizņēmās bezatbildīgi, bet, lai aizņemtos bezatbildīgi, ir nepieciešams kāds, kas aizdod bezatbildīgi,» skaidrojis premjers. «Mums bija ļoti viegli pieejami kredīti ļoti pārkarsētā ekonomikā. Tagad ļoti dziļā recesijā mums kredītu gandrīz nav,» viņš sūdzējies.

V. Dombrovskis brīdinājis, ka lielā budžeta «apcirpšana» palielinās ekonomiskās sāpes īsā termiņā. Taču viņš akcentējis, ka šie pasākumi bija būtiski fiskālās stabilitātes nodrošināšanai.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.

Lai novērstu makroekonomikas nelīdzsvarotības, kas apdraud Eiropas Savienības (ES) tautsaimniecības izaugsmi, būtiski identificēt tās dalībvalstis, kurām nepieciešama padziļināta izpēte, tādēļ paredzēts, ka Eiropas Komisija sagatavos secinājumus par nelīdzsvarotības un pārmērīgas nelīdzsvarotības pastāvēšanu atsevišķās ES dalībvalstīs, balstoties uz padziļinātas analīzes rezultātiem.

Padziļinātie pārskati tiks publicēti 2015. gada pirmā ceturkšņa beigās. Jāatzīmē, ka 2015. gada Agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros Latvija netika nosaukta to valstu vidū, kuras iekļaujamas padziļinātās izpētes ziņojumā, informē Finanšu ministrija.

Dalībvalstīm, kurās tiks konstatēta makroekonomikas nesabalansētība, tiks sniegtas rekomendācijas nesabalansētību novēršanai. Kā galējais mērs dalībvalstīm, kuras neveicina savlaicīgu nesabalansētību novēršanu, var tikt noteiktas soda sankcijas, kas ir soda nauda noteiktu procentu apmērā no IKP (nosaka pēc vienošanās).

Savukārt ES Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sēdēs dalībvalstis apspriedīs makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras rezultātus, īpašu uzmanību pievēršot tām valstīm, kurās konstatēta pārmērīga makroekonomiskā nelīdzsvarotība, un tām dalībvalstīm, kurās nepieciešama izšķiroša politiska rīcība nelīdzsvarotību novēršanā. Tiks nodrošināta arī diskusija par turpmāko rīcību un nesabalansētību novēršanas procedūru.

Ukrainas valdība turpina funkcionēt, banku sistēma ir stabila un parādsaistību maksājumu veikšana īstermiņā ir iespējama, taču Krievijas iebrukums valstī varētu novest Ukrainas tautsaimniecību smagā recesijā, teikts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) paziņojumā.

Vienlaikus SVF brīdina, ka šim karam varētu būt arī plašākas sekas, tostarp apdraudēta globālā pārtikas drošība cenu kāpuma dēļ un nespēja sēt labību, tai skaitā kviešus.

Fonds prognozē, ka Ukrainas ekonomika šogad samazināsies par vismaz 10%, ja vien nekavējoties tiks panākts mierizlīgums. Taču fonds brīdina, ka šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, un, ja karš turpināsies, situācija pasliktināsies.

Ukrainas ekonomika šogad varētu samazināties pat par 25%-35%, salīdzinot ar 3,2% izaugsmi pērn, ko nodrošināja rekordielā graudu raža un spēcīgs iekšzemes patēriņš.

Taču, neskatoties uz Krievijas militāro spēku Ukrainā nodarītajiem postījumiem, valdība un valsts turpina funkcionēt.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 31.augustā rīkos uzklausīšanas sanāksmi, lai apzinātu viedokļus par nepieciešamību ieviest speciālu signālu pirms zvana veikšanas uz citu tīklu.

Šobrīd plānots, ka vēlākais, kad šāds brīdinājuma signāls tiks ieviests ir 2012. gada 1. janvāris.

Šobrīd lielākā daļa jeb 94% iedzīvotāju uzskata, ka ir nepieciešama viņu brīdināšana, ja tiek izdarīts izsaukums uz citu tīklu.

Savukārt vairums telekomunikāciju operatoru neatbalsta šādu brīdināšanu, kā galveno iemeslu minot izmaksu pieaugumu. Vienlaikus daļa nozares pārstāvju uzsver, ka tarifi arī zvaniem uz citiem tīkliem ir izlīdzinājušies, tāpēc šāda brīdināšana nav nepieciešama.

Šādu brīdinājuma ieviešanu SPRK pirms laika veiktajā aptaujā atbalstīja PTAC un Latvijas dzelzceļš, bet par nevajadzīgu uzskatīja – Lattelecom, Tele2, LMT, Bite, Unistars, Baltkom, Telekom Baltija un Latvijas Telekomunikāciju asociācija.

Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) atkārtoti aicina Rīgas domi nepieņemt plānotos grozījumus par SIA Rīgas satiksme tiesībām kā soda mēru piemērot transporta līdzekļu riteņu bloķēšanas iekārtas jeb bloķētājus, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Iestādes brīdina, ka grozījumu pieņemšanas gadījumā pašvaldība nepamatoti radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus autostāvvietu pakalpojumu tirgū un ierobežotu patērētāju tiesības.

KP norāda, ka jau pašreizējais regulējums attiecībā uz piemērojamo sodu apmēru pašvaldības kapitālsabiedrībai – SIA Rīgas satiksme – nodrošina privilēģijas, jo privātie komersanti nav tiesīgi piemērot līdzvērtīgus soda apmērus. Ņemot vērā, ka faktiski identisku pakalpojumu sniegšana tiek regulēta atšķirīgi, pašvaldības uzņēmumam ir radītas konkurences priekšrocības. Tāpēc KP brīdina – ja Rīgas dome izšķirsies par tiesībām SIA Rīgas satiksme izmantot bloķētājus, ko savukārt nebūs tiesīgi darīt privātie uzņēmumi, tiks būtiski stiprināta konkurences nevienlīdzība un rupji pārkāpta Rīgas pašvaldības konkurences neitralitāte.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) brīdina par neregulētas elektronisko norēķinu sistēmas Webmoney Transfer darbību Latvijā, kā arī par Latvijas uzņēmumu interesi piedalīties šajā sistēmā, informē FKTK.

Webmoney Transfer ietvaros iespējams veikt savstarpējus norēķinus ar sistēmas piedāvāto norēķinu līdzekli – webmoney, kas denominēts ASV dolāros, Krievijas rubļos, euro, zeltā, Bitcoin un citās vērtībās. Persona webmoney var iegūt dažādos veidos, tai skaitā apmainot reālo naudu pret webmoney pie kāda no sistēmas dalībniekiem.

FKTK brīdina, ka Webmoney Transfer Latvijā nav regulēta un webmoney ir pielīdzināma virtuālajai valūtai, nevis naudas līdzekļiem, kas tiek izmantoti regulētu maksājumu pakalpojumu sniegšanai Latvijā un Eiropas Savienībā. Webmoney Transfer negarantē webmoney atpirkšanu par to pašu nominālvērtību, jo valūtas vērtība var mainīties atkarībā no sistēmas iekšienē noteiktā maiņas kursa.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Daudzi ārvalstu tūristi pēdējā brīdī atsaka rezervācijas Rīgas viesnīcās, jo nevar atkļūt atcelto lidojumu dēļ. Tomēr šobrīd rādās, ka šos zaudējumus viesnīcniekiem kompensēs daudzu ārvalstu viesu palikšana Rīgā uz ilgāku laiku, jo viņi šeit iestrēguši Īslandes vulkāna izvirduma dēļ.

«Bilanci varēsim dot tikai pirmdien, bet izskatās, ka tie viesi, kas pagarina uzturēšanos viesnīcā, kompensēs to skaitu, kuri nevarēja ierasties,» DB saka Reval Hotel Latvia pārdošanas un mārketinga direktors Valdis Portnajs.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste DB piektdien nevarēja sniegt konkrētus datus par atteikto rezervāciju skaitu. Atsevišķu tūrisma firmu un viesnīcu aptauja liecina, ka šī tendence ar katru stundu palielinās. «Tie, kas plānoja lidot, protams, visi atsaka, citi zvana un brīdina, ka ieradīsies vēlāk pa citiem ceļiem,» DB saka Tūrisma formas Latvia Tours pārdošanas menedžere Marija Bogdanova. Arī S. Graikste norāda – daudzi, īpaši Skandināvijas valstu tūristi, kuri Rīgā plānojuši pavadīt šīs nedēļas nogali, zvana un brīdina, ka ieradīsies ar novēlošanos, jo lidmašīnas nomainījuši pret prāmjiem.

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Nesadalīto peļņu dividendēs ar uzņēmumu ienākuma nodokli neapliks, vienlaikus vairs nebūs arī šī nodokļa atvieglojumu jaunu tehnoloģiju iegādē, ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā

To paredz jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumprojekts, kuram tuvākajā laikā vajadzētu nonākt valdībā, ja vien ir vēlme šīs pārmaiņas iedzīvināt jau no 2018. gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par šīm jaunā likumprojektā iekļautajām detaļām var prognozēt diskusijas, vēl jo vairāk, ja šis ir viens no nodokļu revolūcijas stūrakmeņiem. Tāpat šī likumprojekta kontekstā bija un būs diskusijas par tā devumu valsts makā. Proti, tiek lēsts, ka savā pirmajā darbības gadā, kad reinvestētā peļņa ar UIN neapliksies, šī nodokļa ieņēmumi būšot vien aptuveni 150 milj. eiro, kaut arī 2017. gada plāns ir 2,9 reizes vairāk – 435 milj. eiro. Interesanti, ka šī nodokļa ieņēmumu kritums tiek prognozēts situācijā, kurā tā likme tiek palielināta no pašreizējiem 15% līdz 20%. Jārēķinās, ka pēc Finanšu ministrijas datiem 2015. gadā kopējais UIN atvieglojumu apmērs bija sasniedzis 399,4 milj. eiro, savukārt 2014. gadā bijis tikai 349,2 milj. eiro un 2013. gadā – 377,4 milj. eiro.

Ieradumus mainīt ir grūti, tie mainās lēni – šajā procesā var palīdzēt ekonomiskais pamatojums

Tā teic vides eksperte un Ekodizaina kompetences centra vadītāja Jana Simanovska.

Lai dzīvotu videi draudzīgāk, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – uz veikalu iet ar savu maisiņu, plastmasas pudelēs pildīta ūdens vietā dzert krāna ūdeni, kā arī vismaz kādu no pārtikas produktiem izvēlēties bioloģiski sertificētu. Viņa iestājas pret zaļmaldināšanu un iesaka ražotājiem un arī tirgotājiem būt atbildīgākiem savos apgalvojumos un neizmantot zaļo krāsu kā pircēju pievilinātāju. Vairāk par to, kā iespējams būt videi draudzīgākiem, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Mentoru pamudināta, Ieva Spriža izstrādā augļu-ogu bumbiņas, ar kurām uzvar projektu konkursā un saņemto finansējumu iegulda ražošanas aprīkojuma iegādē

Piedaloties izstādēs, I. Spriža uzņēmējiem iesaka būt aktīviem. «Rudenī piedalījāmies Riga Food un tajās četrās dienās izlikām sevi visu. Kaut arī mūsu stendam bija atvēlēts tikai metrs, tāpat to izmantojām lietderīgi. Jā, varbūt lielie uzņēmumi nenāk pie mazajiem, bet mēs ņēmām savu produktu un gājām pie viņiem. Nesēdējām un nespēlējām spēlītes telefonā, bet runājām ar cilvēkiem. Protams, var gadīties, ka cilvēki kādudien atnāks un visu mazā uzņēmēja produktu apēdīs, taču nākotnē tas atmaksāsies. Mēs neejam un negaidām, ka mums kāds atlaidīs nodokļus vai kaut ko tāpat vien iedos, mums arī nav nekādu kredītu, visu darām paši un ko nopelnām, to ieguldām. Tagad paņēmām aizdevumu, lai saņemtu ES finansējumu. Tādēļ mazajam uzņēmējam iesaku nelīst kredītos, tas nav tā vērts,» viņa uzskata, piebilstot, ka ir svarīgi braukt uz semināriem un apgūt biznesam nepieciešamās zināšanas.

Lai nostiprinātu savas pozīcijas cīņā pret sīkstākajiem konkurentiem Porsche Cayenne un VW Touareg, populārais BMW X5 modelis ir sagaidījis modernizāciju, kas paredz jaunas komforta ekstras, dažas vizuālas izmaiņas, kā arī vērienīgu tehniskā ekipējuma pilnveidošanu.

Lielākais jaunums ir tas, ka jaunais BMW X5, ko pirmo reizi ieraudzīsim Ženēvas autoizstādē, tiks aprīkots ar BMW jaunākās paaudzes taupīgajiem dzinējiem, līdzi paķerot arī ultramoderno astoņpakāpju automātisko pārnesumkārbu.

Zem jaunā X5 motora pārsega turpmāk varēs atrast divus jaunus benzīna un divus jaunus dīzeļdzinējus. X5 top versijai motortelpā atradīsies no X6 modeļa pazīstamais 407 ZS jaudīgais biturbo benzīna motors, kurš vidēji patērēšot šādam dzinējam pieticīgus 12.5 l/100 km. Otrs jaunums ir 303 ZS jaudīgais sešcilindru turbomotors, kurš stāsies 272 ZS jaudīgā motora vietā. Mazjaudīgākā sešcilindru dīzeļdzinēja jauda ir pieaugusi līdz 245 ZS jeb par 10 ZS vairāk nekā iepriekš, turpretim degvielas patēriņš ir samazināts par 0.8 litriem uz 100 km. Galarezultātā dīzeļmotors vidēji patērēšot nieka 7.4 litrus uz 100 kilometriem. Taupīgāka būs arī 306 ZS dīzeļdzinēja modiikācija, kura 8.3 litru vietā uz 100 kilometriem vidēji apēdīs tikai 7.6 dīzeļdegvielas. Paredzams, ka tirdzniecībā jaunie X5 modeļi nonāks šī gada jūnijā. X5 bāzes modeļa cena, būšot 54 200 eiro, savukārt top modelis ar V8 biturbo motoru maksās sākot no 73 400 eiro.

Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās, un Latvijas zemnieki patlaban ir vairāku izvēļu priekšā, jo graudu cenas rudenī var nesegt ieguldījumus, tādēļ tiek apsvērti vairāki scenāriji sējai un mēslojuma izvēlei.

Lauksaimnieki, līdzīgi kā valdība enerģētikas krīzē, ir skarbas izšķiršanās priekšā – jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību, ir dažādi scenāriji, bet neviens no tiem nav izcils. Proti, tuvojas pavasaris, kad sāksies lauku darbu sezona un pirmais darbs – augi jāmēslo. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām šopavasar augu mēslošana acīmredzot nenotiks pēc mēslošanas plāna, kurā tiek sabalansēta plānotā raža un tās sasniegšanai nepieciešamās barības vielas.

Kāpēc tā? Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās,” skaidro biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Piemēram, pērn slāpeklis, kas ir galvenais augu barības elements, amonija nitrāta mēslojuma veidā Latvijā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šobrīd tā cena tonnā ir virs 650 eiro. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies. “Šāds izejvielu cenu pieaugums apēdīs graudu cenu kāpumu, tāpēc, neskatoties uz pārtikas sadārdzinājumu, zemniekiem peļņas nebūs! Proti, 2022. gads nebūs gads, kad lauksaimnieki audzēs tauciņus,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta zinātnieki nupat saņēmuši ES fondu atbalstu 561 tūkst. eiro apjomā, lai turpinātu pētniecību mākslīgā zirnekļu zīda iegūšanai

Zirnekļu zīds ir viens no augstvērtīgākajiem un izturīgākajiem dabas materiāliem. Tā džemperis varētu būt pat ložu necauršaujams, tai pat laikā ļoti viegls. Zirnekļu zīda augstvērtīgo īpašību dēļ tā pielietojuma amplitūda būtu no biomedicīnas līdz būvniecībai, taču zīda daudzums, ko tie saražo, ir gaužām niecīgs. Miljons zirnekļu četru gadu laikā rada tik daudz zīda, lai precīzi pietiktu vienam džemperim.

Turklāt šos dzīvniekus nevar audzēt krātiņos un izslaukt zīdu, kad rodas tāda vajadzība. Tie ir agresīvi un kanibāliski plēsēji, kas, ievietoti kopējā kastē, cits citu apēdīs. Tomēr zirnekļu zīda ieguve aizvien šķiet vilinoša, tāpēc atliek meklēt alternatīvu.

Gada laikā darbinieku skaits augļu un dārzeņu pārstrādātājam Spilva sarucis par aptuveni 50, izmaksas samazinātas par 600 tūkstošiem latu un krīze nav atstājusi bez izmaiņām arī tās vadītājas, Lolitas Bemhenas dienas rutīnu. Konstruktīvākas sapulces, garākas stundas darbā, tikšanos un pusdienu efektivizēšana – tās ir tikai dažas no pārmaiņām, kuras piedzīvojis Spilvas vadītājas plānotājs, piektdien raksta Lietišķā Diena.

Tērzēšana, sapulces iesildot un beidzot, neatjaunosies arī tad, kad tirgus atsāks augšupeju, pārliecināts vadītāju mācībkompānijas FranklinCovey Latvia valdes loceklis Mārtiņš Martinsons. «Kā teicis amerikāņu autors Džeisons Džennings, šobrīd nevis lielākais apēdīs mazāko, bet ātrākais lēnāko. Tāpēc ieradums strādāt efektīvāk ir spēcīgi iesakņojies un saglabāsies,» viņš saka.

Vienlaikus gan tas nenozīmē, ka vadītājs patlaban darbā pavada mazāk laika, nekā pirms ekonomiskās krīzes. Drīzāk pretēji. «Vadītāja darbā nogurums brīdi pa brīdim rodas no tā vien, ka ik pa laikam kāds nāk ar jautājumiem, ar informāciju. Tad sāk šķist – ārprāts, nekas šodien nav padarīts, lai gan iedziļināšanos prasījis katrs no jautājumiem,» saka L.Bemhena, norādot, ka viņas darba diena mēdz ieilgt vairāk par astoņām stundām arī tādēļ, ka viņai patīk reizēm palikt ofisā vienai, lai lasītu un veltītu kādu laiku stratēģiskiem jautājumiem.