Kokapstrādes uzņēmums SIA «BSW Latvia» finanšu gadā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2018.gada 31.martam palielinājis apgrozījumu līdz 51,819 miljoniem eiro, kas bija par 12,2% jeb 5,638 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem sasniedza 3,570 miljonus eiro, kas bija par 68,4% jeb 1,451 miljonu eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmums pamatā produkciju eksportē. Pagājušajā finanšu gadā 42% no saražotās produkcijas eksportēti uz Lielbritāniju, 45% pārdoti gan Eiropā, gan Tuvajos un Tālajos Austrumos, ASV un citos reģionos, savukārt vietējā tirgū pārdoti 13% no saražotās produkcijas, sacīts SIA «BSW Latvia» 2017./2018.gada pārskatā.

SIA «BSW Latvia» norāda, ka 2017.gadā pasaulē pieauga pieprasījums gan pēc zāģmateriāliem, gan zāģēšanas procesa blakus produktiem. Savukārt otrajā pusgadā strauji pieauga zāģbaļķu cenas, kas bija saistīts ar koksnes pieejamību, konkurenci un laikapstākļiem. Līdz ar to pieauga arī zāģmateriālu un pārējo blakus produktu cena.

Zāģēšanas, ēvelēšanas un impregnēšanas uzņēmums SIA BSW Latvia par 2,6 miljoniem eiro grasās iegādāties zāģēšanas līniju ar programmnodrošinājumu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Šī gan ir tikai daļa no 8,24 milj. Ls apjomīgajām investīcijām, ko uzņēmums apņēmies īstenot 36 mēnešu laikā. Uzņēmuma plānos ietilpst ražošanas ēkas rekonstrukcija, jaunu iekārtu iegāde trīs investīciju posmos. Tāpat ir paredzēta šķeldas katlumājas būvniecība, kur tiks uzstādīts 8MW šķeldas katlagregāts, kur siltumenerģijas izmaksas samazinās līdz 70%.

SIA BSW Latvia zāģēšanas līniju piegādās Vācijas kompānija Linck Holzverarbeitungstechnik GmbH, kas tāpat arī nodrošinās līnijas montēšanu un darbinieku instruktāžu. Vācijas uzņēmums bija arī vienīgais, kas SIA BSW Latvia izsludinātajā konkursā iesniedza savu piedāvājumu.

Turpinot ilgtermiņa sadarbību, Nordea banka piešķīrusi sešus miljonus eiro SIA BSW Latvia jaunā investīciju projekta attīstībai, informē bankas pārstāvji.

Projekts paredz vērienīgas izmaiņas uzņēmuma kokapstrādes rūpnīcas modernizācijā, galvenokārt augtākas pievienotas vērtības produktu ražošanas jaudas un efektivitātes palielināšanu ilgtermiņā. Projektu līdzfinansējusi arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), piešķirot aptuveni četrus miljonus eiro.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks norāda, ka viens no kritērijiem, izvēloties savus sadarbības partnerus, ir to loma vietējā un ārvalstu tirgū. SIA BSW Latvia ir bankas uzticams ilgtermiņa partneris un arī viens no kokrūpniecības nozares līderiem Latvijā un Eiropas valstīs. Ņemot vērā eksporta nozīmi vispārējā tautsaimniecības izaugsmē, banka augstu vērtē centienus uzņēmuma resursus izmantot efektīvāk un savu saimniecisko darbību skatīt ilgtermiņā, kas saskan arī ar bankas īstenoto darbības politiku.

Zāģbaļķu pārstrādes un kokmateriālu ražotāja SIA BSW Latvia noslēdz vairākus iepirkumu konkursus ražošanas modernizācijai, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Šā gada pirmajās dienās lielākais no noslēgtajiem iepirkumiem ir vairāk nekā 654 tūkstošus eiro vērtais konkurss par ražošanas ēkas rekonstrukciju. Konkursā, kurā savus piedāvājumus iesniedza pieci komersanti, uzvarēja Rīgā, Krasta ielā 44, reģistrētā a/s LX Grupa. Tāpat savus piedāvājumus iesniedza arī četri citi galvaspilsētā reģistrēti uzņēmumi – SIA Bukoteks, SIA P.M.G., SIA Piche un SIA Kvadrum.

Tāpat šogad SIA BSW Latvia noslēgusi arī vairāk nekā 79 tūkst. eiro vērtu konkursu par ripzāģu asināšanas iekārtas piegādi, montāžu un darbinieku apmācību, kurā uzvarēja Šveices uzņēmums ISELI + Co. AG Maschinenfabrik. Kokapstrādes ražošanas ceha aspirācijas sistēmes piegāde, montāža un darbinieku instruktāža uzticēta britu uzņēmumam Air Plants Dust Extraction Limited, bet lietuviešu UAB Lintera piegādās aspirācijas sistēmas ēvelēšanas un šķirošanas līniju par 182 tūkst. eiro.

SIA BSW Latvia iecerējis īstenot vērienīgu daudzmiljonu Ls vērtu investīciju projektu, kas uzlabotu tā efektivitāti, gan jaudas palielināšanu pievienotās vērtības radīšanai.

«Šobrīd vēl pāragri runāt, gan par kopējo investīciju apjomu, gan par termiņu, kurā tās tiks īstenotas Latvijā,» tā situāciju komentē viens no lielākajiem kokzāģētājiem SIA BSW Latvia valdes loceklis Inesis Ārgalis. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē SIA BSW Latvia mātes kompānija BSW Timber izplatīja paziņojumu par apjomīgu investīciju plānu 50 milj. sterliņu mārciņu apmērā, kas paredz palielināt ražošanas jaudas Latvijas meitas kompānijā, kā arī uzņēmuma piederošajā Fortviljamsas kokzāģētavā.

Tādējādi britu BSW savas uzņēmumu grupas ietvaros plānojis zāģmateriālu ražošanas apjomu palielināšanu par 30% no aptuveni milj. m3 līdz 1,3 milj. m3 gadā. Turklāt šā mērķa īstenošanai uzņēmums ir iegādājies Metsaliitto Group ietilpstošās Finnforest 2010. gadā slēgtās kokzāģētavas aktīvus.

Ieguldot 14 milj. eiro, SIA BSW Latvia veikusi apjomīgu modernizāciju, kas ļāvusi ražot dārgākus produktus, radīt 10 jaunas darba vietas, vienlaikus efektivizēt ražošanu un paaugstināt uzņēmuma konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Apjomīgais investīciju projekts, kas mainījis teju vai visus koksnes izstrādājumu ražošanas iecirkņus, ir pabeigts, un tā rezultātā pavērušās jaunas iespējas, kādu nebija agrāk,» situāciju skaidro viena no lielākajiem zāģētās produkcijas ražotājiem SIA BSW Latvia valdes loceklis Inesis Ārgalis.

ES atbalsts 4 milj. eiro

Trīs gadu laikā īstenotais 14 milj. eiro investīciju projekts ir lielākais kopš uzņēmuma izveides, turklāt tā ieguldījuma apmērs tikai pavisam nedaudz atpaliek no 1999. līdz 2001. gadā ieguldītajiem 17 milj. eiro. I. Ārgalis nenoliedz, ka pirms un pēc modernizācijas – tie būtībā ir divi dažādi uzņēmumi ar ļoti atšķirīgu konkurētspēju tirgū. Iespaidīgā SIA BSW Latvia pārmaiņu projekta īstenošanai piesaistīts arī augstas pievienotās vērtības investīciju programmas ES struktūrfondu finansējums, ko administrē LIAA. «Tā ietvaros bija pieteikta 11,7 milj. eiro vērta projekta īstenošana, un atbalsta apmērs sasniegs nedaudz vairāk par 4 milj. eiro, taču daļa no tā vēl nav saņemta,» tā uz jautājumu par ES struktūrfondu programmas izmantošanu atbild I. Ārgalis. Viņš uzsver, ka bez ES struktūrfondu atbalsta, šāds investīciju projekts tik ātros tempos nebūtu īstenots.

Latvijā strādājošo kokzāģētavu neto apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis, tomēr sarukusi to rentabilitāte attiecībā pret apgrozījumu

To liecina DNB bankas ekspertu aprēķini, vērtējot Latvijas lielāko kokzāģētavu (ar gada neto apgrozījumu 10 milj. eiro vai vairāk – SIA AKZ, SIA Kurekss, SIA Vika Wood, SIA Gaujas koks, SIA BSW Latvia, SIA Lameko Impex, SIA Timberex Group, AS Pata Saldus, SIA Jēkabpils mežrūpsaimniecība, SIA Rettenmeier Industry Latvia, SIA Rettenmeier Baltic Timber) gada pārskatus. Šie uzņēmumi ir lieli zāģētās produkcijas ražotāji un arīdzan eksportētāji, to vidū ir gan tādi, kuri tikai ražo, gan tādi, kuri saviem ārvalstu partneriem piegādā citu ražotāju saražoto (iepērk un eksportē). Bez tam teju vai visi šajā sarakstā minētie uzņēmumi pēdējo piecu gadu (2011.-2015.) laikā ir īstenojuši vērienīgus investīciju projektus, kuri ir bijuši vērsti ne tikai uz darba ražīguma paaugstināšanu, koksnes resursu ekonomiskāku un racionālāku izmantošanu, bet arī jaunu produktu ražošanas uzsākšanu.

Kokapstrādes uzņēmumam SIA “Kokapstrāde 98” vakar, 17.decembrī, reģistrēta 926,38 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS “Luminor Bank”, kam par labu kokapstrādes uzņēmums ieķīlājis vairākus ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Gunāram, Pēterim Eduardam un Viktoram Aleksandram Dzeņiem piederošais SIA “Kokapstrāde 98” pagājušajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 13,54%, tam samazinoties līdz 21,22 miljoniem eiro, savukārt peļņa sarukusi par 8,69% līdz 1,81 milj.EUR. Pēc apgrozījuma apjoma SIA “Kokapstrāde 98” pērn bijis otrs lielākais uzņēmums Siguldas novadā.

SIA “Kokapstrāde 98” ir kapitāldaļu turētājs 2012.gadā reģistrētajam finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmumam SIA “ Kokapstrādes 98 Houses”, kā arī pirms desmit gadiem dibinātajam SIA “Allažu enerģija”.

Kā vakar vēstīja laikraksts Dienas Bizness, līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) zināmu nervozitāti piedzīvo arī Latvijas uzņēmumi, kam līdz šim tas bija viens no galvenajiem eksporta tirgiem.

Publicējam Latvijas lielāko eksportētāju uz Lielbritāniju sarakstu. Tie visi ir kokapstrādes uzņēmumi:

- Akz

- Bsw Latvia

- Byko-LAT

- Gaujas Koks

- Kronospan Riga

- Kurekss

- LatGran

- Latvijas Finieris

- Timberex Group

- Vudlande

Provizoriskie dati liecina, ka pērn 10 lielākie eksportētāji uz Lielbritāniju eksportējuši preces gandrīz 543 milj.eiro apmērā.

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Jau vismaz desmit gadus investoriem veidojas redzējums, ka elektrība Latvijā ir dārga. Ja vēl desmit gadus elektrība Latvijā būs dārgāka nekā kaimiņvalstīs, tad jau divdesmit gadus mēs būsim lieguši savā valstī attīstīties nozarēm, kurām šī resursa izmaksas produkcijas pašizmaksā ir būtiskas, saka akciju sabiedrības Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Fragments no intervijas:

Cik lielā mērā koncerns nākotnē attīstīsies Latvijā, cik ārpus tās?

Naudas izteiksmē lielākās investīciju izmaksas veidojas ārpus Latvijas, bet tas nenozīmē, ka mēs neinvestējam arī Latvijā. Drīz atklāsim jaunu ķīmijas rūpnīcu, kurā nodarbosimies ar papīra piesūcināšanu ar fenola sveķiem. Tā ir pietiekami liela investīcija, apmēram 10 milj. eiro, un tika realizēta pēdējā gada laikā. Mūsu izaugsmes temps ir kļuvis straujāks. Jo plašāk strādā uzņēmumi, jo vairāk integrējamies blakus reģionos, jo stabilāk jūtas uzņēmums kopumā un tajā strādājošie.

Ir dzirdēts viedoklis, ka trūkst motivācijas investēt Latvijā, īpaši apstrādes rūpniecībā. Kā jūs atrodat šo motivāciju?

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.

Vislielāko ietekmi uz rūpniecības radītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Pateicoties kokrūpniecības sekmīgajai darbībai septembrī, rūpnieciskās ražošanas apjomiem Latvijā izdevās demonstrēt pieticīgu izaugsmi. Bez šis rūpniecības nozares produkcijas izlaides dati, iespējams, būtu ar mīnusa zīmi.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Tajā skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 0,4% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,9%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,4%. Ievērojamu pieaugumu – par 4% – uzrādīja lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde.

Gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,7% un to nodrošināja apstrādes rūpniecības sekmīgais darbs, kas deva pieaugumu par 1,9%. Savukārt ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē bija vērojams samazinājums – attiecīgi par 0,5% un 4,5%.

Bremzējoties ekonomikai Latvijas galvenajās eksporta valstīs, Latvijas izaugsmes temps var nedaudz mazināties, tomēr šogad iekšzemes kopprodukta kāpums būs straujāks nekā paredzēts iepriekš un varētu sasniegt 5% līmeni, pauž Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrija, publicējot Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, norāda, ka tautsaimniecības izaugsme vidējā termiņā lielā mērā būs atkarīga no diviem faktoriem. Pirmkārt, no tā, kādus risinājumus izejai no pašreizējā saspīlējuma finanšu sektorā spēs pieņemt eirozonas valstis, lai spētu izvairīties no iespējamas ekonomikas stagnācijas. Otrkārt - cik efektīva būs Latvijas valdības īstenotā struktūrpolitika ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai ierobežotos finansējuma, tajā skaitā, valsts budžeta, pieejamības apstākļos.

Straujākas izaugsmes scenārijā vidēja termiņa periodā Latvijas izaugsmes tempi varētu sasniegt stabilu 5% pieaugumu gadā. Savukārt lēnākas izaugsmes scenārijā, saglabājoties vājai izaugsmei Eiropā un nespējot uzlabot tirgojamo nozaru konkurētspēju, Latvijas ekonomikas atgūšanās no krīzes radītajām sekām būtu daudz lēnāka.

Jēkabpils lielie uzņēmumi audzē kapacitāti, taču bažas raisa aizvien asāks darbaspēka trūkums pilsētā.

Salīdzinājumā ar valsts vidējiem rādītājiem Jēkabpilī ir augstāks bezdarbs, nedaudz zemākas algas. Ar 24 tūkstošiem iedzīvotāju Jēkabpils ir viena no Zemgales lielākajām pilsētām, taču beidzamajos gados daudzi iedzīvotāji devušies prom.

Pēdējos gados pilsēta kļuvusi skaistāka, sakoptāka – kopš 2008. gada te ir īstenoti 35 infrastruktūras un sociālie projekti, attīstībā ieguldīti vairāk nekā 53 miljoni latu. Ar pusotru tūkstoti latu uz vienu cilvēku ES fondu finansējuma piesaistē Jēkabpils ierindojas otrajā vietā Zemgales reģionā.

Pēc apgrozījuma trīs svarīgākās uzņēmējdarbības nozares Jēkabpilī ir kravu pārvadājumi, kokapstrāde un grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi, kā arī konsultēšana nodokļu jautājumos.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums – par 1,9% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 7,2%, bet samazinājums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 2,8%.

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2013. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā bija pieaugums par 1,7% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē bija samazinājums par 2,2%.

Lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 79,6%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 18,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 12,7%. Ievērojamu produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī lielākā apstrādes rūpniecības nozare – kokapstrāde par 7,7%.

Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 3,5%, tai skaitā vietējā tirgū – par 3% un eksportā – par 4% (no tā eirozonā – par 7,1% un ārpus eirozonas – par 3,9%), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 42,1% (pieaugums gan vietēja tirgū, gan eksportā), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 16,7% (pieaugums abos tirgos). Apgrozījuma kāpums abos tirgos bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – kokapstrādē – par 9,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas, – par 5,7% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 1%.

Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, un to ietekmēja apgrozījuma samazinājums vietējā tirgū par 3,2%. Eksportā bija pieaugums par 2,4%, ko nodrošināja apgrozījuma pieaugums ārpus eirozonas par 7,9% (eirozonā bija samazinājums par 6,6%).

Viesu apkalpošana galvaspilsētas līmenī, aktīva kokapstrāde un potenciāls ģipša ieguvei – nelielajam Mālpils novadam ir laba apetīte uz ambīcijām , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mutvārdos figurējam kā Pierīgas novads, bet sevi par tādu neuzskatām, lai arī stundā var aizbraukt uz Rīgu, un daudzi to arī diendienā dara,» sarunu sāk Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs. No galvaspilsētas 60 kilometru attālā Mālpils ir viena no senākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, hronikās tā pirmo reizi minēta pirms 807 gadiem.

Bagātības zem kājām

«Lepojamies tieši ar lielo dažādību uzņēmējdarbībā. Tā rada zināmu stabilitāti. Tradicionālās jomas novadā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība un kokapstrāde, taču aktīvo zemnieku saimniecību skaits samazinās. Tam ir dažādi iemesli. Atbalsta maksājumi ir zemākie Eiropas Savienībā, arī piena iepirkuma cena ir zemākā,» stāsta A. Lielmežs. Katrs desmitais novadā dzīvojošais devies peļņā uz ārzemēm. Mālpilī nelielos apjomos jau notiek kūdras ieguve, plānots ražot sūnu siltinājumu, darbojas trīs mazās hidroelektrostacijas, bet uz laiku atlikts plāns iegūt ģipsi. Šim mērķim globālais koncerns Saint–Gobain pirms vairākiem gadiem iegādājies vairāk nekā 200 hektārus novada zemes, kuras sevī slēpj ģipša iegulas. Tagad projekts ir iesaldēts. «Bija paredzēts, ka ģipša rūpnīca ar celtniecības materiāliem apgādās Austrumeiropu, ieskaitot daļu Krievijas, Ukrainu un Baltkrieviju. Agrāk vai vēlāk iestāsies miers, pēc kara taču vajadzēs materiālus, ar ko atjaunot ēkas!» perspektīvu tālākā nākotnē pamato A. Lielmežs. Līdz tam iesaldētas arī simt darbavietas, ceļu izbūve un gāzesvads. «Žēl, jo viens no retajiem Latvijas resursiem guļ zem kājām, netiek izmantots un nodots tautsaimniecībā,» galvu nogroza A. Lielmežs.

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2012. gada novembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tai skaitā apstrādes rūpniecībā pieaugums bija par 2,6%, bet samazinājums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2%.

Lielākie apstrādes rūpniecības produkcijas pieaugumi bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 33,6%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 14,4%. Ievērojams pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: kokapstrādē – par 6,6%, pārtikas produktu ražošanā – par 10,3%, metālapstrādē – par 12,3%

Pērnā gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās palika nemainīgs. Pieaugums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1%, bet samazinājums – ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,2% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 4%.