Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums šī gada deviņos mēnešos sasniedzis 70,9 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, liecina uzņēmuma apkopotie dati par darbības rezultātiem 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos.

Pārskata periodā par 19 % kāpis dabasgāzes patēriņš Latvijas lietotāju vajadzībām, tam sasniedzot 6,3 TWh.

Pārskata perioda beigās – 2024. gada 30. septembrī – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 19,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh). Sākot oficiālo dabasgāzes izņemšanas sezonu 2024. gada 15. oktobrī, Inčukalna PGK bija uzkrātas 19,5 TWh dabasgāzes, kas veidoja teju 80% no krātuves kopējās ietilpības.

Dabasgāzes iesūknēšanas sezonā no kopējā gāzes apjoma, kas nonāca Latvijas un Igaunijas gāzes tīklā, 52,8 % tika piegādāti no Somijas, 46,9 % – no Lietuvas, bet 0,3 % veidoja Latvijā ražots biometāns. Biometāna ražošana un ievadīšana tīklā sākās 2024. gadā, un pārskata periodā tika saražots 0,04 TWh biometāna.

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta izpētes posmam piešķirti 6,8 miljoni eiro no Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI), informē Latvijas gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus").

Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta īstenotāji, Eiropas gāzes pārvades sistēmas operatori - Latvijas "Conexus", Somijas "Gasgrid Vetyverkot", Igaunijas "Elering", Lietuvas "Amber Grid", Polijas "Gaz-System", Vācijas "Ontras" un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra CINEA - ir parakstījuši granta līgumu par Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētu atbalstu Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektam.

Šī sadarbība atspoguļo kopīgu apņemšanos veidot noturīgu un ilgtspējīgu enerģētikas nākotni Baltijas jūras reģionā, norāda kompānijā, piebilstot, ka koridora mērķis ir atbalstīt atjaunojamā ūdeņraža tirgus attīstību un integrēt to Eiropas nākotnes enerģijas sistēmā.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēts 11,326 miljardu eiro, kas ir par 106,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija par 586 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,721 miljardu eiro, kas ir par 99 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,967 miljardus eiro, kas ir par 86,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,753 miljardu eiro apmērā, kas ir par 12,7 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada deviņos mēnešos bija 605,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēts 12,63 miljardu eiro, kas ir par 123,4 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija par 662,8 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024. gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,959 miljardus eiro, kas ir par 117,6 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 9,999 miljardus eiro, kas ir par 106,1 miljonu eiro jeb 1,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,96 miljardu eiro apmērā, kas ir par 11,4 miljoniem eiro jeb 0,6% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025. gada desmit mēnešos bija 670,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas procesā marta beigās uz pamatiem uzstādīts ASV ražotais gāzes pārsūknēšanas agregāts "Solar Turbines Titan 130", informēja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") pārstāvji.

Gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana ir svarīgs solis Inčukalna krātuves modernizācijā, kas tiek īstenota Eiropas kopējās nozīmes investīciju projektā, norāda kompānijas pārstāvji, piebilstot, ka jaunā iekārta būtiski paaugstinās krātuves darbības efektivitāti un drošību, ļaujot pārsūknēt līdz 15 miljoniem kubikmetru dabasgāzes diennaktī.

"Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss norāda, ka apjomīgais krātuves modernizācijas projekts tuvojas noslēgumam, un viens no svarīgākajiem darbiem bija jaunā gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšana. Iekārta, kas ir 120 tonnu smaga, aprīkota ar turbīnas tipa dzinēju un diviem centrbēdzes kompresoriem, ļaus būtiski uzlabot dabasgāzes plūsmas efektivitāti.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēts 10,041 miljards eiro, kas ir par 99,3 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija par 525 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 9,501 miljardu eiro, kas ir par 90,1 miljonu eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 7,944 miljardus eiro, kas ir par 70,4 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,556 miljardu eiro apmērā, kas ir par 19,7 miljoniem eiro jeb 1,2% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada astoņos mēnešos bija 540,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 9,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šogad gāzes pārvades tīkla attīstībā un uzturēšanā ieguldīs 5,7 miljonus eiro, informē "Conexus" pārstāvji.

Plānots, ka tiks veikta gāzesvadu diagnostika, kā arī nepieciešamo remontu un sistēmas elementu rekonstrukcijas un pārbūves darbi, tādējādi stiprinot dabasgāzes pārvades infrastruktūru un nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu gāzes piegādi.

Šogad plānota iekšējā diagnostika pārvades gāzesvada Rīga-Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) pirmajā un otrajā līnijā, kā arī pārvades gāzesvadu posmu diagnostika ar magnētiskās tomogrāfijas metodi 200 kilometru garumā. Tāpat tiks veikti remontdarbi, tostarp pretkorozijas izolācijas atjaunošana vairāk nekā septiņu kilometru posma garumā, kā arī dažādu posmu remontdarbi pārvades gāzesvados Rīga-Paņeveža, Vireši-Tallina un Iecava-Liepāja.

Elektronerģijas ražošanas apjomu svārstības ietekmējušas dabasgāzes patēriņu Latvijā, kas pirmajā ceturksnī samazinājies par 10 %, sasniedzot 3,8 TWh, liecina vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apkopotie rezultāti par darbības rezultātiem 2025. gada pirmajos trīs mēnešos.

Vienlaikus par 18% pieaudzis kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā, atspoguļojot uzņēmuma infrastruktūras nozīmīgo lomu reģionālā mērogā.

Conexus apgrozījums pārskata periodā sasniedzis 26,3 miljonus eiro, kas ir par 12 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Pārskata perioda beigās – 2025. gada 31. martā – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (PGK) bija noglabāta dabasgāze 9,3 TWh apjomā (ieskaitot energoapgādes drošuma rezerves 1,8 TWh), kas ir par 16% mazāk nekā pērn šajā laikā. Jāuzsver, ka šī gada pirmo trīs mēnešu periodā Latvijas gāzes sistēmā tika ievadīti 0,04 TWh Latvijā ražota biometāna. Neskatoties uz dabasgāzes patēriņa samazinājumu, kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6 TWh, kas ir par 18 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.2025. gada pirmajos trīs mēnešos Conexus ir nodrošinājis nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām. Dabasgāzes piegādes no Inčukalna PGK sasniedza 7 TWh, kas ir par 3% vairāk nekā pērn, bet no Lietuvas tika saņemtas 1,6 TWh, kas ir 3 reizes vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 6,121 miljarda eiro, kas ir par 34,3 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija par 379,7 miljoniem eiro jeb 6,6% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos piecos mēnešos veidoja 5,77 miljardus eiro, kas ir par 48,7 miljoniem eiro jeb 0,9% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 4,809 miljardus eiro, kas ir par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 961,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 26,8 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos piecos mēnešos bija 350,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 14,5 miljoniem eiro jeb 4% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,715 miljardi eiro, kas ir par 78,9 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija par 447 miljoniem eiro jeb 5,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 8,24 miljardus eiro, kas ir par 71,3 miljoniem eiro jeb 0,9% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,91 miljardu eiro, kas ir par 57,3 miljoniem eiro jeb 0,8% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,33 miljardu eiro apmērā, kas ir par 14 miljoniem eiro jeb 1% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada septiņos mēnešos bija 475,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,443 miljardi eiro, kas ir par 23,3 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2026. gada janvārī bija par septiņiem miljoniem eiro jeb 0,5% lielāki nekā 2025. gada janvārī.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī veidoja 1,377 miljardus eiro, kas ir par 18,6 miljoniem eiro jeb 1,4% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,204 miljardus eiro, kas ir par 92,1 miljonu eiro jeb 8,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 172,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 73,5 miljoniem eiro jeb 29,8% mazāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi šogad janvārī bija 65,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 7,7% vairāk, nekā plānots.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums 2025. gadā sasniedzis 74,1 miljonu eiro, kas ir par 22 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats par aizvadīto gadu.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmums pērn sasniedzis 23,51 miljonu eiro neto peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. 2025. gadā “Conexus” nodrošināja nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem, kā arī dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām.

Dabasgāzes piegādes no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) tika veiktas 11,3 TWh apjomā, kas ir par 4 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopumā no Lietuvas saņemtais dabasgāzes apjoms gada laikā sasniedza 11,3 TWh, kas ir par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet no Somijas tika saņemta dabasgāzes 2,7 TWh apjomā. Kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 25,5 TWh, kas ir par 1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 7,409 miljardi eiro, kas ir par 19,3 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija par 385 miljoniem eiro jeb 5,5% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajā pusgadā veidoja 6,998 miljardus eiro, kas ir par 6,4 miljoniem eiro jeb 0,1% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 5,866 miljardus eiro, kas ir par 14,8 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,131 miljarda eiro apmērā, kas ir par 8,4 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi 2025.gada pirmajos sešos mēnešos bija 411 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,9 miljoniem eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) 2024.gada deviņos mēnešos elektroenerģijas pārvades attīstībā un drošumā ieguldījis 99,99 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa - 58,68 miljoni eiro ir sinhronizācijas ar Eiropas elektroenerģijas pārvades tīklu projekta realizācijā, bet pārējais ieguldīts apakšstaciju, elektropārvades līniju un citu objektu pārbūvē un atjaunošanā.

AST neto apgrozījums pārskata periodā bija 112,4 milj. EUR, tai skaitā ieņēmumi par elektroenerģijas pārvades tīkla pakalpojumiem - 69,51 milj. EUR, bet peļņa sasniedza 13,04 milj. EUR, ko galvenokārt veido no meitassabiedrības "Conexus Baltic Grid" (Conexus) saņemtās dividendes 8,17 milj. EUR apmērā par 2023.gada rezultātiem, liecina AST koncerna publicētais pārskats. Neto apgrozījuma samazinājums par 2,84 milj. EUR jeb par 2%, salīdzinot ar 2023.gada 9 mēnešu rezultātiem. Tas galvenokārt saistīts ar jaudas izsoles jeb pārslodzes likvidācijas ieņēmumu samazinājumu par 7,46 milj. EUR. Savukārt ieņēmumi no pārvades pakalpojumiem palielinājušies par 8,76 milj. EUR elektroenerģijas pārvades tarifu izmaiņu no 2023.gada 1.jūlija rezultātā, kas ļāva segt AST darbības izmaksas.

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) šodien Džūkstē ir atklājis Latvijā pirmo publiski pieejamo biometāna ievades punktu, kas ir nozīmīgs solis biometāna ražošanas veicināšanai valstī.

Šis risinājums padara dabasgāzes pārvades sistēmu pieejamu arī biometāna ražotājiem, kuriem nav tieša pieslēguma pārvades sistēmai, tādējādi sekmējot atjaunīgās enerģijas integrāciju energosistēmā. Tiek prognozēts, ka Džūkstes punktā gadā varētu tikt ievadīti līdz pat 10 miljoniem normālkubikmetru (Nm³) jeb 100 GWh biometāna gadā.

Projekta kopējās investīcijas sasniedz 1,7 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Biometāna ievades punkts Džūkstē darbojas pēc virtuālā gāzesvada principa – biometāns tiek saspiests un transportēts konteineros no dažādiem reģiona ražotājiem līdz ievades punktam. Šāda centralizēta pieeja ļauj apvienot vairākus piegādātājus, tajā skaitā mazākus biometāna ražotājus, kuriem nav ekonomiski pamatoti izbūvēt autonomu tiešo pieslēgumu gāzes pārvades sistēmai. Tieši tāpēc jaunatklātais biometāna ievades punkts būtiski paplašina iespējas iesaistīties atjaunīgās enerģijas tirgū.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.

Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,54 miljardi eiro, kas ir par 31,8 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos četros mēnešos bija par 213,7 miljoniem eiro jeb 4,9% lielāki nekā 2023.gada pirmajos četros mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos četros mēnešos veidoja 4,27 miljardus eiro, kas ir par 30,4 miljoniem eiro jeb 0,7% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem četriem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 190,5 miljoniem eiro jeb 4,7%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 3,552 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 2,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 718,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 47,6 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,389 miljardi eiro, kas ir par 40,5 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada pirmajos divos mēnešos bija par 85,5 miljoniem eiro jeb 3,7% lielāki nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,257 miljardus eiro, kas ir par 34,5 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 73,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,82 miljardus eiro, kas ir par 63,5 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 436,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29 miljoniem eiro jeb 7,1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.