CME Group, kas ir operators tādām nākotnes darījumu (futures) kotējošām biržām kā Chicago Mercantile Exchange, Chicago Board of Trade un New York Mercantile Exchange, ir galvenais pretendents Dow Jones Indexes iegādē.

Tā atsaucoties uz The Wall Street Journal ziņo vedomosti.ru.

CME un Rūperta Merdoka medijkompānija News Corp., kas iegādājusies DJ Indexes kopā ar kompāniju Dow Jones 2007.gadā, gatavojās paziņot par vienošanos pagājušajā nedēļā, ziņo informēti avoti.

Taču, pēc viņu teiktā, pēdējā brīdī ir radušies šķēršļi, daļēji, Dow Jones sāka pieprasīt mainīt dažus darījuma parametrus un paaugstināt cenu līdz 700 miljoniem ASV dolāru. Šo iemeslu pēc galējā lēmuma sasniegšana palika zem jautājuma zīmes.

News Corp Dow Jones & Co Inc patlaban ir kompānijas akciju tirgus indeksa pārdošanas izpētes sākuma stadijā un pārdošanas prospekts vēl nav izlaists, atsaucoties uz neatklātu avotu, raksta Reuters.

Kā darījuma konsultants nolīgts Goldman Sachs, kas pētīs pārdošanas iespējas.

Savukārt Reuters ar Dow Jones pārstāvi sazināties, lai iegūtu komentāru, pagaidām nav izdevies.

Ruperta Mērdoka kompānija News Corp nopirka Dow Jones 2007. gadā par 5.7 miljardiem ASV dolāru, taču kopš tā laika viņš ir saņēmis kritiku par to, ka maksāta tik augsta cena izdevniecībai, kuras bizness ir cietis no ievērojama reklāmas pārdošanas krituma. Šā gada sākumā News Corp norakstīja 2.8 miljardus dolāru Dow Jones vērtības.

Kā potenciālie biznesa pircēji tiek minēti McGraw-Hill Cos Standard & Poor's, Russell Indexes, MSCI Inc, Bloomberg, Pearson Plc's Financial Times and Thomson Reuters Corp. Pagaidām neviena no šīm kompānijām nav vēlējusies sniegt komentāru.

Dow šogad strauji bruģējis ceļu uz 30 tūkstošu punktu atzīmes sasniegšanu

Dažas dienas pēc tam, kad ASV Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pirmo reizi vēsturē pārsniegusi 24 tūkstošu punktu atzīmi, ASV akciju uzpircēji, šķiet, paņēmuši nelielu pauzīti. Kopumā tas gan, šķiet, nav mazinājis pārliecību par to, ka šī indikatora vērtība turpinās aizsniegties līdz arvien jauniem apaļiem līmeņiem. Aiz kalniem Dow indeksam vairs nav 25 tūkst. punktu atzīme – lai to sasniegtu, tam no šā brīža līmeņa būtu jāpieaug vairs tikai par 3,4%. Līdz šā gada beigām tas gan nozīmētu varenu cenu pieaugumu, lai gan šajā tirgū nekas nav neiespējams.

Dow indeksam, lai tas no 23 tūkst. punktu aizsniegtos līdz 24 tūkst. punktu, bija nepieciešamas vien 30 tirdzniecības sesijas. Tas tādējādi bija trešais ātrākais kāpums no vienas apaļas 1000 punktu atzīmes līdz otrai vēsturē. Dow indekss šogad apaļām 1000 punktu atzīmēm spējis pārsoļot pāri veselas piecas reizes. Vēsturiski Dow indeksam kāpumus par 1000 punktu atzīmēm no viena apaļa līmeņa līdz otram gada laikā bija izdevies veikt vien maksimums divas reizes.

Dow Jones indekss šonedēļ svin kāpumu par 1000 punktiem līdz apaļajai 22 tūkstošu atzīmei

Viens no senākajiem un slavenākajiem pasaules akciju indeksiem – ASV Dow Jones Industrial Average – par nosēšanos nedomā, un tā vērtība šonedēļ spējusi iekarot nākamo apaļo atzīmi. Akciju cenām ceļojot arvien augstāk, minētais indikators pirmo reizi vēsturē nonācis virs 22 tūkst. punktu atzīmes.

Jānorāda, ka pirmo reizi tirdzniecības sesiju virs 21 tūkst. punktu atzīmes šis indekss spēja noslēgt šā gada marta sākumā. Tādējādi Dow no vienas apaļas atzīmes iekarošanas līdz otrai bija nepieciešamas tikai 106 tirdzniecības sesijas. Tas ir septītais straujākais šāds Dow indeksa pieaugums par 1000 punktiem vēsturē. Ļoti strauji Dow apaļajām atzīmēm izdevies pārlēkt tieši pēdējā laikā. Piemēram, Dow, lai tas no 19 tūkst. punktiem palielinātos līdz 20 tūkst. punktiem, bija nepieciešamas 42 tirdzniecības sesijas. Tikmēr skrējienu no 20 tūkst. punktiem līdz 21 tūkst. punktiem tas paveica 24 tirdzniecības sesijās, kas bija ātrākais šāds pieaugums vēsturē (patiesībā tas gan ir rekorda atkārtojums – arī 1999. gadā Dow indeksam bija nepieciešamas 24 tirdzniecības sesijas, lai tas pieaugtu no 10 tūkst. punktiem līdz 11 tūkst. punktiem). Dow Jones indekss šogad pie jaunām vēsturiskām virsotnēm tirdzniecības sesiju spējis noslēgt 32 reizes.

Vai Apple ietekmēs Dow Jones indeksa lāsts?

Pasaules lielākās kompānijas – tehnoloģiju giganta Apple – vērtspapīri nupat kā iekļauti slavenā un 119 gadus vecā ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average 30 indeksa aprēķinā. Atsevišķi tirgus dalībnieki vērš uzmanību uz dažādām vēsturiskām sakritībām, kas liecina par to, ka Apple akcijas vērtībai nu vajadzētu sākt sarukt vai vismaz stagnēt. Proti, vēsturiskie dati liecina – pēc tam, kad kādas kompānijas akcijas tiek iekļautas Dow Jones indeksa aprēķinā, to cena demonstrē krietni vājāku dinamiku, nekā pirms tam ierasts, ziņo The Wall Street Journal.

Birinyi Associates apkopotie dati liecina, ka kopš 1999. gada Dow Jones Industrial Average indeksa jaunpienācēju akciju cenas sešus mēnešus pēc to iekļaušanas šī indikatora aprēķinā vidēji palielinājušās vien par 1%. Interesanti, ka šo pašu kompāniju akciju vērtības sešus mēnešus pirms šī notikuma vidēji pieaugušas par 11%. Turklāt kontrasts ir vēl izteiktāks, ja salīdzina akciju cenu dinamiku 12 mēnešu skatījumā pirms un pēc tam, kad kāda kompānija pievienojusies Dow Jones indeksam.

Transporta uzņēmumu neveiksme neliecina par veselīgu ekonomiku , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau kādu laiku tirgus dalībnieki un vērtspapīru eksperti lauž galvu par akciju dārdzību lielākajos Rietumvalstu akciju tirgos. Proti, pastāv visai pamatotas bažas par to, ka vērtību pieauguma apstākļos esam dzīvojuši jau pārāk ilgi un drīzumā varētu būt gaidāma cenu korekcija (tā būtu tirgus raksturojošā indeksa cenas samazināšanās par 10%) vai pat ilgstošāka krituma tendence.

Turklāt par to, ka akciju tirgū kāpums var potenciāli rimties, liecina arī atsevišķas teorijas, kur viena no tām ir tā saucamā Dova teorija, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Proti, šī teorija paredz, ka ASV leģendārā akciju tirgus indeksa Dow Jones Industrial Average vērtības pieaugumam un arvien jauniem rekordiem jāiet roku rokā ar vēsturiskajiem maksimumiem arī Dow Jones Transportation Average indeksam. Jānorāda, ka šo tirgus indikatoru aprēķina, ņemot vērā 20 vadošo ASV aviokompāniju, dzelzceļa un sauszemes pārvadājumu uzņēmumu akciju cenu izmaiņas. No piesauktās teorijas izriet – ja Dow Jones Transportation Average indeksa vērtība iepaliek, tad drīzumā buksēt vajadzētu arī visam kopējam tirgum.

Šonedēļ pirmo reizi vēsturē ASV lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība pārsoļoja pāri 33 tūkstošu punktu atzīmei.

Kopš šā gada sākuma minētā indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 7,4%, bet kopš pagājušā gada pavasara zemākajiem punktiem – par 80%. Ir gandrīz nepārtraukti spiedumi par to, ka ASV akcijas nebūt vairs nav lētas. Šajā pašā laikā tiek gaidīts straujš ASV ekonomikas uzrāviens, kuru, visticamāk, būs cementējusi jaunā nupat pieņemtā ASV palīdzības "paka" tautsaimniecībai teju divu triljonu ASV dolāru vērtībā.

Izsludinātā summa ir milzīga, un šādi lieli skaitļi akciju tirgiem mēdz patikt. Tāpat akciju cenu virzībai arvien augstāk var palīdzēt tas, ka šie stimuli nozīmēs kārtējo naudas pārskaitījumu no ASV valdības šīs valsts iedzīvotājiem – šoreiz 1400 ASV dolāru vērtībā uz galviņu. Var mēģināt spekulēt, kādu tieši patēriņu balsīs šāda papildu nauda. Tomēr skaidrs ir arī tas, ka daļa no šī summas tiks tērēta to pašu akciju iegādei, kas cenas šajā tirgū var palīdzēt virzīt arvien augstāk.

Trešdien tirdzniecības sesijas laikā ASV akciju indekss Dow Jones Industrial Average sasniedza psiholoģiski nozīmīgo – 20 000 punktu – atzīmi, liecina jaunākie biržas dati.

Kopš ASV Prezidenta Donalda Trampa ievēlēšanas indekss ir uzņēmis diezgan strauju pieauguma tempu, un patlaban atrodas par 9% augstāk nekā pērnā gada 8.novembrī. Standard&Poor’s 500 kopš tā laika audzis par nepilniem 7%, bet Nasdaq Composite Index – par aptuveni 8%.

Akciju tirgus pieaugumu atbalsta tirgus dalībnieku prognozes, ka D. Tramps atvieglos politiku, kas atbalsta biznesu, mīkstinot likumdošanu, audzējot izdevumus un budžeta tēriņus.

Dow Jones Industrial Average pieaugums sekoja pēc tam, kad D. Tramps parakstīja vairākus rīkojumus par iespaidīgu infrastruktūras projektu īstenošanu, kas nozīmē lielāku līdzekļu ieplūšanu ekonomikā.

Arī šogad SEB banka ir kļuvusi par vienīgo Ziemeļvalstu banku, kura iekļauta starptautisko investoru atzītākajā ilgtspējas indeksā - Dow Jones Sustainability Index, informē SEB banka Ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke.

Viņš skaidro, ka indekss tiek aprēķināts, analizējot detalizētu informāciju par uzņēmumu vairāk nekā 20 dažādās jomās, kas saistītas ar ekonomisko, vides un sociālo atbildību.

SEB bankas vadītāja Ieva Tetere norāda, ka iekļūšana Dow Jones Ilgtspējas indeksā bija SEB mērķis, ko izdevās īstenot pagājušajā gadā, un arī šogad izdevies noturēt nemainīgi augstu rezultātu.

Šāgada indeksā iekļuvušas 18 kompānijas no Ziemeļvalstīm, un jau otro gadu pēc kārtas SEB ir vienīgā Ziemeļvalstu banka šajā sarakstā. SEB bankas rezultāts ir saglabājies iepriekšējā gada līmenī - 88 no iespējamajiem 100 punktiem.

Dow Jones Ilgtspējas indeksu veido S&P Dow Jones Indices sadarbībā ar aktīvu pārvaldes kompāniju RobecoSAM, kas specializējas ilgtspējīgu ieguldījumu jomā. Veidojot indeksu, tiek analizēti aptuveni 2500 uzņēmumi ekonomikas, vides aizsardzības un sociālie rādītāji, atlasot labākos uzņēmumus katrā nozarē. Tiek ņemti vērā vispārīgi ilgtspējas kritēriji, kā arī konkrēti nozaru izaicinājumi, piemēram, klimata pārmaiņas. 1999. gadā izveidotais Dow Jones Ilgtspējas indekss bija pirmais starptautiska mēroga ilgtspējas indekss.

ASV akciju cena, ja vērtē lielas kapitalizācijas uzņēmumu Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu, šonedēļ trīs tirdzniecības sesiju laikā (līdz šai piektdienai) palēkusies vairāk nekā par 20%.

Tas tik īsā periodā ir milzīgs kāpums un, ja vērtē plašāk pieņemtas formālas definīcijas, nozīmē, ka jau atkal pienācis jauns tā saucamais buļļu tirgus. Proti, akciju cena kopš saviem nesenajiem zemākajiem punktiem pieaugusi par 20%. Tāpat tas nozīmē, ka aktuālās pandēmijas cenu krituma tendence jeb lāču tirgus (cenu kritums kopš nesenajām augstienēm vismaz par 20%) bijis visīsākais, lai gan šajā pašā laikā - visasākais, šāds krituma periods vēsturē. Sanācis, ka ASV Dow Jones indekss cenu krituma stadijā atradās vien 11 tirdzniecības sesijas. Piemēram, "Northern Trust Wealth Management" eksperti klāsta, ka parasti tirgum, lai tas atkoptos no 20% krituma nepieciešams pusotrs gads.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena aizvadītajā nedēļā saruka par 1,7%, taču tas netraucēja uzņēmumam noturēt šā gada visstraujāk augošās Dow Jones Industrial Average akcijas pozīcijas, raksta 24/7 Wall St.

Kopš jūnija beigām Dow Jones Industrial Average indeksa vērtība ir augusi par 7,2%, kas ir labāks rezultāts nekā Standard&Poor’s 500, kas audzis par 5,8% un Nasdaq Composite – par 5,3%. Kopš gada sākuma Dow Jones Industrial Average vērtība pakāpusies par 4,4%, Standard&Poor’s 500 – par 6,5%, bet Nasdaq Composite – par 12,8%.

Kopumā no 30 Dow indeksā iekļautajām akcijām vērtība šogad augusi 16 akcijām.

Galerijā augstāk iespējams uzzināt, kuru Dow Jones Industrial Average indeksā iekļauto akciju vērtība šogad ir pieaugusi visstraujāk!

Vēl nesen iespējamība, ka ASV Federālo Rezervju sistēma cels bāzes procentu likmi septembrī, likās augsta, taču pēdējo dienu kritums akciju tirgos, ko veicināja Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, rada bažas par likmes celšanu, raksta CNN Money.

«Šis fakts lielā mērā mazina iespēju, ka FRS likmes paaugstinās septembrī. Tas nozīmē, ka FRS šajā tirgus vētrā ir iesprostots,» saka Yardeni Research stratēģis Eds Jardeni.

FRS jau vairākus mēnešus apgalvo, ka likme visdrīzāk tiks celta šogad. Līdz ar to, ja tā atliks likmes celšanu, pēc daļas ekspertu teiktā, samazināsies investoru ticamība. Savukārt citi domā, ka pārsteidzīgai likmes celšanai ir lielāki riski nekā pārāk vēlai.

Volstrītas analītiķi uzskata, ka FRS nogaidīs. Pēdējo trīs nedēļu laikā iespējamība, ka septembra sanāksmē tiks celta likme, ir samazināta uz pusi. Augusta sākumā investori uzskatīja, ka iespējamība ir 51%, bet šonedēļ tā ir 24%, liecina CME Group FedWatch.

10. decembrī Čikāgas tirdzniecības birža (CBOE Global Markets), kas ir viena no lielākajām biržām pasaulē, ir sākusi tirdzniecību ar Bitcoin futures līgumiem. Tādējādi CBOE ir kļuvusi par pirmo ASV bāzēto tradicionālo biržu, kas piedāvā bitcoinu nākotnes līgumus, ko daudzi uztver kā lakmusa testu digitālās valūtas plašākai izplatībai.

Pirmās dienas tirdzniecības rezultāti vērtējami pozitīvi – noslēgti 4712 līgumi (viena līguma lielums ir viens bitcoins) un tirdzniecībā piedalījās 20 dažādi uzņēmumi. Tirdzniecības sākuma cena par līgumu bija 15 tūkstoši ASV dolāru, sasniedzot gandrīz 19 tūkstošus ASV dolāru dienas laikā, bet noslēdzot tirdzniecības sesiju ar cenu 18 530 dolāri. Rezultātā dienas laikā futures cena par bitcoinu palielinājās par 3530 dolāriem. Otrajā tirdzniecības dienā (12. decembrī) tika noslēgts 1701 līgums, tirdzniecība sākās ar 18 550 dolāriem, bet noslēdzās ar fiksēto cenu – 18 020 dolāri, viena bitcoina cenai samazinoties par 530 dolāriem. Savukārt 18. decembrī lielākā atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības birža – Čikāgas tirdzniecības biržas grupa (CME Group) – plāno sākt bitcoinu tirdzniecību. Arī Japānas birža (Tokyo Financial Exchange) ir paziņojusi par vēlmi sākt nākotnes darījumus ar bitcoin. Bitcoins decembra sākumā uzrādīja strauju izaugsmi, nedēļas laikā uzlecot no 10 līdz 18 tūkstošiem ASV dolāru. Kopš gada sākuma monētas vērtība ir pieaugusi 17 reizes, un kriptovalūtas kapitalizācija ir palielinājusies no 15 līdz 272 miljardiem ASV dolāru. Bitcoina straujš kāpums decembrī daļēji skaidrojams ar iespēju veikt tirdzniecību ar kriptovalūtas atvasinājumiem tradicionālās biržās. Jauns instruments radīs iespēju ienākt tirgū tiem konservatīvajiem ieguldītājiem, kuri nevēlas ieguldīt bitcoinus pa tiešo. Pirmkārt, bitcoin nav skaidra likumdošanas statusa, kas rada risku, ko ieguldītāji nevēlas uzņemties.

Nesenās ziņas par finanšu problēmām skartajām ekonomikām, piemēram, Grieķiju un Dubaiju, izraisījušas šaubas par šo valdību izdoto parādzīmju stabilitāti un drošību, raksta CNBC.

CME Group meitas uzņēmums CMA DataVision apkopojis valstis, kuru izsniegtās parādzīmes ir visnedrošākās, ņemot vērā procentu izmaiņas kredītu neizpildes mijmaiņas līgumiem (CDS) ar termiņu pieci gadi.

Valstis sarindotas pēc to kumulatīvo saistību nepildīšanas iespējām (CPD), kas sniedz informāciju par to, kāda ir iespēja, ka valsts nespēs izpildīt savas CDS saistības. Piemēram, ja valsts CPD ir 20%, tad iespēja, ka parādzīme tiks izpirkta ir 2 pret 10.

Tāpat tiek ņemts vērā arī valsts jaunākais kredītreitings, kuru noteikusi kāda no lielajām starptautiskajām kredītaģentūrām.

Valsts, (iespēja nenokārtot CDS ar piecu gadu termiņu):

Pēdējo divu dienu laikā notikusi jau kādu laiku nojaušamā zelta cenas korekcija, un minētā dārgmetāla cena saruksi līdz 1740 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Vēl šo otrdien pirmo reizi vēsturē zelta cena pārsniedza 1900 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi.

Kopumā zelta cenas kritums tiek saistīts ar investoru vēmi piefiksēt peļņu, kam palīdzēja paziņojumi, ka CME Group, kas ir operators tādām nākotnes darījumu (futures) biržām kā Chicago Mercantile Exchange un New York Mercantile Exchange, palielinājusi prasības investoriem, kas vēlas tirgoties ar zelta nākotnes kontraktiem, kāpinot drošības depozītu minimālos apmērus maržinālās tirdzniecības veikšanai.

Jāpiebilst, ka pirms pēdējo divu dienu krituma, zelta cena šomēnes bija pieaugusi par vairāk nekā 400 ASV dolāriem. Tāpat ir pietiekami daudz analītiķu, kas uzskata, ka pasaules ekonomikas fons joprojām zelta cenai vidējā un ilgākā termiņā ir atbalstošs, un dārgmetāla cenas kritums tikai ļaus to iepirkt lētāk.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Bitkoinu gremdē stingrāka regulācija un hakeri

Ja pagājušais gads pagāja virtuālo valūtu uzplaukuma zīmē, tad šogad šajā ziņā aina visai krasi mainījusies, jo populārākā šāda veidojuma – bitkoina – cena vairāk sarūk nekā kāpj. Turklāt izpārdošanas uzplūdi mēdz būt visai strauji, kas šim tirgum gan ir visai ierasta parādība. Nupat dažu dienu laikā bitkoina vērtība noplanējusi par 1000 ASV dolāriem zemāk līdz 6,8 tūkst. ASV dolāru atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra vidū bitmonētas cena gandrīz aizsniedzās līdz 20 tūkst. ASV dolāru līmenim. Šajā pašā laikā jāatgādina, ka 2017. gada sākumā bitkoina cena atradās zem 1000 ASV dolāriem.

Regulēs un vēlreiz regulēs

Virtuālo valūtu tirgus jaunākās nedienas saistītas ar vairākiem faktoriem. Viens ir ziņas, ka ASV regulatori no virtuālo valūtu biržām pieprasījuši datus, kas varētu liecināt, ka šajā tirgū notiek manipulācijas ar bitkoina vērtību. Sākotnēji šos datus no lielākajām bitkoina biržām pieprasīja Čikāgas biržas mātes kompānija CME Group, kas pagājušā gada decembrī «palaida» tirdzniecību ar bitkoina nākotnes piegāžu līgumiem (to cenu ietekmē bitkoina vērtība populārākajās tā tirdzniecības biržās internetā – Bitstamp, Coinbase, itBit un Krak). The Wall Street Journal ziņo, ka viss šis process neesot bijis pietiekami skaidrs, kas attiecīgi tajā licis iesaistīties ASV regulatoriem. Tiem nav paticis gan tas, kas sniegtie dati bijuši nepilnīgi, gan tas, ka šī procesa caurskatāmība jau pirms tam nav bijusi atrunāta. Pagaidām šī izmeklēšana ir vien sākuma stadijā, liecina pieejamā informācija.

#Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā.

Salīdzinājumi ar dziļiem finanšu krahiem pagaidām šķiet nevietā

Pasaules lielākajos akciju tirgos janvāra beigas un februāra sākums atnesis pamatīgu cenu kritumu. Tas noticis pēc visai ilga piezemētu cenu svārstību perioda, kas daudziem šo izpārdošanu licis salīdzināt pat ar 1987. gada oktobra vienas dienas akciju vērtību sabrukumu. Piemēram, ziņu virsrakstos tika teikts, ka ASV akciju tirgus Dow Jones Industrial Average vērtība punktu ziņā sarukusi visvairāk vēsturē, kas tā arī bija. Tiesa gan, jāņem vērā, ka Dow indeksam kāds kritums vai kāpums par 1000 punktiem vairs nekādā ziņā nav tas pats kas agrāk, un tādējādi kādi salīdzinājumi ar slaveno 1987. gada finanšu tirgu «melno pirmdienu» izskatās nevietā.

Saglabājoties investoru optimismam attiecībā uz tālāku ASV centrālās bankas akciju tirgum draudzīgu politiku, vakar ASV akciju tirgus indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor’s 500 sasniedza jaunus vēsturiskos maksimumus.

Tirdzniecības gaitā indeksa Dow Jones vērtība pakāpās līdz 14 826 punktiem, savukārt plašā tirgus indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība spēja šķērsot 1 589 punktu atzīmi.

Līdz ar vakardienas sniegumu indeksa Dow Jones vērtība kopš iepriekšējās finanšu krīzes minimuma ir pakāpusies gandrīz par 130%, bet S&P 500 kāpums sasniedz gandrīz 140%.

Iepriekšējā augšupejas ciklā indeksu vēsturiski augstākās vērtības tika saniegtas 2007. gada 11. oktobrī.

Salīdzinājumā ar šiem maksimumiem pašreizējā Dow Jones vērtība ir par 4,2%, bet S&P 500 vērtība par nepilnu procentu augstāka.

Pasaules finanšu tirgos pēdējās dienas, maigi sakot, bijušas vētrainas. No alas beidzot iznāca un pilnībā sevi parādīja lācis.

Proti, faktiski visu vadošo pasaules akciju tirgu galveno cenu indikatoru vērtība kopš iepriekšējām augstienēm nu ir sarukusi vismaz par 20%, kas pēc mūsdienās daudzu pieņemtās definīcijas raksturo tā saucamā lāču tirgus atnākšanu (cenu krituma stadijas iestāšanos).

Turklāt šis dzīvnieks pēc rekordilgās tā hibernācijas izskatās ļoti dusmīgs un izsalcis – ceturtdien vien no ASV akcijām (ja vērtē Dow Jones Industrial Average indeksa izmaiņu) tas nokoda 10%, kas vienas sesijas laikā bija visvairāk kopš 1987. gada cenu kraha. Kopumā – šī nedēļa finanšu tirgus vēsturē ieies kā viena no pašām asiņainākajām. Tagad to pašu ASV akciju cena atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Šogad līdz šim Rietumvalstu akciju sniegums bijis izcils. Kopš janvāra sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēkusies jau vairāk nekā par ceturto daļu.

Līdzīgi strauji palielinājusies arī cita ASV akciju tirgus - 30 gigantiskas kapitalizācijas kompāniju Dow Jones Industrial Average - indeksa vērtība. Tā novembrī pārsoļoja pāri 28 tūkst. punktu atzīmei. Tādējādi aiz kalniem šim indikatoram vairs nav arī apaļā 30 tūkstošu punktu atzīme. Lai Dow indekss to sasniegtu, tam no pagājušās nedēļas beigu līmeņa būtu jāpieaug vien par 6,5%. Ņemot vērā to, ka ASV akcijas gandrīz katru jaunu dienu nu aizsniedzas līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam, šāds scenārijs izskatās visai ticams.

Katrā ziņā šā brīža akciju cenu pieaugums neliecina par to, ka vērtspapīru mijēji būtu pievērsuši lielu uzmanību runām par ekonomikas bremzēšanos. Zināms pamats tam ir, jo vadošo tautsaimniecību dati pēdējās nedēļās bijuši nedaudz labāki nekā pirms tam gaidīts (tas attālinājis kādas neizbēgamas recesijas iespējamību). Tāpat pārsvarā aktuālas cerības uz tirdzniecības kariņu pamieru un to, ka aktīvi ekonomiku stutēs ietekmīgās centrālās bankas.

Nevar noliegt, ka kopš 2009.gada marta pārdošanas viļņa akciju tirgos piedzīvots straujš kāpums, raksta portāls 24/7 Wall St.

Eksperti apkopojuši informāciju par Dow Jones Industrial Average iekļautajām akcijām kopš 2009.gada 9. marta lūzuma punkta. Tā diena un dažas dienas pirms šī datuma bija ārkārtīgi trakas, un dažiem tirgus dalībniekiem atmiņā atsauc sliktus laikus.

Savukārt tiem, kas riskēja, saņēma vērā ņemamu peļņu.

Investoriem jāņem vērā, ka Dow Jones Industrial Average 30 iekļauto akciju sastāvs laika gaitā mainās, un daudzas no akcijām, kas uzrāda labāko ienesīgumu, vēl nemaz 2009.gada martā nebija iekļautas šajā indeksā. Kopš 2009.gada jūnija no Dow indeksa izslēgtas tādas akcijas kā Citigroup, GM, Kraft, Alcoa, BofA, H-P, AT&T.

Volstrītas indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet indekss «Dow Jones Industrial Average» samazinājās, savukārt eiro vērtība turpināja kristies pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmes.

Investorus maz uztrauca paziņojums par ASV pretmonopola izmeklēšanas uzsākšanu pret lielajām tiešsaistes platformām un bijušā īpašā prokurora Roberta Millera liecība Kongresā.

«Tā ir pazīme, ka tirgus vienkārši turpina atrast iemeslus kāpumam, jo to atbalsta zemākas procentlikmes,» sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Kompāniju akciju cenu ievērojamās palielināšanās pēc labas peļņas atspoguļoja pārliecību, kas robežojas ar pašapmierinātību, teica O'Hērs.

«Nasdaq Composite» jaunais rekords bija sevišķi uzkrītošs pēc ASV Tieslietu ministrijas paziņojuma, ka tā sāks pretmonopola izmeklēšanu pret lielajām tiešsaistes platformām, vai tās nav ierobežojušas konkurenci.

Neraugoties uz to, ka pagājušajā nedēļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) attiecībā uz ekonomikas stimulēšanas jautājumiem pieņēmusi lēmumu, kas bija labvēlīgāks par investoru gaidīto, Volstrītas indeksi Standard & Poor’s 500 un Dow Jones Industrial Average piedzīvojuši kritumu jau četras dienas pēc kārtas

Jau ziņots, ka FRS turpinās ekonomiku stimulēt ar 85 miljardus dolāru vērtām ikmēneša injekcijām finanšu sektorā.

Vakar Dow Jones vērtība samazinājās par 0,43%, savukārt S&P 500 – par 0,26%. Tiesa gan kopējais kritums četrās dienās nav liels un S&P 500 tas sasniedz 1,6%, savukārt Dow Jones vērtība ir samazinājusies par 2,2%.

Analītiķi uzskata, ka akciju cenu samazinājumu lielā mērā varētu būt ierosinājusi FRS negaidītā rīcība attiecībā uz finanšu ieguldījumiem ekonomikas stiprināšanā, kas cita starpā vedina pārdomāt cik nozīmīga bijusi izdaudzinātā ASV ekonomikas atveseļošanās.

Pārtikas koncerns "Orkla", kam pieder ražotnes arī Latvijā, jau vienpadsmito gadu iekļauts "Dow Jones" ilgtspējas indeksā, kur kompānija iekļuvusi starp 10% vadošo pārtikas uzņēmumu ilgtspējas jomā Eiropā.

“Tas ir svarīgs apliecinājums mūsu ilgtspējas darbam. Esmu lepns par “Orklas” darbiniekiem un par iesaistīšanos un pūlēm, kas tiek ieguldītas, lai nodrošinātu, ka mēs esam līderi ilgtspējības jomā,” saka “Orkla” prezidents un izpilddirektors Jāns Ivars Semličs.

Dow Jones ilgtspējas indekss tiek uzskatīts par pasaulē nozīmīgāko reitingu uzņēmumu vides un sociālās atbildības rādītāju novērtēšanā, un tas ir nozīmīgs etalons investoriem un citām ieinteresētajām personām, novērtējot uzņēmumu nefinansiālo darbību.

Dow Jones ilgtspējības indekss novērtē uzņēmumu sniegumu trīs galvenajās kategorijās: atbildīgums pret vidi, laba pārvaldība un iesaiste sabiedrībā (ESG).