Tas viss tikai izklausās vienkārši – šķirot atkritumus, pārstrādāt derīgos materiālos, tos izmantot ražošanā, bet nederīgo pārstrādāt siltumā un elektrībā, tomēr, kad dzirdam prasības, ka 2035. gadā aprakt varēs tikai 10% no visiem atkritumiem, izrādās, ka Latvijai ir problēma!

Par galvenajām tendencēm atkritumu apsaimniekošanā Dienas Bizness iztaujāja Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas (FEAD) prezidenti Klaudiju Mensi (Claudia Mensi) un ģenerālsekretāru Paolo Kampanellu (Paolo Campanella).

Pastāstiet īsumā, ko pārstāvat un kas ir jūsu vizītes mērķis Latvijā!

Klaudija Mensi: Esmu Eiropas Atkritumu apsaimniekošanas asociācijas prezidente. Asociācijā darbojos jau septiņpadsmit gadu kā tehniskā atbalsta cilvēks dažādās darba grupās. Vienlaikus Itālijā es strādāju privātā kompānijā, kas nodarbojas ar atkritumu enerģētiku un ūdens attīrīšanu. Latvija, konkrētāk – Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija ir viena no FEAD dalībvalstīm, un mums ir būtiski izprast biedru vajadzības, situāciju valstī atkritumu apsaimniekošanas kontekstā, kā arī to, ko varam darīt Latvijas labā, kā sadarboties mērķu sasniegšanai.

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Kad sāk tecēt krāns, pazūd elektrība, nesilda radiatori vai salūzt tualetes pods, pirmo zvanu bieži saņem tieši apsaimniekotājs, taču lielākajā daļā gadījumu šāda veida problēmas jārisina pašam dzīvokļa īpašniekam.

Dzīvojamo namu apsaimniekošanā robeža starp apsaimniekotāja un dzīvokļa īpašnieka atbildībām nereti šķiet izplūdusi, taču patiesībā likums skaidri nosaka katras puses tiesības un pienākumus. Lai māja būtu droša un nezaudētu savu vērtību, gan apsaimniekotājiem, gan īpašniekiem ir skaidri jāapzinās, kur beidzas vienas un sākas otras puses iesaiste.

Ko dara apsaimniekotājs?

Dzīvojamo namu apsaimniekotāji darbojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, Dzīvokļa īpašuma likumu un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907, un viņu pienākums ir nodrošināt dzīvokļu īpašnieku dotos pārvaldīšanas uzdevumus. Šie normatīvie akti skaidri nosaka, ka apsaimniekotāja uzdevums ir rūpēties par kopīpašuma daļām - ēkas konstrukcijām, jumtu, kāpņu telpām, pagrabu, stāvvadiem un citiem koplietojamiem inženiertīkliem. Apsaimniekotājs organizē ēkas apsekošanu, plāno un vada remontdarbus, slēdz līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem un administrē īpašnieku maksājumus, nodrošinot, lai ēka vienmēr būtu labā tehniskā kārtībā un droša tās iedzīvotājiem. Tā pienākumos ietilpst arī ēkas tehniskā stāvokļa uzraudzība un plānveida uzturēšanas darbu koordinēšana, lai novērstu iespējamos bojājumus, pirms tie pāraug nopietnās problēmās.

Latvijas viesmīlības nozares uzņēmums “Gemoss” oficiāli atklājis jaunuzbūvēto noliktavas un biroju ēku Rīgā, Mūkusalas ielā 75A. Šis ir pirmais industriālās ēkas projekts Baltijā, kurā plaši izmantoti polikarbonāta risinājumi, nodrošinot augstu energoefektivitāti un atbilstību ilgtspējas principiem.

Ēkas būvniecībā, teritorijas labiekārtošanā, iekārtās un tehnoloģijās investēti vairāk nekā 6,4 miljoni eiro, un tās ir līdz šim lielākās uzņēmuma investīcijas infrastruktūrā. Jaunās ēkas kopējā platība sasniedz 7250,6 m2, savukārt labiekārtotā teritorija ietver gandrīz 5000 m2 cietā seguma un vairāk nekā 2200 m2 apzaļojuma. Teritorija veidota tā, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi gan loģistikas transportam, gan darbiniekiem un klientiem, ievērojami uzlabojot apkārtējo pilsētvidi.

“”Gemoss” vēsturē šis ir līdz šim vērienīgākais projekts – gan pēc investīciju apjoma, gan iecerētās funkcionalitātes un mēroga. Līdz šim galvenokārt esam restaurējuši vai pielāgojuši jau esošas ēkas mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna – līdz šim galvenokārt esam restaurējuši esošas ēkas un pielāgojuši tās mūsu biznesa vajadzībām, taču šoreiz vēlējāmies radīt vidi no jauna. Tādu, kas atspoguļo mūsu pamatvērtības: vides ilgtspēju, rūpes par pilsētvidi un cilvēkiem, mūsu darbiniekiem un partneriem. Šī noliktava mums nozīmē daudz vairāk nekā tikai jaunu ēku – tā iezīmē būtisku pagrieziena punktu un soli tuvāk vēl efektīvākai nākotnei,” uzsver “Gemoss” vadītāja Ieva Treija.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Apstākļos, kad daudzviet pasaulē datu centrus un citus liela patēriņa projektus bremzē elektroenerģijas deficīts, bet pieprasījumu aktualizē strauja mākslīgā intelekta (MI) risinājumu izaugsme, Baltijā situācija ir būtiski atšķirīga — jaudas ir pieejamas un attīstība notiek bez vairāku gadu gaidīšanas.

Šajā kontekstā Latvijas un Lietuvas datu centru operators “Delska” turpina mērķtiecīgi paplašināt infrastruktūru, stiprinot pozīcijas reģionā laikā, kad citviet tirgū dominē ierobežojumi. Globāli elektroenerģijas pieejamība kļuvusi par galveno bremzējošo faktoru mākslīgā intelekta un datu centru dinamiskajā attīstībā. Investīcijām gatavi projekti tiek atlikti, jo elektrotīkli nespēj nodrošināt nepieciešamo jaudu. Savukārt Baltijā pieejamā infrastruktūra ļauj reaģēt uz MI radīto pieprasījuma pieaugumu bez strukturāliem kavējumiem.Tieši šī atšķirība šobrīd nosaka reģiona konkurētspēju un rada iespēju vietējiem operatoriem nostiprināt pozīcijas laikā, kad citviet izaugsmi ierobežo enerģētiskie faktori. Ņemot vērā Broadcom īstenotās izmaiņas VMware cenu un licencēšanas politikā, “Delska” paplašina savu mākoņu platformas klāstu ar pielāgojamiem risinājumiem, fokusējoties uz klientu vajadzībām pēc ilgtermiņa izmaksu stabilitātes Eiropas datu centros.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Mūsdienu strauji mainīgajā biznesa vidē priekšstats par darba vidi ir būtiski mainījies. Birojs vairs nav tikai fiziska lokācija vai konkrēta telpa, kur darbinieki pavada savu darba laiku. Tas ir kļuvis par nozīmīgu uzņēmuma stratēģisko instrumentu, kas atspoguļo organizācijas kultūru, mērķus un vērtības.

Preses Nama Kvartāla Biznesa Centra atklāšana jau 2026.gadā!

Par darba vides attīstību un kvalitātes nozīmi stāsta Jekaterina Zariņa, “Preses Nama Kvartāls” iznomāšanas vadītāja. Viņa uzsver, ka A klases birojs kalpo kā redzama zīmola identitātes izpausme, kas tieši ietekmē darbinieku produktivitāti, klientu uzticēšanos un uzņēmuma finanšu rezultātus. Izvēloties augstas kvalitātes telpas, uzņēmums demonstrē savus standartus un ambīcijas, apliecinot gatavību konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

Kas raksturo A klases biroju?

Lai gan jēdziens “A klases birojs” biznesa vidē tiek lietots bieži, ne visi līdz galam izprot tos stingros, starptautiski atzītos kritērijus, kas nodala patiesu izcilību no viduvējības. Nekustamā īpašuma tirgū biroju ēkas tiek iedalītas A, B un C klasē, un katrai no tām ir sava nozīme tirgus ekosistēmā. Tomēr tieši A klasi uzskata par inženiertehnikas, arhitektūras un apsaimniekošanas virsotni. Atšķirībā no B klases telpām, kas piedāvā pieņemamu funkcionalitāti bez papildu luksusa, vai C klases ēkām, kuras bieži ir morāli un tehniski novecojušas ar ierobežotām modernizācijas iespējām, A klases birojs ir vide, kurā nekas nav atstāts nejaušībai. Šādas ēkas kvalitāti raksturo vairāku faktoru sinerģija.

Lai arī līdz šim laboratoriskās pārbaudēs E. coli baktērijas klātbūtne nav apstiprināta nevienā piena ražošanas uzņēmuma "Straupe" produkcijas veidā, kā arī ņemtajos paraugos no ražošanas iekārtām, taras vai darbinieku rokām, uzņēmums ar pilnu atbildību pret patērētāju drošību jau šobrīd no tirdzniecības vietām atsauc visus manuāli fasētos produktus. Jāuzsver, ka pārbaudes joprojām turpinās, šķetinot baktērijas izplatības ceļu, informē PKS Straupe.

"Straupe" valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informē, ka vakar un aizvakar uz E. coli klātbūtni tika pārbaudīti 42 darbinieki, kuri iesaistīti produkcijas ražošanā un izplatīšanā (loģistikā). Par nēsātājiem atzīti 7 darbinieki, no kuriem 4 bija tieši iesaistīti ražošanas procesos. Visi šie darbinieki nekavējoties pēc analīžu rezultātu saņemšanas uz laiku tika atstādināti no darba pienākumu veikšanas un nosūtīti ģimenes ārstu uzraudzībā.

PVD uz laiku daļēji aptur PKS Straupe darbību

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uz laiku daļēji apturējis piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības...

I.Balodis: "Uzņēmuma šī brīža galvenais uzdevums ir darīt visu iespējamo, lai produkcija, kas nonāk pie klientiem, ir lietošanā droša. Tāpēc ir uzsākta manuāli fasētās produkcijas atsaukšana no tirdzniecības. Vienlaikus produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Šobrīd par notikušo ir daudz jautājumu, turklāt nebūtu pareizi spekulēt ar versijām, kuras nav laboratoriski apstiprinātas. Ceram, ka ar kontrolē iesaistīto iestāžu palīdzību tiks noskaidrots arī tas, kā mūsu darbinieki kļuvuši par E. coli baktērijas nēsātājiem, jo mums šādu izmeklēšanas iespēju nav."

Uzņēmumā uzsver, ka visi automatizēti fasētie produkti ir patērētājiem droši.

Piena ražošanas uzņēmums "Straupe" šobrīd jau ir veicis un turpina veikt nepieciešamos drošības pasākumus, lai visa uzņēmuma saražotā produkcija ir patērētājam lietošanā droša.

Šobrīd ir apturēta ražošanas līnija, kurā produkti tiek fasēti manuāli, savukārt automatizētā produktu fasēšana turpinās, jo šajā posmā produkti nenonāk saskarē ar darbiniekiem.

I.Balodis: "Vēlos uzsvērt, ka produkcija, kas fasēta automatizēti, ir patēriņam droša. Jau uzsākta uzņēmuma telpu dezinfekcija, lai mēs būtu dubultā droši, ka neviena baktērija nav "izsprukusi" cauri. Vēlos uzsvērt, ka šobrīd nav pierādīts, ka mūsu uzņēmuma produkcijas lietošana ir saistīta ar inficēšanos bērnudārzos."

Vienotais gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) noslēdzis vienu no pēdējos gados nozīmīgākajiem Latvijas enerģētikas infrastruktūras attīstības projektiem – Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju.

Septiņu gadu laikā krātuves infrastruktūrā investēti 98,8 miljoni eiro, būtiski stiprinot Latvijas un Baltijas reģiona energodrošību, palielinot krātuves darbības elastību un nodrošinot tās atbilstību mainīgajiem enerģētikas tirgus apstākļiem. Inčukalna PGK modernizācija tika uzsākta 2018. gadā un ir īstenota pakāpeniski, apjomīgo būvdarbu un tehnoloģisko pārbūvju laikā nodrošinot krātuves nepārtrauktu darbību.

Kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz 98,8 miljonus eiro, no kuriem 44 miljoni eiro ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējums.

“Šis projekts ir būtisks ieguldījums Latvijas un Baltijas reģiona energodrošībā. Ņemot vērā enerģētikas nozares dinamiku aizvadītajos gados, jāatzīst, ka komplicētais projekts ir īstenots īstajā brīdī, lai Latvijas kritiskā infrastruktūra būtu piemērota gāzes tirgus svārstībām un vajadzībām. Septiņu gadu laikā paveiktais ļauj Inčukalna pazemes gāzes krātuvei strādāt daudz elastīgāk, drošāk un efektīvāk, nekā iepriekš. Krātuve no sezonālas gāzes glabātavas ir kļuvusi par nozīmīgu enerģētikas sistēmas amortizatoru, kas palīdz sabalansēt tirgus vajadzības un nodrošināt piegādes arī paaugstināta pieprasījuma apstākļos. Paldies visai komandai, partneriem un piegādātajiem, kuri ar savu profesionalitāti ir pierādījuši ne tikai savu, bet arī Latvijas kopējo kapacitāti īstenot sarežģītus infrastruktūras projektus. Krātuve šodien ir tehniski daudz gatavāka, modernāka un drošāka,” norāda AS “Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Latvijā vadošā vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa” 2025. gadā turpināja stabilu izaugsmi, sasniedzot 144,5 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu – par 23,4 miljoniem eiro jeb 19 % vairāk nekā gadu iepriekš, un EBITDA – 32,2 miljonus eiro.

Izaugsmi veicinājušas mērķtiecīgas investīcijas modernizācijā, darbības efektivitātes uzlabošanā un biznesa diversifikācijā, liecina Grupas auditētais pārskats.

Vienlaikus Grupa ir bijusi nozīmīga nodokļu maksātāja. 2025. gadā valstij nodokļos samaksāti 29,6 miljoni eiro, kas ir par 27% vairāk nekā 2024. gadā.

Būtisks aspekts uzņēmuma attīstības stratēģijā ir mērķtiecīgas investīcijas modernizācijā un darbības efektivitātes uzlabošanā.

“Pērn kopējās investīcijas Grupas attīstībā, neskaitot uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumus, sasniedza 13,2 miljonus eiro, kas ir par 19 % vairāk nekā 2024. gadā. Investējām jaunās transporta un tehnikas vienībās, robotizācijā un digitālajos risinājumos, kā arī infrastruktūrā – šķirošanas laukumos un pazemes konteineros. Šie ieguldījumi ne tikai uzlabo darbības efektivitāti un pakalpojumu kvalitāti klientiem, bet arī atvieglo ikdienas darbu vairāk nekā 2000 mūsu darbiniekiem,” skaidroja “CleanR Grupa” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vides pakalpojumu uzņēmumu grupa AS “CleanR Grupa” 2025. gadu noslēgusi ar stabilu izaugsmi – uzlaboti finanšu rādītāji, nostiprinātas pozīcijas reģionos, turpināti ieguldījumi infrastruktūrā un tehnoloģijās, kā arī startēts “Nasdaq” Baltijas regulētajā tirgū, liecina 12 mēnešu neauditētais pārskats.

“CleanR Grupas” konsolidētais apgrozījums 2025. gada divpadsmit mēnešos pieauga par 20 %, sasniedzot 144,8 miljonus eiro, saglabājot stabilu izaugsmes dinamiku.

Būtiski uzlabojās arī darbības efektivitātes rādītāji. EBITDA pārskata periodā palielinājās par 8,2 miljoniem eiro – no 25,5 miljoniem eiro 2024. gadā līdz 33,7 miljoniem eiro 2025. gadā. EBITDA rentabilitāte pieauga līdz 23,3 %, kas ir par 2,2 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt bruto peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, kas ir par 6,8 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gadā, bet bruto peļņas rentabilitāte palielinājās līdz 21,5 %.

2025. gada nogalē “CleanR Grupa” refinansēja obligācijas 15 miljonu eiro apjomā. Publiskā piedāvājuma laikā investoru pieprasījums 2,5 reizes pārsniedza piedāvāto apjomu – kopējais pieprasījums sasniedza 37,8 miljonus eiro. Emisija iezīmē pirmo soli 50 miljonu eiro obligāciju programmā, kas paredzēta Grupas ilgtermiņa izaugsmes finansēšanai. 2026. gada sākumā uzņēmums pievienojās “Nasdaq” Baltijas regulētajam tirgum, nostiprinot pārvaldības standartus un kapitāla pieejamību turpmākai attīstībai.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Šobrīd Latvijā aktīvi darbojas 278 sociālie uzņēmumi, no kuriem 23% darbojās izglītības jomā, starp tiem ir 19 privātās izglītības iestādes – skolas. Šāda uzņēmējdarbības forma nav stāsts par peļņu, šīs skolas pilda svarīgu sociālo misiju un sniedz būtisku nemateriālo ieguvumu.

Nereti tās dibinājuši vecāki vai nozares profesionāļi, kuri nav spējuši saņemt nepieciešamo no esošās izglītības sistēmas. Šīs skolas ir patvērums, droša mācību vide un iespēja saņemt izglītību bērniem ar īpašām vajadzībām, mācīšanās traucējumiem, kā arī bērniem, kuri tradicionālā skolā saskārušies ar bulingu vai nav spējuši iejusties kādu citu iemeslu dēļ. Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais finansēšanas modelis “Programma skolā” šī brīža redakcijā būtiski apdraud šādu skolu pastāvēšanu nākotnē, tāpēc svarīgi apzināties sociālo uzņēmumu nozīmi izglītībā un noteikt izņēmuma nosacījumus finansējuma saņemšanai.

Sociālie uzņēmumi izdara to, ko nespēja sistēma

Uzņēmumiem tiek piedāvātas ar vien jaunas iespējas pieteikties dažādu formātu atbalstam, lai ieviestu ilgtspējīgus risinājumus. Tomēr finansējuma pieejamība vai formāla atsevišķu izmaiņu ieviešana nedrīkst kļūt par galveno iniciatoru pārmaiņām uzņēmumā.

Uzņēmuma uzmanības centrā vienmēr ir jābūt produkta vai pakalpojuma kvalitātei un tā konkurētspējai. Ja uzņēmuma darbība ir balstīta pārliecībā, ka tā uzdevums ir visefektīvākajā veidā dod vislielāko pievienoto vērtību saviem klientiem, visticamāk ilgtspējas jautājumi tiks sakārtoti kopsolī ar uzņēmuma izaugsmi. Tieši tā mēs 2016.gadā Ķekavā sākām audzēt vistas bez antibiotiku izmantošanas, kas joprojām ir viens no visnozīmīgākajiem soļiem mūsu produktu konkurētspējas nodrošināšanai, īpaši, Skandināvijas valstīs.

Pirmais solis ir produkta kvalitātes celšana

Formāla ekoloģisku prasību ievērošana neveicina produktu pārdošanu. Lai arī iedzīvotāji visā pasaulē ar vien biežāk norāda, ka uzņēmumu atbildīga rīcība un rūpes par vidi ir būtiskas, to neatspoguļo pārdošanas rādītāji . Pircēji mēdz iet garām produktiem, kuri pilnībā neapmierina viņu vajadzības . Ilgtspējīgām pārmaiņām ir jābūt ne tikai videi draudzīgām, bet arī jāpievieno vērtība produktam. Mūsu uzņēmuma ilgtspējas stāsts teju pirms desmit gadiem sākās nevis ar atteikšanos no papīra izmantošanas grāmatvedībā vai jaunu eksperimentālu tehnoloģiju izmantošanu, bet gan papildu vērtības pievienošanu produktam. Atteikšanās no antibiotiku izmantošanas putnu audzēšanā bija būtisks lēmums, kas neizbēgami radīja nepieciešamību veikt apjomīgas investīcijas un pēc būtības pārstrukturēt darbību. Uzņēmuma ražošanas process, darba vide, produktu drošība, resursu izmantošana tiek nemitīgi uzlabotas tā, lai ikviens gala patērētājs saņemtu produktu ar visaugstāko pievienoto vērtību un būtu gandarīts par savu izvēli.

Kā vētras un plūdi jau šodien maina mūsu ikdienu, tā ilgtspējas prasības kļūst par jaunās ekonomikas neizbēgamu sastāvdaļu. Vai jūs esat gatavi šai nākotnei? Latvijā, līdzīgi kā daudzviet pasaulē, daudzi uzņēmumi vēl tikai apzinās šo pārmaiņu nozīmīgumu, bet laiks vilcināties ir pagājis. Jaunie globālie izaicinājumi pieprasa ne tikai atbilstību, bet arī proaktīvu rīcību. Šī ir iespēja mūsu uzņēmumiem ne tikai pielāgoties, bet arī stiprināt savu konkurētspēju, nodrošinot izaugsmi nākotnes tirgos.

Ilgtspējas prasību nozīme

Lai saprastu šo pārmaiņu patieso mērogu, ieskatīsimies vēl pavisam nesenā vēsturē. 2015. gadā Parīzes nolīgums kļuva par globālu pagrieziena punktu – tas apvienoja ANO dalībvalstis kopīgā mērķī sasniegt ilgtspējīgas attīstības rezultātus līdz 2050. gadam. Tie kopumā ir 17 mērķi un 169 apakšmērķi, starp kuriem ir, piemēram, dzimumu līdztiesības veicināšana, nabadzības un bada apkarošana, ievērojama CO₂ samazināšana, augsnes pasargāšana no sausuma un applūšanas, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un ekonomiskā izaugsme, u.c.

Kāpēc tas ir svarīgi? Šo mērķu ieviešana ne tikai saglabā planētu nākamajām paaudzēm, bet arī veicina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, nodrošinot konkurētspējīgus risinājumus nākotnei.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

2024.gada 13.decembrī - Kāpinot savu pozīciju par piecām vietām, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) zaļās politikas un ilgtspējas reitingā "GreenMetric World University Rankings 2024" ir ierindojusies 40. vietā pasaulē.

Nemainīgi RTU ir vienīgā Latvijas un arī Baltijas augstskola, kas reitingā novērtēta tik augstu, jo neviena cita no reģiona augstskolām nav spējusi ierindoties starp 300 zaļākajām universitātēm pasaulē.

"GreenMetric" reitingā pasaules augstskolas sarindotas pēc to apņemšanās mazināt kaitīgo ietekmi uz vidi. Augstskolu rīcības atbilstība zaļajiem principiem izvērtēta sešos kritērijos - kopējā infrastruktūra, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu mazinošas aktivitātes, atkritumu apsaimniekošana, ūdens resursu efektīva izmantošana, transporta infrastruktūra un vides izglītība un zinātne.

RTU visaugstākos rezultātus ir sasniegusi transporta infrastruktūras nodrošināšanā, vides izglītībā un zinātnē, atkritumu apsaimniekošanā, kā arī energoefektivitātes un klimata pārmaiņas mazinošu aktivitāšu ieviešanā.

Veicot 6 miljonus eiro vērtas investīcijas Epson Europe savu operatīvo centru izvietos Rīgā un tajā strādās 150 cilvēku. Rīga uzvarējusi 28 pilsētu no 18 Eiropas valstīm konkurencē, intervijā DB.lv atklāja Epson Europe operatīvais direktors Robs Klarks (Rob Clark).

Rīga kļūs par galveno centru Epson biznesa operāciju atbalstam visā Eiropā. Tajā strādās darbinieki atbalsta un iekšējo funkciju amatos, kas nav vērsti uz tiešu klientu apkalpošanu, padarot šo centru par būtisku mezglu Epson biznesa darbībai visā Eiropā.

Epson izvēlējās Rīgu - vai varētu raksturot plānotā ieguldījuma galvenos mērķus, ko cerat sasniegt šeit?

Epson lēmums izveidot darbību Rīgā ir ilgtermiņa, ilgtspējīgs attīstības solis, kas stiprinās mūsu klātbūtni Eiropā un veicinās prasmju, darbavietu un jaunu iespēju radīšanu Rīgā un Latvijas ekonomikā kopumā. Papildus finansiālajām investīcijām Epson plāno ieguldīt Latvijas cilvēkos, nodrošinot darbiniekiem veselības apdrošināšanu, kas iekļauj arī zobārstniecības pakalpojumus, arī skaidras karjeras attīstības iespējas dinamiskā, inovatīvā un globālā uzņēmumā.

Uzņēmumiem, kas izmanto digitālos biznesa risinājumus, arvien svarīgāk ir zināt, kas patiesībā viņu pakalpojumus izmanto. Krāpšana, identitātes zādzības, regulatīvie sodi un kaitējums reputācijai – visi šie riski pieaug, ja tiek izmantotas vājas autentifikācijas metodes.

Uzņēmumu īpašniekiem un produktu vadītājiem ir jāuzdod sev jautājums: vai mani klienti tiešām ir tie, par kuriem viņi uzdodas un vai mana lietotāja pieredze ir pietiekami ērta, lai autentifikācija nekļūtu par šķērsli?

Kurās nozarēs ir nepieciešama droša autentifikācija?

Kvalificēta identitātes pārbaude ir svarīga nozarēs, kur darījumi notiek ar naudu vai sensitīviem datiem – piemēram, apdrošināšanā, finanšu un norēķinu pakalpojumos.

Droša autentifikācija ir nepieciešama arī biļešu tirdzniecības un medicīnas pakalpojumu jomā, kur ir svarīgi pārliecināties, ka pakalpojumu izmanto pareizā persona.

Vecuma pārbaude arvien svarīgāka kļūst izklaides industrijā, kā arī produktu tirdzniecībā (piemēram, alkohola), kur preču iegādei ir noteikts vecuma ierobežojums un noteikumi kļūst aizvien stingrāki.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Rīga kļūst par Baltijas izglītības un inovāciju centru, kurā koncentrējas augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības potenciāls. Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte, sadarbojoties ar Rīgas domi, ir apņēmušās attīstīt unikālu teritoriju – Zināšanu jūdzi, kur apvienojas mācības, zinātne un uzņēmējdarbība.

Viena no šīs ieceres atslēgām ir mūsdienīgu un ērti pieejamu dienesta viesnīcu attīstība, kas palīdzēs piesaistīt un noturēt gan Latvijas, gan ārvalstu studentus.

Šobrīd dienesta viesnīcas nereti piedāvā tikai minimumu Šobrīd Latvijā liela daļa augstskolu vēl joprojām izmanto klasiskās, bieži vien padomju laikā celtās dienesta viesnīcas, kas, lai arī daļēji renovētas, bieži piedāvā tikai minimumu – gultasvietu, koplietošanas dušas, WC un virtuves. Liela daļa studentu šādu vidi pamet jau pirmajos gados, izvēloties dzīvokļu īri, kas sniedz lielāku privātumu un komfortu. Arī Latvijas Studentu apvienība norādījusi – dienesta viesnīcu cenas aug, taču kvalitāte ne vienmēr seko izmaksu pieaugumam. Daudzviet istabas nav remontētas, un kopumā šī dzīvesvide nav piemērota 21. gadsimta studējošo prasībām.