Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 10.septembrī izsniedzis investīciju pārvaldības uzņēmumam “Capitalica Asset Management” būvatļauju Rīgas zaļākā biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas būvniecībai Hanzas ielā 14F.

Tas nozīmē, ka jau septembrī tiks uzsākts attīstības pirmais posms – iežogota 1,1 hektāru lielā teritorija un tiks uzsākti sagatavošanās un nulles cikla izbūves darbi. Jaunajās C un D ēkās paredzēts ieguldīt vairāk nekā 70 miljonus eiro, un tās tiks būvētas atbilstoši augstākajām “BREEAM Outstanding” ilgtspējas sertifikāta prasībām.

“Būvatļaujas saņemšana vien trīs mēnešu laikā tik apjomīgam projektam kā “Verde” jaunās kārtas ir daudz vairāk nekā tikai formāls solis būvniecības procesā. Šis nozīmīgais notikums ir apliecinājums mūsu pārliecībai par Rīgas nākotni kā modernu un starptautiski konkurētspējīgu biznesa centru Baltijas reģionā. Ar gaidāmajām C un D ēkām mēs paceļam latiņu visam biroju segmentam, ieviešot modernus un ilgtspējīgus komerctelpu arhitektūras risinājumus Latvijā. Šīs ēkas, kas tiek projektētas, lai sasniegtu augstāko “BREEAM Outstanding” sertifikātu, nebūs tikai A-klases biroju telpas – tās radīs iedvesmojošu vidi, kas iedrošinās cilvēkus, stiprinās uzņēmumus un veidos zaļāko biznesa kvartālu Latvijā,” komentē Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs .

Īstenojot mērķtiecīgu ieguldījumu stratēģiju “Rīgas centrālā biznesa rajona” attīstībā, viens no Baltijas nekustamo īpašumu attīstītājiem “Linstow Baltic” nodevis ekspluatācijā jaunuzcelto A klases biroju kompleksu “Satekles biznesa centrs” ar kopējo platību 13 500 m2.

Īpašnieka veikto investīciju apjoms projekta būvniecībā sasniedz 36 miljonus eiro.

“Jau vairākas desmitgades “Linstow Baltic” ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem, aktīvi veicinot “Rīgas Centrālā biznesa rajona” attīstību un transformāciju, padarot to pievilcīgāku iedzīvotājiem, strādājošajiem un investoriem. To apliecina uzņēmuma konsekventie un mērķtiecīgie ieguldījumi šajā apkaimē, īstenojot vērienīgus projektus: tirdzniecības centra “Origo” paplašināšanu un A klases biroju centra “Origo One” izveidi. “Satekles biznesa centrs” ir nākamais solis apkaimes revitalizācijas projektā, sekmējot ilgtspējīgas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi un nostiprinot to kā vienu no vadošajiem biznesa centriem Baltijā. Tas paplašina augstas kvalitātes biroja telpu un komerctelpu piedāvājumu Rīgas pilsētas sirdī, kas vienlaikus kalpo par piemēru, kā harmoniski integrēt kultūrvēsturisko mantojumu un tehnoloģiski attīstītu, mūsdienīgu darba vidi,” uzsver “Linstow Baltic” valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds.

“Capitalica Asset Management”, kas ir licencēts investīciju pārvaldības uzņēmums, nostiprina savu ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju Latvijā, ieguldot vairāk nekā 70 miljonus eiro biroju kompleksa “Verde” trešās un ceturtās kārtas – C un D – ēku attīstībā (Rīgā, Hanzas ielā 14F).

Šo attīstības posmu īsteno “Capitalica European Office Fund”, kas specializējas ilgtspējīgos biroju projektos visā Baltijā. Šī gada 10. jūnijā no Rīgas valstpilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tika saņemts apstiprinājums būvniecības ieceres dokumentācijai jeb būvprojekta minimālajam sastāvam.

Andrius Barštis, “Capitalica Asset Management” valdes priekšsēdētājs: ““Verde” ir mūsu ilgtermiņa vīzija par ilgtspējīgu, uz cilvēku vērstu un nākotnei gatavu biroju kompleksu Rīgas modernās biznesa apkaimes jeb Skanstes pašā sākumā. Tā ir vieta, kurā satiekas mūsdienu arhitektūra, daba un dinamiska uzņēmējdarbība. Tas, ka mūsu pirmās divas ēkas tika pilnībā iznomātas nepilnu trīs gadu laikā, runā pats par sevi – Verdē šobrīd mājo 27 progresīvi vietējie un starptautiskie uzņēmumi, apliecinot mūsu koncepcijas dzīvotspēju: A-klases biroji izcilā lokācijā ar iemiesotu zaļās domāšanas filozofiju. Tas vienlaikus apliecina arī Rīgas nekustamo īpašumu tirgus potenciālu un noturību. Tagad speram nākamo soli – ar divām jaunām ēkām, kuru attīstībā ieguldīsim vairāk nekā 70 miljonus eiro, nostiprināsim “Verde” līderību Latvijas biroju segmentā, kā arī sekmēsim “Verde” kļūšanu par zaļāko biznesa kvartālu Latvijā”.

Sperot nākamo soli uzņēmuma attīstībā, LIDO uzsāk vērienīgu projektu – jaunas ražošanas, noliktavas un biroja ēkas “LIDO māja” izveidi.

Projekta īstenošanā paredzēts ieguldīt vairāk nekā 40 miljonus eiro.

Realizējot “LIDO mājas” projektu, tiks pārveidota daļa no vēsturiskās Rīgas Radiotehnikas rūpnīcas ēkas, tādējādi ne tikai saglabājot industriālo mantojumu, bet arī ar sociāli atbildīgu pieeju veicinot pilsētvides sakopšanu. Projekta ietvaros paredzēts pilnībā atjaunot ēkas tehnisko stāvokli un pielāgot to LIDO pārtikas ražošanas, uzglabāšanas un administratīvo funkciju vajadzībām.

“Šis projekts ir ilgtermiņa ieguldījums LIDO nākotnē – gan uzņēmuma attīstībā, gan kvalitātē, gan cilvēkos. “LIDO māja” dos mums iespēju augt, ieviest modernas ražošanas un darba vides prasības, kā arī nostiprināt un attīstīt savas pozīcijas Baltijas tirgū. Tā kļūs par stratēģisku atspēriena punktu mūsu iecerei attīstīt biznesu Lietuvā un būs vieta, kur mūsu komanda varēs strādāt vēl efektīvāk, ar lielāku pievienoto vērtību klientiem,” saka LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

Latvijas nekustamo īpašumu attīstītājs “River Properties” uzsāk luksusa klases apartamentu kompleksa “NOBLE” būvniecību Jūrmalā, Dzintaros, informē projekta attīstītāji.

Projekts ietver 19 rezidences, spa kompleksu, trenažieru zāli, ainaviski un funkcionāli veidotu iekšpagalmu. Plānotās investīcijas sasniegs aptuveni 14 miljonus eiro, un būvniecību plānots pabeigt 2027. gada sākumā. Jau šobrīd, vēl pirms aktīvu būvdarbu uzsākšanas, ir rezervēti 40% apartamentu.

“Tirgum Latvijā pakāpeniski atgūstoties, pieaug arī interese par augstas klases atpūtas īpašumiem Jūrmalā. Pēdējo gadu laikā kūrortpilsētā nav tapuši jauni premium projekti, kas atbilstu starptautiska kūrorta līmenim – “NOBLE” ir pirmais šāda veida projekts Jūrmalā ilgākā laika periodā, un augstā rezervāciju aktivitāte apliecina šādas klases projektu nepieciešamību tirgū,” norāda “River Properties” vadītājs Ervīns Ivanovskis.

SEB banka augustā uzsāk pārcelšanos uz jauno centrālā biroja ēku Satekles Biznesa centrā, Elizabetes ielā. Jaunais birojs tapis, balstoties uz ilgtspējas principiem, kā arī, domājot par esošo un nākotnes darbinieku vajadzībām.

“Ļoti aktīvi gatavojamies, lai jau pēc nedēļas daļa kolēģu varētu uzsākt darbu jaunajā birojā. Kolēģu pārcelšanās no esošā Valdlauču biroja uz jauno notiks pakāpeniski, vairākos posmos līdz septembra beigām,” komentē Anita Segliņa, SEB bankas Personāla pārvaldes vadītāja.

“Šī ēka ir jauns standarts komerctelpu segmentā Rīgā. To pamatoti var dēvēt par nākotnes biroju, kurā vienlaikus ir domāts par cilvēku labsajūtu un sadarbības veicināšanu, kā arī par augstāko ilgtspējas standartu sasniegšanu. Banka apzināti izvēlējās efektīvu platības izmantošanu, nodrošinot līdzsvaru starp individuālu darbu, sadarbību un socializēšanos. Viens no konceptuāli nozīmīgākajiem risinājumiem ir centrālais, caur visiem stāviem ejošais ātrijs, kas kalpo ne tikai kā estētisks un papildu dienas gaismas avots, bet arī kā vienojošs elements darba videi. Ātrija zona ir funkcionāli pielāgota dažādiem darba uzdevumiem, sapulcēm un neformālām tikšanās reizēm. Augšējais stāvs ir veltīts tikai darbiniekiem – tajā atrodas centrālā virtuve, plaša atpūtas telpa, bērnu stūrītis, sporta zāle un zaļās terases. Elastīga un ilgtspējīga darba vide, kas spēj pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un augt līdzi organizācijas attīstībai,” jauno ēku vērtē Colliers darba vides eksperte Olga Mihailova.

Starptautiskais pārtikas ražošanas uzņēmums Fazer šovasar Somijas pilsētā Lahti uzsāk jaunas, modernas šokolādes ražotnes būvniecību, kurā paredzēts ieguldīt aptuveni 400 miljonu eiro.

Plānots, ka jaunā ražotne darbu sāks 2028. gadā. Šokolādes ražošana daļēji turpināsies arī Vantā, kur līdz šim tika ražota Fazer šokolāde – tostarp Latvijas pircēju īpaši iemīļotā Karl Fazer piena šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem.

“400 miljonu eiro, ko plānojam ieguldīt jaunās šokolādes ražotnes izveidē, ir lielākās investīcijas Fazer vēsturē. Tas būs vērtīgs ieguldījums Somijas pārtikas rūpniecībā, kas veicinās gan uzņēmuma izaugsmi vietējā un starptautiskā mērogā, gan stiprinās Somijas pārtikas rūpniecības konkurētspēju starptautiskajos tirgos,” saka Kristofs Victums (Christoph Vitzthum), Fazer grupas prezidents un izpilddirektors.

Visi Fazer saldumi top Somijā – šokolādes Karl Fazer un Geisha, kā arī Tutti Frutti, Dumle un Domino. Topošā ražotne Somijā ļaus vēl vairāk paplašināt uzņēmuma sortimentu. Fazer jau šobrīd veido 15 % no Somijas pārtikas eksporta.

Baltijas nekustamo īpašumu nozarē notiek straujas pārmaiņas, ko nosaka gan energoresursu tirgus dinamika, gan jauni Eiropas Savienības (ES) ilgtspējas noteikumi. Atjaunojamās enerģijas jaudu pieaugums reģionā pārsniedz 35 % trīs gadu laikā, un Latvijā saules ģenerācija vien 2024. gadā dubultojās, sasniedzot vairāk nekā 300 GWh. Šie dati apliecina, ka tīrā enerģija vairs nav tikai nākotnes risinājums – tā jau šodien kļūst par būtisku faktoru investoru lēmumu pieņemšanā. Rezultātā energoefektivitāte un ESG principi no “papildu priekšrocības” kļūst par obligātu priekšnoteikumu konkurētspējai.

Enerģētikas transformācija maina nekustamo īpašumu tirgu

Atjaunojamā enerģija kļūst par stratēģisku faktoru Baltijas investīciju vidē. Jaunie hibrīdprojekti – saules un vēja parki ar uzkrāšanas kapacitāti – samazina atkarību no fosilajiem resursiem un mazina svārstības enerģijas izmaksās. Spilgts piemērs ir EBRD (The European Bank for Reconstruction and Development jeb EBRD) un “Sunly” investīcijas Latvijā hibrīdajos saules parkos ar akumulatoru uzglabāšanas sistēmām. Tas nozīmē ne tikai stabilāku elektroenerģijas piegādi, bet arī jaunas priekšrocības uzņēmumiem un investoriem – augstāku energoefektivitāti, zemākus riskus un konkurētspējīgākus projektus nekustamā īpašuma tirgū.

Ekspluatācijā nodots nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu komplekss “StokOfiss U34” Rīgā, Ulbrokas ielā, kura izveidē investēti 13 miljoni eiro.

Uz jauno kompleksu sava biznesa darbību pārcels vairāki nozarēs vadoši uzņēmumi, tostarp “Cēsu Alus”, “OC VISION”, “DAB Dental Latvia”, “GYM!” un citi.

“StokOfiss U34” kopumā nodrošina 8740 kvadrātmetru platību komercdarbībai. Stokofisa daļa, kur uzņēmumi vienuviet izvieto savu biroju, noliktavu un veikalu, jau ir pilnībā aizpildīta, taču nomai vēl pieejamas mūsdienīgas telpas birojiem un tirdzniecībai vai “showroom” izvietošanai.

“StokOfiss U34 ir lielākais “Hepsor” realizētais komercobjekts Latvijā līdz šim, kas noslēdz Stokofiss kvartāla attīstību, kurā, kopā ar pirmo kārtu, esam izveidojuši telpas biznesam 13500 kvadrātmetru platībā. Projekta mērķis ir radīt mūsdienīgas un viegli pielāgojamas telpas, kur darbinieku labbūtība ir tikpat svarīga kā telpu funkcionalitāte. Esam gandarīti, ka uzņēmēji mums uzticas un izvēlas pārcelt savu komercdarbību šeit. Pateicamies visai projekta attīstības un būvniecības komandai, kā arī sadarbības partneriem, kas piedalījās StokOfiss U34 realizācijā, lai taptu jaunas mājvietas uzņēmumiem,” saka Gints Vanders, SIA “Hepsor” valdes loceklis.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” investēs gandrīz 40 miljonus eiro jauna koncepta pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvei Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jaunā biznesa parka projekta realizāciju plānots uzsākt līdz šā gada beigām, un tā kopējā platība būs aptuveni 45 000 kvadrātmetru. Divās kārtās plānots izbūvēt kopumā trīs multifunkcionālas ēkas, kā arī investēt gandrīz 3 miljonus eiro vietējās transporta infrastruktūras pilnveidošanā.

SIRIN PARK Dreiliņi iecerēts kā jauna koncepta attīstības projekts, un atbilstoši iecerei, tas būtiski atšķirsies no līdzšinējiem loģistikas parku risinājumiem gan pēc mēroga, gan pēc piedāvāto pakalpojumu daudzveidības. Tas būs multifunkcionāls biznesa un pakalpojumu parks ar modernām un elastīgi pielāgojamām telpām visdažādākā profila uzņēmējdarbības modeļiem. Biznesa parkā paredzēta iespēja vienuviet izveidot telpas gan preču uzglabāšanai un birojiem, gan sporta centriem, izstāžu zālēm, preču saņemšanas punktiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Hepsor” ir noslēdzis nomas līgumu ar dzērienu ražotāju “Cēsu alus” par Rīgas biroja pārcelšanos uz jaunizbūvēto “StokOfiss U34” biznesa kompleksu, Ulbrokas ielā, Rīgā.

Jaunajās biroja telpās atradīsies “Cēsu alus” pārdošanas, mārketinga, juridiskā un IT komandas.

Pārcelšanās uz “StokOfiss U34” notiks vasarā, un tā ir daļa no “Cēsu alus” ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas vērsta uz augstākiem darbinieku labbūtības, energoefektivitātes un sadarbības standartiem.

“StokOfiss U34” ir energoefektīvs “trīs vienā” tipa biznesa komplekss, kas apvieno biroja, noliktavas un tirdzniecības telpu iespējas. Kompleksa kopējā platība ir 8740 m², un tas atbilst A klases energoefektivitātes prasībām, ēkai ir BREEAM “Very Good” sertifikāts. Teritorijā ir autostāvvieta 200 transportlīdzekļiem, ierīkotas arī elektroauto uzlādes stacijas. Izbūvēta arī segta velosipēdu/skrejriteņu stāvvieta 50 velosipēdiem.

Pilnībā iznomāts Skanstes apkaimē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre”, informēja uzņēmumā.

“Esam gandarīti, ka jau kopš būvniecības sākuma šis projekts ir bijis lielisks piemērs citiem nozarē, jo, vēl nenododot ekspluatācijā biroju kompleksu, vairāk nekā 70 % projekta bija priekšlaicīgi iznomāti,” saka “Elemental Business Centre” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Tas deva pārliecību, ka “Elemental Business Centre” projekta vīzija, arhitektoniskie un energoefektivitātes risinājumi ne vien dabīgi iekļāvās Skanstes apkaimē, ļaujot tai attīstīties, bet arī uzrunāja potenciālos nomniekus izdarīt izvēli par labu mūsu biroju kompleksam. Turklāt pērn iegūtais BREEAM “Outstanding” novērtējums, kas bija pirmais tik augsts novērtējums ēkai Latvijā, bija kā apliecinājums tam, ka viss ir izdarīts augstākajā līmenī, nodrošinot nomniekiem augstākās klases biroja telpas,” teic I. Krēsliņš.

Piedaloties vairāk nekā 70 interesentiem, aizvadīta tikšanās par pirmā Latvijas iekšzemes multimodālā loģistikas centra izveidi Valmieras industriālajā parkā.

Kravu pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu sniedzējus (kravu operatori, stividorkompānijas u.c.), potenciālos klientus – eksportējošos uzņēmējus Vidzemē –, Rinaldu Pļavnieku, VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes locekli, un Ģirtu Dubkēviču, Satiksmes ministrijas parlamentāro sekretāru, iepazīstināja ar Valmieras novada pašvaldības mērķtiecīgo darbu vienpadsmit gadu laikā, lai veidotu Ziemeļlatvijas uzņēmumiem jaunu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kam ir potenciāls veidoties par “sauso ostu” (t.i. iekšzemes intermodāli termināļi, kas pa autoceļiem vai dzelzceļu ir tieši savienoti ar jūras ostu).

“Tuvojoties Valmieras Industriālā parka būvniecības noslēgumam, kopā aicinājām ieinteresētās puses, lai pārrunātu pirmā iekšzemes multimodālā loģistikas centra Latvijā izveides potenciālu. Paldies par interesi, konstruktīvajām sarunām un vēlmi sadarboties Valmieras novada un Vidzemes uzņēmējiem, investoriem, loģistikas uzņēmumiem, Satiksmes ministrijas, Latvijas Stividorkompāniju asociācijas, Latvijas dzelzceļa pārstāvjiem, viesiem no Liepājas Speciālās ekonomikas zonas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, parka būvniekiem un kravu tirgus izpētes veicējiem. Valmieras Industriālajam parkam ir liels potenciāls attīstīt Vidzemē un Dienvidigaunijā konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu, veicināt uzņēmumu eksportspēju un stiprināt valsts ekonomiku. Lai sasniegtu šādu mērķi, nepieciešama stipra griba, pacietība un vēlme atbalstīt uzņēmējdarbību, kas savukārt veicina iedzīvotāju labklājību,” tikšanās laikā pauda Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Latvijas darba tirgū šobrīd ir četras paaudzes - katra ar savām gaidām un vēlmēm. Atšķiras arī tas, kā darbinieki uztver vadītāju un ko uzskata par iedvesmojošu un veiksmīgu līderi. Papildus tam, situāciju ietekmē arī globalizācija un attālinātais darbs.

Tas nozīmē, ka darba devējam jāspēj atrast kopīgu valodu ar dažādu kultūru darbiniekiem un virzīt viņus tuvāk sasniedzamajiem mērķiem. Šādos apstākļos aizvien lielāka nozīme ir t.s. caurviju prasmēm (soft skills), kas ir aktuālas ikvienā nozarē, gan lielās, gan mazās organizācijās, valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

Protams, pieaug arī digitālo prasmju nozīme, tostarp, spēja izmantot mākslīgo intelektu (MI), bet, kā jau norādījuši daudzi eksperti - MI nepalīdzēs, ja nebūs dabiskā intelekta, un, gribētos piebilst, arī emocionālās inteliģences. Mūsdienu darba vide mainās straujāk nekā jebkad iepriekš - līdz ar tehnoloģiju attīstību, attālināto darbu un dažādu paaudžu un kultūru sadarbību uzņēmumos, no vadītājiem tiek sagaidītas ne tikai specifiskas zināšanas, bet arī spēja būt iedvesmojošam līderim. Arguments “priekšnieks teica, ka tā jādara” vairs nedarbojas kā motivācijas instruments - to aizvieto empātija, kompetence un spēja iedvesmot.

Tērauda kausēšanas sārņi, kurus dēvē par mākslīgo granītu, Latvijā var piedzīvot plašu lietojumu, jo ir ar augstākiem nestspējas un labākiem ilgtermiņa izturības rādītājiem nekā pārsvarā Latvijā izmantotajiem minerālmateriāliem. Uzņēmums NextStep Gravel ir gatavs piegādāt unikālo būvniecības komponentu.

Tā izmantošana ļauj samazināt būvniecības izmaksas vairākās apakšnozarēs. Tas ir jauns piedāvājums Latvijas būvmateriālu tirgū, kuru importēt nolēmis uzņēmums NextStep Gravel. Materiāls ir sertificēts Eiropas Savienībā, iekļauts Latvijas valsts ceļu specifikācijās vienlaikus ar potenciālu uz plašāku izmantošanu nozarē. Dienas Bizness par jaunā materiāla priekšrocībām, iespējām, pielietojumu un importēšanas izaicinājumiem izjautāja uzņēmuma NextStep Gravel valdes priekšsēdētāju, ķīmijas inženierzinātņu maģistri Elīnu Mežanci-Griķi.

Kad nodibinājāt uzņēmumu, un kāpēc nolēmāt importēt mākslīgo granītu, kas pēc vispārējā nosaukuma ir tēraudkausēšanas sārņi?

Vietējie uzņēmēji, kuri meklē iespējas piesaistīt finansējumu biznesa attīstībai vai jaunu projektu uzsākšanai, bieži vien nonāk situācijā, kurā banka atsaka aizdevumu, taču nesniedz konkrētu skaidrojumu par atteikuma iemesliem. Šāda situācija liecina sistemātisku komunikācijas trūkumu.

Uzņēmējs iegulda laiku, sagatavo plašu dokumentāciju, mēnešiem ilgi gaida atbildi un galu galā saņem atteikumu - bez jebkādas atgriezeniskās saites un norādēm par to, kas būtu jāuzlabo. Šāda pieeja noteikti neveicina mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi, jo potenciāli dzīvotspējīgi projekti netiek pat pilnvērtīgi izvērtēti, kā rezultātā biznesa attīstības plāni apraujas jau banku koridoros. Latvijas finanšu tirgus kontekstā tas izgaismo būtisku problēmu, skaidri parādot, ka banku prioritāte joprojām ir risku minimizēšana, nevis attīstības atbalsts.

Šobrīd kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji nevēlas aizņemties, ir bailes no atteikuma, taču nevajadzētu aizmirst, ka atteikums nav spriedums. Finansējuma piešķiršanas kārtība ir gana sarežģīta, taču uzņēmējiem nav vienmēr jāspēj orientēties visos banku nosacījumos pašiem, jo tirgū ir pieejami profesionāli risinājumi, kas palīdz izvērtēt iespējas un sagatavot gan pamatotu aizdevuma pieteikumu, gan sniedz atgriezenisko saiti par to, kas būtu jādara, ja kredīts ir atteikts.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) varēs reģistrēt digitāli bez jurista palīdzības, trešdien medijiem pastāstīja Uzņēmumu reģistra (UR) Galvenā valsts notāre Laima Letiņa.

Viņa norādīja, ka UR mājaslapā izveidots jauns risinājums, kura mērķis ir jaunajiem uzņēmējiem atvieglot uzņēmuma izveides procesu, jo uzņēmuma izveidei līdz šim bija nepieciešams sagatavot dažādus dokumentus, kas bija laikietilpīgi.

Turpmāk mazkapitāla un viena īpašnieka uzņēmuma reģistrācijai būs tikai jāievada uzņēmuma nosaukums, pamatkapitāls, uzņēmuma dibinātāja, valdes locekļa un patiesā labuma guvēja informācija, kā arī cita likumā pieprasītā informācija, pēc kuras ievadīšanas nepieciešamie dokumenti tiks sagatavoti automātiski. Pēc tam uzņēmējam būs iespēja dokumentiem pievienot arī papildu informāciju, bet tas nav obligāti.

Galvenā valsts notāre atzina, ka šobrīd uzņēmuma reģistrācijai fiziski vēl ir jāiesniedz arī pamatkapitāla izziņas dokuments. Tomēr Tieslietu ministrija (TM) Saeimā ir virzījusi grozījumus, pēc kuru pieņemšanas fiziski nebūs jāiesniedz arī šis dokuments.

Eksporta tirgos valda panīkums un aktivitāte tikai šogad sāk pamazām atjaunoties, bet tikmēr Latvijā būvniecībā redzama spēcīga vilkme visa veida projektos un aug pieprasījums pēc saliekamā dzelzsbetona konstrukcijām, intervijā sacīja dzelzsbetona konstrukciju ražotāja SIA "Skonto Prefab" valdes loceklis Mārtiņš Roze.

Viņš skaidroja, ka pagājušais gads uzņēmumam iezīmējis strauju kritumu - pagājušajā gadā apgrozījums samazinājies no 27 miljoniem eiro līdz nepilniem 15 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka pagājušais gads bija ļoti izaicinošs uzņēmumam, kā arī visai būvkonstrukciju nozarei un ražotājiem.

Roze skaidroja, ka gandrīz visi būvkonstrukciju ražotāji, kuru Latvijā ir salīdzinoši daudz, bija koncentrējušies uz Skandināvijas tirgiem, kur arī bija pamata apgrozījums. "Skonto Prefab" Skandināvijā vēsturiski veidoja 70-80% no kopējā apgrozījuma, bet tur dzīvokļu būvniecības tirgus burtiski gandrīz apstājās.

Ja vēl 2023.gadā "Skonto Prefab" pabeidza jau 2022.gadā iesāktos projektus, kur būvprojekti bija gatavi un saskaņojumi saņemti, un pasūtītāji šos projektus neapstādināja, tad pēc kara sākuma Ukrainā projekti, kurus bija iespējams nopauzēt un atlikt, tika atlikti. Piemēram, izsniegto būvatļauju kritums Zviedrijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju projektiem bija ap 70%.

SEP arhitektūras birojs kā projektētājs un SEP Construction kā būvnieks ir gatavi Latvijas tirgum piedāvāt būvniecību, kas ar garantiju iekļausies termiņos un paredzētā budžeta rāmī, tā mainot domāšanu būvniecības nozarē kopumā.

To intervijā Dienas Biznesam apliecina SEP arhitektūras biroja komercdirektors Oļegs Umanskis un šogad aprīlī dibinātā būvniecības uzņēmuma SEP Construction izpilddirektors Gatis Kauliņš.

Fragments no intervijas

SEP kā arhitektūras birojs pastāv kopš Latvijas brīvvalsts atgūšanas, ilgstoši nodarbojās ar pakalpojumu eksportu, projektēja elektrostacijas ārvalstu pasūtītājiem. Kaut cik vērā ņemama tirgus daļa vietējā tirgū sāk parādīties pēc 2008. gada krīzes. Kad nolēmāt, ka arī būvniecības sadaļa būs labs papildinājums grupas darbam?

O.U.: Projektējot atomelektrostacijas ārvalstīs, mēs ieguvām ļoti plašu kvalifikāciju būvniecības vadībā. Šādu objektu būvniecības vadība ir ļoti atbildīga, un mēs to apguvām perfekti. Esam novadījuši tieši šajā segmentā projektēšanu un autoruzraudzību ap 50 ēkām. Izveidojās arī spēcīga būvniecības vadības komanda. Pienāca brīdis, kad pasaulē notika ģeopolitiskas pārmaiņas un mēs sapratām, ka arī mums ir strauji jāmainās. Tas bija jau 2014. gads, kad sākām virzīt papildu biznesa stratēģiju.

No 1. augusta stāsies spēkā izmaiņas pensiju 2. līmeņa likumdošanā, kuru mērķis ir palielināt uzkrājumu ienesīgumu, samazinot iedzīvotāju izmaksas. Latvijas bankas aplēses liecina, ka, pateicoties izmaiņām likumdošanā, Latvijas iedzīvotāju uzkrājums desmit gadu laikā palielināsies vismaz par 60 miljoniem eiro. Kas mainīsies, un kas jāzina iedzīvotājiem?

Latvijas fondēto pensiju shēmas jeb pensiju 2. līmeņa pārvaldes industrija sadarbībā ar politikas veidotājiem gadu no gada strādā pie uzlabojumiem, kas stiprina Latvijas pensiju sistēmu. Izmaiņas likumdošanā, kas stāsies spēkā no 1. augusta, to padarīs vēl ilgstpējīgāku.

Kas mainīsies?

Pensiju fondu pārvaldītāju komisijas maksa sastāv no divām daļām – pastāvīgās un mainīgās komisijas. Ne visiem pensiju 2. līmeņa plāniem tiek noteikta mainīgā komisija, taču lielai daļai tā ir. Līdz šim patstāvīgai komisijai tika noteikti “griesti” (0,6% gadā no aktīvu apjoma līdz 300 miljoniem eiro, un 0,4% – virs šīs summas), taču turpmāk šie griesti tiek noteikti zemāki. Mainīgo daļu pārvaldnieks saņems tikai tad, ja ir strādājis labāk, nekā tirgus attiecīgie indeksi. Proti, tiek pārspēts rezultāts un nopelnīts vairāk. Tikai tādā gadījumā pārvaldītājs daļu virspeļņas saņems kā papildu komisiju, kas katram ieguldījumu plānam tiek noteikta individuāli, bet nepārsniedzot noteiktu kopējās komisijas līmeni (atkarībā no ieguldījumu plāna veida 0,85% vai 1,1% gadā).

Būvniecības uzņēmums SEP construction ir uzsācis trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārbūvi un tai pieguļošās teritorijas labiekārtošanai Iecavā.

Ēka pēc tās pārbūves pabeigšanas paredzēta Balticovo darbiniekiem, bet projekta kopējās izmaksas lēšamas vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā. Paredzēts, ka pēc pabeigšanās ēkā varēs dzīvot ap 120 cilvēki.

Ēka, kuras būvniecība uzsākta vēl padomju laikos, bet tā arī netika pabeigta, atrodas Iecavā, Raiņa ielā 2A. Ēkas pārbūves projekts paredz esošās trīsstāvu ēkas pārbūvi par daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Balticovo darbiniekiem.

Pārbūves darbos paredzēta balkonu pašnesošo sienu demontāža un jaunu sienu izbūve, iekšējo starpsienu demontāža un jaunu sienu izbūve, ēkas siltināšana logu un durvju izbūve. Pārbūve faktiski nozīmē izveidot mūsdienīgu un komfortablu dzīvokļu kompleksu, lai pēc tā nodošanas ekspluatācijā, lai tajā varētu uzsākt dzīvi jaunie mājas iedzīvotāji. Tāpat paredzēts labiekārtot apkārt esošo teritoriju - ierīkot velo novietnes, soliņus, atkritumu urnas, rūpnieciski ražota atkritumu konteineru nojumi, dekoratīvus apstādījumus. autostāvvietu, brauktuvi un gājēju celiņus, kā arī bērnu rotaļu laukumu ar slidkalniņu, šūpolēm un smilšu kasti.

Lai nodrošinātu profesionālu un caurspīdīgu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvniecības procesa vadību, parakstīta trīspusēja vienošanās starp Veselības ministriju, Stradiņa slimnīcu un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).

Tās ietvaros VNĪ uzticēta būvniecības procesa pārvaldība, pārņemot šo funkciju no slimnīcas, kā arī nodota projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma daļa Rīgā, Pilsoņu ielā 13.

Šis solis balstīts 2025.gada 17.jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā, kas paredz VNĪ uzticēt A2 korpusa būvniecības pārvaldību, pārņemot to no Stradiņa slimnīcas. Mērķis ir stiprināt profesionālu būvdarbu vadību un mazināt iespējamos riskus šī valsts nozīmes veselības aprūpes infrastruktūras projekta īstenošanā.

"Veselības aprūpes infrastruktūras projektu attīstība un pārvaldība ir ļoti izaicinošs process slimnīcu vadītājiem, kuriem ikdienā jārisina izaicinājumi saistībā ar efektīvas ārstniecības procesu organizēšanu, tehnoloģiju un zinātnes attīstību. Tādēļ Stradiņa slimnīcas A2 korpusa - viena no kritiski svarīgākajiem veselības aprūpes infrastruktūras projektiem Latvijā - būvniecības pabeigšanas nodošana profesionāla būvniecības pārvaldītāja rokās ir nozīmīgs atbalsts. A2 korpusa pabeigšana būtiski uzlabos Stradiņa slimnīcas kapacitāti un vidi pacientiem un medicīnas personālam. Projekta kvalitatīva īstenošana stiprinās aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti gan rīdziniekiem, gan Latvijas reģionu iedzīvotājiem," gandarījumu par sadarbību pauž Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.

Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi mums visiem ir atgādinājuši, ka drošība nav pašsaprotama. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, spriedze Baltijas reģionā un civilās aizsardzības izaicinājumi ir spilgti parādījuši – drošības infrastruktūra nav greznība, tā ir nepieciešamība, un šim viedoklim absolūti pievienojos.

Šī gada vasarā valsts ir spērusi atbalstāmu un būtisku soli pretī praktiskai patvertņu izbūvei, pieņemot saistošo regulējumu. Ko šīs pārmaiņas nozīmē mūsu drošībai krīzes situācijās, būvniecības nozarei un gala mājokļa pircējiem, un vai to var uzskatīt par risinājumu visiem aizsardzības izaicinājumiem?

3. jūlijā Saeima ir pieņēmusi grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, savukārt 22. jūlijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Patvertņu būvnormatīvu. Līdz ar to no 2027. gada visās jaunbūvēs, kas pārsniedz piecus virszemes stāvus, būs obligāti jāizbūvē 2. kategorijas patvertnes. Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā un Ministru kabineta apstiprinātais Patvertņu būvnormatīvs ne tikai nosaka šo prasību, bet arī precīzi definē tehniskos parametrus – sākot no sienu un pārsegumu biezuma, izturības un hermētiskuma, līdz gaisa filtrācijas sistēmām, ūdens pieejamībai, evakuācijas ceļiem un platības normām uz vienu cilvēku. Šādas telpas ir paredzētas civiliedzīvotāju aizsardzībai militāra apdraudējuma vai citu ārkārtas apstākļu gadījumā.

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā rudenī plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz Bauskas šosejas (A7) ievada Rīgā divos posmos tiek izbūvēts tunelis gājējiem un velosipēdistiem, kā arī notiek Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi - Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Ziepniekkalna ielai.

Plānots, ka rudenī tiks izbūvēta gājēju un velosipēdistu tuneļa daļa zem Bauskas šosejas Ķekavas virzienā un satiksme tiks pārslēgta uz šo šosejas brauktuvi. Virs jaunizbūvētā tuneļa būs iespējams izvietot tikai divas braukšanas joslas un satiksme būs organizēta pa vienu joslu katrā virzienā. Savukārt zem Rīgas virziena brauktuves sāksies tuneļa otras daļas izbūve.

Tuneļa konstrukcija kopumā paredz, ka virs tā var tikt izvietotas ne vairāk kā divas braukšanas joslas katrā virzienā, tāpēc būvdarbu laikā satiksme lielākoties notiks pa vienu joslu katrā virzienā, skaidroja LVC.

Būvniecībā būtu jāievieš standartlīgums, kas ļautu samazināt resursu un laika patēriņu gan pasūtītājam, gan būvniekam, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvniecības un industriālā holdinga AS "UPB" valdes priekšsēdētājs Dainis Bērziņš.

Viņš skaidroja, ka jebkurā jomā ir vajadzīgi lēmumi, ko pieņem pasūtītājs, kā arī sadarbība starp projektētājiem, arhitektiem, būvniekiem. Ja šī sadarbība nav redzama un līguma modelī tā nav iestrādāta, tad tas jau ir brīdinājuma signāls.

"Piemēram, ja līgumā paredzēts, ka uz sarežģītiem jautājumiem pasūtītājs vai viņu pārstāvis drīkst atbildēt 45 dienu laikā, bet projekta realizācija paredzēta 12 mēnešos, tad, ja rodas pat tikai divi šādi jautājumi, šis grafiks kļūst nerealizējams. Tas nozīmē, ka konflikts starp pusēm būs neizbēgams," teica Bērziņš.

"UPB" vadītājs uzsvēra, ka Latvijā šajā jomā vēl ir ļoti daudz darāmā, un no būvniecības nozares skatu punkta saskatāmas divas svarīgas tēmas. Pirmkārt, standartizēts būvniecības līgums, un, otrkārt, izmaiņas būvniecības iepirkumu kvalifikācijas prasībās.