AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad termometra stabiņš strauji pakāpies, ikviens autovadītājs vēlas sajust atsvaidzinošu vēsumu no kondicioniera. Taču ko darīt, ja tas nestrādā? Vai esi iedomājies, kādas problēmas var rasties, ja laikus netiek veikta kondicionieru uzpilde vai apkope? Kā izrādās, tas var novest pie dārga remonta un citām nebūšanām, tāpēc lasi rakstu un uzzini, kā no tām izvairīties!

Aukstums ir patīkams, bet tukša kondicioniera sistēma – posts

Daudzi autovadītāji domā, ka, ja kondicionieris nedzesē, sistēmā vienkārši trūkst gāzes, un to ir jāuzpilda. Daļēji tā ir taisnība – gāze ir galvenais dzesētājs, kas cirkulē sistēmā. Taču tā ir tikai viena no kondicioniera sistēmas sastāvdaļām. Nepieciešama ir arī eļļa, kas eļļo kondicioniera kompresoru un citas kustīgās daļas. Ja sistēmā nav freona vai tā ir ļoti maz, spiediena sensors to nolasa un kompresors neieslēdzas. Tādēļ, ilgstoši braucot ar tukšu sistēmu, kondicioniera kompresors neieslēgsies un nenotiks eļļas cirkulācija – eļļošana.

SIA "Energy Investments" turpina īstenot vadības izpirkuma ("management buy-out") procesu AS "Latvijas Gāze".

Process tika uzsākts 2023.gada nogalē, un tā ietvaros veiksmīgi noslēgts vēl viens no stratēģiskais uzdevums - izpirkta "Uniper SE" piederošā 18,26% akciju pakete AS "Latvijas Gāze" pamatkapitālā.

"Esam gandarīti, ka "management buy-out" procesa gaitā esam spējuši iegādāties arī "Uniper SE" piederošo akciju paketi. Kā vienlaikus "Energy Investments" un AS "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs vēlos izteikt pateicību "Uniper SE" par ilggadīgu, profesionālu un konstruktīvu sadarbību. "Uniper SE" kā akcionāra ieguldījums uzņēmuma attīstībā bijis nozīmīgs un ir pelnījis atzinību," norāda Aigars Kalvītis.

Vienlaikus A. Kalvītis uzsver, ka, ņemot vērā mainīgo ģeopolitisko vidi un enerģētikas sektora transformāciju, nākamie gadi nesīs būtiskus izaicinājumus. "Lai energoresursu komponentes izmaksas Latvijas uzņēmējiem un mājsaimniecību izdevumi saglabātos pieņemamā līmenī, būs nepieciešams turpināt mērķtiecīgu pārvaldību, efektivitātes paaugstināšanu un sadarbību ar visām iesaistītajām pusēm."

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un arī no SIA "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Tostarp viņš minēja, ka sarunu pirmais raunds ar "Uniper Ruhrgas International" noslēdzās šā gada pirmajā pusgadā un tagad notiek sarunu otrais raunds, kas varētu noslēgties 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat sarunas ir sāktas ar "Itera Latvija", paredzot, ka tās ir jānoslēdz šogad 31.decembrī.

"Domāju, ka 2025.gada aprīlī mums vajadzētu pabeigt šo vadības izpirkuma procesu," sacīja Kalvītis.

Dabasgāzes turpmākā cena būs atkarīga no ģeopolitiskajiem apstākļiem, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Tas, kāda būs gāzes cena nākamajā vasarā, lielā mērā būs atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Kalvītis.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir nokaitēta, savukārt gāze un arī nafta ir tie produkti, kas tiešā veidā ietekmējas "no lielās politikas".

Tāpat Kalvītis norādīja, ka šobrīd gāzes cena ir augstāka, nekā tika gaidīts. "Mēs neprognozējām, ka cena biržā sasniegs 45-46 eiro par megavatstundu," viņš teica, piebilstot, ka sākotnēji tika gaidīts, ka gāzes cena šajā ziemā biržā būs zem 40 eiro par megavatstundu.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu varētu noslēgt pusgada vai gada laikā, pastāstīja "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Jautāts, kādā stadijā ir akciju izpirkšana no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un SIA "Itera Latvija", Kalvītis atbildēja, ka notiek sarunu process, bet šobrīd nevar pateikt, kad tas varētu noslēgties. "Tas var būt pusgads, tas var būt gads," teica "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs.

Savukārt jautāts par pērn novembrī viņa teikto, ka akciju atsavināšanas process varētu noslēgties aprīlī, viņš atbildēja, ka process noteikti nenoslēgsies aprīlī.

Jau ziņots, ka pērn novembrī Kalvītis intervijā Latvijas Radio sacīja, ka "Latvijas gāzes" akciju izpirkšanu plānots pabeigt 2025.gada aprīlī.

Viņš toreiz norādīja, ka notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no "Uniper Ruhrgas International" un arī no "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā potenciāli varētu ietekmēt vairākus tūkstošus Latvijā strādājošu kompāniju, nozaru pārstāvji satraukti par ļaunprātīgu grozījumu izmantošanu.

Maija sākumā Latvijas Republikas Saeima otrajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas paredz būtiskus ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgas infrastruktūras īpašniekiem. Lai gan grozījumu mērķis tiek pozicionēts kā nacionālās drošības stiprināšana, atsevišķi eksperti uzskata, ka likumprojekta faktiskā motivācija, iespējams, ir sagatavot juridisko pamatu Krievijas un Baltkrievijas aktīvu pārņemšanai Latvijas teritorijā.

Gatavojas pārņemšanai

Starp potenciālajiem ekspropriācijas objektiem varētu būt “Krievijas Dzelzceļa” loģistikas un infrastruktūras objekti. Tāpat pārņemšanas procesā varētu būt iesaistīti arī “Uralkhim” piederošie minerālmēslu un amonjaka termināli Rīgā un Ventspilī, kā arī Baltkrievijas valdībai piederošā sanatorija “Baltkrievija” Jūrmalā. Oficiālu datu par to, cik uzņēmumu Latvijā pieder Krievijas vai Baltkrievijas fiziskām un juridiskām personām, šobrīd nav, taču tiek lēsts, ka to ir vairāk nekā 5000. Nenoliedzami – ja Krievijas un Baltkrievijas kapitāla uzņēmumi tiktu izslēgti no Latvijas tirgus, valsts ekonomika ciestu būtiskus zaudējumus.

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga par 0,2%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2023.gada novembri - palielinājās par 2,2%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 1%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada novembrī, salīdzinot ar oktobri, bija dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem augļiem (-3,6%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāka bija arī maize (-0,9%), kafija (-1,5%), atspirdzinošie dzērieni (-4,9%), siers un biezpiens (-0,7%), kā arī tēja (-4,9%). Cenas samazinājās arī svaigām vai atdzesētām zivīm (-4,8%). Savukārt cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+3,8%), sviestam (+5,5%), piena produktiem (+1,3%), olām (+1,7%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija mājputnu gaļa (+0,8%).

Pēdējās dienās novērojams dabasgāzes cenas kritums pretēji pēdējo divu mēnešu tendencei tai pieaugt. Tas lielākoties saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par miera sarunu iespējamību starp Ukrainu un Krieviju.

Vienlaikus jāapzinās, ka šī brīža cenu samazināšanās var nenozīmēt ilgstošas lejupejošas tendences sākumu. Cenu samazinājums, visticamāk, būs atkarīgs no vairākiem faktoriem, proti, Eiropas gāzes piegādes līmeņiem, iespējamās Eiropas Savienības (ES) Gāzes uzglabāšanas prasību atvieglošanas, notiekošajām miera sarunām un laika prognozēm.

Kopumā šobrīd gāzes tirgū valda neierasta situācija. Pašreizējās tendences gāzes cenu tirgū liecina, ka tradicionālā sezonalitāte, kad pavasarī un vasarā gāzes cenas ir zemākas nekā ziemā, šogad netiek novērota. Gluži pretēji – vasaras cenas būs tikpat augstas vai pat augstākas nekā šajā apkures sezonā un, visticamāk, arī salīdzinot ar gāzes cenām nākamajā ziemā. Galvenie iemesli tam ir divi. Pirmkārt, gāzes krātuvju straujā iztukšošanās – šobrīd gāzes krātuves ir piepildītas par aptuveni 47%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2022.gada. Pirms gada šajā laikā gāzes krātuves bija piepildītas aptuveni 70% līmenī.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" līdz gada beigām plāno atpirkt vairāk nekā 97% "Latvijas gāzes" akciju, pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš teica, ka "Energy Investments" ir atpirkusi 28,97% "Rietumu bankai" piederošo "Latvijas gāzes" akciju, kļūstot par īpašnieci 70,08% uzņēmuma.

Savukārt iepriekš SIA "Haupas" piederošos 6,15% "Latvijas gāzes" akciju un "Investment Company Sarl" piederošos 5% akciju iegādājusies advokāta Armanda Stroda kontrolētā SIA "Energo Management", kam tagad pieder 11,15% "Latvijas gāzes" akciju.

Jautāts, vai plānots iegādāties arī atlikušās "Latvija gāzes" akcijas, Kalvītis teica, ka mazāk nekā 3% ir publiskā piedāvājuma akcijas, ko neļāva atsavināt, izejot no biržas, bet pārējos vairāk nekā 97% "Energy Investments" plāno iegādāties līdz šī gada beigām.

2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada februārī, salīdzinot ar 2024.gada februāri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,5 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,4 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 5,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija kafijai (+20,5%). Dārgāki bija arī piena produkti (+14,0%), sviests (+29,2%), šokolāde (+19,5%), piens (+12,2%), siers un biezpiens (+6,1%), mājputnu gaļa (+7,4%). Cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+4,3%), augu eļļai (+18,5%), maizei (+2,2%), olīveļļai (+18,1%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+10,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,8%), augļu un dārzeņu sulām (+8,3%), svaigiem dārzeņiem (+2,0%). Savukārt cenu kritums bija cukuram (-24,1%), miltiem un citiem graudaugiem (-4,4%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-7,4%).

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālī Klaipēdā pirmo reizi sašķidrināts biometāns, trešdien paziņoja uzņēmums "KN Energies".

Biometāna pircēja Ziemeļvalstu enerģētikas uzņēmuma "Gasum" nofraktētajā kuģī "Coral Energy" tika iekrauta Norvēģijas "Equinor" pārdotā un virtuāli sašķidrinātā gāze.

"Pabeidzot pirmo virtuālo biometāna sašķidrināšanas operāciju, Klaipēdas LNG terminālis ir kļuvis par pirmo termināli Baltijas reģionā, kas piedāvā šādu pakalpojumu," sacīja "KN Energies" komercdirektors Mindaugs Naviks.

"Tas ļauj mums piedāvāt elastīgu un efektīvu risinājumu gan Lietuvas, gan starptautiskā tirgus dalībniekiem, kas meklē ilgtspējīgas degvielas alternatīvas," viņš piebilda.

"KN Energies" norādīja, ka virtuālās sašķidrināšanas pakalpojums "ļaus biometāna ražotājiem un piegādātājiem efektīvi integrēt savu darbību sašķidrinātās dabasgāzes loģistikas ķēdē un tirgot gan Lietuvā, gan visā Eiropā saražoto gāzi - gāzi, kas ir pieejama savstarpēji savienotā Eiropas gāzes tīklā".

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā šogad iekļuvuši 35 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 21 uzņēmums no Lietuvas, liecina ikgadējais globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.

Latvija CAE uzņēmumu "Top500" reitingā tajā pārstāvēto uzņēmumu skaita ziņā gan Baltijas, gan CAE mērogā šogad ieņem pēdējo vietu.

No Latvijas uzņēmumiem CAE uzņēmumu "Top500" visaugstāko pozīciju - 151. reitinga vietu ieņem AS "Latvenergo". Uzņēmums, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš, reitingā pakāpies par 16 pozīcijām un uzrādījis apgrozījuma kāpumu 10% un pelņas kāpumu 91% apmērā. Reitingā iekļauti arī SIA "Rimi Latvia" (300. reitinga pozīcija), SIA "Maxima Latvija" (302.), AS "Elko Grupa" (311.) un SIA "Orlen Latvija" (425.).

Šo piecu Latvijas uzņēmumu apgrozījums 2023.gadā bija 6,072 miljardi eiro, bet peļņa - 452,12 miljoni eiro. Tāpat tie pērn nodarbināja kopumā 13 189 darbinieku, kas ir apmēram 1,5% no visa darbaspēka Latvijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Investējot apmēram 100 miljonus eiro jaunas lielformāta bērza saplākšņa produktu rūpnīcas izveidē, radītas 80 jaunas darbavietas, kas SIA Verems dod iespēju ražot inovatīvus produktus un teju dubultot ražošanas jaudas.

Pašlaik Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems jaunā ražotne strādā testa režīmā. Tā ir lielākā investīcija vienas ražotnes izveidei Latgalē un lielākā arī uzņēmuma darbības laikā, jo tādējādi līdzās jau esošajai bērza saplākšņa ražotnei ir izveidota vēl viena, tikai izejvielas taupošāka, ar augstāku darba ražīgumu un lielākām tehnoloģiskajām iespējām jaunu saplākšņa izstrādājumu ražošanā. „Ideja par Verems otro ražotni jau bija pirms daudziem gadiem, taču jaunā ražotne tapa aptuveni divu gadu laikā no projekta saskaņošanas līdz gatavam pirmajam saplākšņa produktam,” vērienīgā projekta īstenošanas laiku skaidro Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas SIA Verems padomes priekšsēdētājs Jānis Staris.

Lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Baltijas un Somijas reģionā “Eesti Gaas” mainīs zīmola nosaukumu uz “Elenger”, ar kādu uzņēmums jau ir pazīstams Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Vācijā.

Uzņēmuma jaunais juridiskais nosaukums būs AS “Elenger Grupp”.

“Mūsu uzņēmums jau sen ir vairāk nekā tikai “Eesti” un “gāze” – mēs esam izauguši par starptautisku enerģētikas uzņēmumu ar daudzveidīgu produktu portfeli. Tagad, metaforiski runājot, mēs darbojamies no Polārā loka līdz Vācijas robežai, un lielākā daļa mūsu ieņēmumu un aktīvu atrodas ārzemēs, t.i. ārpus Igaunijas. Papildus enerģijas pārdošanai mēs paši ražojam saules enerģiju un “zaļo” gāzi, kā arī pārvaldām sadales tīklu infrastruktūru,” saka “Elenger Grupp” vadītājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

“Ar nosaukuma maiņu mēs pielāgojam ārējo veidolu mūsu būtībai. Jaunais nosaukums aptver mūsu paplašināto vērtības piedāvājumu: elektrību un enerģiju, “zaļo” gāzi un LNG – tīru Rietumu izcelsmes dabasgāzi, kuru piegādājam visam reģionam un ar kuru esam kļuvuši par tirgus līderi,” uzsver M.Kāsiks.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 2,4%.

2025.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā šajā grupā bija kafijai (+7,7%), pieaugot cenām maltajai kafijai. Galvenokārt noslēdzoties akcijām, dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,9%), skābais krējums (+4,3%), kartupeļi (+6,2%), milti un citi graudaugi (+2,6%), olīveļļa (+5,1%), svaigas vai atdzesētas zivis (+4,5%), kā arī olas (+1,3%).

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" ir saņēmis Polijas konkurences iestādes apstiprinājumu iegādāties "EWE Group" uzņēmējdarbību Polijā, kas ietver arī dabasgāzes sadales tīklu Rietumpolijā un visas enerģijas pārdošanas biznesa līnijas. Darījuma apjoms ir 120 miljoni eiro, kas ir lielākais zināmais Igaunijas izcelsmes ieguldījums Polijā.

"Elenger ir uz izaugsmi orientēts uzņēmums. Mēs uzskatām Polijas tirgu par nozīmīgu un vēlamies piedāvāt klientiem labākos sadales un enerģijas pārdošanas pakalpojumus. Mūsu pamatprodukts un kompetence ir dabasgāze - ilgtermiņa pieredze sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) jomā un fokuss uz Rietumu izcelsmes dabasgāzes pārdošanu ir nodrošinājuši mums klientu uzticību. Enerģijas portfelim ir jābūt diversificētam un daudzveidīgam; mēs saskatām gāzes lomu gan šodien, gan nākotnē kā partneri atjaunojamai enerģijai," sacīja "Elenger Grupp" valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

Lai pārvaldītu "Elenger Polska", tiks izveidota uzraudzības padome, kuru vadīs Andress Trinks (Andres Trink), kurš iepriekš vadīja vienu no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Baltijas reģionā - "Merko". Kšištofs Noga (Krzysztof Noga) turpinās pildīt valdes priekšsēdētāja pienākumus.