Jaunākais izdevums

Somijas un Baltijas reģiona enerģētikas uzņēmums "Elenger" ceturtdien Nīca atklājis savu pirmo saules elektrostaciju, kuras izveidē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmumā.

Saules elektrostacijas saražoto elektrību piegādās "Elenger" klientiem.

"Elenger" jaunās saules elektrostacijas kopējā platība ir 5,3 hektāri (ha). Gandrīz 7000 saules paneļu parks gadā saražos 4,5 gigavatstundas (GWh).

Saules elektrostacija tapusi sadarbībā ar SIA "OMS", kas ir viens no lielākajiem elektromontāžas darbu veicējiem Kurzemes pusē.

"Elenger" izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka jaunā elektrostacija būs ieguvums uzņēmuma klientiem, kuriem rūp ilgtspēja un kuri vēlas iegādāties "zaļo" elektroenerģiju, vienlaikus sasniedzot lielāku energoefektivitāti.

"Mēs regulāri izvērtējam dažādus virzienus atjaunojamās enerģijas jomā, ko attīstīt tuvāko gadu laikā, un potenciālu saredzam saules un vēja enerģijas, kā arī biometānā ražošanā," pauž Skulte.

Viņš norāda, ka "Elenger" Igaunijā ir veiksmīga pieredze ar saules parkiem un biometāna ražošanas stacijām, un šo pieredzi plānots pielietot, lai Latvijā turpinātu attīstīt "zaļās" enerģijas ražošanu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka strauja atjaunojamās enerģijas jaudu palielināšana ir būtiska komponente izvirzītā mērķa - dubultot Latvijas ekonomikas apjomu līdz 2035.gada - sasniegšanai.

"Svarīgs ir arī drošības faktors - pēc atslēgšanās no Krievijas elektrotīklu BRELL loka nākamā gada sākumā Latvijai ir jābūt gatavai nodrošināt nepārtrauktu enerģijas padevi par saprātīgu cenu. Šī mērķa sasniegšanai palīdz ikviens jauns atjaunojamās enerģijas projekts, tajā skaitā "Elenger" saules elektrostacija Nīcā," akcentē Valainis.

Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka katrs jauns atjaunojamās enerģijas projekts tuvina Latviju enerģētiskai neatkarībai, gan no citu valstu energoresursiem, gan fosilo resursu izmantošanas.

"Elenger" uzsāka saules enerģijas ražošanu 2019.gadā, kad kopā ar partneruzņēmumu Pērnavā atklāja tobrīd lielāko saules parku kompleksu Igaunijā, kas sastāvēja no 13 000 paneļiem ar 4,7 megavatu jaudu. Šobrīd "Elenger" ir uzbūvējis arī vairākus desmitus saules parkus saviem klientiem visā Igaunijā. Papildu saules enerģijas ražošanai "Elenger" darbojas arī atjaunojamās enerģijas jomā - biometāna ražošanā, pārdodot gāzi, kas tiek ražota trīs biometāna rūpnīcās Igaunijā.

SIA "Elenger" apgrozījums 2023.gadā bija 85,2 miljoni eiro, kas ir par 22,4% mazāks nekā 2022.gadā, bet peļņa samazinājās par 25,4% un bija 3,9 miljoni eiro.

Kompānija "Elenger" reģistrēta 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānija pieder Igaunijā reģistrētajai "Eesti gaas". Uzņēmuma galvenie piegādes partneri ir starptautiskās enerģētikas grupas "Vitol" un "Total", kā arī Norvēģijas izcelsmes kompānija "Equinor".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes

Armanda Vilciņa,02.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna ražošanas attīstību Igaunijā lielā mērā ir sekmējusi skaidra valsts politika transporta sektorā, un šim piemēram vajadzētu sekot arī Latvijai, atzīmē Aivars Tihane, AS Gaso valdes loceklis.

Biometāna ražošanā Igaunija ir attīstītākā no Baltijas valstīm, un viņu piemērs skaidri parāda, ka arī Latvijā būtu jādefinē konkrēti mērķi biometāna ražošanas attīstībai, spriež A.Tihane. Dāvis Skulte, SIA Elenger un AS Eesti Gaas valdes loceklis, gan neslēpj: lai arī vēsturiski kaimiņvalstī pieņemti pareizie lēmumi, pašreizējā investīciju vide Igaunijā ir visai neskaidra. Biometāna ražotājiem trūkst skaidra valsts plāna attiecībā uz pieprasījumu pēc biometāna nākotnē, kā arī skaidras motivācijas investēt šīs jomas attīstībā, atzīmē D.Skulte.

Jāsper nākamais solis

Šobrīd būtu jāpanāk, lai tirgus kļūtu aktīvāks un noturīgāks, domā D.Skulte. “Biometāns kā transporta degviela vidē likvidē siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešus – pirmkārt, tiek savākts piensaimniecības nozares radītais metāns, kas citādi nonāktu atmosfērā, un, otrkārt, savāktais metāns aizvieto fosilos kurināmos, kas citādi tiktu izmantoti. Lai saglabātu tirgus noturību, biometāna cenā būtu jāiekļauj būtiskais siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazinājums, un to būtu iespējams panākt, socializējot biometāna izmaksas un nodrošinot cenu minimālo robežvērtību, kā tas tiek darīts šodien, vai arī uzliekot par pienākumu izmantot biometānu transporta nozarē, piemēram, nosakot prasību pašvaldībām nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar transportu, kas izmanto biometānu. Jebkurš risinājums ļautu sasniegt noturīgāku tirgu un priekšrocības, ko sniedz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju samazināšana,” spriež D.Skulte, atzīmējot, ka pašlaik Igaunijā darbojas jau septiņas biometāna ražotnes, no kurām četras ir pieslēgtas gāzes sadales sistēmai.

Komentāri

Pievienot komentāru