Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.

SEP arhitektūras birojs lauksaimnieciskās ražošanas infrastruktūras būvniecībā nāk ar principiāli jaunu, kompleksu piedāvājumu – zemniekiem tiek piedāvāts viss, sākot no priekšizpētes, finansējuma piesaistes stratēģijas izveides un atbalsta tā realizācijā, projektēšanas, tehnoloģisko iekārtu piegādes un beidzot ar būvniecību, Dienas Biznesam atklāja SEP lauksaimniecības projektu direktors Oļegs Mihailovskis.

Kā veiksmīgu piemēru SEP prezentē projektēšanu un būvniecību uzņēmumam Balticovo, kurā radīta gan unikāla tehnoloģija vistu mēslu pārstrādei biogāzē, gan biogāzes attīrīšanas sistēma, iegūstot biometānu, gan tā ievadīšana gāzes tīklā, lai būtu iespējama gāzes ar zaļo sertifikātu pārdošana Eiropas tirgū. SEP šobrīd projektē un vada būvniecības procesu 12 kūtīm vistu turēšanai ārpus sprostiem, novietnes jaunputniem. Mērogam – vienā vistu kūtī mitinās ap 165 000 putnu. Līdzīgi projekti ir Igaunijā un Lietuvā. SEP projektētāji saredz iespēju iegūto pieredzi piemērot visdažādākajās lauksaimnieciskās ražošanas nozarēs, jo īpaši uzsverot biogāzes ražošanas izdevīgumu laukos.

Latvijā degvielas tirgotājs Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau ceturto Neste MY Renewable ChargeTM elektroauto uzlādes staciju Latvijā.

Jaunā lieljaudas uzlādes stacija atrodas Ainažos, Valdemāra ielā. Tajā ir pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz 600 kW, nodrošinot klientiem ātru un ērtu uzlādi. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge uzlādes stacijās, arī šeit tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, piedāvājot ilgtspējīgāku risinājumu.

“Ar Neste MY Renewable Charge™ stacijas atklāšanu Ainažos mēs ne tikai turpinām paplašināt ilgtspējīgas mobilitātes infrastruktūru Latvijā, bet arī stiprinām ērtas un ātras elektroauto uzlādes iespējas vienā no nozīmīgākajiem tranzītpunktiem uz Igauniju un tālāk – pa Via Baltica maršrutu. Tāpat kā citās Neste MY Renewable Charge™ stacijās, arī Ainažos tiek izmantota tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta elektroenerģija, kas ļauj samazināt transporta nozares ietekmi uz vidi un virzīties uz ilgtspējīgāku mobilitāti,” norāda SIA Neste Latvija valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Mūsdienīga ekonomika balstās zināšanās un tehnoloģijās, kā arī ar to saistītā plaša mēroga elektrifikācijā.

Ne velti pamatjautājums, ko uzdod lielu datu centru vai industriālo kompleksu investori ir: “Cik pie Jums maksā elektroenerģija?”. Lai Latvija ekonomiski attīstītos, ir strauji jāpāriet uz lētas un ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu, kur atjaunīgās enerģijas uzņēmumiem ir būtiska loma, tostarp, nodrošinot atbalstu gan vides mērķu, gan enerģētiskās neatkarības sasniegšanā. Patlaban likumdevēju dienaskārtībā ir enerģētikas pamatdokuments – Elektroenerģijas tirgus likums (ETL), kurā tiek iestrādāti vērtīgi un nozari sakārtojoši punkti. Tomēr diemžēl virzītie grozījumi nozares sasāpējušās problēmas risinās tikai daļēji, turklāt atsevišķi plānotie likuma panti radīs jaunus riskus, kas var negatīvi atspoguļoties gan Latvijas konkurētspējā, gan elektroenerģijas cenā un iedzīvotāju maciņos.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” projekta “Domesnes rezidence” ietvaros ekspluatācijā nodevis dzīvojamo ēku, kas nepieciešamo enerģiju nama uzturēšanai iegūst, izmantojot arī sauli.

Jaunās ēkas būvniecībā Āgenskalnā attīstītājs ieguldījis 2,6 miljonus eiro, izbūvējot dzīvokļus ar kopējo platību 1690 kvadrātmetri (m2). Katrs dzīvoklis aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kā arī zemgrīdas apkuri, kas ļauj siltumu dzīvoklī izplatīt vienmērīgi, neradot putekļus.

Pēdējos gados sevišķi pieprasīti ir tie nekustamie īpašumi, kas atbilst energoefektivtātes standartiem un ilgtermiņā ļauj samazināt kopējās komunālo pakalpojumu izmaksas, norāda “TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš. “To apliecina arī fakts, ka šobrīd teju visi īpašumi “Domesnes rezidences” projekta ietvaros jau izpārdoti. Pašlaik pircējiem iegādei pieejami vien trīs dzīvokļi, tajā skaitā teju 145 m2 plašs “Penthouse” tipa dzīvoklis ar 50m2 lielu terasi. Papildus tam jāpiebilst, ka katrs dzīvoklis ir aprīkots ar rekuperācijas iekārtām, kas nodrošina telpās mūsdienīgu ventilācijas sistēmu un vienmērīgu gaisa apmaiņu, kā arī nerada enerģijas zudumus neatkarīgi no valdošās temperatūras. Katrai telpai ir pieejams arī savs termostats, kas ļauj individuāli iestatīt vēlamo temperatūru konkrētajā istabā,” stāsta V.Siliņš.

Baltijas un Somijas reģiona privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” paplašina savu atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un atklāj jaunu saules elektrostaciju Olaines novadā. Projekta kopējais investīciju apjoms sasniedz 2,4 miljonus eiro.

Jaunās elektrostacijas kopējā jauda ir 4,9 MWp un gadā plānots saražot 5,3 GWh (gigavatstundas) atjaunojamās elektroenerģijas. Plašais, no 7056 paneļiem sastāvošais saules parks izvietots 9 hektāru platībā un nodrošinās videi draudzīgu elektroenerģiju aptuveni 2500 mājsaimniecībām. Jaunā elektrostacija ir jau pieslēgta “Sadales tīklam”.

“Saules elektrostacija Olainē ir vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz mūsu mērķi – stiprināt atjaunojamās enerģijas portfeli Latvijā un Baltijas reģionā. Augošais pieprasījums pēc ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem mudina mūs turpināt ieguldīt šāda veida projektos, un šī elektrostacija ir apliecinājums tam, ka zaļā enerģija kļūst arvien pieejamāka arī mūsu klientiem, proti saražotā zaļā elektroenerģija tiks arī novirzīta “Elenger” klientu elektroapgādes nodrošināšanai,” uzsver SIA “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Atbilstoši stratēģiskajiem mērķiem, Latvenergo ar Elektrum zīmolu turpina paplašināt atjaunīgās enerģijas ražošanu Baltijā.

Klaipēdas reģionā, Lietuvā, darbību sākuši trīs “Elektrum Lietuva” saules parki ar gandrīz 180 MW kopējo jaudu. Tādējādi Latvenergo jaunu AER ražošanas portfelis Baltijas valstīs šobrīd sasniedz 374 MW.

Latvenergo meitassabiedrība “Elektrum Lietuva” Klaipēdas rajonā atklājusi trīs jaunus saules parkus ar kopējo jaudu 176 megavati (MW). Tie izvietoti vairāk nekā 360 hektāru platībā un spēs nodrošināt elektroenerģiju vairāk nekā 100 000 mājsaimniecību gadā. Plānotais gada elektroenerģijas izstrādes apjoms sasniegs 200 000 MWh.

Saules enerģija ir viens no visstraujāk augošajiem atjaunīgās enerģijas avotiem Eiropā. Latvenergo jaunās AER jaudas palīdz mazināt atkarību no fosilajiem resursiem Baltijas mērogā, stiprina Latvijas uzņēmuma pozīcijas starptautiskā tirgū, veicina klimata mērķu sasniegšanu un ir garantija ilgtermiņā zemākām elektroenerģijas cenām. Kā to apliecina dati, katrs +1% atjaunīgās enerģijas īpatsvarā samazina vairumtirdzniecības elektroenerģijas cenu vidēji par 0,6%.

Enerģētikas uzņēmums Somijas un Baltijas reģionā “Elenger” pieņēmis lēmumu uzstādīt elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS). Investīciju apjoms sasniegs nepilnus divus miljonus eiro un bateriju sistēma tiks uzstādīta saules parkā Nīcā, netālu no Liepājas, kuru “Elenger” atklāja šogad jūnijā.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās kopējo jaudu 4 megavatus (MW) un 8 megavatstundu (MWh) ietilpību. Ar šādu enerģijas apjomu viens elektroauto spētu veikt 50 000 kilometru garu distanci vai 1 500 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta nepieciešamā elektroenerģija.

“Mūsu mērķis ir dažādot savu enerģijas portfeli, kas ietver arī attīstīt atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu. Šogad vasarā spērām būtisku soli šī mērķa īstenošanā, atklājot savu pirmo saules elektrostaciju Latvijā, kas veiksmīgi nodrošina elektroenerģijas apjomu, kādu patērē ap tūkstotis mājsaimniecību. Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma ļaus “Elenger” vēl veiksmīgāk iekļauties elektroenerģijas tirgū, optimizējot saules elektrostacijas darbu atbilstoši “Nord Pool” biržas cenai, kā arī nodrošinās savu ieguldījumu jaunajā balansēšanas jaudu tirgū, kas sniedz optimālas balansēšanas izmaksas visiem elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Proti, bateriju sistēmas palīdzēs samazināt eletroenerģijas cenas Latvijā, jo tiks uzlādētas saulainā laikā, kad saražotās elektrības apjoms ir lielāks par pieprasījumu, savukārt izlādētas vakaros,” stāsta “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Vienā no perspektīvākajām industriālajām teritorijām Rīgas tuvumā, NORDO noliktavu kompleksā Dreiliņos uzsākti plaši rekonstrukcijas darbi. Projekta ietvaros paredzēta 30 000 m² noliktavu platību pārbūve un modernizācija, ieguldot vairāk nekā 8 miljonus eiro, lai radītu vidi, kas apvieno augstākās tehniskās prasības, ekonomisku efektivitāti un stratēģisku atrašanās vietu. Šobrīd pabeigts ēkas rekonstrukcijas tehniskais projekts, saņemta būvatļauja un noslēgumam tuvojas līguma noslēgšana ar ēkas būvnieku, būvniecības darbus plānots uzsākt vasaras sākumā.

Pēc rekonstrukcijas ēka kļūs par modernu A klases energoefektivitātes noliktavu, kas pilnībā atbildīs jaunbūvēto industriālo telpu standartiem. Jaunas inženiersistēmas, mūsdienīga fasāde un atjaunots jumta segums nodrošinās gan zemas ekspluatācijas izmaksas, gan ilgtspējīgu infrastruktūru nākotnei.

Viena no tehniski nozīmīgākajām priekšrocībām būs pastiprinātā konstrukciju nestspēja, kas ļauj nomniekiem uzstādīt telferus. Šāda iespēja būtiski atvieglo smagkravu pārvietošanu un racionalizē ražošanas posmus, īpaši tajos procesos, kur nepieciešama efektīva iekšējā loģistika. Tirgū, kur mūsdienu noliktavu risinājumi reti paredz šādu funkcionalitāti, šī īpašība padara projektu par stratēģiski izdevīgu izvēli uzņēmumiem ar specifiskām tehnoloģiskām vajadzībām.

Atjaunīgās enerģijas ražošanai ir daudz zināmu un plaši apspriestu ieguvumu – no klimata pārmaiņu novēršanas līdz Latvijas enerģētiskai neatkarības stiprināšanai un eksporta potenciālam.

Taču ir vēl kāda priekšrocība, par kuru nav zināms pietiekami daudz. Proti, ražotājiem “zaļās enerģijas” izmantošana var dot iespēju pārdot un eksportēt vairāk, vai pārdot par labāku cenu. Un svarīgi, ka tam nav vajadzīgs pašiem savs saules vai vēja parks. Turklāt uzņēmumi, kas var apliecināt ilgtspējīgu principu ievērošanu savā darbībā, saņem arvien vairāk dažādu priekšrocību, piemēram, bankas jau šobrīd piedāvā labākus finansēšanas nosacījumus uzņēmumu attīstībai.

Zaļās enerģijas sertifikāti ļauj jebkuram uzņēmumam vai institūcijai pierādīt, ka visa elektroenerģija, ko tas izmanto ikdienā, ir ražota ilgtspējīgi no atjaunīgiem enerģijas resursiem. Savukārt ilgtspējīgi ražotas enerģijas izmantošana uzņēmuma darbībā var būt kā svarīgs mārketinga un komunikācijas aspekts ne tikai Latvijā, bet arī eksporta tirgos, kur patērētāji pievērš pastiprinātu uzmanību ilgtspējas jautājumiem.

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi detalizētu 2023. gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu. Tāpat publicēts arī 2022. – 2024. gada IKP precizētais novērtējums. Šobrīd daudziem ir ļauts atviegloti uzelpot, jo skaitliskās izmaiņas ir nebūtiskas.

Revīzijas tiek veiktas visās Eiropas Savienības dalībvalstīs un saskaņā ar Eiropas harmonizēto revīziju politiku. IKP precizētie novērtējumi līdz 2022. gadam iepriekš viesa pamatīgas skaitliskas izmaiņas. IKP datu revīzijas tiek veiktas, lai uzlabotu IKP datu kvalitāti, atjaunojot vai ieviešot aprēķinos jaunus, detalizētākus datu avotus, kā arī novērstu iepriekš pielietotās metodoloģijas trūkumus.

Kā un kāpēc?

Detalizēti uzņēmumu gada pārskata dati IKP aprēķinam tiek nodrošināti termiņā 16 mēnešus pēc pārskata gada beigām, un tad tiek uzsākts gada IKP aprēķins, kura rezultāts tiek publicēts 21 mēnesi pēc pārskata gada beigām. Kārtējās revīzijas ietvaros revīzijas politika pieļauj, ka IKP dati var tikt revidēti par pēdējiem 45 mēnešiem pēc pārskata gada beigām, tāpēc tika pārskatīti arī 2022. gada novērtējumi, papildus iekļaujot precizētus datus no Valsts ieņēmumu dienesta un Aizsardzības ministrijas, pārskatot iepriekš saņemto datu kvalitāti, kā arī novēršot neprecizitātes iepriekšējos novērtējumos.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Puse Latvijas uzņēmumu nespēj sagatavot un nosūtīt e-rēķinus – 20% uzņēmumu norādījuši, ka ir apzinājuši iespējas, e-rēķinu ieviešana ir procesā, liecina jaunākā “ZZ Dats” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptauja.

Paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra mašīnlasāmi e-rēķini būs obligāti jāizmanto norēķinos arī starp Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ne tikai valsts, pašvaldību iestādēm.

Vismazāk e-rēķinu apritei ir gatavi Pierīgas uzņēmumi – 43% un mikrouzņēmumi – 46%. Savukārt 30% sacījuši, ka nav vēl gatavi e-rēķinu apritei ar piebildi, jo vēl ir laiks, nav par to domājuši vai trūkst zināšanu.

Vismazāk gatavi mašīnlasāma e-rēķina formāta izmantošanai ir uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma ir ražošana, kā arī vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts (45%), izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (44%), operācijas ar nekustamo īpašumu (42%), finanšu un apdrošināšanas darbības (41%), apstrādes rūpniecība (39%), transports un uzglabāšana (38%), elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (25%).

"Latvenergo" koncerna kopējās investīcijas šogad varētu sasniegt 900 miljonus eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" par "Latvenergo" dalību konferencē ASV.

"Latvenergo" šobrīd būtiski palielina savu atjaunīgo energoresursu (AER) portfeli un izvērš daudzveidīgāku uzņēmējdarbību. Lai sasniegtu "Latvenergo" koncerna stratēģiskos attīstības mērķus, 2024. gadā veiktas investīcijas 530 miljonu eiro apmērā, savukārt 2025. gadā tās varētu sasniegt 900 miljonus eiro. Šobrīd Baltijā tiek īstenoti AER projekti aptuveni 1200 megavatu (MW) apjomā, turpinot jaudu attīstību arī pēc 2030. gada līdz pat 2300 MW. Ja "Latvenergo" koncerna attīstības plāni tiks īstenoti pilnā apjomā, kopējās investīcijas 10 gadu laikā varētu sasniegt līdz pieciem miljardiem eiro.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns piedalās Latvijas valdības un uzņēmēju delegācijas vizītē ASV. Latvijas uzņēmēju delegācija kopā ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) piedalās aizsardzības industrijas izstādē "AUSA Annual Meeting & Exposition", kā arī Latvijas-Amerikas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) konferencē "Spotlight Latvia".

Pieaugot pieprasījumam pēc pasākumiem, kas vērsti uz klimata pārmaiņu mazināšanu, Austrumāfrikas transporta nozare ir nonākusi pārmaiņu priekšā. Reģionā, kurā motocikli ir būtiska ikdienas sastāvdaļa, Eleving Group ir uzņēmusies vienu no vadošajām lomām, lai veicinātu pāreju uz zaļo mobilitāti, kas samazina vides piesārņojumu, rada nepārprotamus finansiālus ieguvumus motobraucējiem un arī stiprina vietējo ekonomiku.

Videi draudzīgāks veids, kā nodrošināt ekonomisko izaugsmi

Kenijā un Ugandā, kas ir Eleving Group Austrumāfrikas tirgi un kur motocikls ir nozīmīgs pārvietošanās un ienākumu gūšanas līdzeklis, ko primāri izmanto pašnodarbinātie un mazie uzņēmēji taksometru un piegādes jomā, esam nodrošinājuši finansējumu jau aptuveni 2000 elektriskajiem motocikliem ar vidējo aizdevuma apmēru aptuveni 1000 eiro.

Tā ir videi krietni draudzīgāka alternatīva, kas turklāt kļūst par arvien pieprasītāku un populārāku izvēli vietējo motobraucēju vidū. Kopš produkta ieviešanas 2022. gadā mūsu klienti ir nobraukuši jau vairāk nekā 10 miljonus kilometru, izmantojot tīru elektroenerģiju un tādējādi ietaupot CO₂ emisijas par vairāk nekā 300 tonnām. Tas ir apjoms, ko cilvēki būtu radījuši, pārvietojoties ar tradicionālajiem iekšdedzes motocikliem.

Gandrīz katrs informatīvais materiāls par drošību izceļ iedzīvotāju individuālo atbildību par savu gatavību krīzes situācijām, piemēram, sagatavot un uzturēt pirmās nepieciešamības krājumus vai nokomplektēt 72 stundu ārkārtas gadījumu somu.

Tam visam ir sava loģika, jo Latvijai, tāpat kā citām visaptverošās aizsardzības valstīm, valsts noturības un aizsardzības pasākumos ir jāiesaista visa sabiedrība. Praksē iedzīvotājiem vajadzētu būt gataviem pašu spēkiem izdzīvot krīzē 72 stundas vai pat septiņas līdz desmit dienas, līdz atnāk palīdzība. Pastāvot šādām noteiktām prasībām iedzīvotājiem, rodas jautājums: vai līdzīgas prasības ir arī uzņēmējiem un iestādēm?

Vai uzņēmumi krīzē spētu turpināt darboties trīs līdz septiņas dienas tieša valsts apdraudējuma gadījumā – izdzīvot 72 stundas pašu spēkiem? Daļa no organizācijām, vispirms jau kritiskās infrastruktūras dalībnieki, noteikti spētu turpināt darboties arī krīzē, jo no kritiskās infrastruktūras organizācijām tiek prasīts izstrādāt darbības nepārtrauktības plānus rīcībai krīzes situācijās. Šai Ziemeļvalstīm raksturīgajai krīzes vadības pieejai fokusā ir kritisko funkciju nodrošināšana ar plānošanas pieņēmumu, ka tad, ja tiks nodrošināti kritiskie pakalpojumi (elektroenerģija, sakari un internets, ūdens piegāde u.tml.), privātais sektors spēs adaptēties un nodrošināt darbu arī krīzē. Līdzīgi tas notika COVID–19 laikā vai šobrīd – Ukrainā, kara laikā. Cits jautājums, vai gatavības un darbības nepārtrauktības prasības, tostarp cik dienas būtu jāspēj darboties pašu spēkiem, ir vienādas vai vismaz sinhronizētas starp visiem kritiskās infrastruktūras objektiem? Vai līdzvērtīgas 72 stundu gatavības prasības ir arī minēto kritiskās infrastruktūras objektu apakšuzņēmējiem un partneriem, no kuriem tieši atkarīgs kritiskās infrastruktūras darbs?

Saruna ar elektrovairumtirdzniecības nozares flagmani Latvijā “Baltijas Elektro Sabiedrība” valdes priekšsēdētāju Oļegu Kolomijcevu, kurā noskaidrojam, kādas ir jaunākās tendences elektromateriālu tirgū, vai būvniecība kļūs lētāka vai dārgāka, kā jaunās tehnoloģijas sadzīvo ar mākslīgo intelektu.

Kā vērtējat nekustamā īpašuma tirgus attīstību Latvijā? Kā tas varētu attīstīties?

Nekustamā īpašuma tirgus turpina pakāpenisku attīstību gandrīz visos segmentos. Šobrīd redzam mērenu izaugsmi ar projektu skaita pieaugumu. Lielākais pieprasījums ir pēc jauniem un kvalitatīviem projektiem Rīgā un Pierīgā, kā arī turpina izaugsmi premium segments ar moderniem dzīvokļiem un privātmājām ar augstu energoefektivitāti. Pieaugošās būvniecības izmaksas un ierobežots jauno projektu piedāvājums veicina salīdzinoši augstu cenu līmeni.

Bet tirgus attīstība viennozīmīgi iet roku rokā ar banku kreditēšanas politiku. Vēl nesen redzējām, kad Euribor likmes bija būtiski pieaugušas, tas sadārdzināja kredītu un interese samazinājās. Tiklīdz situācija ar Euribor likmēm stabilizējās, jauno projektu tirgus atkal aktivizējās. Banku piesardzīgā kreditēšanas politika reģionos ietekmē arī jaunu projektu īstenošanu. Lielajās pilsētās kā Valmiera, Liepāja, Jelgava, Cēsis un citviet ar attīstītu rūpniecību un pieprasījumu pēc augsti kvalificētām darbiniekiem, saglabājas nepieciešamība pēc jauniem mājokļiem. Ja Rīgā to risina ar jaunajiem projektiem, tad reģionos jāiesaistās pašvaldībām, īstenojot zemo cenu īres namu projektus. Valmieras pašvaldība tikko nodeva ekspluatācijā pirmo projektu.

Pilna servisa nekustamo īpašumu attīstīšanas, būvniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmums HAGBERG saņem nepilnu viena miljons eiro aizdevumu no Swedbank elektroauto iegādei.

Projektā paredzēta arī jauna elektroauto uzlādes staciju izbūve, ievērojami paplašinot uzņēmuma energoefektīvo infrastruktūru. Projekta kopējās izmaksas ir 1,18 miljoni eiro, uzņēmumam saņemot Attīstības finanšu institūcijas ALTUM atbalstu 171 tūkstoša eiro apjomā no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas uzņēmumu energoefektivitātei līdzekļiem.

Autotransports ir viens no HAGBERG galvenajiem darba resursiem, lai nodrošinātu pakalpojumus klientu objektos visā Latvijā. Īstenojot plānveidīgu autotransporta nomaiņu uz elektroautomašīnām, uzņēmums ievērojami optimizē saimnieciskās darbības izmaksas un samazina CO2 emisijas. Nepieciešamā elektroenerģija tiks ražota no atjaunojamajiem resursiem – 366 saules paneļiem, ar ko HAGBERG jau ir aprīkojis uzņēmuma administratīvās ēkas, nodrošinot kopējo jaudu 152kW. Ar Eiropas Savienības atbalstu uzstādītie saules paneļi HAGBERG infrastruktūrā nodrošinās pietiekami daudz elektroenerģijas, lai veiktu 31 projektā iegādāto elektroauto uzlādi.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Šī gada maijā Magdelēnas kvartāla attīstītājs “Vastint Latvia” pabeidzis otrās kārtas būvniecību, un ēkas veiksmīgi nodotas ekspluatācijā.

Otrās kārtas būvniecības ietvaros ir uzbūvētas divas biroju ēkas Antonijas ielā 17 un Antonijas ielā 21 ar 10 000 m2 lielām A klases biroju telpām un 1200 m² komerctelpām.

Magdelēnas kvartāls šobrīd ir vienīgais jaunais projekts Rīgas klusajā centrā, kur tiek piedāvātas augstākās klases un augstākās energoefektivitātes biroju telpas. Ēkā Antonijas ielā 17 visas pieejamās biroja platības turpmāk nomās IT uzņēmums “Atea Global Services”.

Bez biroja telpām ēkā vēl pieejamas 213 m2 lielas komerctelpas. Savukārt otrajā ēkā, Antonijas 21, 550 m2 atvēlēti restorāniem, drīzumā tiks atvērts Rimi Mini veikals, un Vastint Latvia sagaida tikpat lielu interesi arī par atlikušiem biroju stāviem, kas vēl nav rezervēti.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.