Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu bija 1685 eiro, kas ir par 9,7% jeb 149 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gadā pieaugusi par 8,7%, sasniedzot 1666 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies straujāk - par 12,2%, sasniedzot 1742 eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka lielākā ietekme uz bruto darba samaksas pieaugumu sabiedriskajā sektorā bija izglītības nozarei, kur ir trešdaļa no visām darbavietām sabiedriskajā sektorā, un atalgojuma gada pieaugums bija 18,5%.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pagājušajā gadā bija 1689 eiro, kas ir pieaugums par 12,4% salīdzinājumā ar 2023.gadu.

2025.gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2024.gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 137 eiro jeb 8,2%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,69 eiro jeb par 11,2%. Nedaudz straujāks algu kāpums bijis privātajā sektorā.

2025.gada 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9%, bet stundas samaksa palielinājās par 9,4%.

2025.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu mēneša vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu valstī pieauga par 8,2%, bet salīdzinot ar 2024.gadu - par 5,8%.

Vidējā neto darba samaksa bija 1 342 eiro jeb 74,2% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,6%.

Šajā gadā vidējā gada inflācija būs augstāka par 2024.gadā vēroto - aptuveni 2% robežās, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus būtiska ietekme uz cenu izmaiņām arī turpmāk būs cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024.gada decembrī, salīdzinot ar 2024.gada novembri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%, kas bija straujākais cenu kāpums decembra mēnesī pēdējo trīs gadu laikā.

Precēm vidējais cenu līmenis nemainījās, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai, pakalpojumiem un degvielai, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem un ar mājokli saistītiem energoresursiem.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

2025.gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem, pārrēķinot pilnā slodzē).

Gada laikā mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 134 eiro jeb 8,3%. Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,60 eiro jeb par 8,9%. Straujākais algu kāpums bijis privātā sektorā.

2025.gada 1. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024.gada 4. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,7%, bet stundas samaksa samazinājās par 2,4%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 305 eiro jeb 74,3% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,6%, apsteidzot gan patēriņa cenu, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 7,0%.

Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, un, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 132 eiro jeb 7,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 12,12 eiro jeb par 4,6%.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2025. gada otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,5%, bet stundas samaksa samazinājās par 4,5%. Stundas samaksas kritumu vienlaikus ar mēneša vidējās bruto algas pieaugumu visbiežāk nosaka tas, ka nostrādāto stundu skaits ceturksnī pieaug straujāk nekā kopējais darba samaksas fonds, jo trešajā ceturksnī bija par septiņām darba dienām vairāk nekā otrajā ceturksnī.

Vidējā neto darba samaksa bija 1361 eiro jeb 74,1% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,5%, apsteidzot gan patēriņa, gan atalgojuma pirms nodokļu nomaksas (bruto) kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 6,3%.

Lielākajā daļā Spānijā un Portugāles otrdien atjaunota elektroapgāde, kas tika pārtraukta pirmdienas pēcpusdienā, iesprostojot pasažierus vilcienos un liftos un atstājot cilvēkus bez telefonsakariem un interneta.

Otrdienas rītā elektroapgāde atjaunota 99% kontinentālās Spānijas teritorijas, savukārt Portugālē elektrību atkal saņem aptuveni 6,2 miljoni mājsaimniecību no 6,5 miljoniem, paziņoja abu valstu sadales tīklu operatori.

Elektroapgādes pārtraukuma cēlonis vēl nav noskaidrots, bet ir izplatījušās baumas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.

Portugāles premjerministrs Luīšs Montenēgru paziņoja, ka cēlonis, iespējams, ir Spānijā. Sančess sacīja, ka tiek analizēti visi potenciālie cēloņi, un brīdināja sabiedrību neizteikt pieņēmumus, riskējot ar dezinformāciju.

Elektroapgādes pārtraukuma dēļ bija paralizēta vilcienu un lidmašīnu satiksme, tirdzniecība veikalos un bankomātu darbība.

Spāniju un Portugāli pirmdien skāris vērienīgs elektrības padeves pārrāvums.

Spānijas elektropārvades tīklu uzņēmums "Red Electrica" norāda, ka elektrības padeves pārrāvums ietekmējis Pireneju pussalu.

Spānijas telekanāls RTVE ziņo, ka elektrības padeves pārrāvums vairākos valsts reģionos konstatēts plkst.12.30 (plkst.13.30 pēc Latvijas laika), kura dēļ elektrība pazudusi Spānijas parlamentā Madridē un metro stacijās visā valstī.

Tāpat par elektrības padeves pārrāvumu ziņo iedzīvotāji Barselonā un tās apkārtnē.

Spānijas dzelzceļa infrastruktūras kompānija "Adif" vēstī, ka elektroapgādes pārrāvuma dēļ apturēta vilcienu satiksme visā valstī un slēgta Madrides lidosta.

Spānijas telekanālos pārraidītajos sižetos redzams, kā cilvēki pamet metro stacijas Madridē, kā arī redzamas tukšas stacijas ar apstādinātiem vilcieniem Barselonā.

Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenās oktobrī bija vērojams lielākais cenu palielinājums šogad - mēneša laikā cena vidēji palielinājās par 1%, bet kopš gada sākuma sērijveida dzīvokļu cenas augušas par 2,7%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā tirgus pārskatā.

2025. gada oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena sasniedza 874 eiro par kvadrātmetru. Vienlaikus šogad oktobrī sērijveida dzīvokļu vidējā cena bija par vidēji 46% zemāka nekā 2007. gada 1. jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Sērijveida dzīvokļu vidējās cenas pieaugumu ietekmēja būtiskais piedāvājuma kritums.

Atsevišķos mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenu pieaugums šogad veido 5-6%.

Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas palielinājās par 0,8-5,9%. Lielākās dzīvokļu cenu izmaiņas tika novērotas Juglā, kur tās šogad palielinājušās par gandrīz 6%. Arī Imantā un Ķengaragā šogad sērijveida dzīvokļu cenas palielinājušās par vairāk nekā 5%. Savukārt pārējos Rīgas mikrorajonos cenu izmaiņas šogad lielākoties nepārsniedz 3%. Vismazākās dzīvokļu cenu izmaiņas bija vērojamas dārgākajā mikrorajonā - Teikā.

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 2,2%.

2025.gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,5 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 1,9%.

2025.gada martā, salīdzinot ar 2025.gada februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Elektroenerģijas vidējā tirgus cena pagājušajā nedēļā Latvijā palielinājās divkārt un sasniedza 149,49 eiro par megavatstundu (MWh), informēja AS "Latvenergo".

Lietuvā elektroenerģijas vidējā cena pieauga 2,1 reizi un tāpat kā Latvijā bija 149,49 eiro par MWh, bet Igaunijā elektroenerģijas vidējā cena bija 147,07 eiro par MWh, kas ir divkāršs pieaugums.

"Nord Pool" sistēmas cena palielinājās līdz 103,26 eiro par MWh, kas ir par 63% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Aizvadītajā nedēļā, gaisa temperatūrai turpinot samazināties, elektroenerģijas patēriņš Ziemeļvalstu reģionā un Baltijas valstīs sasniedza augstāko rādītāju pēdējo gadu laikā. Augsta patēriņa un zemākas vēja elektrostaciju izstrādes ietekmē elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas būtiski pieauga.

Augstais cenu līmenis veidojās visā reģionā augsta pieprasījuma dēļ un atsevišķās nedēļas dienās ierobežoja eksporta iespējas, tostarp Somijā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

Latvijā 95.markas benzīna vidējā cena pagājušajā nedēļā samazinājās par 2,8%, bet dīzeļdegvielas vidējā cena saruka par 3,8%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati.

Šonedēļ publiskotā EK informācija liecina, ka Latvijā litrs 95.markas benzīna nedēļā no 28.aprīļa līdz 5.maijam maksāja vidēji 1,502 eiro. Nedēļu iepriekš 95.markas benzīna vidējā cena bija 1,546 eiro par litru, bet vēl pirms nedēļas 1,53 eiro par litru.

Dīzeļdegvielas vidējā cena pagājušajā nedēļā Latvijā bija 1,428 eiro par litru. Nedēļu iepriekš vidējā dīzeļdegvielas cena bija 1,484 eiro par litru, bet vēl nedēļu iepriekš - 1,453 eiro par litru.

Jau vēstīts, ka 95.markas benzīna vidējās cenas rekords Latvijā tika sasniegts 2022.gadā nedēļā no 14. līdz 20.jūnijam, kad 95.markas benzīna vidējā cena bija 2,104 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas vidējās cenas rekords tika sasniegts nedēļā no 21. līdz 27.jūnijam - 2,108 eiro par litru.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Saskaņā ar AAS “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) datiem šogad lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība par īpašumam nodarītiem bojājumiem, kas radušies ar elektrību saistītu risku ietekmē, sasniedza gandrīz 50 000 eiro.

Atlīdzība izmaksāta par ugunsgrēku privātmājā, kas izcēlies nolietotas elektroinstalācijas dēļ. BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče uzsver, ka šogad aizsvilšanās īpašumos elektrības dēļ visbiežāk novērotas elektropadeves traucējumu, nolietotas vai bojātas elektroinstalācijas, kā arī pārslogotu pagarinātāju rezultātā.

Pēkšņi elektropadeves traucējumi vai pat plānoti elektropiegādes atslēgumi ir vieni no biežākajiem ar elektrību saistītajiem riskiem, kas var izraisīt ugunsnelaimi – tie ietekmē ne tikai vadus, radot īssavienojumus, bet arī elektroierīces, kas var pārstāt darboties vai aizdegties.

Piemēram, šogad pēc rutinēta elektropiegādes atslēguma radušies neatgriezeniski bojājumi kādas ēkas siltumsūkņa kompresoram, par ko BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzību vairāk nekā 5000 eiro vērtībā. Kopumā elektrotīklu bojājumu, elektrības pārrāvumu un sadales skapjos īssavienojumos nodegušu vadu rezultātā iedzīvotājiem tikušas bojātas arī apkures iekārtas, signalizācijas un apgaismojuma sistēmas, kā arī sadzīves tehnika, televizori, datori, interneta rūteri, video spēļu ierīces u.c. elektroierīces. Šādos gadījumos atlīdzības apjoms sasniedzis vismaz 1000 eiro.

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc pirmdien pieredzētā krituma, kuru bija izraisījusi Ķīnas mākslīgā intelekta jaunuzņēmuma "DeepSeek" lēti izstrādāta sarunbota R1 parādīšanās. Arī Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā pirmdien kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

Otrdien "Nvidia" akcijas cena pieauga 8,9%, tomēr tā vēl arvien ir ievērojami zemāka nekā pagājušajā nedēļā.

Visi trīs svarīgākie Volstrītas indeksi otrdien palielinājās. Indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,0%, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kas daļēji kompensēja pirmdienas kritumu.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus par procentlikmēm šonedēļ.

Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu, sākoties rudens sezonai, bija apģērbam un apaviem, savukārt cenas samazinājās ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pasažieru aviopārvadājumiem un degvielai.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada septembrī, salīdzinot ar 2025.gada augustu, bija apģērbam un apaviem (+0,2 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), izglītības grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un mājokļu iekārtai (-0,1 procentpunkts).

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga, tirgiem izvērtējot ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumus, kas mazināja saspīlējumu starp ASV un Eiropu saistībā ar viņa plāniem iegūt Grenlandi.

Pēc akciju cenu krišanās otrdien, ko izraisīja Trampa draudi Eiropai, akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc Trampa solījuma "nelietot spēku" Grenlandes pārņemšanai.

Tramps tomēr pieprasīja "tūlitējas sarunas" par Grenlandes pāriešanu ASV īpašumā un raksturoja Dāniju kā "nepateicīgu" par atteikšanos atdot Grenlandi.

Akciju cenas Volstrītā stabili pieauga pēc tam, kad Tramps trešdien pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti pavēstīja, ka nolēmis atteikties no nodoma noteikt astoņām Eiropas valstīm jaunus muitas tarifus Grenlandes jautājumā radušos domstarpību dēļ.

ASV dolāra vērtība pret eiro un citām valūtām palielinājās.

Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis pieauga par 3,8%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, piena produktu un sviesta cenu pieaugumam. Pazeminoša ietekme bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ko noteica degvielas cenu kritums.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2025.gada jūnijā, salīdzinot ar 2024.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+1,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,5 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,3 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti).

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, mākslīgā intelekta mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņai neiepriecinot tirgu un ASV prezidentam Donaldam Trampam atkal izsaakoties par muitas tarifu piemērošanu.

"Nvidia" tīrā peļņa pagājušā finanšu gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās februārī, pieaugusi līdz 22,1 miljardam dolāru, salīdzinot ar 12,3 miljardiem dolāru attiecīgajā laika periodā pērn.

Investori tomēr bija cerējuši uz vēl labāku sniegumu, un "Nvidia" akcijas cena kritās par 8,5%.

"Investori ir pieradušie pie "Nvidia" milzu panākumiem. Tā sniegums bija labs, bet tie nebija milzu panākumi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins.

Viņš arī norādīja uz Trampa teikto, ka otrdien stāsies spēkā 25% muitas tarifi precēm no Meksikas un Kanādas.

Bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaitam ASV pagājušajā nedēļā reģistrēts lielāks kāpums par prognozēto, liecināja Nodarbinātības ministrijas apkopotie dati.

Latvijā patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri palielinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2024. gada oktobri - pieauga par 4,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 3,6%.

2025. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, galvenokārt siltumenerģijai. Savukārt cenas samazinājās alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbam un apaviem.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada oktobrī, salīdzinot ar 2025. gada septembri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), kā arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts) un apģērbam un apaviem (-0,04 procentpunkti).

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga pēc tam, kad ASV prezidenta Donalda Trampa samiernieciski izteikumi mazināja bažas par tirdzniecības saspīlējumu starp ASV un Ķīnu.

Galvenie ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, ko veicināja arī "Apple" un citu lielo tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās.

"Apple" akcijas cena kāpa par aptuveni 4% pēc pētnieciskās firmas "Counterpoint" ziņojuma par jaunākā "iPhone" modeļa labu noietu.

Lai gan ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" struktūrvienību "Amazon Web Services" pirmdien skāra darbības traucējumi, "Amazon" akcijas cena pieauga par 1,6%.

Frankfurtes biržas indekss pieauga par 1,8%.

Kāpums bija arī Parīzes biržā, ko veicināja Francijas lukusa preču grupas "Kering" akcijas cenas palielināšanās par 4,8% pēc grupas paziņojuma, ka tā pārdod skaistumkopšanas produktu biznesu Francijas uzņēmumam "L'Oreal".

Latvijā patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri - pieauga par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 4,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 3,7%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2025. gada oktobri, bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,5%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu attiecīgajā grupā mēneša laikā akciju ietekmē bija kafijai (-2,3%), kā arī cena samazinājās svaigiem augļiem (-3%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija arī siers un biezpiens (-2,5%), augļu un dārzeņu sulas (-6,8%), piens (-2,8%), mājputnu gaļa (-1,6%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1%), saldējums (-4%), piena produkti (-1,5%), šokolāde (-1,5%), brokastu pārslas (-6%) un sviests (-2%). Cenas samazinājās arī kartupeļiem (-5,6%) un cūkgaļai (-1%).