Lielākajā daļā Spānijā un Portugāles otrdien atjaunota elektroapgāde, kas tika pārtraukta pirmdienas pēcpusdienā, iesprostojot pasažierus vilcienos un liftos un atstājot cilvēkus bez telefonsakariem un interneta.

Otrdienas rītā elektroapgāde atjaunota 99% kontinentālās Spānijas teritorijas, savukārt Portugālē elektrību atkal saņem aptuveni 6,2 miljoni mājsaimniecību no 6,5 miljoniem, paziņoja abu valstu sadales tīklu operatori.

Elektroapgādes pārtraukuma cēlonis vēl nav noskaidrots, bet ir izplatījušās baumas par iespējamiem kiberuzbrukumiem.

Portugāles premjerministrs Luīšs Montenēgru paziņoja, ka cēlonis, iespējams, ir Spānijā. Sančess sacīja, ka tiek analizēti visi potenciālie cēloņi, un brīdināja sabiedrību neizteikt pieņēmumus, riskējot ar dezinformāciju.

Elektroapgādes pārtraukuma dēļ bija paralizēta vilcienu un lidmašīnu satiksme, tirdzniecība veikalos un bankomātu darbība.

Igaunijas valdība atcēlusi lēmumu piešķirt līdz 2,6 miljardiem eiro atkrastes vēja parku būvniecībai pēc tam, kad Klimata ministrijas sagatavotā informatīvajā ziņojumā tika norādīts, ka valdības amatpersonas izplatīja maldinošu informāciju par ekonomisko ieguvumu, ko radītu investīcijas atkrastes vēja parkos.

Ceturtdien klimata ministre Joko Alendere paziņoja, ka valdība ir pārskatījusi ministrijas datus un nolēmusi atcelt plānoto atbalstu vēja parkiem.

Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR ceturtdien publicēja rakstu, kurā, balstoties uz ERR rīcībā nonākušu Klimata ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu, secināts, ka valdības amatpersonas ir pārspīlējušas milzīgos ekonomiskos ieguvumus un kraso elektrības cenu kritumu, ko radītu 2,6 miljardu eiro ieguldīšana atkrastes vēja parkos.

26.janvārī valdības koalīcijas partiju - Reformu partijas, Sociāldemokrātu partijas un partijas "Igaunija 200" - līderi vienojās, ka Igaunija līdz 2030.gadam atbalstīs sauszemes vēja parku būvniecību ar maksimums 240 miljoniem eiro un līdz 2035.gadam jūras vēja parku attīstību ar summu līdz 2,6 miljardiem eiro. Šis finansējums ļautu izveidot jūras vēja parku ar jaudu aptuveni 500 megavatu, kas saražotu divas teravatstundas elektrības gadā, kā arī 750 megavatu sauszemes vēja parku, kas saražotu papildu divas teravatstundas gadā.

Čīles valdība otrdien izsludinājusi ārkārtas stāvokli un komandanta stundu lielākajā daļā valsts, arī galvaspilsētā Santjago, kad masīva elektroapgādes padeves pārtraukuma rezultātā miljoniem iedzīvotāju bija palikuši bez elektrības.

Komandanta stunda ir spēkā no plkst.22 līdz 6 no Arikas un Parinakotas reģiona ziemeļos līdz Loslagosas reģionam dienvidos, pavēstīja Iekšlietu ministrija.

Savukārt Aizsardzības ministrija norāda, ka drošības garantēšanai ielās izvietoti 3000 karavīru.

Elektrība lielā daļā valsts pazudusi otrdien no plkst.15.16.

Otrdienas vakarā aptuveni 98% mājsaimniecību bija bez elektrības, vēsta laikraksts "La Tercera".

Čīles Nacionālā elektroenerģijas koordinatora valdes priekšsēdētājs Huans Karloss Olmedo paziņoja, ka otrdien līdz plkst.22 bija atjaunoti 25% pakalpojumu un ka līdz rītam šis rādītājs pieaugs līdz 100%, norāda laikraksts.

Saskaņā ar elektrotīkla regulatora datiem elektrības padeves pārtraukumu izraisījis tas, ka augstsprieguma elektrolīnija Norte Čiko reģionā negaidīti atslēgusies no elektrotīkla.

Pēc Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla un pieslēgšanās Eiropas vienotajam tīklam, visticamāk, elektroenerģijas biržas cena vienas dienas ietvaros kļūs svārstīgāka, norādīja energokompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vancāns.

Viņš pauda, ka ietekmi, ko uz elektroenerģijas cenām atstās Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas jeb BRELL elektroenerģijas tīkla, precīzi prognozēt nav iespējams, tomēr, visticamāk, elektroenerģijas biržas cenas dienas ietvaros kļūs svārstīgākas.

Vancāns gan skaidroja, ka atslēgšanās no BRELL ir tikai viens no faktoriem, kas veicinās cenu svārstības elektroenerģijas tirgū, turklāt ne ar to lielāko ietekmi. Piemēram, Somijas un Igaunijas elektroenerģijas savienojuma "Estlink 2" sabotāža un pārrāvums enerģijas cenas ietekmē daudz vairāk, nemaz nerunājot par Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošo izejvielu cenu kāpumu, kas 2022.gadā dramatiski palielināja elektrības cenas, vidējai mēneša cenai biržā pārsniedzot pat 50 centu par kilovatstundu (kWh).

Latvijas zivju produktu ražotājs SIA Syfud 2024. gadu noslēdzis ar 5,2 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums par 44 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmuma mērķis ir 2025. gadā sasniegt desmitkārtīgu apgrozījuma pieaugumu, radot vēl līdz pat 200 jaunām darba vietām un ievērojami palielinot ražošanas apjomus un eksportu.

Syfud strādā ar zīmolu Port Lite un pagājušā gada oktobrī Liepājā atklāja jaunu rūpnīcu, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro.

“Gadu noslēdzām, pabeidzot vienu no lielākajām industriālajām investīcijām Liepājā – izveidojot reģionā modernāko zivju ražošanas rūpnīcu,” stāsta Syfud dibinātājs Sigits Ambrazevičus (Sigitas Ambrazevičius). “Pateicoties jaunajām ražošanas līnijām un modernākām iekārtām, kas tagad darbojas pilnā apjomā, mūsu ražošanas apjomi jau pirmajā 2025. gada mēnesī ir strauji palielinājušies. Esam racionalizējuši visus ražošanas procesus, kas mums ļauj ievērojami kāpināt ražošanas efektivitāti un uzsākt jaunu paātrinātas izaugsmes posmu.”

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Eiropas basketbola čempionāta finālturnīrā Rīgā būs gaidāms liels ārvalstu fanu pieplūdums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš.

Ceturtdien notikušo izlozi Kalniņš vērtēja kā ļoti veiksmīgu - jau iepriekš bija zināms, ka Rīgā spēlēs Igaunija, un tagad noskaidrojies, ka turnīrā Rīgā spēlēs arī basketbola lielvalstis, kurās šis sporta veids ir ļoti iecienīts un fani ir ļoti aktīvi - Serbija, Čehija, Turcija, Portugāle.

Kalniņš sacīja, ka jau iepriekš bija informācija par aptuveni 10 000 Igaunijas līdzjutējiem, kas varētu doties uz Rīgu. Tāpat Kalniņš pozitīvi vērtēja attāluma ziņā tuvu esošās Čehijas ielozēšanu grupā, kas var sekmēt čehu līdzjutēju vēlmi apmeklēt spēles.

Kalniņš arī pauda uzskatu, ka gaidāms arī liels skaits Serbijas, Turcijas un Portugāles līdzjutēju, jo tie labprāt klātienē seko savu komandu cīņām.

Latvijā jau tagad trūkst un pārskatāmā nākotnē vēl vairāk trūks speciālistu specifiskās profesijās - īstermiņā šo var risināt, ātrāk sakārtojot profesiju standartu aprakstus, veicinot speciālistu trenēšanu uzņēmumos un efektīvāk piesaistot ārvalstu profesionāļus, bet ilgtermiņā potenciāli jāmaina valsts pasūtījums augstākajai izglītībai un jāvienkāršo augstskolu programmu akreditācija, secina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētās sadarbnīcas "Zaļā un digitālā pāreja: no izaicinājumiem līdz rīcībai" eksperti.

Kvalificēta darbaspēka pieejamība ir viens no šķēršļiem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Ja saglabāsies esošās augstākās izglītības struktūra, lielākais darbaspēka trūkums būs sagaidāms speciālistu vidū ar izglītību inženierzinātnēs, dabaszinātnēs un IKT (STEM) jomās, liecina Ekonomikas ministrijas ziņojums.

Latvijā jau tagad trūkst speciālistu jaunu tehnoloģiju ieviešanā un apguvē enerģētikas nozarē. Piemēram, speciālisti ir nepieciešami visos vēja parku īstenošanas posmos, tai skaitā to ekspluatācijā. Attīstītāji bieži saskaras ar vides ekspertu - ornitologu, zoologu un biotopu pētnieku - trūkumu. Tāpat trūkst ilgtspējas speciālistu, pēc kuriem pieprasījums palielinājies līdz ar nefinanšu ziņošanas prasību iestāšanos.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Arodbiedrība vēstī ka Vācijas lielākajā - Frankfurtes - lidostā virszemes apkalpošanas darbinieki, sākot no pirmdienas pusnakts (no svētdienas plkst.23.00 pēc Latvijas laika), rīkos 24 stundu streiku, kuram varētu pievienoties arī liela daļa citu lidostā strādājošo, uz kuriem attiecas sabiedriskā sektora darbinieku darba koplīgumi.

Saistībā ar pieteiktajiem streikiem vairākās Vācijas lidostās pirmdien, 10.martā, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" atcēlusi lidojumus Rīga-Frankfurte-Rīga, bet Vācijas aviokompānija "Lufthansa" pirmdien atcēlusi rīta reisu Rīga-Frankfurte, dienas reisus Frankfurte-Rīga-Frankfurte un vakara reisu Frankfurte-Rīga, aģentūru LETA informēja RĪgas lidostas pārstāvji.

Tāpat lidsabiedrība "airBaltic" atcēlusi pirmdienas rīta reisu Rīga-Berlīne-Rīga.

Lidosta aicina pasažierus sekot savu aviokompāniju sniegtajiem paziņojumiem un nepieciešamības gadījumā sazināties ar tām.

Jau ziņots, ka sabiedriskajā sektorā strādājošie un virszemes apkalpošanas darbinieki 11 Vācijas lidostās pirmdien rīkos streikus, piektdien paziņoja arodbiedrība "Verdi".

Vāciju pēdējās nedēļās skāris sabiedriskajā sektorā strādājošo streiku vinis, lai palielinātu spiedienu uz federālo valdību un pašvaldībām pirms trešās sarunu kārtas par sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma palielināšanu.

"Verdi" norāda, ka streikus pirmdien rīkot aicināti strādājošie Frankfurtes, Minhenes, Berlīnes, Hamburgas, Štutgartes, Ķelnes/Bonnas, Diseldorfas, Dortmundes, Hannoveres, Brēmenes un Leipcigas/Halles lidostās.

Igaunijas valsts enerģētikas grupas "Eesti Energia" spēkstacijas, vēja parki un valstī lielākās akumulācijas jaudas ir gatavas raitai Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem.

"Eesti Energia" valdes loceklis Kristjans Kuhi sacīja, ka kompānija lielāko daļu sagatavošanās darbu frekvenču rezerves nodrošināšanai pabeidza jau rudenī. Arī akumulācijas jaudas Auverē ir gatavas atblstīt elektrosistēmu.

Neilgi pirms desinhronizācijas no Krievijas kontrolētā tā dēvētā BRELL loka 31.janvārī tehnisku problēmu dēļ tika apturēta Auveres spēkstacija, taču tās darbība otrdienas vakarā tika atjaunota un 24 stundu laikā tā sasniegs pilnu jaudu.

Savukārt otrdien tehnisku problēmu dēļ atslēgts Igaunijas termoelektrostacijas sestais energobloks Narvā. Pēc remonta tā darbību plānots atsākt ceturtdien.

Informācija par spēkstaciju darbības traucējumiem ir radījuši satraukumu Igaunijas sabiedrībā, kur jau iepriekš bija bažas par plānoto desinhronizāciju un tās radītām iespējamām elekroapgādes problēmām un elektrības cenas pieaugumu.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Hepsor” biroju, veikalu un noliktavu kompleksā “StokOfiss U34” iznomāti jau 50% telpu, informē projekta attīstītājs.

Kompleksā mājvietu atradīs dažādu nozaru uzņēmumi – gan plašs fitnesa klubs, acu aprūpes pakalpojumu sniedzējs, mežu un lauksaimniecības zemju attīstītājs, kā arī zobārstniecības materiālu un aprīkojuma izplatītāju Latvijā un citu nozaru uzņēmumi.

“StokOfiss U34” veidots, ņemot vērā pieprasījumu pēc mūsdienīgām un ilgtspējīgām “trīs vienā” tipa biznesa telpām, kas ļauj vienuviet apvienot biroju, noliktavu un veikalu. Šāds risinājums uzņēmumiem palīdz optimizēt ikdienas darbu, samazināt loģistikas izmaksas un padarīt procesus efektīvākus. Telpas iespējams pielāgot atbilstoši nomnieku individuālām vajadzībām.

Kopējā kompleksa platība ir 8740 kvadrātmetri, teritorijā ir autostāvvieta 200 transportlīdzekļiem, tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes stacijas. Izbūvēta arī segta velosipēdu/skrejriteņu stāvvieta 50 velosipēdiem. Komplekss aprīkots ar automatizētu ventilācijas sistēmu. Ēka atbilst A klases energoefektivitātes prasībām un ir saņēmusi BREEAM “Very Good” sertifikātu, kas apliecina tās ilgtspējību un zemas ekspluatācijas izmaksas.

Latvijā ir radīta jauna digitālā platforma Latvija.ai, kas apvieno vietējo interneta resursu klāstu vienuviet. Šis mājaslapu katalogs piedāvā lietotājiem ērtu piekļuvi dažādiem pakalpojumiem, uzņēmumiem, interneta veikaliem, rīkiem un profesionāļiem, tādējādi veicinot Latvijas digitālās vides attīstību un atbalstot vietējos uzņēmējus.

Latvija.ai ir izveidota kā centralizēta platforma, kurā apkopotas dažādas Latvijas mājaslapas, sākot no e-veikaliem un pakalpojumu sniedzējiem līdz blogiem un specializētiem profesionāļiem. Lietotāji var viegli atrast nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus, izmantojot tematiskās sadaļas, piemēram, “Pakalpojumi”, “Veikali”, “Profesionāļi” un citas.

Platformas mērķis ir ne tikai uzlabot vietējo resursu pieejamību, bet arī sniegt iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palielināt savu redzamību digitālajā vidē. Vietnes apmeklētājiem tiek nodrošināta vienkārša un intuitīva navigācija un meklēšana, ļaujot ātri atrast nepieciešamo informāciju vai pakalpojumus.

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

Vision Express tirdzniecības centrā Akropole Alfa atklājis savu līdz šim lielāko veikalu Latvijā un Baltijā, informē uzņēmums.

Jaunais Vision Express veikals ir 300 m² plašs un aprīkots ar trīs redzes pārbaudes kabinetiem, dzirdes pārbaudes kabinetu un laboratoriju.

“Šis veikals ir nozīmīgs solis mūsu attīstībā,” saka Vision Express izpilddirektors Toms Dzenis. “Mums ir patiess prieks izveidot Vision Express Redzes un Dzirdes aprūpes centru Akropole Alfa iepirkšanās centrā. Šī veikala investīcijas pārsniedz 300 tūkstošus eiro.”

Latvijā šobrīd darbojas 15 Vision Express veikali, no kuriem 9 atrodas Rīgā, bet pārējie – Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, Jūrmalā, Jelgavā un Rēzeknē. Lietuvā attīstīti 12 veikali. Vision Express Latvijā darbojas kopš 1991. gada.

Daudzviet Rietumos par izplatītu praksi ir kļuvusi kādreizējo biroju kompleksu pārveidošana un pielāgošana citām funkcijām un vajadzībām – tie pārtop par daudzfunkcionālām ēkām, izglītības, ārstniecības iestādēm, labbūtības centriem. Arī Latvijā ir atsevišķi piemēri, kuri pierāda šādu drosmīgu risinājumu dzīvotspēju. Sagaidāms, ka šī tendence nākotnē pastiprināsies.

Ēkas noveco, un agrāk vai vēlāk to īpašniekiem ir jādomā par ieguldījumiem modernizācijā, inženiertīklu nomaiņu un pielāgošanu aktuālajiem standartiem. Un, ja reiz jāveic apjomīgas investīcijas, ir īstais brīdis izlemt arī par turpmāko īpašuma izmantošanas veidu.

Strādājam citādi

Motivācija pārveidot biroju ēku par citas nozīmes un lietojuma objektu nebūt ne vienmēr saistīta ar pieprasījumu. Pārsvarā iemesli ir citi.

Covid-19 pandēmijā mainījās darba kārtība, kopumā tendences – kā un kādā vidē cilvēki strādā.

Senāk uzbūvētās ēkās bieži piedāvā formātu, kad cilvēki iekštelpās pavada daudz laika, iekārtojuma risinājumi atgādina fabrikas, tajās būtībā nav ietvertas socializācijas un atpūtas iespējas. Mūsdienās prasības darba videi ir citas, un kādreizējais formāts tām neatbilst.

Tirdzniecības centri pēdējos gados ir būtiski mainījušies – tajos cilvēki ne tikai nopērk sezonas apavus vai modīgu apģērbu, tur viņi sporto, uzlabo savu veselību un izskatu, protams, atpūšas un izklaidējas. Tie pakāpeniski pārtop daudzfunkcionālās ēkās. Turklāt paredzams, ka nākotnē “klasisku” tirdzniecības centru vietā nekustamā īpašuma attīstītāji izvēlēsies īstenot projektus, kam ir dažādas funkcijas un jaukts pielietojums.

Vienlaikus tirgū saglabājas interese un pieprasījums pēc jaunumiem, nebijušiem formātiem, koncepcijām, zīmoliem. Taču pēdējos gados visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos Baltijas valstīs jaunpienācēju ir ļoti maz, tirdzniecība nav izņēmums.

Līdz ar to ēku īpašniekiem nākas būt radošiem, piedāvāt elastīgus nosacījumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos nomniekus, audzētu apmeklētāju plūsmu.

Dati kā resursi

Zelta vērtē arī šajā nozarē ir precīzi dati, kas ļauj gan ēku īpašniekiem, gan to nomniekiem pieņemt pamatotus lēmumus, spert apzinātus soļus savā attīstībā.

Sekmīgi izmantojot resursus, var gudri pārvaldīt objektus, saprast klientu vajadzības, kustību, sekot līdzi galvenajiem nozares darbības raksturlielumiem. Attiecīgi, ja kādam objektam rādītāji ir tālu no tirgus normas, tuvu tai vai pārsniedz to, iespējams veikt korekcijas tajā. Reālos datos balstītas prognozes palīdz īpašumu pārvaldniekiem sadarbībā ar tirgus ekspertiem sniegt palīdzību, padomus arī nomniekiem. Objektīvi dati ļauj pieņemt lēmumu arī tiem komersantiem, kas reģiona tirgū vēl nav pārstāvēti.

Ātrgaitas vārti ir specializētas rūpnieciskas sistēmas, kas paredzētas ātrai atvēršanai un aizvēršanai, uzlabojot energoefektivitāti, laika ekonomiju, drošību un vides kontroli ļoti dažādās uzņēmējdarbības jomās. Viens no pieredzes bagātākajiem uzņēmumiem šajā jomā ir SIA “QDOORS”, itāļu ātrgaitas vārtu ražotāja “BMP” oficiālais pārstāvis Latvijā.

Šos risinājumus parasti izmanto noliktavās, ražošanas telpās, telpās ar paaugstinātām higiēnas prasībām un loģistikā, bet arvien vairāk uzņēmēju aizdomājas arī par savu darbinieku pasargāšanu no caurvēja un aukstuma.

Ātrgaitas vārti ļauj taupīt enerģiju, laiku un darbinieku veselību

“Mūsdienās uzņēmēji savas biznesa izmaksu aprēķinos iekļauj ne vien energoefektivitāti, kas beidzamajos gados kļuvusi īpaši būtiska, bet arī laika faktoru. Ja auto iekrāvējs desmitiem reižu dienā iebrauc un izbrauc no manuāli atveramas noliktavas, zūd ne tikai siltums, bet tas aizņem arī pietiekami daudz apmaksāta darba laika. To var vienkārši aprēķināt, un gadā šī summa vairs nebūt nav maza,” stāsta SIA “QDOORS” speciālisti, kas pieredzi uzkrājuši, šajā nozarē darbojoties vairāk nekā 15 gadus.

Draugiem Group uzņēmums Mapon, sadarbībā ar globālām autotransporta kompānijām Volvo un Scania izstrādājuši integrāciju tahogrāfa datu automātiskai nolasīšanai un analizēšanai.

Eiropas Savienības regulas nosaka, ka visiem kravas transportlīdzekļiem jabūt aprīkotiem ar tahogrāfiem, kas kontrolē, vai kravas autovadītāji ievēro nosacījumus par darba un atpūtas laikiem. Tāpat regulas nosaka gan to, cik bieži ir jāveic lejupielādes no tahogrāfiem un tahogrāfa kartēm, gan arī faktisko darba laiku, kas jāievēro šoferim. Mapon izstrādā ne tikai autoparku pārvaldības risinājumus, bet arī digitālā tahogrāfa datu analīzes risinājumu Tachogram, kas ir pieejams kā atsevišķs produkts.

“Volvo un Scania ir lieli kravas mašīnu ražotāji, kuriem ir savas telemātikas sistēmas. Šajās sistēmās tiek nodrošināta funkcionalitāte tahogrāfa failu lejupielādei un mūsu izstrādātā intergācija atvieglos darba ikdienu uzņēmumiem, kuri izmanto ražotāju oriģinālās telemātikas sistēmas un kuriem ir nepieciešama tahogrāfa datu analīze”, izstrādāto risinājumu komentē Tachogram produkta vadītājs Kristens Blūms.

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" ("Kurši") veikala Brīvības gatvē, Rīgā, būvniecībā, aprīkojumā un apkārtnes labiekārtošanā investēti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Veikals atrodas vetā, kur pirms 25 gadiem tika atklāts pats pirmais veikals “Kurši”.

2023. gada nogalē tika uzsākta vecā veikala “Kurši” pārbūve, jo telpas, uzņēmumam attīstoties, bija kļuvušas par mazu, un nu šajā vietā uzcelts jauns, moderns, plašs veikals. Tā tirdzniecības zāles un Drive in zonas kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, kas ļauj pircējiem piedāvāt visplašāko sortimentu salīdzinājumā ar citiem “Kurši” veikaliem.

“Jaunā veikala atvēršana līdz ar apkārtnes kvartāla transformāciju ir bijusi iecere, uz kuru esmu tiecies daudzu gadu garumā. Šī nav tikai jauna “Kurši” veikala atvēršana, bet gan vesela biznesa kvartāla atklāšana ar degvielas uzpildes staciju “Virši”, ātrās ēdināšanas restorānu “Hesburger” un modernām biroja telpām, kas iekārtotas veikala ēkas 2. un 3. stāvā. Vēsturiski mūsu pirmais veikals vienmēr bijis arī klientu iecienītākais un vispopulārākais – sava veida “Kurši” vizītkarte. Tā atjaunošana un paplašināšana iezīmē svarīgu punktu uzņēmuma izaugsmē. Šis arī ir pirmais no veikaliem ar “Kurši” jauno vizuālo identitāti un logo, kas simboliski aizsāk jaunu ēru,” saka “Kurši” īpašnieks Juris Kursītis.

Ikviens no mums ir saskāries ar situāciju, kad tuvojas īpašs notikums, dzimšanas diena, Ziemassvētki vai kāds cits nozīmīgs dzīves brīdis , un rodas jautājums: kādu dāvanu, lai uzdāvina? Lai arī šķietami piedāvājums veikalos ir neierobežots, atrast patiesi oriģinālu un sirsnīgu dāvanu nav nemaz tik viegli. Šajā rakstā apkopotas dažādas idejas un padomi dāvanām, kas palīdzēs atrast piemērotu pārsteigumu ikvienam!

Dāvana kā pieredze

Viens no modernākajiem un aizvien populārākajiem veidiem, kā iepriecināt it uzdāvinot pieredzi. Šāda veida dāvana rada atmiņas, kas paliek atmiņā vēl ilgi pēc dāvanas saņemšanas.

Padoms: Izvēlies pieredzi, kas atbilst cilvēka interesēm. Ne vienmēr jādāvina ekstrēmi piedzīvojumi. Pieredzes dāvanu klāsts ir ļoti plašs, tādēļ iespējams atrast dāvanu ikvienam.

Lūk, daži dāvanu piemēri:

• Garšas piedzīvojums - ēdiena pagatavošanas meistarklase vai vakariņas elegantā restorānā;

• Aktīva atpūta – brauciens ar gaisa balonu, izbrauciens ar SUP dēli, izjāde ar zirgiem, lēciens ar izpletni.

• Radošas darbnīcas – keramikas, ziedu pušķu gatavošanas vai gleznošanas meistarklase.

Draugiem Group uzņēmums Mapon paplašina biznesu Ziemeļvalstīs, iegādājoties 100% Zviedrijas pilsētā Lundā bāzētā autoparka pārvaldības risinājumu uzņēmuma Interkom AB akciju.

Mapon un Interkom AB piedāvā autoparka pārvaldības un GPS izsekošanas risinājumus, palīdzot klientiem efektīvi pārvaldīt resursus, uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. Pateicoties šim darījumam, Mapon paplašinās savu klientu bāzi Zviedrijā un papildinās komandu ar pieredzējušiem speciālistiem, kas sekmēs uzņēmuma straujāku attīstību Zviedrijas tirgū.

"Interkom AB iegādes darījums ir būtisks solis Mapon attīstībā, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas Zviedrijā. Mēs turpinām realizēt savu stratēģiju, iegādājoties nozares uzņēmumus, un Interkom AB ar vairāk nekā piecu gadu pieredzi nozarē būs vērtīgs papildinājums mūsu komandai. Iepriekš jau esam izveidojuši pārstāvniecības Baltijas valstīs, Dānijā, Somijā un Spānijā, un Mapon komanda ik dienu sniedz atbalstu klientiem un partneriem visā pasaulē," darījumu komentē Mapon izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

GrECo Group stratēģiski iegādājās IIZI Group un MAI, lai stiprinātu savu klātbūtni Baltijas reģionā.

Šodien, pēc pilnīgas zīmola maiņas, šos uzņēmumus atpazīst zem vienota nosaukuma GrECo Latvia.

Mums bija iespēja runāt ar Ilzi Pāni - Brodsgardu, GrECo Latvia ģenerāldirektori, lai apspriestu kā apvienošanās uzlabo viņu spēju nodrošināt visaptverošus riska pārvaldības risinājumus un priekšrocības, ko sniedz sadarbība ar starptautisku riska pārvaldības brokeri salīdzinājumā ar vietējiem brokeriem.

Stratēģiskā iegāde un zīmola maiņa

Vai jūs varētu izskaidrot GrECo grupas stratēģiskos iemeslus IIZI un MAI iegādēm?

I.Pāne-Brodsgarda: 2018. gadā GrECo International Holding iegādājās lielāko daļu IIZI grupas, vadošo riska apdrošināšanas brokeri Baltijā. Šī iegāde iezīmēja nozīmīgu transformāciju, IIZI kļūstot par GrECo meitasuzņēmumu un darbojoties korporatīvās apdrošināšanas un risku brokeru jomā zem GrECo nosaukuma. Nesen GrECo International Holding arī iegādājās 100% SIA MAI Insurance brokers - riska apdrošināšanas un darbinieku labumu konsultantu Centrālā un Austrumeiropā, vēl vairāk stiprinot savu klātbūtni reģionā.

ASV elektroauto ražotājs "Tesla" Viļņā atvēris Baltijas valstīs pirmo pastāvīgo tirdzniecības un servisa centru, trešdien paziņoja kompānija.

""Tesla" sāk piegādāt savus pirmos automobiļus klientiem Lietuvā," informēja uzņēmumā, piebilstot, ka "klienti savus pasūtījumus var saņemt jaunajā centrā Viļņā. Šis ir mūsu pirmais "Tesla" centrs reģionā, kurā zem viena jumta atrodas serviss, piegādes un izstāžu zāle".

Kompānijā uzsvēra, ka "Tesla" īpašniekiem tagad būs vieglāk plānot savu elektromobiļu tehnisko apkopi un sekot līdzi remontdarbiem.

Jaunais "Tesla" centrs Traķu Vokes mikrorajonā Viļņā ir gandrīz 1000 kvadrātmetru plašs ar āra autostāvvietu 100 automašīnām.

Septembrī "Tesla" atklāja savu pirmo tā dēvēto "pop-up" stendu Lietuvā - Viļņas iepirkšanās centrā "Akropolis" -, kurā varēja pieteikties "Model Y" un "Model 3" testa braucieniem.