Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecībā Spānijā vairāk nekā 50 uzņēmumi saņēmuši eksporta konsultācijas, informē LIAA.

Savukārt no Spānijas uzrunāti vairāk nekā desmit potenciālie investori ar konkrētiem projektu plāniem.

LIAA pārstāvis Spānijā Edgars Ivanovs norāda, ka Spānija ir liels un perspektīvs, taču arī izaicinošs tirgus, kas prasa gan padziļinātu izpēti, gan spēju pielāgoties.

Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar vairāk nekā 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tās iekšzemes kopprodukts (IKP) aug ar ātrumu 0,7% ceturksnī, pretstatā citām Eiropas Savienības (ES) lielajām ekonomikām un ES kopumā.

Spānija piedāvā plašu attīstītu nozaru spektru - no biotehnoloģijām, viedās enerģētikas un mašīnbūves līdz jaunuzņēmumu videi, kas koncentrēta tādās pilsētās kā Madride un Barselona.

Spāniju un Portugāli pirmdien skāris vērienīgs elektrības padeves pārrāvums.

Spānijas elektropārvades tīklu uzņēmums "Red Electrica" norāda, ka elektrības padeves pārrāvums ietekmējis Pireneju pussalu.

Spānijas telekanāls RTVE ziņo, ka elektrības padeves pārrāvums vairākos valsts reģionos konstatēts plkst.12.30 (plkst.13.30 pēc Latvijas laika), kura dēļ elektrība pazudusi Spānijas parlamentā Madridē un metro stacijās visā valstī.

Tāpat par elektrības padeves pārrāvumu ziņo iedzīvotāji Barselonā un tās apkārtnē.

Spānijas dzelzceļa infrastruktūras kompānija "Adif" vēstī, ka elektroapgādes pārrāvuma dēļ apturēta vilcienu satiksme visā valstī un slēgta Madrides lidosta.

Spānijas telekanālos pārraidītajos sižetos redzams, kā cilvēki pamet metro stacijas Madridē, kā arī redzamas tukšas stacijas ar apstādinātiem vilcieniem Barselonā.

Divu ātrvilcienu sadursmē svētdien Spānijas dienvidos, Kordovas provincē, Andalūzijā, gājuši bojā vismaz 39 cilvēki un vairāk nekā 120 ievainoti, pirmdien paziņojusi Spānijas Satiksmes ministrija.

Negadījums notika, kad Malagas-Madrides ātrvilciena pēdējie vagoni netālu no Adamusas nogāja no sliedēm un sadūrās ar pretībraucošo vilcienu, kas bija ceļā no Madrides uz Velvu, pavēstījusi Spānijas dzelzceļa infrastruktūras kompānija "Adif".

Vismaz 123 cilvēki ir ievainoti, no viņiem pieci ļoti smagi un 24 smagi.

Malagas-Madrides vilcienā, kura operators bija privātā kompānija "Iryo", atradās apmēram 300 cilvēku, bet Madrides-Velvas vilcienā, kura operators bija Spānijas valsts dzelzceļa uzņēmums "Renfe", atradās aptuveni 200 cilvēku.

Spānijas satiksmes ministrs Oskars Puente sacīja, ka avārijas cēlonis nav zināms. Viņš notikušo nosauca par "patiesi dīvainu" negadījumu, jo tas noticis līdzenā vietā uz sliežu posma, kas bija renovēts maijā. Ministrs arī teica, ka vilciens, kas nogājis no sliedēm, bijis mazāk nekā četrus gadus vecs.

Vakar, 12. jūnijā, ar starptautisku konferenci “Speed of Latvia: Blockchain Gateway to the EU Market” Barselonā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) oficiāli atklāja savu pārstāvniecību Spānijā.

Šī ir jau 23. LIAA pārstāvniecība pasaulē, kas iezīmē vēl vienu nozīmīgu soli Latvijas ārējo ekonomisko attiecību stiprināšanā.

"Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā ar 47 miljoniem patērētāju, un vienlaikus tā kalpo kā vārti uz Latīņamerikas tirgiem. Spānijā ir attīstīta viedā enerģētika, mašīnbūve, biotehnoloģijas, jaunuzņēmumu vide un citas perspektīvas nozares. Šis tirgus ir interesants gan no investīciju piesaistes, gan eksporta viedokļa, un LIAA pārstāvniecība palīdzēs stiprināt Latvijas uzņēmēju saikni ar Spāniju un spāniski runājošajām valstīm," uzsver Laura Štrovalde, LIAA direktora vietniece.

LIAA pārstāvniecības Spānijā vadītājam Edgaram Ivanovam jau ir izdevies uzrunāt vairākus potenciālos investorus aizsardzības, vēja enerģijas, finanšu tehnoloģiju un citās nozarēs.

Pirms Cēsu Valsts ģimnāzijas 100. gadadienas, ēka ir atjaunota un nodota ekspluatācijā pēc vērienīgas pārbūves.

Būvprojektā izbūvēta jauna vienstāvīga piebūve ar cokolstāvu, kurā atrodas četri dabaszinātņu kabineti 7.–12. klašu skolēniem – divi fizikas kabineti un divas fizikas praktiskā darba telpas. Piebūve uzcelta iepriekšējā pagraba vietā. Veikti citi ēkas pārbūves darbi: durvju un piekārto griestu, kā arī grīdu demontāža. Sakārtota siltumapgāde, ventilācija, elektroapgāde, un izbūvēti vadi un kabeļi datortīklu sistēmas uzlabošanai. Mācību telpās uzstādīti akustiskie paneļi, kas uzlabo skaņas izolāciju un tagad ir arī energoefektīvs apgaismojums.

“Mums kopīgi izdevies uzlabot izglītības iestādes mācību vidi, ar jaunām telpām un mūsdienīgu aprīkojumu. Uzlabota ne tikai vide, bet arī ieviestas mūsdienīgas tehnoloģijas interaktīvam mācību procesam. Svētku sajūta, gluži kā 1. septembrī! Paldies visiem par pacietību remonta laikā. Esam cēsiniekiem atdevuši vēl labākas, radošākas un mūsdienīgākas telpas. Novēlu jauniešiem izbaudīt skolas laiku, radīt te jaunas idejas, lai pēc gadiem būtu patīkami atgriezties un kavēties atmiņās,” – ReRe Meistari valdes loceklis Jānis Lapiņš.

Turcijas nacionālā lidsabiedrība "Turkish Airlines" otrdien paziņoja, ka Spānijas aviokompānija "Air Europa" pieņēmusi tās 300 miljonu eiro piedāvājumu par mazākuma akciju daļas iegādi.

Paziņojumā Stambulas akciju biržai "Turkish Airlines" norāda, ka "Air Europa" pieņēmusi izteikto piedāvājumu, un procedūras šī darījuma noslēgšanai ir sākušās.

Precīza "Air Europa" akciju daļa, kāda nonāks Turcijas lidsabiedrības īpašumā, tiks noteikta pēc šī darījuma pabeigšanas.

Spānijas un Turcijas mediji vēstī, ka tā varētu veidot aptuveni 26%.

"Turkish Airlines" sagaida, ka šis process varētu tikt pabeigts sešu līdz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgo iestāžu, to vidū Spānijas valdības, apstiprinājuma saņemšanas.

Aviokompānija šo piedāvājumu otrdien izteica Spānijas tūrisma grupai "Globalia", kurai pieder 80% "Air Europa" akciju. Pārējie 20% akciju pieder holdingkompānijai "International Airlines Group".

Investētāji, kuru mērķis ir lielāki ieņēmumi un portfeļa diversifikācijas, arvien biežāk atskatās uz ārvalstu nekustamā īpašuma (NĪ) tirgiem. Tomēr individuālās investīcijas nepazīstamos tirgos ir sarežģītas. Tās pieprasa specifiskas zināšanas un efektīvu risku pārvaldību. Līdz ar to pēdējā laikā popularitāti strauji iegūts profesionālas pūļa finansējuma platformas – tās atlasa perspektīvus NĪ projektus ārvalstīs un nodrošina raitu investēšanas procesu.

Viena no tādiem ir līdzinvestēšanas platforma “Letsinvest”. Pēdējo gadu laikā tā ir paplašinājusi aktivitātes Eiropā un Baltijas valstu investētājiem ir pavērusi pieeju Spānijas, Portugāles un Norvēģijas nekustamā īpašuma tirgiem. Kā apgalvo platformas pārstāvji vien tikai šogad aptuveni 60% no visām investīcijām tika novirzītas uz projektiem ārvalstīs– tas liecina par pieaugošu investētāju uzticību alternatīvajiem tirgiem un vēlmi diversificēt portfeļus ģeogrāfiski.

Pašlaik viens no pievilcīgākiem virzieniem ir Portugāle. Balstoties uz starptautiskās NĪ pakalpojumu sabiedrības “CBRE“ datiem, šogad investīciju apjomi šajā valstī var sasniegt 2,5 miljr. EUR, bet tirgus gada izaugsme sastādīs 8%. Šis tirgus ir pievilcīgs pateicoties stabilam pieprasījumam, pieaugošai tūrisma un urbanistiskai attīstībai, kā arī vienlaikus palielinās ienākšanas tirgū barjera individuālajiem investētājiem.

Eirogrupas sanāksmē pirmdien panākta vienošanās par Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes priekšsēdētāja vietnieka kandidātu virzīt Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču, informēja Finanšu ministrijā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka Eirogrupas sanāksmē par kandidātiem bija trīs balsošanas kārtas un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks kopā ar Portugāles bijušo finanšu ministru Māriu Sentēnu izstājās otrajā balsošanas kārtā. Pēdējā kārtā balsošana notika par Vujčiču un Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu.

Jautāts, vai Latvija Kazāka kandidatūru virzīs vēl uz kādu amatu ECB, ņemot vērā, ka tuvākā gada laikā tur būs pieejamas vēl dažas vakances, Ašeradens sacīja, ka tas atkarīgs no paša Kazāka nostājas. Vienlaikus Ašeradens piebilda, ka, viņaprāt, Kazāks uz šo amatu "startējis ļoti cienījami".

Kazāks tviterī izsaka pateicību par iespēju paust viedokli saistībā ar eirozonas finanšu sektora attīstību. Viņš arī vēl Vujčičam veiksmi un norāda, ka gaida sadarbošanos ECB Padomē, risinot šos jautājumus.

Spānijas valdība pirmdien paziņoja, ka naktsmītņu rezervēšanas uzņēmumam "Airbnb" piemērojusi naudassodu vairāk nekā 64 miljonu eiro apmērā par aizliegtu īres īpašumu sludinājumu publicēšanu.

Spānijas Patērētāju lietu ministrija norāda, ka piemērotais naudassods ir galīgs, un "Airbnb" jānovērš konstatētie pārkāpumi, izdzēšot nelikumīgo saturu.

Ministrija skaidro, ka 65 122 sludinājumos "Airbnb" platformā pārkāpti patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi, tai skaitā reklamēti īpašumi bez licences vai tādi, kuru licences numurs neatbilda reģistros esošajiem datiem.

Tūrisma nozares uzplaukums ir atbalstījis Spānijas ekonomikas izaugsmi, taču ir veicinājis vietējo iedzīvotāju bažas par aizvien mazāku mājokļu pieejamību, un šīs problēmas atrisināšanus valdība ir noteikusi par prioritāti.

Jūnijā naktsmītņu rezervēšanas platformai "Booking.com" Spānijas Patērētāju lietu ministrija lika izdzēst vairāk nekā 4000 nelikumīgu sludinājumu.

Ir uzsākta Balticovo biogāzes stacijas EGG ENERGY modernizācijas 3. kārtas būvniecība. Projektu EGG ENERGY modernizācijai izstrādāja arhitektūras birojs SEP. Projekts būtiski palielinās stacijas ražošanas efektivitāti.

EGG ENERGY biogāzes stacijas modernizācijas projektā SEP inženieru komanda īstenoja divas savstarpēji saistītas, bet tehnoloģiski atšķirīgas daļas — jaunas pēcfermentācijas tvertnes projektēšanu un esošo fermentācijas tvertņu pilnveidošanu. Šīs pārmaiņas ļaus būtiski palielināt biogāzes ražošanas efektivitāti.

Īpaši nozīmīgi, ka SEP spēja paveikt visu projektēšanas procesu četrarpus mēnešu laikā, nevis sešos, kā sākotnēji bija plānots. Šāds rezultāts tika panākts, pateicoties precīzai darba plānošanai, lielākai komandas kapacitātei un ciešai sadarbībai ar pasūtītāju.

Šis ir spilgts piemērs tam, kā efektīva projektēšana tieši ietekmē būvniecības ekonomiku un termiņus. Projekta ātrā realizācija ļauj pasūtītājam uzsākt būvdarbus vēl pirms ziemas iestāšanās, tādējādi samazinot kopējās būvniecības izmaksas par aptuveni 30%. Turklāt šāds plānošanas temps nodrošina ne tikai finanšu ieguvumus, bet arī resursu racionālu izmantošanu un mazāku būvlaukuma uzturēšanas laiku.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego 2024.gadā pārdeva jaunus mājokļus par 29,7 miljoniem eiro un veiksmīgi noslēdza biznesa rajona “Krulli Park” attīstību, kurā tika ieguldīti 74,5 miljoni eiro.

Šogad uzņēmums vislielāko izaugsmi prognozē dzīvojamo nekustamo īpašumu segmentā Latvijā.

Pēc Invego izpilddirektora Kristjana-Tūra Vahi (Kristjan-Thor Vähi) teiktā, Igaunijas nekustamo īpašumu tirgus gada laikā pamazām ir atguvies, par ko liecina arī līgumu skaita pieaugums par 30% 2024.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

"Šie skaitļi dod pamatu sagaidīt pārdošanas apjoma pieaugumu arī šogad," optimistiski uz tekošo gadu raugās Invego vadītājs.Pēc uzņēmuma prognozēm, šogad augstākie rezultāti sagaidāmi Latvijā, kur pērn noslēgts trīs reizes mazāk darījumu nekā Igaunijā. "Tomēr gada sākuma skaitļi liecina, ka šogad Invego Latvijā, visticamāk, pārdos vairāk mājokļu nekā Igaunijā," komentē Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka Invego jau ir sācis attīstīt sešus lielus dzīvojamos rajonus Rīgā un tās apkārtnē.

Latvija ar Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" parakstījusi līgumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu "ASCOD" piegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izmaksās 373 miljonus eiro, informēja Aizsardzības ministrija (AM).

Līgumu parakstījis AM valsts sekretāra vietnieks nodrošinājuma jautājumos ģenerālmajors Andis Dilāns un Spānijas uzņēmuma "GDELS-Santa Bárbara Sistemas" viceprezidents Alehandro Peidžs Ernandess, klātesot aizsardzības ministram Andrim Sprūdam (P).

Kājnieku kaujas mašīnu komplektācijā ietilpst NATO standartu ceturtā līmeņa bruņas, automātiskais lielgabals, prettanku ieroči, ložmetējs un citas modernas tehnoloģijas, kas ļaus karavīriem pārredzēt kaujas lauku. Kaujas mašīnas apkalpē ir trīs karavīri, un tā spēj nodrošināt sešu karavīru pārvietošanu un desantēšanos pilnā kaujas ekipējumā.

Kājnieku kaujas mašīnu iegādes procedūra tika sākta 2023.gada sākumā, rūpīgas priekšizpētes ietvaros izvēloties vairākus potenciālos piegādātājus. 2023.gada rudenī tika veikti piegādātāju kājnieku kaujas mašīnu platformu funkcionālie testi, lai iegūtu datus par platformu operacionālajām spējām.

Latvijas nefinanšu uzņēmumu peļņas daļa 2024. gadā piedzīvojusi lielāko kritumu Eiropas Savienībā par 5,39 procentpunktiem, liecina Eurostat dati.

Nefinanšu korporāciju (uzņēmumiem, kuru galvenā saimnieciskā darbība nav saistīta ar finansēm) Eiropas Savienībā (ES) peļņas daļa 2024. gadā bija 40,1%, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Metodoloģija

Nefinanšu uzņēmumu peļņas daļu, par ko runājam, Eurostat definē kā bruto darbības rezultātu, kas dalīts ar bruto pievienoto vērtību. Šis ir rentabilitātes tipa rādītājs, kas parāda pievienotās vērtības daļu, kas radīta ražošanas procesā, atlīdzinot kapitālu. Proti, tas ir galvenais rādītājs tam, kā ienākumi tiek sadalīti ekonomikā.

Praktiskais skaidrojums

Lai gūtu praktisku priekšstatu par rādītāju, Dienas Bizness lūdza ZAB Sorainen partnera nodokļu un muitas jautājumos, zvērināta advokāta Jāņa Taukača padomu. Pēc viņa teiktā, zema peļņas daļa nozīmē zemu peļņas maržu vai darbietilpīgu ekonomiku, savukārt augstāks skaitlis norāda uz augstāku peļņas maržu vai kapitāla intensīvu ekonomiku. “Augstāks skaitlis nozīmē, ka produkcijas ražošanai vajag vairāk iekārtu, kā arī darbaspēku, bet mazāks skaitlis, kā Latvijas gadījumā, - ka vajag vairāk darbaspēka nekā kapitāla, lai saražotu to, ko mēs valstī ražojam,” tā J. Taukačs.

Rietumu Banka ir piešķīrusi 4,9 miljonus eiro kredītu uzņēmumam SIA CE Solar Gulbene, kuru pārvalda Envolve Capital ieguldījumu fondu sabiedrība.

Finansējums ir paredzēts saules elektrostacijas “Lejas Dibeniņi” uzbūvei.

Elektrostacija atradīsies Beļavas pagastā, Gulbenes novadā, un tajā tiks uzstādīti saules paneļi ar kopējo jaudu 15,1 megavats (MW). Lai palielinātu efektivitāti un enerģijas ieguvi, jaunajā saules elektrostacijā tiks izmantoti inovatīvi risinājumi. Tajā skaitā būs uzstādīti mūsdienīgi divpusēji saules paneļu moduļi ar vienas ass pozicionēšanos, kas nodrošina to virzību līdzi saules gaismai, ļaujot uztvert to maksimāli. Paredzams, ka kopējais saules parka saražotās elektroenerģijas apjoms būs 17 gigavatstundas (GWh) gadā.

“Atbalsts atjaunīgās enerģijas projektiem ir būtiska mūsu stratēģijas prioritāte – pēdējo gadu laikā esam piešķīruši finansējumu vairāku liela mēroga saules parku būvniecībai, un jauna elektrostacija Gulbenē ir vēl viens piemērs tam, ka zaļās enerģijas ražošana Latvijā aktīvi attīstās. Tas ir daudzsološs un perspektīvs uzņēmējdarbības virziens ar lielu eksporta potenciālu, pie tam šādi projekti ir svarīgi valsts un tās reģionu ekonomikas izaugsmei. Esam gandarīti sniegt atbalstu, lai veicinātu modernus un ilgtspējīgus risinājumus,” stāsta Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas valdes loceklis un Kredītu pārvaldes vadītājs.

Arhitektūras birojs SEP izstrādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsības, loģistikas un remontu bāzes kompleksa būvprojektu Rīgā, Ķengaraga ielā 3–1. Projekta kopējā stāvu platība, kas ietver gan pārbūvi, gan jaunbūvi, ir 6992,46 m², papildus paredzot arī vieglās dienesta tehnikas nojumi 265 m² platībā.

Ķengarags kļūs par vienu no mūsdienīgākajiem un tehnoloģiski pilnīgākajiem VUGD centriem Latvijā — vietu, kur apvienota operatīvā reaģēšana, tehniskais atbalsts, apmācības un personāla dienesta telpas.

Zemesgabalā atrodas esošās divstāvu un piecstāvu ēkas, kas līdz šim izmantotas dažādām funkcijām — gan VUGD mācību koledžai, gan darba kabinetiem un depo vajadzībām. Projekta ietvaros ēkām tiks pārplānotas to funkcijas. Divstāvu un piecstāvu ēkās iecerēts izveidot VUGD tehniskā dienesta pārvaldes darba telpas, noliktavas un remontdarbnīcas, savukārt piecstāvu ēkas augšējos stāvos tiks ierīkota dienesta viesnīca VUGD darbiniekiem. Šis risinājums ļaus vienuviet nodrošināt pilnu dienesta infrastruktūru — no operatīvā dienesta līdz personāla atpūtai.

Kopinvestīciju nekustamajā īpašumā platforma “Letsinvest” visu darbības gadu garumā pulcināja spēcīgu investētāju kopienu, kura finansēja jau vairāk kā 100 projektus dažādās Eiropas valstīs. Vietējās kopienas komandas darbību veic ne tikai Lietuvā, bet arī Spānijā un Portugālē, kur uz vietas analizē potenciālos projektus un uztur tiešos sakarus ar to attīstītājiem. Ekskluzīvajiem “Letsinvest” atlasītajiem projektiem investētāji līdzekļus piešķīra rekordīsā laikā, bet daļā projektu sagaidīja arī starptautisko plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Aicinām apskatīt nekustamā īpašuma objektus, kuru īstenošanai durvis atvēra “Letsinvest“ investētāju kopiena.

“Pūļa finansējuma platformas bieži veic pirmā posma kreditora funkciju, tāpēc “Letsinvest” kopienas investīcijas kļūst par svarīgu soli veiksmīgai projekta īstenošanai. No platformas darbības sākuma mūsu kopiena jau ir nodarbinājusi vairāk kā 75 milj. EUR un finansēja vairāk kā 100 nekustamā īpašumu objektus Lietuvā, Spānijā, Portugālē, Norvēģijā un Latvijā. Īpaši ātri investētāji līdzekļus piesaista projektiem, kuriem raksturīgs spēcīgs koncepts, attīstītāju vīzija un īpaša vieta”, – sacīja “Letsinvest” valdes priekšsēdētājs Vītenis Kinduris.

“Letsinvest” ievēro konservatīvu risku pārvaldes stratēģiju un piemēro stingru projektu atlasi. Eiropas platforma pēdējo gadu laikā paplašināja savu darbību – vietējās ekspertu komandas pašlaik strādā Lietuvā, Portugālē un Spānijā. Tādā veidā tiek nodrošināti tiešie sakari ar nekustamā īpašuma attīstītājiem, labāka vietējā tirgus dinamikas pārzināšana un kvalitatīva projektu atlase. Ne velti līdz šim “Letsinvest” kredītņēmēji ne vienu reizi nav nokavējuši norēķinu ar investētājiem veikšanu. Jau vairāki Lietuvas un ārvalstu projekti veiksmīgi ir izgājuši visu īstenošanas ciklu – no investēšanas sākuma līdz galējai norēķinu veikšanai ar investētājiem. Vidēji investīciju platformā ir vairāk kā 80 tūkst. EUR.

Šā gada 24. jūnijā Hāgā, Nīderlandē, dienu pirms NATO samita, norisinājās NATO Industrijas forums, kas iezīmēja būtiskas pārmaiņas – kā alianse raugās uz sadarbību ar industriju, lai stiprinātu drošību un aizsardzību.

Ja agrāk NATO ietvaros uzmanība tika pievērsta galvenokārt militāro spēju pilnveidei, tad tagad skaidri redzams – investīcijas aizsardzībā nozīmē arī ieguvumus tautsaimniecībā, tehnoloģiju attīstību un sabiedrības kopējo spēju pielāgoties un vadīt ārkārtas situācijas. Tas ir svarīgi arī Latvijai, kas jau kopš 2019. gada strādā pie visaptverošas valsts aizsardzības principu iedzīvināšanas, paverot jaunas iespējas un vienlaikus izaicinājumus mūsu aizsardzības un drošības industrijai, kā arī pastiprinot rīcību kibertelpā, kosmosā un civilmilitārajā sadarbībā.

Runa nav tikai par ieročiem, sakariem un tankiem, bet arī par kritisko izejvielu pieejamību, piegādes drošības ķēžu pārskatīšanu un ražošanas kapacitātes kāpināšanu. Kā savulaik uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs NATO Industrijas forumā Stokholmā 2023. gadā – “Nav aizsardzības bez industrijas.”

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Sākot ar 21. oktobri, Omniva privātpersonu e-pašapkalpošanās platformā mana.omniva.lv ir atkal iespējama dāvanu piegāde uz ASV līdz 100 ASV dolāru vērtībā, informē uzņēmums.

Dāvanas ir nekomerciālas preces, ko viena persona sūta otrai bez maksas. Visu pārējo sūtījumu reģistrācija uz ASV tiks atjaunota privātpersonu pašapkalpošanās sistēmā līdz 31. oktobrim un biznesa klientu pašapkalpošanās sistēmā līdz 10. novembrim.

"Tas nozīmē, ka no šodienas privātpersonas varēs reģistrēt sūtījumus uz ASV Omniva e-pašapkalpošanās vidē mana.omniva.lv, ja sūtījums ir dāvana, kuras vērtība nepārsniedz 100 ASV dolāru. Mēs tagad varam nodrošināt korektu muitas deklarēšanas un savlaicīgas piegādes procesu," norādīja Omniva Grupas pagaidu komercdirektors Svens Kukemelks (Sven Kukemelk).

Omniva, līdzīgi kā citas Eiropas pasta kompānijas, augustā beigās apturēja sūtījumu piegādi uz ASV, kad stājās spēkā jaunā ASV prasība - deklarēt un maksāt muitas nodokļus arī par sūtījumiem ar nelielu vērtību. Diemžēl brīdī, kad šis likums stājās spēkā, nepieciešamie īstenošanas noteikumi - procedūras sūtījumu deklarēšanai un muitas nodokļu pārskaitīšanai ASV - vēl nebija izstrādāti.

Ceturtdienas pusdienlaikā ir atjaunota valsts interneta mājaslapu darbība pēc apjomīga pakalpojumu atteices (DDoS) uzbrukuma, informēja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pārstāvji.

LVRTC norādīja, ka patlaban visu uzbrukumā ietekmēto resursu darbība ir pilnībā atjaunota.

Ietekmētās interneta vietnes nebija pieejamas aptuveni stundu, bet daļa resursu nebija pieejami aptuveni stundu un 20 minūtes. Tādējādi atsevišķi resursi bija pieejami, bet piedzīvoja lēndarbību, skaidroja LVRTC.

Patlaban turpinās uzbrukuma izpēte. LVRTC pēc izpētes sniegs plašākus komentārus par notikušo kiberuzbrukumu.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" pārstāvji norādīja, ka uzņēmums ir ciešā saziņā ar LVRTC un tiek skaidroti patiesie uzbrukuma cēloņi.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas rītā Latvijas valsts un pašvaldību interneta mājaslapas piedzīvoja apjomīgu DDoS uzbrukumu.

Latvijas Nacionālais futbola stadions ir sapnis, kuram jātop par realitāti. Šobrīd par tā nepieciešamību vairs nav jāpārliecina nedz valdība, nedz Rīgas dome, arhitektu un inženieru birojs SEP izstrādā konceptu, un gada laikā jau zināsim, cik skatītājiem taps futbola stadions Lucavsalā, Dienas Biznesam intervijā atklāja Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.maija numurā lasi:

Statistika

Elektrības cenas Eiropā stabilas, Latvijā virs vidējā

Tēma

Korupcija Latvijā izzūd, vai arī šos noziegumus nereģistrē, neizmeklē, nesoda

Meža nozare

Meža nozarei vēl ir neizmantoto iespēju rezerves. AS Latvijas Valsts meži padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe un valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas ražotāju izaugsmi saista ar kooperatīviem

Enerģētika

Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā

Portrets

Krīvs Lode, Coffee Address izpilddirektors Baltijā

Brīvdienu ceļvedis

Maigonis Vaivods, MV Health radītājs

Attīstoties digitalizācijai, pieaugot viedierīču skaitam un laikam, ko pavadām internetā, strauji pieaug arī datu apjoms. Eiropas Komisijas publicē informācija liecina, ka 2018. gadā tika ģenerēti 33 zetabaiti datu, bet 2026. gadā gaidāmi jau 175 zetabaiti.

Tas nozīmē arī būtisku ietekmi uz vidi. Katrs saglabātais fails, straumētais video, mākslīgā intelekta vaicājums vai e-pasts, nozīmē datu centru darbību, kuri patērē lielu elektroenerģijas daudzumu un rada siltumu, kā rezultātā pieaug arī CO₂ emisijas. Taču ir radīti risinājumi, kas ļauj defektu pārvērst par efektu un datu centru siltumu integrēt kopējā apkures sistēmā, samazinot vajadzību pēc fosilajiem energoresursiem. Globālais un finanšu medijs “Bloomberg” jau pērn rakstīja, ka, apvienojot datu apstrādes centru darbību ar centralizētās siltumapgādes sistēmām, tādas valstis kā Somija un Zviedrija cenšas mazināt digitālās infrastruktūras ietekmi uz vidi. Šāda pieeja ļauj vienlaikus risināt divus izaicinājumus - pieaugošo elektroenerģijas patēriņu datu centru nozarē un nepieciešamību samazināt fosilo kurināmo izmantošanu siltumapgādē. Rezultātā šādi datu centri kļūst ne tikai par digitālās ekonomikas balstu, bet arī par daļu no ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem.

Arhitektūras birojs SEP izstrādā projektu V. Plūdoņa Kuldīgas vidusskolas stadiona pārbūvei, kas notiek Kuldīgas novada pašvaldības uzdevumā.

Jaunais stadions nebūs tikai sporta infrastruktūra – tas kļūs par plašākas sabiedrības centru, kas paredzēts Kuldīgas un reģiona sporta, izglītības un aktīvās atpūtas aktivitātēm.

Stadiona modernizācija dos vietējiem iedzīvotājiem, bērniem un jauniešiem iespēju sportot drošā un mūsdienīgā vidē. Tas būs daudzfunkcionāls objekts: futbola laukums, kas atbildīs Latvijas Futbola federācijas noteikumiem reģionāla līmeņa laukumiem, vieglatlētikas infrastruktūra, kā arī vieta sacensībām, treniņiem un aktīvai atpūtai visām paaudzēm.

“Plānotā infrastruktūra būs pieejama plašai sabiedrībai, tādējādi veicinot veselīgu dzīvesveidu un kopienas saliedētību,” norāda Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Ance Reķe. “Mūsdienīgs mākslīgās zāles segums ļaus treniņus aizvadīt visu gadu – arī ziemā, kas līdz šim nebija iespējams uz dabīgā zālāja.”

Vērtējot elektroapgādes pakalpojumus, uzņēmēji īpašu uzmanību pievērš diviem būtiskiem aspektiem - pakalpojuma kvalitātei un finansiālajai konkurētspējai, norāda Sandis Jansons, AS Sadales tīkls (ST) valdes priekšsēdētājs.

Elektroapgādes sistēma ir tautsaimniecības pamats, tāpēc, veidojot un attīstot to, mēs apzināmies kvalitatīva un aktīva dialoga nozīmību, teic S.Jansons, uzsverot, ka ST darbojas gan Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK). „Regulāri tiekamies ar uzņēmējiem, izrunājam izaicinājumus un aktualitātes, kā arī meklējam risinājumus, lai arvien uzlabotu elektroapgādes pakalpojumus un nodrošinātu uzņēmējiem zemākas izmaksas,” skaidro ST valdes priekšsēdētājs.

Labi rādītāji

Elektroapgādes pieejamība Latvijā ir labākā Baltijas reģionā, jo mērķtiecīgi strādājam lai būtu pievilcīgi uzņēmējiem un investoriem, stāsta S.Jansons. “Aktīvi piesaistām Eiropas Savienības fondu finansējumu, kas ļauj mums izbūvēt jaunas transformatoru apakšstacijas un stiprināt esošo infrastruktūru, tādējādi palielinot ražošanas jaudu pieejamību, kā arī audzējot pakalpojuma kvalitāti. Tāpat cieši sadarbojamies gan ar pašiem uzņēmējiem un uzņēmēju organizācijām, gan pašvaldībām, elektrotīkla attīstību plānojot atbilstoši sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzībām,” norāda S.Jansons, uzsverot, ka to, ka Latvijā ir kvalitatīvākā elektroapgāde Baltijā, apliecina arī SAIDI rādītājs, kas ataino kopējo elektroapgādes pārtraukuma ilgumu vienam klientam gadā.“2023. gadā SAIDI Latvijā bija 268 minūtes, Lietuvā – 271 minūte, savukārt Igaunijā - 530 minūtes. Tāpat Latvijā ir arī ļoti efektīva pieeja elektrotīkla bojājumu novēršanai. Mums ir jaudīga multifunkcionālā tehnika, savas remonta brigādes un pārdomāts bojājumu novēršanas koordinācijas process, tāpēc pēc lielākām stihijām ne reizi vien esam pat atsaukušies un devušies palīgā kaimiņvalstu operatoriem pēc tam, kad pašu mājās tīkls atjaunots,” stāsta S.Jansons.

Arhitektūras biroja SEP projektētāji pabeiguši Balticovo biogāzes stacijas Egg Energy modernizācijas 3. kārtu, kas ļaus uzņēmumam būtiski palielināt biogāzes ražošanas jaudas.

Rūpējoties par aprites ekonomikas principu ievērošan un ilgtermiņa saimniekošanu, Balticovo līdz šim ir investējis nozīmīgus finanšu līdzekļus biogāzes un biometāna stacijās, kur šie energoresursi tiek ražoti no Balticovo vistu ganāmpulka mēsliem. Biogāzes stacija Egg Eenergy un biogāzes attīrīšanas stacija Bovo Gas ir pilnībā pierādījušas kā efektīva ilgtspējīga investīcija kopējā Balticovo saimniecībā, tāpēc tika pieņemts lēmums par Egg Energy biogāzes stacijas modernizāciju, kas ļaus palielināt saražotās biogāzes apjomus. Savukārt projektēšanas darbus tika nolemts uzticēt arhitektūras birojam, kas ir izstrādājuši pasaules mērogā unikālo Egg Energy tehnoloģiju - biogāzes ražošanu tikai no vistu mēsliem.