Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Memorandu par publiskā sektora izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro 2026.gada valsts kopbudžetā piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka LDDK un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) memorandu piedāvās parakstīt ne tikai valdošajā koalīcijā esošajām partijām, bet arī opozīcijā esošajām partijām, lai tādējādi sabiedrība varētu uzzināt, kuras partijas ir gatavas strādāt konstruktīvi.

LDDK prezidents arī pauda viedokli, ka politiķi izdara kļūdu, baidoties par šo jautājumu runāt un pieņemt lēmumu, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas. "Viņi domā, ka tie ir nepopulāri lēmumi. Mēs domājam, ka nepopulārs lēmums būtu vilkt garumā un nespert šo soli," sacīja Bite, piebilstot, ka sabiedrībai ir nepieciešami izlēmīgi politiķi.

Savukārt, komentējot valdību veidojošās partijas "Progresīvie" paziņojumu, ka partija neparakstīs LDDK un LTRK piedāvāto memorandu, kas paredz valsts izdevumu samazināšanu par 850 miljoniem eiro, Bite atbildēja, ka par partijas argumentiem šobrīd ir grūti runāt, jo sarunas ar partiju par šo memorandu vēl nav notikušas - tās paredzētas parīt.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

Kriminālprocesā par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām tiek vērtēti arī politiķi, pirmdien Latvijas Televīzijas raidījuma "Kas notiek Latvijā" ciklā "Kuram jābūt ģenerālprokuroram?" atklāja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Viņš gan atzina, ka nav izpētījis lietas materiālus, bet, cik esot sapratis, "arī politiķi tur tiks vērtēti".

Ģenerālprokurors arī piebilda, ka saskaņā ar Augstākās tiesas paustu atziņu starp darbību un zaudējumiem ir jābūt cēloņsakarībai, un likumsargiem ir jāpierāda, ka konkrētas personas rīcības rezultātā iestājušies zaudējumi. Tikai pēc tam varot runāt par personu atbildību.

LETA jau ziņoja, ka, 2024.gada decembrī noslēdzot pārbaudi, Ģenerālprokuratūra sākusi kriminālprocesu par "Rail Baltica" ieviešanā atbildīgo amatpersonu iespējamām nelikumībām.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūrā, kriminālprocess sākts par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, radījušas zaudējumus valsts budžetam lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību.

Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā sāks izskatīt nākamā gada valsts budžeta projektu, informē Saeimas Preses dienestā.

Sēdē, kas sāksies plkst.10, paredzēts skatīt likuma projektu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026, un 2027.gadam" un 31 ar budžetu saistītu likumprojektu. Budžeta pakotnē būs jāizskata arī vairāki simti deputātu iesniegto priekšlikumu.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs prognozēja, ka Saeima budžetu varētu izskatīt trīs dienās, kas nozīmē, ka tas galīgajā lasījumā varētu tikt pieņemts piektdien, 6.decembrī, taču tas ir atkarīgs no tā, cik ātri notiks darbs.

Politiķi apņēmušies budžetu neskatīt naktīs. Šādu praksi politiķi ieviesa, strādājot ar 2024.gada budžetu.

Jau ziņots, ka valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde finanšu ministram Arvilam Ašeradenam ir šāda – rokas nost no lauksaimniecības nozares!” informē “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

11. decembra raidījuma “Kas notiek Latvijā?” diskusijas laikā par tālāko virzību saistībā ar projektu "Rail Baltica", finanšu ministrs Arvils Ašeradens minēja, ka viens no finansējuma avotiem neveiksmīgajam “Rail Baltica” projektam varētu būt lauksaimniecības nozare, kurai būšot “jāsaspiežas”.

Atbildot uz šo ministra redzējumu, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka Ašeradena piedāvātais risinājums nozarei nav un nebūs pieņemams:

“Lauksaimniecības nozarei nav jāuzņemas atbildība par atsevišķu politiķu un ierēdņu nespēju realizēt šo projektu. Mēs jau vairāk nekā 20 gadus esam tikuši pazemoti Eiropas līmenī ar viszemākajiem tiešajiem maksājumiem starp visām dalībvalstīm. Par vienādu prasību izpildi Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem būtu jāsaņem vienāds atbalsts, bet tā diemžēl nav. Atbalsta lejasgalā, kā vienmēr, ir Latvija.

Līdz trešdienas vakaram Saeimas deputāti paspēja izskatīt visus nākamā gada budžetu pavadošos likumprojektus, kā arī iesāka skatīt apjomīgo likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Saeima budžeta pavadošos likumprojektus ar pārtraukumiem sāka skatīt trešdien plkst.10. Kopumā izskatīts 31 pavadošais likumprojekts.

Pēc plkst.21 izsludināts pārtraukums, darbu pie nākamā gada budžeta Saeima turpinās ceturtdien, 5.decembrī.

Saeimas koalīcijas frakciju vadītāji darbu pie nākamā gada budžeta vērtēja kā konstruktīvu.

Jau ziņots, ka uz nākamā gada valsts budžeta projekta skatīšanu Saeimā koalīcija mobilizējusi visas tai pieejamās 52 deputātu balsis.

Sākotnēji koalīcijai Saeimā bija 53 balsis, kuras veidoja trīs frakciju deputāti un pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Oļegs Burovs (GKR). Vēlāk no "Jaunās vienotības" rindām tika izslēgts deputāts Andrejs Ceļapīters, savukārt "Progresīvo" Saeimas frakciju pameta Edgars Zelderis.

Pēc tam, kad Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile atsaukusi savu kandidatūru uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, "Jaunās vienotības" (JV) un "Progresīvo" Saeimas frakcijas Latvijas Bankas prezidenta amatā nolēmušas atbalstīt iepriekšējā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru.

Kā pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem paziņoja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV), ņemot vērā, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija tomēr izvēlējusies Purgailes kandidatūru neatbalstīt, JV atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Arī "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andis Šuvajevs pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka viņu deputāti atbalstīs Kazāka kandidatūru.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis teica, ka, vērtējot Purgailes kandidatūru, partija nebija solījusi "pilnīgu", bet tikai konceptuālu atbalstu. ZZS politiķi esot norādījuši, ka Purgailei nebūtu visas ZZS Saeimas frakcijas atbalsts.

Pēdējos gados novērotais straujais publisko tēriņu pieaugums komplektā ar ekonomiskās izaugsmes stagnāciju spiedīs meklēt risinājums.

Publisko tēriņu turpmāks straujš kāpums nozīmē, ka jāsāk domāt par izdevumu samazināšanu, rīkojot lietderības revīzijas un institūciju auditus. Alternatīva ir celt nodokļus, samazināt birokrātiskās prasības un atteikties no kādu sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu sniegšanas vai samazināt to kvalitāti, pieejamību. Kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp! Diemžēl, visticamāk, visi minētie būs kā komplekss risinājums.

Kāpēc? Tā, kā bija, vairs nebūs, pasaulē sākusies, iespējams, lielākā pārbūve kopš PSRS sabrukuma, tās pamatā būs ASV noteiktie ievedmuitas tarifi, uz kuriem savu atbildi jau sniegusi Ķīna un arī ES parādā nepaliks. Līdz šim par tarifu tirdzniecības kariem runāja kā par vēsturisku reliktu, tagad jāsecina – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Var patikt, var nepatikt, bet tarifu karš nozīmē gan tiešus triecienus ES dalībvalstu, tostarp Latvijas, ekonomikām, gan arī netiešu ietekmi. Cik liela būs ietekme – tas pašlaik ir kā kopsumma vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, tāpēc cerēt uz būtisku tautsaimniecības izaugsmi ir samērā naivi, būs labi, ja tā būs kaut vai neliela, turklāt budžeta deficīta maģiskie 3% tiks tik un tā «pārkāpti». Sliktākajā scenārijā – recesija. Šādos apstākļos par būtiskiem valsts izdevumu palielinājumiem bez kādas ārējās piešprices ir jāaizmirst.

Latvijā arī nebanku kreditētāju uzraudzību būtu lietderīgi nodot Latvijas Bankai, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzītais vienīgais kandidāts, Latvijas Bankas bijušais prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka šobrīd nebanku kreditētāju uzraudzība ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) kompetencē, taču varētu diskutēt par to, ka visa finanšu sektora uzraudzība būtu koncentrējama Latvijas Bankā.

"Manuprāt ir mērķtiecīgi visu uzraudzību koncentrēt Latvijas Bankā. Tas dotu gan efektivitātes ieguvumu, gan arī visiem tirgus spēlētājiem apmēram līdzīgus nosacījumus," sacīja Kazāks.

Savukārt, runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Solidaritātes iemaksu likums būtu pozitīvi vērtējams no vietējo augošo banku viedokļa, jo saasinās konkurenci ar lielajām bankām par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Viņš atgādināja, ka pašlaik likumā ir iestrādāta norma, ka tās bankas, kuras līdz noteiktam apjomam audzē kreditēšanu, varēs saņemt iemaksas atlaidi līdz 100%. Idelsons prognozēja, ka vismaz pirmajā solidaritātes iemaksu likuma darbības gadā "Signet Bank" varētu kvalificēties 100% atlaidei, jo nākamgad banka plāno kredītportfeli audzēt par vairāk nekā 20%.

"Protams, ka lielās bankas uz šo likumprojektu skatās negatīvi. Tādēļ, iespējams, tās kredītus izsniegs ne tik aktīvi kā līdz šim, iespējams, iecenos šo nodokli kredītu procentu likmēs. Savukārt mums būs, iespējams, vieglāk konkurēt par atsevišķiem kreditēšanas darījumiem," sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie ir visvairāk kontrolētie ierēdņi valstī, šādu viedokli pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Komentējot VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), VID vadītāja atzīmēja, ka tagad Latvijā ir par vienu tiesībaizsardzības iestādi mazāk un mazai valstij šāda līdzīgu funkciju struktūru optimizācija vērtējama kā laba.

VID vadītāja slavēja līdz šim Iekšējās drošības pārvaldes paveikto, jo tas esot demonstrējis VID vēlmi attīrīties. Vienlaikus mazajai pārvaldei dažkārt pietrūcis jaudas, tāpēc bijusi nepieciešama palīdzība no citas VID struktūras - Nodokļu un muitas policijas pārvaldes. KNAB paspārnē pārvaldē strādājošo spējas būs daudz lielākas un iespējamie koruptīvie gadījumi noteikti tiks atklāti efektīvāk, ir pārliecināta Šmite-Roķe.

Labklājības ministrija (LM) plāno virzīt Valsts fondēto pensiju likuma grozījumus, kas ļautu iedzīvotājiem, kas ir valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieki, piecus gadus pirms pensijas vecuma pārtraukt dalību pensiju otrajā līmenī un pievienot uzkrāto kapitālu pensiju pirmajam līmenim, informē ministrijā.

Tādējādi cilvēki, tuvojoties pensijai, varēs izvēlēties, ko darīt ar savu pensiju otrajā līmenī uzkrāto kapitālu, lai samazinātu risku to zaudēt finanšu tirgus svārstību dēļ.

Ienākumus vecumdienās veido vecuma pensija, kas sastāv gan no pensiju pirmajā līmenī, gan otrajā līmenī uzkrātā pensijas kapitāla. Fondētā pensijas daļa ir nozīmīga vecuma pensijas apmērā. Šobrīd pensiju otrajā līmeņa uzkrājumi tiek ieguldīti finanšu tirgos, un to vērtība var gan pieaugt, gan samazināties.

Ministrijā norādīja, ka cilvēkiem pirmspensijas vecumā ir īpaši svarīgi, lai viņu uzkrātais pensijas kapitāls nesamazinātos, un ienākumi, aizejot pensijā, būtu pēc iespējas lielāki.

Starp dažādām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā atšķiras viedokļi, kā vislabāk padarīt Eiropas Savienības (ES) ekonomiku konkurētspējīgāku, lai gan deputāti atbalsta ieceri strādāt, lai tā būtu spēcīgāka un noturīgāka, ceturtdien žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

EP deputāti varēja iztaujāt politiķi, kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam. Dombrovskis, kurš jaunajā Eiropas Komisijā (EK) būs atbildīgs arī par "ieviešanas un vienkāršošanas" jautājumiem, uzsvēra, ka daudzos jautājumos būs svarīgi atrast pareizo politisko balansu starp dažādām politiskajām grupām, lai priekšlikumi gūtu EP vairākuma atbalstu.

Savā ievadrunā politiķis akcentēja, ka ES jāpadara vieglāka uzņēmējdarbības sākšana un attīstība, jāpalīdz cilvēkiem attīstīt vajadzīgās prasmes un jāsamazina birokrātija, vienlaikus jāturpina uzlabot sociālo taisnīgumu un kohēziju. Taujāts, kur bloks visdrīzāk izjutīs birokrātijas samazināšanos, Dombrovskis skaidroja, ka EK kā prioritāru jautājumu izvirzījusi ES konkurētspēju un viens no darba virzieniem ir birokrātijas mazināšana.

Partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) kopā ar partiju "Progresīvie" Latvijas Bankas prezidenta amatam virzīs pašreizējo bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

JV Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics žurnālistiem pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica, JV joprojām uzskata, ka vispareizākais būtu koalīcijā vienoties par vienu kandidātu. Vienlaikus, apspriežoties ar partneriem, nolemts pievienoties "Progresīvajiem" un līdzparakstīt Kazāka virzīšanu otrajam termiņam.

Kopumā sagaidāms, ka uz Latvijas Bankas prezidenta amatu būs pieteikti trīs kandidāti - Kazāks, "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, kuru atbalsta Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), un opozīcijas partija "Stabilitātei" virzītais Pāvels Kuzmins.

"Progresīvo" frakcijā ir deviņi deputāti. Izvirzīt kādu kandidatūru var pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien Latvijas Bankas prezidenta amatam atkārtoti virzīja iepriekšējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku.

Komisijas sēde jautājumu par Kazāka virzīšanu uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izskatīja ātri, jo tā pati komisija jau iepriekš Kazāka kandidatūru bija izskatījusi.

Par Kazāku Saeimas ārkārtas sēdē parlamentārieši balsos ceturtdien, 6.februārī.

Kazāks pēc komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka viņa izvirzīšanas process parlamentā bijis "garš un samocīts".

Atbildot uz jautājumu, vai viņa pašam ir pārliecība, ka šoreiz viņš atkārtoti tiks ievēlēts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Kazāks teica, ka "tas viss ir politisks process un politisks lēmums".

"Es šobrīd tajā piedalos kā profesionālis ar skaidru redzējumu par to, ko Latvijas Bankai darīt tālāk," viņš turpināja.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Latvijā ostu pārvaldības reformas jautājumā ir svarīgi, lai ostu vadība būtu depolitizēta un tajās strādātu profesionāļi, aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Viņš norādīja, ka ostu pārvaldības jautājums ir sarežģīts, tostarp ir dažādi viedokļi par to, cik kandidātiem būtu jābūt virzītiem no valsts un cik no pašvaldībām, piemēram, lielo ostu padomēs.

"Satiksmes ministrija (SM) piekrīt tam, ka ostu pārvaldībā ir jāatgriežas pašvaldībām - vismaz, lai būtu iespēja virzīt konkursā atlasītus profesionāļus," sacīja ministrs.

Viņš minēja, ka iesaistītajām pusēm ir vienota izpratne, ka ostās ir jāsaimnieko efektīvāk - visus pakalpojumus, kurus lielajām ostām ir iespējams konsolidēt, piemēram, kapteiņdienesta pakalpojumus, tas ir jādara.

Vienlaikus, pēc Briškena teiktā, ir arī viedokļi, ka ir jāpieturas pie vecajiem modeļiem, vai ir jāievieš jauns pārvaldības modelis, kas būtu "liesāks" un mazāks. "Pilnībā apmierināt visu iesaistīto pušu vēlmes nav iespējams, šajā gadījumā ir jāmeklē kompromiss," piebilda ministrs.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" izvirzījusi Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Bērziņu Latvijas Bankas prezidenta amatam virzījuši arī deputāti no "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku. Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Jaunas kandidatūras jāizvirza, jo šī gada 21.decembrī Kazākam beidzas pirmais amata pilnvaru termiņš. Viņš par Latvijas Bankas prezidentu uz piecu gadu termiņu tika ievēlēts 2019.gada 12.decembrī. Par viņu nobalsoja 76 deputāti.

Par galvenajām prioritātēm 2025.gadā Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) noteikusi panākt valdības izdevumu samazināšanu, birokrātijas mazināšanu un sociālā dialoga stiprināšanu.

Tā 8.janvārī vienbalsīgi lēma LDDK padome pēc diskusijas par aizvadītajā gadā paveikto un šobrīd ekonomikā un darba tirgū aktuālo.

"Šī gada absolūtai prioritātei jābūt publiskā sektora izdevumu samazināšanai - jo ātrāk valdība to sapratīs, jo labāk. Gan premjere, gan Valsts prezidents ir paziņojuši, ka drošības stiprināšanai būs jāmeklē vēl papildus finansējums, tāpēc valdībai ar steigu jāsper konkrēti soļi, lai pārskatītu izdevumus vismaz 5% apmērā, jo varam nonākt sāpīgā situācijā, kur īsā laikā tēriņi būs jāgriež vēl lielākos apmēros," skaidro LDDK prezidents Andris Bite.

Par efektīva valsts budžeta veidošanu un valdības izdevumu samazināšanu vismaz par 5% LDDK padome uzstāja jau 30.septembrī notikušajā Nacionālās Trīspusejās sadarbības padomes (NTSP) sēdē. Redzams, ka turpina parādīties arvien jaunas vajadzības valsts drošības stiprināšanai, izglītības un veselības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, taču nav vērojama mērķtiecīga valdības rīcība esošo izdevumu pārskatīšanā. LDDK uzskatā līdz 2025.gada martam valsts pārvaldei ir jābūt skaidram izdevumu samazināšanas plānam ne mazāk kā 5% apmērā no kopējā valsts budžeta un nekavējoties jāķeras pie to aktīvas realizēšanas.

Latvijā notiks viens no reprezentatīvākajiem pasākumiem valsts ekonomiskajā dzīvē: 7. Starptautiskais ekonomikas forums. Pasākuma norises vietā – Latvijas Zinātņu akadēmijā – tiksies ievērojami ASV, ES un Centrālāzijas valstu zinātnieki, uzņēmēji, investori un politiķi.

2025. gada 7.-9. martā Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 7. Starptautiskais ekonomikas forums, ko organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju. Pasākuma partneri ir pasaules Nobela prēmijas laureātu “kalve” – Kalifornijas Bērklijas universitāte un Rietumu Banka. Šī gada foruma galvenā tēma ir jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Rietumu Banku kā ģenerālsponsoru forumā dažādās plenārsesijās ar uzstāšanos un viedokli par inovāciju finansēšanu un jaunrades ekonomikas vērtības veidošanu pārstāvēs Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja un valdes loceklis Sandris Straume.

Par nākamo Latvijas Bankas prezidentu ar opozīcijas atbalstu varētu kļūt "Attīstības finanšu institūcijas Altum" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, liecina aģentūras LETA aprēķini.

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar "Jauno vienotību" (JV) izvirzījuši esošo prezidentu Mārtiņu Kazāku, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) izvirzījusi Bērziņu, bet partija "Stabilitātei" - Pāvelu Kuzminu, raksturojot viņu kā pieredzējušu finansistu.

Bērziņu izvirzījuši arī atsevišķi Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS).

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti

Uz Latvijas Bankas prezidenta amatu izvirzīti trīs kandidāti - "Progresīvie" kopā ar...

Saeimas ZZS frakcijā ir 16 deputāti, kā arī frakciju atbalsta deputāts Oļegs Burovs (GKR), kas nozīmē, ka Bērziņam ir vismaz 17 balsis.

Neoficiāli izskanējis, ka Bērziņu atbalstīs arī AS un NA, kas nozīmē, ka Bērziņš varētu iegūt 43 balsis.

Tāpat aģentūrai LETA zināms, ka Kazāku neatbalstīs "Latvija pirmajā vietā", kuras līdera Aināra Šlesera ģimenes biznesa menedžere ir Bērziņa dzīvesbiedre Jūlija Bērziņa.

Saeimā JV frakcijai ir 25 deputāti, un frakciju varētu atbalstīt arī deputāts Igors Rajevs, kas kopā ar "Progresīvo" deviņām balsīm veido 35 balsis par Kazāku.

Bērziņš aģentūrai LETA pavēstīja, ka pagaidām ticies ar ZZS, NA un AS Saeimas frakcijām, un sarunas bijušas ļoti konstruktīvas. Bērziņš uzsvēra, ka tas viņam ir liels gods tikt izvirzītam Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Izvirzīšanu Bērziņš uztvēris kā novērtējumu savai līdzšinējai profesionālajai darbībai, īpaši pēdējiem gandrīz 10 gadiem "Altum", kuros spēts trīs reizes audzēt portfeli līdz aptuveni 1,2 miljardiem eiro, saglabājot solīdus kapitāla atdeves rādītājus, augstāko "Moodey’s" kredītreitingu un vienlaikus sniedzot pakalpojumus reģionos ar kredītiem, kam ir mazākas nodrošinājuma prasības un garāki termiņi.

Jautāts, vai redz nepieciešamo atbalstu Saeimā savai kandidatūrai uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, Bērziņš atbildēja, ka "par sajūtām attiecībā uz kopējām izredzēm varēšu izteikties, kad būs bijušas līdzīga veida sarunas ar pārējām Saeimas frakcijām un deputātiem".

Kazāks ir apstiprinājis, ka būtu gatavs arī turpmāk vadīt Latvijas Banku, bet politiķi līdz šim ieturēja pozīciju par bankas vadītāja izraudzīšanās jautājumu pēc būtības plaši nerunāt, aizbildinoties, ka vispirms esot jātiek galā ar nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu. No politiķu puses Kazāka darbam nav skaļas kritikas, bet nav arī viennozīmīga atbalsta.

ZZS Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi "Altum" valdes priekšsēdētāju Bērziņu, jo uzskata, ka viņa vadībā Latvijas Banka spēs ievirzīt banku sektora potenciālu valsts ekonomiskās izaugsmes labā, kā arī aizstāvēt nacionālās intereses Latvijā un starptautiski.

Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Bankas prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un viena un tā pati persona šo amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Balsojums Saeimā notiks 19.decembrī.

Politiķu lēmums no šī gada samazināt iemaksu apjomu pensiju 2. līmenī uz 5% no bruto algas (iepriekš 6%) raisīja emocionālu pretreakciju no pensijas krājējiem un ekspertiem, taču parlaments ieceri tomēr apstiprināja. Valstij ir vajadzīgi līdzekļi šā brīža pensiju izmaksām, tāpēc valdība lēma izmantot daļu no nākotnes uzkrājumiem, lai segtu šodienas vajadzības.

Gados jaunākiem pensijas krājējiem tas nozīmē, ka šobrīd vēl lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai pensijas uzkrājumi atrastos vecumam piemērotākajā plānā un attiecīgi garantētu pēc iespējas lielākas ienesīguma iespējas, kā arī jācenšas uzkrāt un ieguldīt pašiem.

Pensiju pārvaldnieku pretreakciju valdības iecerei samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī, politiķi uzreiz nodēvēja par savu interešu lobēšanu, jo sarukšot pensiju pārvaldnieku peļņa. Ņemot vēra to, ka atlīdzība pārvaldniekiem tiek maksāta no kopējiem aktīviem, bet izmaiņas ietekmes tikai jaunas iemaksas nākamo 4 gadu laikā, tad pensiju pārvaldnieku peļņa tiek ietekmēta nebūtiski, taču cilvēku, kuri krāj savai nākotnes pensijai, uzkrājuma apmēru ietekmēs gan. Iemaksu samazinājums katram krājējam turpmāko četru gadu laikā būs 17% liels (līdz 2025.gada no bruto algas tie bija 6% un no 2025.gada līdz 2028.gadam 5%) . Protams, šī nauda netiek pavisam atņemta - tā tiks pārvirzīta pensiju 1. līmenī, no kura pensijas tiek izmaksātas šodienas pensionāriem. Tomēr ņemot vērā negatīvo demogrāfijas līkni, nākotnē samazināsies strādājošo skaits, kuru nomaksātie nodokļi uztur sociālo budžetu, tāpēc pieaugs katra cilvēka paša sarūpēto uzkrājumu nozīme. Pretējā gadījumā, pensijas vecumā varēsim pretendēt tikai uz niecīgu daļu no ierastajiem ienākumiem.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Baltijas kapitāla tirgus attīstība pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi ievērojama, taču tā joprojām lielā mērā balstās uz banku sektoru. Pat paši lielākie Baltijas biržā kotētie uzņēmumi ir salīdzinoši mazi uz ASV vai Eiropas fona.

Tā Baltijas kapitāla tirgus konferencē atzina tās moderators un Nasdaq Baltic biržas vadītājs Karels Ots (Kaarel Ots). Labā ziņa – tirgus ir lielu notikumu gaidās jau nākošgad, un nozīmīgāko pienesumu varētu dot tieši Latvijas valsts un pašvaldību uzņēmumi.

Baltijas biržas vienotais indekss mums par labu

“Tas, ar ko esmu ļoti lepns, ir vienotā Baltijas biržas indeksa izveidošana, un jāteic - Latvija no tā ir ieguvēja,” konferences ievadā sacīja K. Ots. Stāsts ir par biržā kotēto vidējo un lielo uzņēmumu kopējo indeksu, kura noteikšanā tiek izmantoti Morgan Stanley Capital International darbības pamatprincipi. Vienkāršoti runājot – stāsts ir par biržā kotēto uzņēmumu akciju kopvērtību, kuru ietekmē gan pieprasījums, gan piedāvājums. Kādēļ Latvija ir ieguvēja, redzams no akciju kopvērtības valstīs. Baltijas tirgus kopumā ir pielīdzināms jaunattīstības tirgiem. “Mēs vēl aizvien esam daļa no jaunattīstības tirgiem, kā, piemēram, Šrilanka. Tās ir brīnišķīgas valstis, taču, manuprāt, mums nopietni vajadzētu apsvērt, kā nebūt jaunattīstības tirgum. Te jāuzsver viens būtisks aspekts – izmēram ir nozīme! Ar to esam sodīti, ka mūsu uzņēmumu izmērs ir tāds, kāds ir. Apvienojot tirgus un veidojot vienotu indeksu, esam daudz tuvāk mērķim sasniegt vajadzīgo izmēru, lai panāktu gan apjomu, gan likviditāti. Es nesaku, ka esam tuvu, esam tuvāk mērķim, un vēl daudz kas ir darāms,” tā K. Ots.