Iedzīvotājiem jaunu vai lietotu elektroauto, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei kopējo pieejamo finansējumu palielinās par 11 miljoniem eiro - no 19 miljoniem eiro līdz 30 miljoniem eiro, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) atbalsta programmā bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanai.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) skaidro, ka, ņemot vērā konkursa īstenošanas dinamiku un sasniegtos rezultātus, tā ir izvērtējusi kritiskākos aspektus un sagatavojusi grozījumus MK noteikumos. Konkursa īstenošanas termiņš ir līdz šī gada 31.decembrim un to nav plānots pagarināt.

Konkurss ir pierādījis, ka finansējuma pieejamība videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei ir ar augstu sabiedrības interesi un tas sniedz ieguldījumu gan esošā autoparka atjaunošanā, gan transporta degvielu diversifikācijā un attiecīgi emisiju mazināšanā, gan veicina uzņēmējdarbības attīstību.

Konkursā pieejamais finansējums tiks palielināts līdz 30 miljoniem eiro, tādējādi palielinot kopējo videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādi iedzīvotājiem par aptuveni 1800 līdz 2500 transportlīdzekļiem. Finansējums 11 miljonu eiro apmērā ir noteikts, ņemot vērā līdzšinējo progresu konkursa ietvaros un nodrošinot, ka finansējums ir pieejams līdz 31.decembrim.

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno nodrošināt 70-100 miljonu eiro lielas investīcijas, kas prioritāri būs pieejamas tieši Latgales reģionam, aģentūru LETA informēja KEM pārstāvji.

Ceturtdien KEM atklāja Latgales pārstāvniecību Rēzeknē, pirmo reizi verot durvis plašākam interesentu lokam.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka Latvijas un īpaši austrumu pierobežas iedzīvotāju labklājība ir valsts drošības jautājums. Pārstāvniecības izveides mērķis ir veicināt investīciju piesaisti reģionam, lai sekmētu ekonomisko attīstību, konkurētspēju un celtu labklājību.

"Pārstāvniecība kalpos kā atbalsts iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām, nodrošinot tuvāku klātbūtni reģionā. Sagaidām, ka pārstāvniecības izveides rezultātā mums izveidosies ciešāka saikne ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem labākas reģiona vajadzību izpratnes veidošanai," norāda Melnis.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš tikšanās laikā vienojās par kopīgu sadarbību, kur Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ar ALTUM izstrādās jaunu metodiku, kas pavērs plašākas iespējas lielajiem komersantiem piesaistīt finansējumu projektiem, ko plānots īstenot ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis un ALTUM vadītājs Reinis Bērziņš pārrunāja abu iestāžu kopīgo sadarbību saistībā ar KEM jaunajām ES fondu programmām centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivizācijai un biometāna ražošanas un transportēšanas nozares attīstībai. Tikšanās laikā gan ministrs, gan ALTUM vadītājs bija vienisprātis – prioritāte ir plašāka finansējuma pieejamība.

“Nākot pašam no biznesa vides, saprotu, cik svarīgi ir nodrošināt iespēju uzņēmumiem, attīstot jaunus projektus, ļaut izvēlēties sev piemērotāku un efektīvāku kreditēšanas risinājumu. Aktīvāka kredītiestāžu un mūsu perspektīvo uzņēmumu sadarbība paver iespēju veselīgai konkurencei gan starp atbalstāmiem projektiem, gan kredītiestādēm. Konkurence projektu ieceres stadijā, ir kritiski svarīga, lai pieejamo finansējumu – gan privāto, gan publisko - mēs Latvijā izmantotu mērķtiecīgi,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Vēja enerģija Latvijas elektroenerģijas bilancē tuvāko gadu laikā sāks iegūt savu vietu, ko nodrošinās vēja parku būvniecība.

«Viens no Latvijas mērķiem ir panākt, lai līdz 2030. gadam iekšzemes enerģijas patēriņš pilnībā tiktu nodrošināts no atjaunīgiem avotiem. Tas nozīmē, ka ļoti būtisks ir laiks. Kompānijas “Eolus” īstenotajā projektā bija veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, lai uzsāktu vēja parka būvniecību un divu gadu laikā sāktu ražot enerģiju,» skaidro Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere. Viņa norāda, ka LIAA portfelī šobrīd ir vairāki desmiti ar zaļo enerģiju saistīti projekti vairāku miljardu eiro apmērā un šādi darījumi apliecina, ka projektu attīstībai ir iespējami dažādi risinājumi.

«Sarežģītākais atjaunīgās enerģijas projektos ir šo projektu sagatavošanas fāze, ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana un citas procedūras, tādēļ arī šobrīd lielākā Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja projekta “Elwind” virzību ir uzņēmusies LIAA, kur pēc visu procedūru veikšanas valsts šo projektu izsolē piedāvās investoram,» tā I. Jāgere. Viņa uzsver, ka ikviens nozīmīgs darījums enerģētikas sektorā stiprina tirgu un investoru uzticību. «Turklāt, šis piemērs apliecina, kā dažādi attīstītāji var sadarboties vēja enerģijas nozarē,» atzīst LIAA direktore.

Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.

Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.

Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis ticies ar AS "Augstsprieguma tīkls" vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.-2028.gadam.

Kamēr Igaunijā prognozēts elektroenerģijas pārvades izmaksu pieaugums, Latvijā, pateicoties būtiskiem optimizācijas pasākumiem, AST izdevies kopējās izmaksas saglabāt esošajā līmenī - gaidāms pat neliels samazinājums 0,6% apmērā.

Tarifa stabilitāte panākta sarežģītos apstākļos, kur izmaksu spiedienu piedzīvo daudzi uzņēmumi, kas saistīti ar vispārēju inflāciju, jo īpaši ar kāpjošām būvniecības un remontu izmaksām. Svarīgi atcerēties, ka Latvijas pārvades sistēmas operatoram kopā ar igauņu un lietuviešu kolēģiem, Krievijas kara radīto risku dēļ, bija nepieciešams sagatavoties tīklu sinhronizācijai ar Eiropu gadu ātrāk. Vienlaikus līdz ar elektroenerģijas sistēmas attīstību un ģeopolitisko drošības risku dēļ, AST būtiski paplašinājušās veicamās funkcijas. Spēja šādos apstākļos saglabāt tarifu nemainīgu ir apliecinājums AST komandas profesionālai un stratēģiskai pieejai uzņēmuma pārvaldībā.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Baltijas valstu energosistēmu atslēgšanas no Krievijas kontrolētā BRELL loka un sinhronizācijas ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem ietekme uz elektroenerģijas cenām prognozēta maza, piektdien sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Strādājot pie sinhronizācijas, tiek strādāts arī pie tā, lai elektroenerģijas cenas maksimāli nemainītos.

Galvenie faktori, kas ietekmēs cenas, joprojām būs laikapstākļi, piemēram, ja februārī būs bezvējš un aukstums, cenas būs mainīgas.

Ministrs akcentēja, ka ir lietas, ko nevar ietekmēt, kā arī lietas, ko neietekmēs BRELL, piemēram, joprojām būs vētras un elektrības pārrāvumi, un "tam nebūs nekādas saistības ar BRELL".

Vienlaikus sinhronizācijas priekšnosacījumi atbilst prasībām, kurām seko visa kontinentālā Eiropa, viņš norādīja.

Ministrs teica, ka viens no kopējiem izaicinājumiem ir pašreiz esošā hibrīdkara situācija, un jau šobrīd dzirdamas dažādas spekulācijas par šo tēmu.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam, kuru plānots izvērtēt un aktualizēt reizi piecos gados.

Valdība apstiprināja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādāto Latvijas Enerģētikas stratēģiju līdz 2050.gadam un noteica KEM par atbildīgo institūciju stratēģijā noteiktā mērķa snieguma progresa uzraudzībā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) norāda, ka šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību - ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem.

"Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem," min Melnis, piebilstot, ka pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Schwenk Latvija" investēs aptuveni 500 miljonus eiro cementa ražošanas dekarbonizācijā Brocēnos, informē kompānijas pārstāvji.

"Schwenk Latvija" Brocēnu cementa rūpnīcā tiks uzstādītas testa iekārtas - samazināta apmēra oglekļa uztveršanas rūpnīca. No 2025.gada pavasara līdz decembrim tā strādās pārbaudes režīmā, uztverot aptuveni divas tonnas CO2 dienā.

Norvēģijas uzņēmuma "Capsol Technologies" nodrošinātā "CapsolGo" testa rūpnīca tiks nodota ekspluatācijā un sāks darbu 2025.gada otrajā ceturksnī, informē "Schwenk Latvija". Pārbaudes posma mērķis ir pārliecināties par tehnoloģijas atbilstību reālajos apstākļos, analizēt darbības specifiku un ietekmi uz citiem procesiem.

Pēc pārbaudes laikā iegūto datu analīzes un tālākās izpētes, pilna apmēra oglekļa uztveršana Brocēnu cementa rūpnīcā plānota no 2030.gada, uztverot aptuveni 800 000 tonnu CO2 gadā un tiecoties uz pilnīgu cementa ražošanas dekarbonizāciju.

Saules enerģijas ieguves apjomu pieauguma sprādziens pēdējos gados, ko izraisīja energoresursu cenu lēciens, vēl nav beidzies, jo dažādās attīstības stadijās ir nozīmīgs attiecīgās enerģijas projektu daudzums, vienlaikus nozarei jārēķinās ar jauniem izaicinājumiem, kuru risināšanā tiks ierauti ne tikai politikas izstrādātāji, bet arī elektroenerģijas tirgotāji, ražotāji un patērētāji.

Šādas atziņas skanēja konferencē Saules enerģija Latvijai (foto skatiet galerijā-red.). Saules elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju jau tiek atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību. Vienlaikus no saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā — vasarā, taču šajā gadalaikā arī elektroenerģijas pieprasījums ir zemāks nekā ziemā, rudenī, kad ir mazāk saules.

Ir jābūt gataviem uz jebkuru pavērsienu, kā arī jābūt gataviem pasargāt savu kritisko infrastruktūru, piektdien pēc TEC-1 elektrostacijas apskates žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Reaģējot uz elektrības kabeļa "EstLink 2" bojāšanu Somu līcī, Valainis kopā ar AS "Latvenergo" pārstāvjiem piektdien veica TEC-1 un TEC-2 elektrostaciju tehnisko apskati.

"Normālā situācijā mēs šodien šeit neatrastos, jo visas šīs iekārtas būtu izslēgtas un nebūtu jādarbina," norādīja Valainis.

Viņš akcentēja, ka pēc "EstLink 2" kabeļa pārraušanas redzams, ka "Latvenergo" infrastruktūra iegūst arvien jaunu nozīmi elektroenerģijas tirgus balansēšanai. Tāpat ir jābūt pārliecinātiem, ka pie jebkuriem apstākļiem šī infrastruktūra ir darbspējīga.

"Tostarp ne tikai ziemā, bet arī jādomā, kā šo infrastruktūru darbināt vasarā," norādīja Valainis. Viņš akcentēja, ka ir svarīgi pašreiz notiekošos TEC-1 remontdarbus pabeigt martā.

Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" bojājuma dēļ varētu tikt pārcelts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, pirmdien žurnālistiem sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.

Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.

Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.

Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla nav palielinājusi elektroenerģijas cenu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

"Ir pozitīvas tendences," teica Melnis, norādot, ka, piemēram, pirmdien elektroenerģijas cena ir lētāka nekā pirms nedēļas.

Tostarp ministrs norādīja, ka "Nord Pool" biržā pirmdien elektroenerģijas vidējā cena Latvijā ir 146 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr pirms nedēļas, 3.februārī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 154 eiro par MWh.

Vienlaikus "Nord Pool" biržā pieejamā informācija arī liecina, ka piektdien, 7.februārī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 119 eiro par MWh, sestdien, 8.februārī, tā bija 63 eiro par MWh, bet svētdien, 9.februārī, tā bija 128 eiro par MWh.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļas nogalē Baltijas valstis sekmīgi atslēdzās no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēdzās Eiropas vienotajam energotīklam.

Saeima ceturtdien, lemjot trešo reizi, otrajā jeb galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Līdz būvniecības posmam nonācis atjaunīgās enerģijas attīstītāja European Energy saules parka projekts ar kopējo plānoto jaudu 148 megavati. Tas būs pirmais uzņēmuma īstenotais projekts Latvijā, kā arī viens no lielākajiem saules parkiem valstī.

Saules parks atradīsies 138 hektāru plašajā teritorijā Tārgalē, Ventspils novadā, un tas būtiski papildinās European Energy globālo portfolio, kļūstot par 252. īstenoto projektu.

Jaunais parks ik gadu spēs saražot ap 154 550 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas atbilst aptuveni 60 000 mājsaimniecību patēriņam gadā. Projekta attīstībā uzņēmums ieguldīs 80 miljonus eiro, plānojot uzsākt zaļās enerģijas ražošanu jau nākamā gada beigās.

Latvijā ir skaidri noteikti klimata mērķi un senas tradīcijas atjaunīgo enerģijas avotu, sevišķi hidroenerģijas, izmantošanā, taču saules enerģijas potenciāls vēl aizvien nav pilnībā izmantots, uzskata European Energy Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš: “Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi ievērojamu izaugsmi, taču līdz šim uzņemtais temps nav pietiekams, un gan saules, gan vēja enerģijas staciju reģionā joprojām ir par maz. Pateicoties mūsu jaunā saules parka būvniecībai, mēs varēsim mainīt situāciju uz labo pusi. Parks aizņems iespaidīgu 138 hektāru lielu zemes platību un tā kopējā jauda pēc pievienošanas elektrotīklam sasniegs 148 megavatus, sekmējot valsts energoneatkarību un palielinot atjaunīgo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas bilancē.”

Latvijas uzņēmēji šonedēļ uzsāka tirdzniecības misiju ASV, piedaloties vienā no pasaules nozīmīgākajiem aizsardzības industrijas notikumiem — AUSA Annual Meeting & Exposition Vašingtonā. Dalība šādā mēroga izstādē apliecina Latvijas ambīcijas kļūt par nozīmīgu inovāciju, tehnoloģiju un aizsardzības industrijas centru Baltijas reģionā.

Šī misija, kuru vada ekonomikas ministrs Viktors Valainis un īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), pulcē ap 50 Latvijas uzņēmējus, kuru mērķis ir veidot jaunus kontaktus, stiprināt sadarbību ar ASV partneriem kā arī piesaistīt investīcijas tādas jomās kā aizsardzības tehnoloģijas, enerģētika un IKT.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:“Dalība izstādē AUSA ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības un augsto tehnoloģiju industrijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. Šeit tiekas uzņēmumi, investori un politikas veidotāji, un tieši šāda vide rada priekšnoteikumus jaunu sadarbības projektu attīstībai. Tādi Latvijas uzņēmumi kā Edge Autonomy, Exonicus, SAF Tehnika un citi jau sekmīgi strādā ASV tirgū. Esmu pārliecināts, ka šī misija dos taustāmus rezultātus gan jaunos partneros, gan projektos, kas stiprinās mūsu ekonomiku un kopējo drošību.”

Latvijā ik gadu tiek radītas vairāk nekā 800 000 tonnas sadzīves atkritumu jeb vairāk nekā 460 kilogramu atkritumu uz vienu iedzīvotāju*. Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzoties uz straujāku Eiropas Savienības (ES) noteikto atkritumu samazināšanas mērķu sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” Pierīgā atklājis jaunu un modernu atkritumu šķirošanas rūpnīcu jeb Resursu pārvaldības centru.

Sākotnēji tajā plānots gadā sašķirot 20 000 tonnas sadzīves nešķiroto atkritumu un 25 000 tonnas šķiroto atkritumu, taču kopējās rūpnīcas jaudas atkarībā no atkritumu veida laika gaitā tehniski var sasniegt pat 150 000 tonnu gadā. Šobrīd Latvijā sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50% no kopējā atkritumu daudzuma. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija savā 2023.gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi.

Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība, informē Klimata un enerģētikas ministrija.

Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts ar tehnoloģisku problēmu Zviedrijas koģenerācijas stacijā Nybro. Atbilstoši plānotajam grafikam un pieejamajai informācijai kabeļa darbību paredzēts atjaunot līdz šī gada 2. aprīlim, tomēr jāņem vērā, ka atjaunošanas darbu grafiks var mainīties.

NordBalt darbības neplānots pārtraukums nav ietekmējis Latvijas elektroenerģijas piegādi, situācija ir stabila un droša. Taču NordBalt atslēgšanās dēļ pirmdien,31. martā, un turpmākās dienas līdz problēmas novēršanai elektroenerģijas biržā gaidāms izteiktākas elektroenerģijas cenu izmaiņas. Vidējā biržas cena šodien, 31. martā, būs 0,31 eiro/kWh.

Vašingtonā Latvijas uzņēmēju tirdzniecības misijas laikā norisinās Latvijas - Amerikas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LACC) rīkotā konference “Spotlight Latvia”. Konferencē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un LACC par Latvijas uzņēmumu interešu pārstāvību un eksportspējas stiprināšanu Ziemeļamerikā.

“Lai gan Latvija kartē var šķist maza, tā ir lieliska talantu, zināšanu un inovatīvo tehnoloģiju jomā, uzstājoties konferencē uzsvēra Eiropas Komisijas ekonomikas un produktivitātes komisārs Valdis Dombrovskis.

“Pateicoties mūsu vēsturei, mūsu cilvēkiem un vērtībai, ko mēs piešķiram transatlantiskajām attiecībām, Latvija ir unikālā pozīcijā, lai veidotu tiltu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Kopā mēs varam atrast labākus risinājumus aizsardzības, zaļās enerģijas un digitālo inovāciju jomā. Šāda sadarbība stiprina gan mūsu drošību, gan kopīgo ekonomisko noturību.”

Konference pulcēja vairāk nekā 200 Latvijas un ASV uzņēmējus, valsts institūciju un akadēmiskās vides pārstāvjus, lai stiprinātu sadarbību drošības, aizsardzības, enerģētikas un digitālo pakalpojumu jomās. No ASV puses konferencē un ar to saistītajos pasākumos piedalījās tādi ASV uzņēmumi kā Anduril Industries, FedTech, AUVSI, Scout Ventures, Nvidia, Palantir Technologies, Meta, Google, AMS Group, Imprimatur un citi. Visi šie uzņēmumi pārstāv aizsardzības, kiberdrošības, mākslīgā intelekta, enerģētikas un tehnoloģiju jomas.

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Tārgalē, Ventspils novadā, vēja enerģijas ražotājs SIA “Utilitas Wind” atklāj pirmo liela mēroga elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu Latvijā ar kopējo jaudu 10 MW un 20 MWh ietilpību.

Šoruden elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (BESS) tiks pieslēgta Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmai, veicinot Latvijas energoapgādes attīstību. Kopējās projekta investīcijas sasniedz septiņus miljonus eiro.

“Šis ir vēsturisks mirklis Latvijas jaunāko laiku enerģētikā. Divus gadus esam aktīvi strādājuši pie šī projekta īstenošanas, un ar lepnumu sniedzam mūsu artavu Latvijas energodrošības stiprināšanā. Esam gatavi arī turpmāk sniegt savu pienesumu energoapgādes sistēmas attīstībai atbilstoši nākotnes izaicinājumiem,” norāda Renārs Urbanovičs, SIA “Utilitas Wind” valdes loceklis.

Lielākā elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēma nodrošinās enerģijas uzkrāšanu, lai saražoto elektroenerģiju lietotājiem nodotu tajos brīžos, kad elektrosistēmā ir elektroenerģijas iztrūkums. Baterijas sistēma ietver sešus bateriju, trīs invertoru/transformatoru un vienu sadales punkta konteineri, nodrošinot kopējo elektroenerģijas ietilpību līdz 20 MWh. Lai labāk izprastu uzkrātās enerģijas apjomu – ar to pietiktu, lai viens elektroauto spētu veikt 115 000 km garu distanci, viena mājsaimniecībā izmantotā veļasmašīna spētu nodrošināt 19 000 mazgāšanas ciklus vai teju 3 000 mājsaimniecībām vienu dienu tiktu nodrošināta elektroenerģija.

Eolus ir pārdevis vēja parka projektu Pienava ar kopējo jaudu 147 MW AS Latvenergo. Būvniecību paredzēts uzsākt nekavējoties. Vēja parka nodošana ekspluatācijā plānota 2027. gada pirmajā pusē.

Eolus projekta “Pienava” Tukuma novadā attīstība tika uzsākta pirms vairākiem gadiem. Projektā plānots uzstādīt 21 vēja turbīnu, kuru spārnu augtākais punkts sasniegs 250 metru augstumu. Plānots, ka Pienavas vēja parks piegādās Baltijas elektrotīklam līdz pat 475 GWh atjaunojamās elektroenerģijas gadā, kas ir būtisks papildinājums ceļā uz enerģētisko neatkarību un atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem.

"Augsti vērtēju Eolus ieguldījumu Latvijas energosistēmas neatkarības un noturības stiprināšanā. Un novērtēju Eolus Baltics komandas ieguldīto darbu, lai realizētu vēja enerģijas projektu “Pienava”. - Eolus iniciētu un radītu projektu un mūsu pirmo pārdošanas darījumu Latvijā. Mēs vēlreiz apliecinām savu spēju attīstīt lielus un vērtību radošus projektus tirgos ārpus musu mītnes zemes. Esam gatavi turpināt sadarbību ar AS Latvenergo un īstenot mūsu Baltijas projektu portfeļa izaugsmi," saka Eolus izpilddirektors Pērs Vitalisons.