Jaunākais izdevums

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā degvielas cenas varētu pieaugt par aptuveni 0,06 eiro litrā, bet tas radīs pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, skaidroja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka šobrīd publiskajā telpā daudz tiek diskutēts par diviem Latvijas transporta nozarei būtiskiem likumprojektiem - "Par piesārņojumu" un "Transporta enerģijas likumu". Abi šie likumprojekti tiek virzīti no ES institūciju puses ar mērķi mazināt Eiropas atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

Likumprojekts "Par piesārņojumu" paredz to, ka Eiropas transporta nozare, sākot ar 2027. gadu, tiks iekļauta Emisiju tirdzniecības sistēmā 2 (ETS2), kā rezultātā degvielas tirgotājiem būs jāiegādājas oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotas par katru tirgū realizēto kaitīgo emisiju tonnu. Vēsturiski emisiju kvotu cenas ir būtiski svārstījušās, un ir grūti prognozēt šo kvotu cenu līmeni nākotnē, tomēr ES institūciju sākotnējās aplēses par emisiju kvotu cenu līmeni 2027.-2030. gada periodam paredz, ka tās tiks definētas ar cenas griestu līmeni 45 eiro tonnā.

Kā skaidroja Vība, pie šāda kvotu cenas līmeņa dīzeļdegvielas cenas varētu sadārdzināties par aptuveni 0,12 eiro litrā, savukārt benzīna cena sadārdzinātos par aptuveni 0,10 eiro litrā (neskaitot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ietekmi). Šāds pieaugums fosilajiem degvielas veidiem sākotnēji atstātu negatīvu ietekmi uz Eiropas valstu ekonomiskās konkurētspējas līmeni. Vienlaikus ES ir paredzējusi finansējumu alternatīvo degvielas veidu (piemēram, elektroenerģijas, biometāna, sintētiskās degvielas) infrastruktūras attīstībai, lai tādējādi ilgtermiņā mazinātu valstu atkarību no fosilajiem degvielas veidiem un paaugstinātu alternatīvo degvielas veidu konkurenci tirgū, padarot transporta nozari ilgtspējīgāku.

"ETS2 risinājums nodrošina taisnīgu pieeju - maksā tikai par izmantoto fosilās degvielas veidu, nevis par alternatīvajiem atjaunojamiem enerģijas avotiem," pauda "Virši-A" vadītājs.

Viņš arī skaidroja, ka, nepieņemot likumprojektu "Par piesārņojumu", Latviju sagaidītu būtiskas soda naudas vairāku simtu miljonu eiro apmērā par termiņa kavējumiem, un tas neatbrīvotu Latviju no šī likumprojekta ieviešanas nākotnē, taču tiktu apdraudēta Eiropas finansējuma piešķiršana alternatīvo degvielas veidu attīstībai. Tāpat ir iespējami vairāki citi riski - līdz 2030. gadam Latvijai piešķirtie ES fondu līdzekļi 6,9 miljardu eiro apmērā var tikt iesaldēti. Tāpat aptuveni 460 miljoni eiro no ES līdzekļiem, kas paredzēti sociāli neaizsargāto iedzīvotāju atbalstam, var tikt zaudēti.

Savukārt likumprojekts "Transporta enerģijas likums" ir tieši Latvijai specifisks, bet balstīts uz ES Atjaunojamās enerģijas direktīvas prasībām, un paredz valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) mazināšanu 16% apmērā līdz 2030. gadam, paredzot pienākumu degvielas tirgotājiem sasniegt konkrētus atjaunīgo degvielas veidu īpatsvara mērķus, sākot no 2026. gada līdz 2030. gadam.

"16% ir ambiciozs mērķis, un valsts var pietuvoties šī mērķa sasniegšanai tikai ar laicīgu Transporta enerģijas likuma pieņemšanu, kas radītu skaidru spēles laukumu tirgus dalībniekiem un veicinātu pakāpeniskas investīcijas atjaunīgo degvielas veidu attīstībai," norādīja Vība.

Kā pauda "Virši-A" vadītājs, apsveicami ir tas, ka likumprojekts paredz tiesības degvielas tirgotājiem izvēlēties sev optimālākos atjaunīgās degvielas veidus, lai panāktu SEG emisiju mērķus, tāpēc ietekme uz degvielas cenām no šī likumprojekta pieņemšanas sākotnēji neveicinās būtisku degvielas cenu pieaugumu.

"Mūsu uzņēmuma iekšējie aprēķini liecina, ka degvielas cenu pieaugums konkrētā likumprojekta pieņemšanas rezultātā 2026. gadā būs nebūtisks. Saskaņā ar likumprojektu degvielas tirgotājiem būs jānodrošina tālāka atjaunīgo degvielas veidu īpatsvara palielināšana degvielas realizācijā arī pēc 2026. gada, kas var rezultēties tālākā degvielas cenu pieaugumā," norādīja Vība, uzsverot, ka vienlaikus lielāka atjaunīgo resursu izmantošana mazinās degvielas tirgotāju izmaksas attiecībā uz ETS2 kaitīgo izmešu kvotu iegādi, kas tirgotājiem būs jāmaksā par fosilo resursu izmantošanu, sākot ar 2027. gadu.

Kā pauda "Virši-A" vadītājs, lai arī degvielas cenu kāpums nav pozitīvs signāls valsts ekonomikai, līdzīgi kā likumprojektā "Par piesārņojumu", alternatīva Transporta enerģijas likuma nepieņemšanai ir apjomīgas soda naudas no ES institūcijām par konkrēto direktīvu nepildīšanu līdz 2030. gadam.

"Šādas soda naudas saspringtajam valsts budžetam, visticamāk, būtu vēl negatīvāks scenārijs nekā likumprojekta pieņemšana," norādīja Vība, atzīmējot, ka likumprojekta pieņemšana radītu pozitīvu augsni Latvijas vietējo atjaunīgo enerģijas avotu attīstībai, jaunu ražotņu izveidei un lauku reģionu attīstībai, kā arī veicinātu valsts enerģētikas neatkarību no dažādiem šobrīd importētiem fosilajiem enerģijas veidiem.

Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien trešajā lasījumā skatīs Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavoto Transporta enerģijas likumprojektu, ar ko iecerēts veicināt transporta nozares "zaļināšanu".

Likumprojekts paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī. Katrs degvielas piegādātājs varēs izvēlēties, kā sasniegt mērķi, īstenojot savu uzņēmējdarbības stratēģiju un meklējot saviem klientiem izmaksās efektīvākos risinājumus.

Piemēram, esošā degvielas uzpildes stacijā varēs uzstādīt biometāna uzpildes punktus, elektroenerģijas uzlādes punktus vai piedāvāt fosilo degvielu ar lielāku biodegvielu piejaukumu vai piedāvāt tīru biodegvielu, kas ražota no atkritumiem vai atlikumiem.

Degvielas piegādātāji savu transporta enerģijas portfeli varēs "zaļināt" pakāpeniski, lai to transportam realizētās enerģijas emisiju intensitāte 2030. gadā samazinātos par 16%. Sava portfeļa "zaļināšanu" degvielas piegādātāji sāks 2026. gadā - samazinot sava portfeļa emisiju intensitāti par 6%.

Savukārt KEM iepriekš skaidroja aģentūrai LETA, ka 9. oktobrī Saeimā pieņemto likuma "Par piesārņojumu" grozījumu un komisijām nodotā "Ekonomiskās ilgtspējas likuma", kā arī "Transporta enerģijas likuma" būtība ir attīstīt un nākotnē padarīt pieejamākus vietējā ražojuma energoresursus.

"Ne šogad, ne nākamgad nav plānots ar klimata normatīviem saistītu maksājumu pieaugums," skaidroja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

Viņš apgalvoja, ka izskanējušās prognozes maldina sabiedrību, un ar nozari un citām ministrijām tiek meklēti efektīvi veidi, kā mazināt izmaksas par energoresursiem, tai skaitā degvielu autotransportam.

KEM atzīmēja, ka degvielas cenu ietekmē vairāki faktori, tostarp nodokļu politika un tirgus apstākļi. Piemēram, Lietuvā šā gada sākumā, lai veicinātu atjaunīgās transporta enerģijas ražošanu, akcīzes nodoklī ieviesta oglekļa komponente aptuveni 0,15 eiro apmērā, tomēr dīzeļdegvielas cena tur joprojām ir zemāka nekā Latvijā.

Tāpat vēstīts, ka "Virši-A" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 380,578 miljoni eiro, kas ir par 10,7% vairāk nekā 2023. gadā, bet koncerna peļņa samazinājās par 8,4% - līdz 4,671 miljonam eiro. Vienlaikus "Virši-A" mātesuzņēmums pērn strādājis ar 353,479 miljonu eiro apgrozījumu un 6,125 miljonu eiro peļņu.

"Virši-A" koncernā ietilpst mātessabiedrība "Virši-A", SIA "Virši loģistika", SIA "Virši Renergy", "Virši Lietuva".

Uzņēmuma lielākie akcionāri, pēc kompānijas publiskotās informācijas, ir Jānis Riekstiņš (20,99%), Jānis Rušmanis (20,84%), Ruta Plūme (20,81%), Andris Priedītis (12,79%) un Ilgvars Zuzulis (12,79%). Kompānijas akcijas ir iekļautas biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Ekonomika

VIDEO: Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē - AS Virši-A

Māris Ķirsons,04.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā SIA Lursoft IT un AS Olpha, tika pasniegtas īpašas Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī SIA Lursoft IT specbalva. Šajā izdevumā iepazīstinām ar nominācijas Lielākais privātā kapitāla uzņēmums Zemgalē balvas saņēmēju AS Virši-A.

AS Virši- A Latvijā strādā jau vairāk nekā 30 gadus — kopš 1995. gada, un pašlaik tam ir 84 degvielas uzpildes stacijas, tiek nodarbināti vairāk nekā 900 strādājošie. Jāņem vērā, ka uzņēmums ir nozīmīgs nodokļu maksātājs, jo 2024. gadā valsts budžetā kopumā samaksājis vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas ir par 40 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad valstij tika pārskaitīts vairāk nekā 61 miljons eiro. Protams, no šo nodokļu summas lauvas tiesa pienākas akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Jāņem vērā, ka ik gadus aug arī Virši- A samaksātie darbaspēka nodokļi, jo 2024. gadā to summa pārsniedza 7,2 milj. eiro, kas ir par 1,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2023. gadā, kad šajos nodokļos valstij tika pārskaitīti 5,8 miljoni eiro.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna rūpnīcas būvniecība Valmieras novada Naukšēnos notiek pēc plāna, piektdien vebinārā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka ražošanu jaunajā rūpnīcā joprojām plānots sākt 2026.gada pirmajā pusgadā. "Patlaban kompānija ir noslēgusi līgumus par izejmateriālu piegādi, biometāna pārdošanu, kā arī strādā pie tehnoloģiju iepirkumiem, lai projektu varētu īstenot," piebilda Vība.

Vība skaidroja, ka kompānija īsteno rūpnīcas projektu, jo tas palīdz "zaļināt" uzņēmuma portfeli, kā arī ilgtermiņā tiek paredzēta laba kapitāla atdeve, jo līgumi par biometāna pārdošanu esot noslēgti par labām cenām.

Tāpat kompānijas vadītājs informēja, ka pērn "Virši-A" atvēra deviņas degvielas uzpildes stacijas, tādēļ šogad šajā segmentā plānotas mazākas investīcijas. Šogad pirmajā pusgadā ir atvērta stacija Salacgrīvā, kā arī sākta stacijas būvniecība Kuldīgā, kuru plānots atklāt šogad novembrī. "Otrajā pusgadā šīs desmit jaunās stacijas sasniegs pilnvērtīgu darbības jaudu, kas noteikti atspoguļosies darbības rādītājos," piebilda Vība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biometāna rūpnīca Naukšēnos darbu varētu sākt šogad pirmajā pusgadā, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka patlaban darbi rūpnīcā notiek pēc grafika, dažkārt pat to apsteidzot. "Pēdējā laikā zināms izaicinājums gan bija ar zemo gaisa temperatūru, kas nav tipiska pēdējiem gadiem, bet tas īpaši netraucē iet uz priekšu," minēja Vība.

Uzņēmuma vadītājs informēja, ka ir sākta biogāzes ražošana, savukārt, lai nonāktu līdz biometānam, tā vēl ir jāattīra, un tas varētu notikt februārī. "Tādēļ ir diezgan droši, ka pirmajā pusgadā jau visi procesi darbosies un rūpnīca varēs sākt darbību," viņš atzīmēja.

Vība arī skaidroja, ka projekts uzņēmumam varētu sniegt vairākus ieguvumus, jo tas dos augstu kapitāla atdevi, palīdzēs diversificēt biznesa modeli, kā arī kalpos kā ilgtspējīgs piemērs ekonomikā, kā nodrošināt aprites ekonomiku, jo biometāns tiks iegūts no kūtsmēsliem. Turklāt pēc biometāna iegūšanas pāri paliks digestāts, kuru zemnieki varēs izmantot lauku mēslošanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", neizslēdz citu degvielas tirgus dalībnieku pārņemšanu, ja šāda iespēja parādītos, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka degvielas tirgus konsolidācija Latvijā pēdējos gados ir bijusi ļoti pamanāma. "Ja nemaldos, četri lielākie spēlētāji jau patlaban kontrolē virs 80% tirgus," sacīja Vība, piebilstot, ka tādējādi lielie spēlētāji turpina palielināt savu kopējo tirgus daļu, bet mazākie to zaudē.

Pēc viņa teiktā, lai realizētu "Viršu" mērķi vidējā termiņā kļūt par tirgus līderi, uzņēmums ne tikai turpinās būvēt jaunas stacijas. "Ja tirgū radīsies iespēja augt arī neorganiski caur, piemēram, iegādēm, tad mēs to noteikti izvērtēsim un izmantosim, ja tam būs racionāls ekonomiskais pamatojums," sacīja Vība.

Jautāts, vai mazajiem degvielas tīkliem Latvijā ir perspektīvas, viņš sacīja, ka ne tikai degvielas tirgū, bet dažādos biznesa segmentos pasaulē ir redzams, ka veidojas arvien lielāki uzņēmumi, kas sāk strādāt arī starp nozarēm.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", patlaban neplāno aktīvu paplašināšanos Lietuvā, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Savukārt ieiešanu Igaunijas tirgū uzņēmums patlaban neizskata.

Vība skaidroja, ka Lietuvā atrodas viena "Viršu" degvielas uzpildes stacija. "Lietuvā ir notikušas visai agresīvas akcīzes nodokļa likmes izmaiņas, un, piemēram, dīzeļdegvielai cenas atšķirība ar Latviju ir ap 10 centiem litrā," viņš norādīja, piebilstot, ka šāda situācija nemotivē transporta kompānijas, kuras strādā tranzītā, uzpildīt degvielu Lietuvā, un to transportlīdzekļi uzpildās Polijā, Latvijā un Igaunijā.

Pēc Vības teiktā, šī situācija ir mazinājusi "Viršu" vēlmi paplašināt darbību Lietuvā. "Tas ir mazinājis mūsu apetīti augt Lietuvā, jo mums ir arī daudz citu projektu, kuriem nepieciešams kapitāls. Bet tas nebūt nenozīmē, ka mēs nekļūsim aktīvāki Lietuvā nākotnē," norādīja Vība.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likums, kas paredz nozares "zaļināšanu" līdz 2030. gadam, būtiski stimulēs atjaunojamo degvielas veidu attīstību Latvijā, tostarp biometāna izmantošanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka atbilstoši likumam līdz 2030. gadam ir jāsamazina siltumnīcas efektu radošās gāzu (SEG) emisijas par 16%.

"Lai to panāktu, likums paredz ļoti konkrētus atjaunojamās enerģijas veidu īpatsvarus kopējā tirgotāja enerģijas portfelī, kas degvielas tirgotājiem būs jānodrošina nākamo gadu laikā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka "Virši" uz šo likumu skatās pozitīvi un likuma pieņemšana arī Latvijas ekonomikai ir racionāls solis. Pēc viņa teiktā, svarīgākais ir tas, ka likums motivēs vietējo zaļo degvielas veidu ražošanu, jo degvielas tirgotājiem būs stimuls izmantot vietējos zaļos risinājumus, nevis pildīt prasības ar importētu biodegvielu no citām valstīm, kā tas bieži bija līdz šim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad mazumtirdzniecības tirgū realizētais degvielas apjoms ir stagnējošs, tāpēc var vērot īpaši aktīvu cīņu starp degvielas tirgotājiem par katru pārdoto degvielas litru ar mērķi nezaudēt tirgus daļu, aģentūrai LETA atzina energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš pauda, ka šis ir pirmais gads, kas sācies ar zemāku akcīzes likmi dīzeļdegvielai Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu, kā rezultātā Latvija dīzeļdegvielas cenas ziņā ir kļuvusi nedaudz pievilcīgāka nekā Lietuva. Šī iemesla dēļ liela daļa starptautisko pārvadātāju uzņēmumu reģionā ir mazinājuši savas degvielas uzpildes Lietuvā, bet to dara vairāk Polijā, Latvijā un Igaunijā. Tādējādi pieaug arī iekasētā Latvijas akcīzes nodokļa apjoms.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir stagnējoša, ko apliecina valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pirmajā ceturksnī par 0,3%, un tajā pašā laikā inflācijas rādītājs pirmajā pusgadā bija 3,6%, kas augstāks par novēroto vidējo inflācijas rādītāju Eiropas Savienībā (ES).

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas darbojas ar zīmolu "Virši", investējis 1,6 miljonus eiro pilna servisa degvielas uzpildes stacijas izveidē Kuldīgā, Zirņu ielā, informē uzņēmumā.

Jaunā "Viršu" degvielas uzpildes stacija darbu sāk piektdien.

Izveidojot jauno degvielas uzpildes staciju, uzņēmums labiekārtojis teritoriju 3300 kvadrātmetru platībā, tostarp stacijas teritorijā izveidota autostāvvieta līdz 15 vieglajām un divām kravas automašīnām.

Elektroauto īpašniekiem pie stacijas uzstādīta viena uzlādes iekārta ar kopējo jaudu 200 kilovatu (kW), kas ļauj vienlaicīgi uzlādēt divus elektroauto. Viena pieslēgvieta nodrošina līdz 160 kW, bet otra - līdz 40 kW jaudas.

"Viršu" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība atzīmē, ka jaunā degvielas uzpildes stacija Kuldīgā ir otrā kompānijas uzbūvētā stacija šogad un 84. stacija kompānijas degvielas uzpildes staciju tīklā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", iegūstot ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 degvielas tirdzniecības pakalpojumu sniedzēja SIA "Naftimpeks", kurai pieder SIA "Astarte-nafta", degvielas uzpildes stacijām (DUS), plāno tās līdz šā gada beigām pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam, piektdien uzņēmuma virtuālajā konferencē teica "Virši-A" vadītājs Jānis Vība.

Viņš arī pauda cerību, ka "Virši-A" drīzumā saņems Konkurences padomes (KP) akceptu šim darījumam, bet norādīja, ka KP jāpieņem lēmums vēlākais līdz 19. jūnijam.

Ja KP atļaus "Virši-A" ilgtermiņa nomā pārņemt 19 "Astarte-nafta" DUS, uzņēmums plāno līdz šā gada beigām tās renovēt un pārveidot atbilstoši "Viršu" zīmolam.

"Nākamgad sākumā visām šīm DUS jāatbilst "Virši-A" standartam," teica Vība.

Viņš stāstīja, ka kopā Latvijā ir 25 "Astarte-nafta" DUS un "Virši-A" plāno ilgtermiņā nomā pārņemt 19, kas atbilst uzņēmuma attīstības plāniem. Ilgtermiņa nomas līgums ir paredzēts uz tik ilgu periodu, kas motivē "Virši-A" investēt šajās DUS.

Komentējot kapitālu DUS pārņemšanas un renovācijas pasākumiem, "Virši-A" finanšu direktore Vita Čirjevska teica, ka uzņēmums plāno izmantot banku aizdevumu. Viņa teica, ka investīcijas šajā darījumā "būs būtiskas, bet ne graujošas".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konflikts Tuvajos Austrumos, visticamāk, pakāpeniski sekmēs degvielas cenu kāpumu Latvijā, aģentūrai LETA prognozēja degvielas tirgotāji.

Energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība aģentūrai LETA norādīja, ka Hormuza šaurumā tiek pārvadāti aptuveni 20% no kopējā naftas un sašķidrinātās dabasgāzes patērētā apmēra pasaulē, tāpēc jebkādi kuģošanas ierobežojumi šajā šaurumā atstāj negatīvu tūlītēju efektu uz naftas apmēra piedāvājumu pasaules tirgos un attiecīgi pieaugošu cenas ietekmi uz naftas produktiem.

Viņš sacīja, ka biržas cenas naftas produktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ir pieaugušas par aptuveni 20%. Līdz ar to, turpinoties šādam cenu līmenim, visticamāk, pakāpenisku cenu pieaugumu varēs redzēt arī Latvijas degvielas uzpildes stacijās, jo degvielas tirgotāji Latvijā parasti iepērk degvielas produktus par biržas cenām, un ātrums, kādā notiktu cenu pieaugums gala patērētājam, ir atkarīgs no konkrētā degvielas tirgotāja loģistikas procesiem un uzglabātās degvielas apmēriem naftas bāzēs.

Tirdzniecība un pakalpojumi

VIRŠI-A un Naftimpeks plāno uzsākt stratēģisku sadarbību DUS tīkla attīstībai Latvijā

Db.lv,20.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS “VIRŠI-A” šī gada 19. februārī ir iesniedzis Konkurences padomē paziņojumu par plānoto darījumu, kura ietvaros AS “VIRŠI-A” plāno iegūt ilgtermiņa nomas tiesības uz 19 SIA “Naftimpeks”, kas šobrīd ir degvielas uzpildes staciju “Astarte” īpašnieks, degvielas uzpildes stacijām.

Tiek plānots, ka pēc Konkurences padomes apstiprinājuma saņemšanas degvielas uzpildes stacijas pakāpeniski darbosies ar “Virši” zīmolu, īstenojot ilgtermiņa nomas tiesības; tajās tiks ieviests pilns “Virši” pakalpojumu klāsts, tostarp degvielas tirdzniecība un papildu pakalpojumi klientu ērtībai.

Plānotā darījuma saskaņošanas rezultātā “Virši” degvielas uzpildes staciju tīkls nākotnē varētu palielināties no esošajām 84 uzpildes stacijām līdz 103 stacijām, kas būtu vairāk nekā 20% pieaugums pret uzņēmuma pašreizējo staciju skaitu, tādējādi būtiski paplašinot uzņēmuma tīkla pārklājumu, apgrozījuma potenciālu un pakalpojumu pieejamību klientiem visā Latvijā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls “Virši” (AS VIRŠI-A un ar to saistītie grupas uzņēmumi) sasniedza 398,1 milj. EUR apgrozījumu, uzrādot 4,6 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gadu.

Uzņēmuma nerevidētā konsolidētā peļņa 2025. gadā sasniedza 5,5 milj. EUR, savukārt EBITDA rādītājs veidoja 15,2 milj. EUR. Lai stiprinātu pozīciju tirgū un sekmētu ilgtermiņa izaugsmi, pērn veiktie ieguldījumi sasniedza 10,6 milj. EUR.

2025. gadā “Virši” turpināja mērķtiecīgi īstenot izstrādāto attīstības stratēģiju, kas paredz degvielas uzpildes staciju tīkla paplašināšanu un modernizāciju, alternatīvo degvielas veidu attīstību, kā arī tirgus pozīciju stiprināšanu enerģētikas segmentā.

“2025. gadu pasaulē raksturoja augsta ģeopolitiskā nenoteiktība, kas turpināja ierobežot pilnvērtīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus pārskata periods uzņēmumam bija veiksmīgs – sasniegti visu laiku augstākie EBITDA un tirgus daļas rādītāji uzņēmuma vēsturē. Aizvadītajā gadā būtiski pieauga pārdošanas apjomi DUS tīklā, kā arī turpināta biznesa modeļa diversifikācija, attīstot enerģētikas un biometāna ražošanas segmentus,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB,06.05.2025

Dalies ar šo rakstu

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvā atklāta energoresursu tirgotāja un iepirkšanās veikalu tīkla AS VIRŠI-A (“Virši”) jaunā degvielas uzpildes stacija.

Investējot 2,7 miljonus eiro, uzņēmums izveidojis 7900 m² plašu teritoriju, nodrošinot ērtu pieturvietu gan vieglajiem, gan kravas transportlīdzekļiem uz Rīgas–Tallinas virziena autoceļa.

Līdz gada beigām stacijā tiks uzstādītas arī elektroauto uzlādes vietas diviem transportlīdzekļiem ar kopējo jaudu 400 kW. Ilgtspējīga enerģijas patēriņa veicināšanai uz stacijas jumta uzstādīti saules paneļi ar 39 kW jaudu.

“Stacija Salacgrīvā uzņēmumam ir stratēģiski nozīmīgs projekts, jo līdz šim ģeogrāfiski nebijām pārstāvēti A1 šosejas posmā starp Ādažiem un Igaunijas robežu. Salacgrīva ir jau 83. stacija Viršu tīklā un turpināsim darbu pie tīkla attīstības, lai sasniegtu stratēģisko mērķi attiecībā uz 90 degvielas uzpildes stacijām līdz 2027. gada beigām,” uzsver Jānis Vība, “Virši” valdes priekšsēdētājs.