Vistu olu un to produkcijas ražotājs AS Balticovo pērn uzstādīto saules paneļu parka 2 ha platībā augošās zāles pļaušanu uzticējis aitām; šādam risinājumam varētu būt sekotāji, ko vēl vairāk varētu veicināt attiecīga valsts politika.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā Saules ganības - iespējas un izaicinājumi Latvijā. Lai arī AS Balticovo ir sava veida celmlauzis tā dēvēto saules ganību īstenošanā, taču citās valstīs aitas jau sen ganoties saules paneļu parkos, nodrošinot dabisku zāles novākšanu, vienlaikus efektīvāk var izmantot zemi, kā arī radīt cilvēku pārtikā izmantojamu produktu.

Vistkopis pērk aitas

„Pērn, īstenojot pašpatēriņa saules paneļu parka izveides ieceri ar jaudu 2,3 MW 2 ha platībā, radās jautājums par to, kā šo teritoriju apkopt, vienlaikus piedāvājumi tās appļaušanai bija salīdzinoši dārgi, tāpēc nonācām pie pasaulē jau zināmas ilgtspējīgas prakses un iniciatīvas – solar grazing jeb saules ganībām, kur saules paneļu parkos ar zāles novākšanu nodarbojas aitas,” par to, kā 3,5 miljonu dējējvistu turētājs, olu lielražotājs nonāca līdz aitām saules paneļu parkā, skaidro AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš atgādināja, ka vislielākais enerģijas patēriņš ir vasarā, kad spīd saule un ir karsts, bet vistu kūtīs ir vajadzīga ventilācija. „Sākotnēji bija doma izmantot ārpakalpojumu, bet, apzinoties pašiem savas iespējas — ir pietiekami liela teritorija ar neizmantotām būvēm, kuras salīdzinoši vienkārši pielāgojamas par aitu novietnēm, ir vetārsti -, nolēmām iegādāties 77 aitas un vienu aunu, tas šobrīd jau ir pārvērties par teju 150 mājdzīvnieku ganāmpulku, un pašu darbinieki pakāpeniski apgūst aitkopības nianses,” stāsta T. Auškāps.

Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.

Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?

Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Atjaunīgās enerģijas uzplaukums Latvijā varētu būt nozīmīga eksporta iespēja, jo potenciāli spējam saražot daudz vairāk elektroenerģijas nekā patērējam. Un tieši saules parku ražotā enerģija ir niša, kurā vēl iespējama būtiska attīstība.

Saules enerģijas parkus ir iespējams uzstādīt ātrāk nekā uzbūvēt vēja parkus un arī banku motivācija finansēt saules parkus ir ievērojama. Tas tādēļ, ka saules parku darbība jau ir pietiekami paredzama un bankām jau ir uzkrāta pieredze saules elektrostaciju finansēšanā. Taču šajā jomā pastāv kāds būtisks, neatrisināts paradokss, kas gan kavē, gan sadārdzina saules parku būvniecību. Pie tam, to ir viegli atrisināt.

Proti, neskatoties uz to, ka saules enerģijas parka būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja un tam ir nepieciešama nodošana ekspluatācijā gluži kā citām būvēm, saules enerģijas parkus nevar reģistrēt zemesgrāmatā. Tas ir pat pārsteidzoši, ka šis jautājums nav atrisināts jau gadiem, jo saules enerģijas parkiem jau tagad piešķir un zemesgrāmatā var reģistrēt apbūves tiesību un Valsts zemes dienests saules parkam piešķir kadastra apzīmējumu, taču uzbūvēto saules parku kā “būvi” ierakstīt zemesgrāmatā nevar. Attiecīgi saules enerģijas parks tiek traktēts nevis kā būve un nekustamā īpašuma sastāvdaļa, bet kā “kustamā manta”.

Vienkopus pulcējot visus sadarbības partnerus, Tukuma novada Tumes kultūras namā atzīmēti Tumes saules enerģijas parka būvniecības uzsākšanas svētki.

Tumes saules enerģijas parks, ar kopējo jaudu 174 megavati (MW), būs viens no vērienīgākajiem šāda veida projektiem Baltijā, un sadarbību ar vietējām kopienām un pašvaldību attīstītājs ir izvirzījis kā vienu no prioritātēm.

“Šis ir trešais Ignitis Renewables saules enerģijas projekts Latvijā, kas apliecina uzņēmuma apņemšanos veicināt visa reģiona virzību uz videi draudzīgāku un ilgtspējīgāku nākotni. Turpinot darbības paplašināšanu, mēs mērķtiecīgi strādājam pie zaļās enerģijas projektu attīstības. To veiksmīga īstenošana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām, kopienu organizācijām un uzticamiem sadarbības partneriem. Augstu novērtēju līdzšinējo sadarbību ar Tukuma pašvaldību šī projekta pirmajos soļos un ticu, ka kopā izveidosim gaišāko saules enerģijas parku ar mājvietu Tumes pagastā, bet tā saražotā zaļā enerģija spoži izgaismos mājsaimniecības ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā," skaidro Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS „Olainfarm” 19. jūnijā paziņoja par zīmola maiņu, pārtopot par „Olpha”.

Uzņēmuma attīstības stratēģija paredz no reģionāla spēlētāja izaugt par starptautisku farmācijas kompāniju, un „Olpha” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā, tuvāko desmit gadu periodā sasniedzot vismaz miljarda eiro apgrozījumu. Zīmola nomaiņa notiks pakāpeniski, jo farmācijas nozare ir stingri regulēta un tiks veiktas izmaiņas arī visu medikamentu reģistrācijas apliecībās, kas aizņem laiku procedūru dēļ uzraugošajās institūcijās.

"Pirms diviem gadiem uzņēmumam veiksmīgi mainījās akcionāri, kuri ir definējuši skaidru stratēģisko mērķi – paplašināšanās jaunos eksporta tirgos un starptautisko tirgu iekarošana ar attīstību veicinošu un konkurētspējīgu produktu portfeli. Tie nav tikai formulēti mērķi, to īstenošanai tiek veltīti visi resursi un desmitiem miljonu eiro investīcijas. Zīmola maiņa ir likumsakarīgs solis, lai no reģionāla spēlētāja mēs kļūtu par starptautisku kompāniju, piedāvājot globālajiem tirgiem saprotamu, labskanīgu un mūsdienīgu nosaukumu, vienlaikus saglabājot galveno kodolu no gadu desmitiem izmantotā un cilvēkiem tik pazīstamā „Olainfarm”," zīmola maiņu skaidro „Olpha” padomes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” īstenotie sociālās atbildības projekti ir pamanīti un novērtēti pasaules līmenī. Uzņēmums ir izvirzīts 11. ikgadējai balvai “Global Generics and Biosimilars Awards” kategorijā “Korporatīvā sociālā atbildība”.

Uzvarētāji tiks paziņoti 9. oktobrī Itālijas pilsētā Milānā. Ekspertu žūrija atzinīgi novērtēja tādus “Olpha” īstenotos sociālos projektus kā stipendiju programmu jaunajiem ķīmijas un bioloģijas skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!”, pūriņu sarūpēšanu Olaines novada jaundzimušajiem un citas atbalsta iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību un labbūtību.

Tāpat būtisks bija “Olpha” sniegtais atbalsts Ukrainas cilvēkiem. Līdz ar kara sākumu “Olpha” regulāri sadarbojas ar vairākām Ukrainas atbalsta organizācijām, ziedojot gan finanšu līdzekļus, gan noderīgas lietas. Tāpat novērtēta uzņēmuma sadarbība ar augstskolām, kā arī īstenotie zaļās enerģijas projekti un vides aizsardzības aktivitātes.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” 2024. gadā attīstībā ieguldījis 17,53 miljonus eiro.

Lielākā daļa ieguldījumu novirzīti pētniecībai un produktu portfeļa paplašināšanai, kā arī tehnoloģiju modernizācijai un videi draudzīgāku ražošanas risinājumu ieviešanai. Apjomīgo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ģenērisko medikamentu portfeli un veicināt uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju Rietumu valstu tirgos.

Kopumā uzņēmuma produktu portfeļa papildināšanā ar jauniem patentbrīvajiem medikamentiem 2024.gadā “Olpha” investēja 15 miljonus eiro.

Papildu investīcijām produktu portfelī 2024.gadā nozīmīgākie “Olpha” investīciju projekti bija saules paneļu parka izbūve, blisterēšanas un pakošanas līnijas uzstādīšana, kas vairākos ražošanas posmos ļauj aizstāt roku darbu, kā arī laboratoriju informācijas vadības sistēmas ieviešana kvalitātes kontroles procesu efektivizēšanai.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Baltijas valstīs Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, sāk zaļās elektroenerģijas nodošanu Latvijas elektroenerģijas tīklam.

Pirmā Ignitis Renewables Latvijā saražotā zaļā elektroenerģija ir nodota tīklā no Vārmes saules enerģijas parka Kuldīgas novadā, kura kopējā uzstādītā jauda sasniedz 94 megavatus.

„Pirmās Latvijā ražotās Ignitis Renewables zaļās elektroenerģijas nodošana tīklā ir stratēģiski nozīmīgs solis uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā Latvijas tirgū. Vienkopus ar citiem attīstībā esošajiem projektiem tas iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni Baltijas valstīs. Pašlaik Latvijā aktīvi tiek būvēti saules enerģijas parki Kuldīgas, Tukuma un Bauskas novados, vienlaikus izvērtējot arī vēja enerģijas projektu attīstības iespējas jau tuvākajā nākotnē. Šie projekti mērķtiecīgi veicina pāreju uz videi draudzīgu enerģētiku un ilgtermiņā stiprina Baltijas valstu enerģētisko neatkarību,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olpha” turpina paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos, sākot pirmās piegādes arī uz Latīņamerikas valstīm.

Uzņēmums 2025.gada nogalē uzvarēja Meksikas valsts starptautiskajā iepirkumā par paaugstināta holesterīna līmeņa pazeminoša recepšu medikamenta piegādi slimnīcām. Pirmā zāļu piegāde uz Meksiku tika veikta 2025. gada decembrī.

Saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, AS “Olpha” piegādās konkrētos medikamentus Meksikas slimnīcām līdz 2026. gada beigām. Līdz ar šo veiksmīgo iepirkuma rezultātu “Olpha” turpinās eksporta attīstību Latīņamerikas un Karību jūras reģionā, kurā dzīvo aptuveni 670 miljoni cilvēku.

“Uzvara starptautiskā iepirkumā ir nozīmīgs solis “Olpha” stratēģisko plānu īstenošanā, kas paredz ievērojami paplašināt savu klātbūtni Rietumeiropas un citu pasaules valstu tirgos. Vienlaikus šis ir arī apliecinājums tam, ka pasaules mērogā neliels Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums globālajā tirgū spēj konkurēt ar daudzmiljardu farmācijas gigantiem. Uzvara šāda līmeņa konkursā un sekmīgi veiktas pirmās zāļu piegādes Dienvidamerikas kontinentā ir skaidrs signāls, ka Latvijas farmācijas nozare var un tās potenciāls ir efektīvi jāizmanto ekonomikas attīstībā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Atjaunīgās enerģijas attīstītāja Baltijas valstīs – Ignitis Renewables, kas ir daļa no Ignitis Group – pirmais saules enerģijas projekts Latvijā ir uzsācis komercdarbību.

Saules enerģijas parks “Vārme”, kas izvietots Kuldīgas novadā, ar kopējo uzstādīto jaudu 94 megavati (MW) spēj nodrošināt elektroenerģiju aptuveni 40 tūkstošiem mājsaimniecību gadā.

Parks ir uzsācis enerģijas ražošanu pilnā tā iespējamajā jaudā un ir viens no vērienīgākajiem saules enerģijas infrastruktūras projektiem Latvijā. Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot aktīva iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 66 miljonus eiro.

"Ignitis Renewables pirmā saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšana Latvijā ir stratēģisks atskaites punkts uzņēmuma pozīciju nostiprināšanā vietējā tirgū, vienlaikus paplašinot zaļās enerģijas ražošanas kapacitāti un veicinot enerģētisko neatkarību Baltijas reģionā. Šis projekts sniedz tiešu ieguldījumu arī Ignitis Group kopējā attīstībā – līdz ar “Vārme” saules enerģijas parka komercdarbības uzsākšanu, grupas uzstādītā zaļās enerģijas jauda pieaugusi līdz 1,8 GW. Līdzās citiem projektiem Ignitis Renewables attīstības portfelī, tas paātrina pāreju uz klimatneitrālu un ilgtspējīgu enerģētiku, vienlaikus stiprinot Baltijas reģiona energoapgādes noturību un drošību ilgtermiņā,” uzsver Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Darbu sācis Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrības "Ignitis Renewables" saules enerģijas parks "Stelpe-1" Bauskas novadā, kura izveidē investēti 50 miljoni eiro, informē "Ignitis Group" pārstāvji.

Parks ir daļa no saules enerģijas projekta "Stelpe", kas atrodas Bauskas novadā.

Saules enerģijas parka "Stelpe-1" kopējā teritorija ir 85 hektāri. Tajā uzstādīts vairāk nekā 121 000 saules paneļu ar kopējo jaudu 72,5 megavati (MW). Kopējās investīcijas projektā, ieskaitot teritorijas iegādi un būvniecības izmaksas, sasniedz aptuveni 50 miljonus eiro.

Ar šo projektu "Ignitis Renewables" kopējās uzstādītās jaudas divos saules enerģijas parkos Latvijā - "Stelpe-1" un "Vārme" - sasniedz 166,5 MW.

"Ignitis Renewables" vadītāja Latvijā Baiba Lāce norāda, ka šajā vasarā "Ignitis Renewables" ir sācis komercdarbību divos jaunos saules enerģijas parkos - "Vārme" un "Stelpe-1".

Latvija turpina strauju virzību uz tīrās enerģijas jaudu palielināšanu – atjaunojamās enerģijas uzņēmums “Sunly” 2026. gada martā Latvijas augstsprieguma pārvades tīklam pievienojis 225 megavatus (MW) uzstādītās saules ģenerācijas jaudas, kas veido aptuveni ceturto daļu no Latvijā pieslēgto lielo saules projektu jaudas.

Tas ir nozīmīgs solis ne tikai uzņēmuma attīstībā, bet arī Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un pārejā uz ilgtspējīgu enerģiju. Minētās saules parku jaudas izvietotas dažādās Latvijas vietās – 81 MW parks atrodas Madonas novadā pie Barkavas ciema, 54 MW parks – Valmieras novadā netālu no Matīšiem, savukārt trešais, 90 MW saules parks atrodas Dagdas pagastā, Krāslavas novadā.

“Šis ir īpaši nozīmīgs brīdis Latvijai, kad būtiski palielināt uz vietas saražotās enerģijas apjomus – īpaši šobrīd, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pieaugošo enerģētiskās drošības nozīmi. Uz vietas saražotās enerģijas pieaugums ir ilgtermiņa risinājums, lai nodrošinātu konkurētspējīgas elektroenerģijas cenas. Tas ir būtiski gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem – gan tiem, kas jau darbojas un plāno attīstību, gan tiem, kas vēl tikai izvērtē Latviju kā savu nākotnes darbības vietu,” projektu nozīmi ilgtermiņā uzsver “Sunly” izpilddirektors Latvijā Toms Nāburgs.

No 2026.gada 1.janvāra darbus AS “Olpha” padomes priekšsēdētāja amatā beigs Jānis Buks, kurš nolēmis koncentrēties sava privātā biznesa konsultāciju uzņēmuma attīstībai.

Attiecīgi AS “Olpha” padome darbu no 1.janvāra turpinās piecu cilvēku sastāvā.

“Pievienojoties uzņēmuma vadības komandai 2019. gadā, esmu piedzīvojis teju visu biznesa attīstības ciklu - no sarežģītiem pārmaiņu periodiem līdz jaunām ambīcijām un izaugsmei. Šie gadi man ir devuši vērtīgu pieredzi un lielisku iespēju strādāt kopā ar talantīgu komandu un akcionāriem, kuri patiesi tic un ir gatavi ieguldīt šī Latvijas ekonomikai nozīmīgā uzņēmuma attīstībā. Esmu pateicīgs par šo laiku un uzticību. “Olpha” ir patriotiski un ilgtermiņā domājoši vietējie akcionāri, kas turpina ieguldīt uzņēmuma attīstībā un esmu pārliecināts, ka izvirzītos mērķus uzņēmumam arī izdosies sasniegt. Tā kā esmu uzsācis aktīvi attīstīt savu biznesa konsultāciju uzņēmumu, esmu pieņēmis lēmumu koncentrēt enerģiju tieši uz tā izaugsmi,” saka Jānis Buks.

Atjaunīgās enerģijas uzņēmums Ignitis Renewables, kas ir daļa no enerģētikas grupas Ignitis Group, paplašina darbību Latvijas tirgū un uzsāk elektroenerģijas nodošanu tīklā jau no sava otrā saules enerģijas parka – 145 MW “Stelpe”, Bauskas novadā.

Ignitis Renewables Latvijā pirmo zaļo elektroenerģiju tīklam sāka piegādāt šogad no saules enerģijas parka “Vārme”, kura uzstādītā jauda ir 94 MW. Šonedēļ tīklam pievienots arī “Stelpe” saules enerģijas parks ar kopējo jaudu 145 MW. Šo projektu veido divi atsevišķi objekti, kas atrodas Bauskas novada Stelpes un Bārbales pagastos. Pirmais enerģiju tīklā sācis nodot objekts Bārbales pagastā, kam drīzumā sekos arī otrs.

“Līdz ar saules parka “Stelpe” pirmo nodoto elektroenerģiju tīklā, Ignitis Renewables turpina veidot savu saules tehnoloģiju portfeli un vienlaikus stiprina ceļu uz ilgtspējīgu un noturīgu Baltijas valstu enerģētikas nākotni. Šobrīd Latvijā tīru, zaļu enerģiju tīklā nodod jau divi Ignitis Renewables saules parki, un aktīvi turpinās darbs pie trešā saules enerģijas parka “Tume” būvniecības Tukuma novadā, kas būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijā,” norāda Baiba Lāce, Ignitis Renewables vadītāja Latvijā.

Ignitis grupa turpina zaļo jaudu attīstību: pabeigti nozīmīgi projekti Latvijā un uzrādīti spēcīgi 9 mēnešu rezultāti, informē uzņēmumā.

AB “Ignitis grupė” (Ignitis grupa) koriģētais EBITDA par 2025. gada 9 mēnešiem sasniedza 405,1 miljonu eiro, kas ir par 2,0 % vairāk nekā pērn, galvenokārt pateicoties labiem rezultātiem Zaļo jaudu un Tīklu segmentos. Zaļās jaudas veidoja 53,2 % no kopējā koriģētā EBITDA, atspoguļojot jaunu aktīvu palaišanas un sniegto pakalpojumu ietekmi.

Investīcijas kopumā sasniedza 529,9 miljonus eiro, no kuriem 51,3 % tika novirzīti Tīkliem un 41,4 % Zaļajām jaudām, galvenokārt jaunajiem saules enerģijas projektiem Latvijā, sauszemes vēja parkiem un Kruonis hidroakumulācijas elekstrostacijas paplašināšanai. Tā kā vairāki projekti sasniedza komerciālās ekspluatācijas datumus, kopējās investīcijas samazinājās salīdzinājumā ar 2024. gada 9 mēnešiem.

Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Group" meitassabiedrība "Ignitis Renewables" pabeigusi darbu pie saules enerģijas parka "Stelpe", informē "Ignitis Renewables" pārstāvji.

Saules enerģijas parks "Stelpe" sastāv no diviem atsevišķiem parkiem - "Stelpe-1", kas darbu sāka šī gada vasarā, un "Stelpe-2", kas darbu sācis tagad.

"Ignitis Renewables" attīstītais saules enerģijas projekts "Stelpe" atrodas Bauskas novadā un sastāv no diviem atsevišķiem saules enerģijas parkiem Stelpes un Bārbales pagastos, katrs ar 72,5 megavatu (MW) uzstādīto jaudu. Projekta kopējā jauda sasniedz 145 MW, kas ļaus nodrošināt elektroenerģijas patēriņu aptuveni 70 000 mājsaimniecību.

"Stelpe-2" parks Stelpes pagastā aptver 85 hektārus, ir aprīkots ar 121 000 saules paneļu un nodrošina 72,5 MW uzstādīto jaudu. Tā kopējās investīcijas sasniedz 54 miljonus eiro.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” turpina attīstīt modernu un elastīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru Latvijā. Nesen atklātajā saules elektrostacijā Olaines novadā uzņēmums uzsāks elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) izbūvi.

Projekta investīciju apjoms sasniegs 1,8 miljonus eiro.

Olaines saules parka bateriju jauda būs 4,5 megavati (MW) ar uzkrāšanas ietilpību 9 megavatstundas (MWh). Ar šādu zaļās enerģijas apjomu BESS nodrošinās elektroenerģiju aptuveni 1100 mājsaimniecībām vienas diennakts laikā, tādējādi uzskatāmi atspoguļojot energouzkrāšanas tehnoloģijas nozīmīgo kapacitāti.

“Mēs straujiem soļiem virzāmies uz priekšu, lai Latvijā attīstītu elastīgāku zaļās enerģijas ražošanu un lietošanu. Nupat septembrī palaidām savā saules parkā Nīcā pirmo BESS, un tagad tam seko BESS izbūve saules parkā Olaines novadā. Abi projekti ir nozīmīgi ieguldījumi “Elenger” atjaunojamās enerģijas modernajā pārvaldībā, kā arī veicina Latvijas enerģētikas sistēmas drošību, tirgus attīstību un valstī noteikto klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu,” stāsta “Elenger” izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Atjaunīgo energoresursu portfeli Latvijā tuvāko gadu laikā papildinās vēja elektrostacijas, kurām gan joprojām ir jāpārvar sabiedrības daļas pretestība, savukārt vēja un saules neprognozējamības risku mazināšanā nozīmīga loma būs bateriju sistēmām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Atjaunīgā enerģija Latvijā 2026 – QUO VADIS. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš atzina, ka pēdējo gadu laikā Latvijā ir būtiski pieaudzis iegūtās elektroenerģijas daudzums no saules enerģijas, savukārt vēja staciju segmentā izaugsmei būtu jānotiek nākamajos gados. Tam, ka izaugsmes iespējas ir, kā pierādījums tika minētas Baltijas kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija. Vienlaikus A. Bāliņš atzina, ka Latvijā ir pretvēja kampaņas, kam pretī tiek likta Savā zemē sava enerģija. “Lai Latvijā varētu nodrošināt elektroenerģijas ģenerāciju minimālā (bāzes) apjomā, ir nepieciešamas ražošanas jaudas 500 MW apmērā. Lai to īstenotu, būtu nepieciešama 1200 MW vēja un 1000 MW saules, kā arī 500 MW sešu stundu bateriju sistēmas jauda,” skaidroja A. Bāliņš. Viņš steidza uzsvērt, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgs atjaunīgās enerģijas aktīvs – HES.

Rīgas brīvostas pārvalde un Lietuvas uzņēmums SNG Solar parakstījuši līgumu par zemes nomu Rīgas ostā Spilves pļavu teritorijā saules enerģijas parka attīstīšanai, paredzot gan saules paneļu uzstādīšanu, atjaunojamās saules elektroenerģijas ražošanu un uzkrāšanu, gan arī ūdeņraža un alternatīvo degvielu ražošanu.

Līgums paredz, ka uzņēmumam SNG Solar piecu gadu laikā Spilves pļavu teritorijā 177,2 ha platībā jāuzbūvē saules enerģijas ražotne ar nominālo jaudu 100 MW, kas gada laikā spētu saražot ap 100 tūkstošus MWh zaļās elektroenerģijas. Plānotais saules paneļu parks Spilves pļavās būs viena no lielākajām zaļās enerģijas ražotnēm Baltijā.

Plānotās investīcijas parka izveidei ir no 60 līdz 80 miljoniem eiro.

Darba uzdevumā ir paredzēta saules paneļu uzstādīšana un pieslēguma izveidošana pie 110 kV līnijas, kā arī augstsprieguma un vidēja sprieguma apakšstacijas izbūve topošā Rīgas brīvostas Spilves industriālā parka teritorijā.

“Šāda mēroga un tvēruma projektu realizācija atkārtoti apliecina, ka mūsu ostas nav tikai piestātnes kravu pārkraušanai, bet inovāciju, ražošanas un ekonomiskās attīstības centri. Investīciju piesaistei ostās ir jābūt mūsu prioritātei un ambīcijai ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Līdz šā gada beigām vadošais Latvijas farmācijas uzņēmums un zāļu ražotājs AS “Olpha” vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs un Apvienotajā Karalistē piedāvās četrus dažādus jaunus medikamentus, kuriem ir noslēdzies reģistrācijas process un izpildītas arī pārējās regulatorās prasības.

Jaunie medikamenti paredzēti uroloģisko, onkoloģisko un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Plānots, ka nākamgad ES tirgos nonāks vēl vismaz 18 jauni patentbrīvie medikamenti.

Tuvāko gadu laikā uzņēmums plāno ievērojami palielināt savu produktu portfeli, papildinot to ar patentbrīvajiem medikamentiem. Pašlaik ir apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni preparāti, kuriem ir sākta reģistrācija vairāk nekā 10 ES valstīs. Pašlaik reģistrācijai ir iesniegti jau 32 medikamenti, bet izstrādes procesā ir vēl aptuveni 100 jaunu produktu. Divi no jaunajiem “Olpha” medikamentiem, kam šogad varēs sākt komercializācijas, ir paredzēti uroloģisko slimību, bet pa vienam preparātam sirds un asinsvadu un onkoloģisko slimību ārstēšanai.

AS “Olpha” dzēsīs akcijas un attiecīgi samazinās pamatkapitālu, lai pielāgotu kapitāla struktūru pašreizējai tirgus situācijai un uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem.

Vēsturiski AS “Olpha” (iepriekš “Olainfarm”) pamatkapitāls tika veidots, emitējot jaunas akcijas to publiskajai tirdzniecībai biržā, nodrošinot kapitāla piesaisti un likviditāti uzņēmumam. Publiska akciju emisija biržā ļauj uzņēmumam piesaistīt finanšu resursus no dažādu investoru loka.

Taču AS “Olpha” pēdējos divus gadus ir viens stratēģiskais investors - AS “AB City”, tāpēc, lai nodrošinātu dinamiskāku un efektīvāku izaugsmi, uzņēmums 2022.gada sākumā aizgāja no biržas.

Viena stratēģiskā investora klātbūtne AS “Olpha” nodrošina stabilu un paredzamu kapitāla plūsmu, kā arī samazina administratīvās izmaksas un birokrātisko slogu, kas būtu saistīts ar publisku akciju emisiju un tirdzniecību biržā.

No 2026. gada 19. janvāra Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāks Dr.Chem Juris Hmeļņickis.

Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ražošanas departamenta direktors Andris Jegorovs. Valdes locekles amatā darbu sāks arī Inga Liščika, kuras atbildība būs finanšu pārvaldības jautājumi. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Dr.h.c.biol Juris Bundulis pievienosies AS “Olpha” padomei.

“Ir apritējuši daži gadi kopš AS “Olpha” īpašnieku maiņas, un šajā laikā uzņēmums ir konsekventi veicis stratēģisku transformāciju attīstībai, lai būtu konkurētspējīgs starptautiskajā farmācijas tirgū. Jura Bunduļa vadībā ir izveidoti stabili pamati uzņēmuma jaunajam zīmolam, ģenērisko produktu portfeļa attīstībai, eksporta paplašināšanai Rietumeiropas tirgos un ražošanas modernizācijai. Pateicamies Jurim Bundulim par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un esam gandarīti, ka viņš turpinās sniegt savu pieredzi un zināšanas stratēģiskās vadības līmenī, strādājot “Olpha” padomē. No jaunā valdes priekšsēdētāja sagaidām mērķtiecīgu uzņēmuma efektivitātes un produktivitātes stiprināšanu, kā arī turpmāku izaugsmi Rietumvalstu eksporta tirgos,” uzsver AS “Olpha” padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs.

Pēdējo mēnešu laikā ekonomisti un apskatnieki lauž šķēpus un viedokļus par Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Tā paredz desmit gadu laikā dubultot Latvijas IKP apjomu.

Apsveicami, ka EM pie šādas stratēģijas strādā un to virza, uzsverot, ka, lai to izdarītu, Latvijas uzņēmumiem jāspēj vēl veiksmīgāk sevi pierādīt eksporta tirgos. Farmācija un medikamentu ražošana jau izsenis ir bijusi viena no galvenajām Latvijas eksporta nozarēm, kas turklāt ražo augstas pievienotās vērtības produktus. Vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka nozare nevar gulēt uz veciem lauriem un tai ir “jāaudzē muskuļi” globālā līmenī, piedāvājot arī jaunus produktus un atrodot savu nišu, kur varam būt vēl efektīvāki, ātrāki, produktīvāki un konkurētspējīgāki.

Kā to izdarīt? Katrai kompānijai sava attīstības stratēģija, bet manā ieskatā ir vismaz trīs vienojošās aktivitātes, kas Latvijas farmācijas nozarei palīdzētu straujāk kļūt par starptautiski atpazīstamu spēlētāju visā pasaulē, nevis tikai Baltijas reģionā.

Latvenergo mērķtiecīgi virzās uz vēja enerģijas attīstīšanu Latvijā un Baltijā, ik gadu palielinot atjaunīgās ģenerācijas portfeli, norāda Kaspars Novickis, AS Latvenergo vēja un saules parku attīstības direktors.

Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem ilgtspējīgu, drošu un pieejamu elektroenerģiju, un, redzot nepieciešamību palielināt vēja jaudas Baltijas mērogā, mēs turpinām iesākto ceļu, skaidro K.Novickis. Pašlaik Latvijā Latvenergo īsteno vairākus nozīmīgus vēja enerģijas projektus, tostarp Laflora Energy vēja parku ar 108,8 megavatu (MW) uzstādīto jaudu, Pienava Wind projektu ar plānoto jaudu 147 MW, kā arī 54 MW vēja elektrostacijas izbūvi Preiļu novadā. Tāpat uzņēmums strādā pie trīs attīstības iecerēm Ventspils novadā un izskata sadarbības iespējas ar citiem uzņēmumiem par vēja parku iegādi.

Sabalansē portfeli

Vēja enerģija, salīdzinot ar fosilajiem energoresursiem, ir videi draudzīgāka un ilgtspējīgāka, atgādina K.Novickis. “Tā nerada siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt mūsu rīcībā ir pietiekami daudz vēja resursu. Salīdzināt varam arī pašas elektroenerģijas ģenerācijas izmaksas, kas, ņemot vērā Lazard pētījuma datus, vējam ir krietni zemākas nekā fosilajiem resursiem. Vienlaikus jāatceras, ka vēja enerģija ir atkarīga no laika apstākļiem – brīžos, kad vēja un saules jaudu nav pietiekami un hidroresursi ir ierobežoti, elektroenerģijas nodrošināšanai tiek izmantoti fosilie enerģijas avoti. Tie darbojas kā drošības tīkls jeb apdrošināšanas polise energosistēmai, garantējot piegādes nepārtrauktību. Šī iemesla dēļ Latvenergo uztur sabalansētu ģenerācijas portfeli, kurā līdzās atjaunojamajiem energoresursiem (AER) ir arī vadāmās jaudas - termoelektrocentrāles (TEC) un hidroelektrostacijas (HES),” uzsver K.Novickis.Viņš norāda, ka vēja staciju būtiska priekšrocība, salīdzinot ar saules stacijām, ir stabilāka enerģijas ražošana visa gada garumā, taču vienlaikus saules enerģijas projekti ir vieglāk īstenojami un retāk saskaras ar sabiedrības pretestību. “Vēja enerģijas projekti ir pakļauti vairākiem riskiem - ne visi no tiem nonāk līdz realizācijai sabiedrības pretestības, birokrātisku šķēršļu un tirgus neprognozējamības dēļ, turklāt arī pats vējš var būtiski ietekmēt sagaidāmos rezultātus. Šādos apstākļos sabalansēts ģenerācijas portfelis kalpo kā aizsardzība pret riskiem. To apliecina arī Somijas pieredze - uzlabojot energosistēmas infrastruktūru un nodrošinot konkurētspējīgu elektroenerģijas ražošanu, iespējams daudz veiksmīgāk piesaistīt energoietilpīgo nozaru investorus,” pauž K.Novickis.