Saules radītais elektroenerģijas apjoms Latvijā pašlaik strauji pieaug, perspektīvā tai kopā ar vēju atvēlēta nozīmīga spēlētāja loma enerģētikā, jo īpaši vasarās, kad ir salīdzinoši mazāka HES elektroenerģijas izstrāde, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta Rietumu Bankas Korporatīvo finanšu nodaļas vadītājs Nikolajs Dorofejevs.
Nikolajs Dorofejevs norāda, ka saules parku attīstība ir viena no jaunām un daudzsološām biznesa jomām Latvijā, kurā iesaistās un par kuru interesējas arvien vairāk uzņēmumu, tomēr, kā jebkurā biznesā, ir arī potenciālie riski, kuri ir jāņem vērā.
Kāda ir pašreizējā situācija ar saules enerģijas izmantošanu?
Pērn saules enerģijas jaudas pasaulē pieauga par 26% – visstraujāk no visiem zaļās enerģijas veidiem, un izņēmums nav arī Latvija. AS Augstsprieguma tīkls apkopotie dati rāda, ka pērn Latvijā ar saules paneļu palīdzību saražoti nedaudz vairāk kā 128 000 MWh elektroenerģijas, kas uz kopējo patēriņu valstī 6,89 TWh nav nekas ļoti daudz, taču šādi saražotas elektroenerģijas apjoms 2023. gadā bija teju 20 reizes lielāks nekā 2021. gadā, kad tika saražota tikai 6471 MWh. Nenoliedzami, ka ik gadu pieauga no saules saražotais elektroenerģijas apjoms, tomēr par būtiskāko katalizatoru kļuva 2022. gada karstā vasara, kad elektroenerģijas cenas Latvijā uzšāvās kosmosā, sasniedzot nepieredzēto – Nord Pool biržas griestus 4000 eiro par MWh. Rezultātā – šoks, daudzi ražotāji bija spiesti paņemt pauzi – atrasties dīkstāvē, jo tas izmaksāja lētāk, nekā strādāt. Būtībā ģeopolitiskā situācija piespieda mainīt savu attieksmi visiem – politiķiem, ierēdņiem, uzņēmējiem, iedzīvotājiem.
Rezultātā uzņēmēji un iedzīvotāji meklēja alternatīvas, kur visvienkāršākais un ātrākais risinājums bija saules paneļu iegāde un uzstādīšana. Un sasniegtais rezultāts ir iespaidīgs. Jāņem vērā, ka pašlaik, 2024. gada vasarā, ir pietiekami daudz vērienīgu saules parku projektu dažādās attīstības fāzēs, kas rezultēsies ar vēl lielākiem elektroenerģijas ieguves apjomiem, izmantojot sauli. Interesanti, ka pēc Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) aprēķiniem saules enerģijas uzstādītās jaudas apsteigs ogļu elektroenerģijas staciju jaudu 2027. gadā, bet dabasgāzes – jau 2026. gadā. Visas Latvijas valdības ir paudušas nepārprotamu atbalstu energoneatkarības stiprināšanai. Tā deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir teikts: “Valsts enerģētiskās pašpietiekamības pamatā ir elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana, primāri attīstot atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Nodrošināsim virzību uz Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, sekmējot bezemisiju tehnoloģiju un atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā.”
Vai banka iesaistās šādu elektrostaciju izveidē?
Rietumu Banka ir atbalstījusi šo valsts stratēģisko virzību un energoneatkarības paaugstināšanu ne tikai ar izsniegtajām iespaidīgajām kredīta summām komerciālo saules elektrostaciju izveidei, bet arī iesaistījusies vairāku projektu īstenošanā kā līdzīpašniece. Tā Salaspils un Ķekavas novadā ir jau uzbūvēti divi saules paneļu parki – Aleksandriņi un Citroniņi, katrs ar jaudu 10 MWh, kuri pašlaik tiek nodoti ekspluatācijā. Tie pēc uzstādītās jaudas pagaidām būs lielākie Latvijā. Līdztekus minētajiem nodošanas fāzē ir vēl viens saules paneļu parks Aleksandra muiža Mārupes novadā ar jaudu 3 MWh. Kopumā šajos projektos banka ir investējusi 15 miljonus eiro. Savukārt attīstības stadijā ir vēl viens 10 MW saules paneļu parks Remes Lāči Mārupes novadā ar aplēsto investīciju summu 6 līdz 7 milj. eiro, kura īpašnieks ir Rietumu Banka. Visi minētie saules paneļu parki ir vērsti uz elektroenerģijas iepludināšanu tīklā un realizāciju tirgū. Tāpat banka ir izsniegusi kredītus vairāku nozīmīgu saules paneļu parku izveidei uzņēmumiem, kuri daļu saražotās elektroenerģijas izmantos pašpatēriņam, bet daļa nonāks tīklā.
Liela mēroga saules enerģijas parku izveide vienmēr sākas ar projekta vietas izvēli, parka projektēšanu, finanšu modeļa veidošanu, tirgus izpēti un finansējuma struktūras izveidi. Šobrīd 1 MW ražošana saules enerģijas parkā izmaksā ap 500–800 tūkstošiem eiro, un nozīmīga mēroga saules enerģijas parka izveidei investīcijas parasti ir mērāmas miljonos – pie šādām summām katrs finanšu atdeves procents kļūst svarīgs. Saules enerģijas priekšrocība ir elastība – to varam izmantot gan mājsaimniecībām elektrības ražošanā, gan lielos, komerciālos projektos. Nenoliedzami, ka daļa uzņēmumu, kuru ekonomiskā darbība bija nevis elektroenerģijas ražošana, bet gan rūpniecība, pakalpojumu sniegšana, pēc nepieredzēti superaugstajām elektroenerģijas cenām nolēma investēt paši savās elektroenerģijas jaudās, tādējādi diversificējot riskus, kas saistīti ar energoresursu cenu svārstībām un energodrošību.
Protams, šāds risinājums savā ziņā varbūt daļai arī atņēma finanšu resursus sava pamatbiznesa attīstībai, tomēr radīja daudz augstāku noturību pret krasām elektroenerģijas cenu svārstībām. Faktiski ieguvēji ir gan paši uzņēmumi, kuri izveidojuši šādas stacijas, un arī tie, kuri tādas veido, gan arī valsts kopumā. To, ka saules paneļi atmaksājas arī pašpatēriņam, apliecina Rietumu Bankas piemērs, kura jau pirms diviem gadiem uzlika tā laika tehnoloģiju saules paneļus (ar jaudu 110 KW) uz sava biroja autostāvvietas jumta – tie saulainā laikā spēj nodrošināt nozīmīgu daļu no tās elektroenerģijas, kura tiek patērēta biroju ēkas augstceltnē.
Vai nenonāksim situācijā, kad spīd saule un elektroenerģijas ir pārāk daudz, iegūtā elektrība nebūs jāpārdod ar piemaksu vai arī vienkārši jāizslēdz saules paneļi?
Elektroenerģijas ražošanas un patēriņa riski saules parku attīstītājiem ir bijuši un būs, it īpaši, jo saule (gaisma) ir tad, kad tā ir, un, ja patēriņš ir neliels, tad saules parka darbība varbūt arī jāaptur vai jāierobežo tās ģenerētās jaudas apjoms. Vienlaikus saules saražotās elektroenerģijas apjoms bija un būs atkarīgs no meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, gadalaika, jo visvairāk saražot var gaišā dienas laikā – vasarā. Tieši šis faktors ir pats būtiskākais, jo vasarā ir vismazāk ūdens Daugavas HES kaskādē, un tāpēc ūdens ražotās elektroenerģijas apjoms ir ievērojami mazāks nekā pavasaros un rudenī, bet to laika gaitā varētu kompensēt ar saules paneļu parku saražoto elektroenerģiju. Nenoliedzami, līdz tam vēl tāls ceļš mērojams, taču pēc 2022. gada šie soļi ir sperti ar septiņjūdžu zābakiem.
Protams, neviena uzņēmējdarbība – vai tā būtu maizes cepšana vai graudu audzēšana, vai elektroenerģijas ražošana – nav bezriska pasākums. Saules paneļi strādās tad, kad būs visvairāk saules un gaismas, un to jaudas ierobežošana vai atslēgšana ir viens no biznesa riska faktoriem, kas būs atkarīgs no situācijas attiecīgajā apakšstacijā (pie kuras pieslēgts konkrētais saules paneļu parks). Interesanti, ka saistībā ar saules paneļiem un to darba efektivitāti cilvēkiem Latvijā ir arī vairāki mīti. Viens no tādiem ir, ka Latvijā ir salīdzinoši slikti apstākļi salīdzinājumā ar dienvidu zemēm, tāpēc varam saražot salīdzinoši maz elektrības. Vienlaikus tiek ignorēts fakts, ka Latvijā ir baltās naktis, un tas dod iespēju ražot ilgāk, vairāk stundu nekā dienvidos.
Un vēl kāda nianse – pie zemākās gaisa temperatūras saules paneļi strādā efektīvāk, un tas ir vēl viens pluss Latvijai (Baltijai) salīdzinājumā ar tā dēvētajām siltajām zemēm, kurās ir ievērojami augstāka gaisa temperatūra nekā mūsu zemē. Vienlaikus, pašlaik gan vēl teorētiskā līmenī, bet nākotnē tas kļūs par ikdienu, ir elektroenerģijas uzkrāšanas bateriju izveide pie saules parkiem. Arī tajos saules paneļu parkos, kuriem viens no īpašniekiem ir Rietumu Banka, akumulācijas bateriju uzstādīšana ir izvirzīta kā prioritāte. Tas kļūs par realitāti Latvijā, kad tiks izstrādāta sistēma, kā šie akumulatori tiks integrēti elektroenerģijas apgādes sistēmā.
