Biedrība “Zemnieku saeima” informē, ka, lai gan prezentētais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir “starta svilpe boksa mačam”.

Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofe Hansena (Christophe Hansen) prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.

Eiropas Lauksaimniecības komisārs Kristofe Hansens vakar Eiropas Parlamenta lauksaimniecības komitejas sēdes laikā prezentēja EK piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada.

Biedrības “Zemnieku saeima” ārpolitikas eksperts Valters Zelčs informē, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.

Biedrība “Zemnieku saeima” aicina Latvijas Republikas Ministru prezidenti Eviku Siliņu Eiropadomes sanāksmes laikā, kas notiks 20. un 21. martā, aizstāvēt lauksaimniecības nozari kā vienu no Eiropas attīstības pamatprincipiem, iestājoties par Kopējo lauksaimniecības politiku kā atsevišķu politiku ar atsevišķu, Eiropas Savienības (ES) līmenī noteiktu budžetu.

Lai gan Eiropas Komisijas jaunākās iniciatīvas atzīst lauksaimniecības stratēģisko lomu, kā arī ES Padomes un Komisijas vadlīnijās 2024. – 2029. gadam uzsvērts lauksaimnieku ieguldījums Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, biedrība “Zemnieku saeima” ir nobažījusies par ierosinājumu apvienot Kohēzijas un Kopējās lauksaimniecības politikas programmas vienā finansējuma sadales mehānismā, izveidojot vienotu ES fondu. Šī gada februārī Eiropas lauksaimniecības un lauksaimniecības kooperatīvu organizācija “Copa-Cogeca””, kuras biedri ir arī Latvijas lauksaimnieku organizācijas, kopā ar 28 citām ES līmeņa lauksaimniecības un pārtikas nozares organizācijām nosūtīja ES vadībai vēstuli par šī priekšlikuma riskiem.

Ģeopolitiskā spriedze, ko radīja pilna mēroga iebrukums Ukrainā, ilgst jau vairāk nekā trīs gadus un politikas veidotāju, drošības ekspertu un sabiedrības uzmanības centrā ir nonācis arī jautājums par pārtikas preču izsīkuma risku.

Ne tikai kara, bet arī klimata pārmaiņu izraisītie traucējumi piegādes ķēdēs ir spilgti parādījuši, cik liela ir mūsu atkarība no importētajiem pārtikas produktiem. Ir svarīgi atcerēties, ka pirmais un izšķirošais posms visā pārtikas ražošanas ķēdē ir kvalitatīvs sēklas materiāls. Krīzes situācijās vispirms tiek glabāts tieši sēklas materiāls, jo uz tā balstās nākotnes raža, pārtikas pieejamība un sabiedrības noturība pret pārtikas preču izsīkumu.

Arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija savās publikācijās norāda, ka šķirņu selekcija ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai mazinātu pārtikas preču izsīkuma risku. Tā palīdz palielināt un stabilizēt ražu, kā arī pagarina uzglabāšanas laiku, tādējādi samazinot pārtikas zudumus, un uzlabo augu izturību pret slimībām, kaitēkļiem un klimata stresu, līdz ar to - samazina kultūraugu zaudējumus.

Drošai pārtikas ražošanai svarīga ir ne tikai kvalitatīva izejvielu izvēle un precīzi pārvaldīts ražošanas process, bet arī pasākumi darbinieku darba apģērbu higiēnas nodrošināšanai. Fakts, ka darba apģērbs ir izmazgāts, vēl nenozīmē, ka tas ir higiēniski tīrs. Turklāt, mazgājot darba apģērbu mājas apstākļos, būtiski pieaug piesārņojuma pārnešanas risks, jo apģērbs var nonākt saskarē ar sadzīves baktērijām, alergēniem vai citiem svešķermeņiem, kas nedrīkst nonākt pārtikā. Par to, kādi faktori tekstila apritē ir īpaši svarīgi pārtikas industrijā, skaidro tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom eksperti.

Pētījums atklāj higiēnas riskus darba apģērbu lietošanā pārtikas industrijā

Kamēr apģērba higiēna ir neatņemama pārtikas drošības sastāvdaļa un standarti šajā jomā ir skaidri definēti, praksē darbinieku pieejā joprojām vērojamas atšķirības. Tekstila nomas uzņēmuma Lindstrom un pētījumu kompānijas Norstat veiktajā starptautiskajā pētījumā, kurā piedalījušies 940 pārtikas nozarē strādājošie no 11 valstīm, tostarp Latvijas, tika analizēti darba apģērbu lietošanas un kopšanas paradumi. Lai gan lielākā daļa pārtikas industrijas darbinieku ikdienā ievēro starptautiskos un nacionālos standartus tekstila izmantošanā un ikdienas kopšanā, pastāv arī izņēmumi. Proti, pētījuma dati liecina, ka 73 % respondentu darba apģērbu ir mazgājuši mājās, savukārt 64 % no tiem to darījuši temperatūrā zem 70 °C, kas ir pārāk zema, lai efektīvi iznīcinātu kaitīgās baktērijas.

Ekonomikas ministrija (EM) uzsver - kopš pārtikas preču tirdzniecības memoranda noslēgšanas ir pagājuši tikai divi mēneši, tādēļ pilnīgu izvērtējumu vēl nav iespējams sniegt, tomēr pirmie pieejamie dati rāda pozitīvu tendenci.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur pārtikas cenas divu mēnešu griezumā ir samazinājušās. Salīdzinot jūliju ar maiju, secināms, ka, neskatoties uz kopējo inflāciju un cenu pieaugumu, tieši pārtikas un bezalkoholisko dzērienu segmenta cenas ir samazinājušās - par 0,2%. Pretstatā Igaunijā un Lietuvā tās pieauga vai palika nemainīgas, norāda EM.

Jūnijā lielākajai daļai memorandā iekļauto pārtikas apakšgrupu cenas saruka par 1,1%, kas ir straujākais kritums kopš 2015.gada (izņemot Covid-19 periodu) (skatīt attēlu Nr.2), savukārt jūlijā cenas pieauga par 0,3%, taču to galvenokārt noteica ārēji faktori - pārtikas cenu kāpums pasaulē (+7,6% gada griezumā), īpaši gaļas un augu eļļu segmentos, kā arī sezonālie un laikapstākļu ietekmes faktori. Skatoties šo tendenci divi mēnešu griezumā, var secināt, ka cenas šajās apakšgrupās ir sarukušas. Šo grupu devums kopējā pārtikas cenu kritumā bija lielāks nekā citām pārtikas preču kategorijām, kas norāda uz potenciālo memoranda sākotnējo efektivitāti. Vienlaikus svarīgi ir norādīt, ka cenu samazinājums pārtikas precēm ir noticis pretstatā tam, ka ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācijas pārtikas cenu indekss 2025.gadā, tajā skaitā jūnijā un jūlijā ir pieaudzis. (Skatīt attēlu Nr. 3)

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) prioritātes šajā gadā būs uzņēmējdarbības traucēkļu mazināšana, vietējās pārtikas īpatsvara palielināšana veikalos un darbaspēka piesaiste, aģentūrai LETA pavēstīja organizācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš norādīja, ka atbilstoši ceturtdien, 9.janvārī, LOSP valdes sēdē nolemtajam organizācija šogad plāno strādāt pie apgrūtinājumu un ierobežojumu mazināšanas lauksaimnieku darba procesos, lai ilgtermiņā mazinātu nesamērīgo birokrātisko slogu, kas negatīvi ietekmē lauksaimniecības procesu pilnvērtīgu un operatīvu veikšanu.

"Svarīgi, lai iestādes izprot lauksaimnieku darbu, kas pašos pamatos ir uz lauka, darbs ar dzīvniekiem. Lauksaimnieki vistiešākajā nozīmē ir lauksaimnieki, nevis pilna laika papīru rakstītāji," pauda Gūtmanis.

Viņš arī atzīmēja, ka ir nepieciešams pildīt saistības un sniegt atskaites, kā arī gatavot visdažādākos dokumentus, taču šobrīd to apmērs ir nesamērīgi liels, kā arī dokumentu sagatavošana ne tikai aizņem laiku, bet prasa arī augsta līmeņa profesionālas zināšanas.

Krievijas un Baltkrievijas minerālmēsli turpina dalīt Eiropas Savienības dalībvalstu zemniekus dažādās nometnēs pēc to konkurētspējas, risinājums atkarīgs no Eiropas struktūru lēmumiem.

„Lauksaimniekiem savas konkurētspējas nodrošināšanai ir nepieciešami minerālmēsli, bez kuriem ražas un līdz ar to arī ienākumi ir zemāki, nekā tie varētu būt ar tiem,” secina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņš norāda, ka karš Ukrainā ir kardināli mainījis minerālmēslu tirgu, vienlaikus Eiropas Savienībā nebūt nav vienota viedokļa par Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēslu izmantošanu. „Latvijas lauksaimnieki nevar importēt Krievijā un Baltkrievijā ražotos minerālmēslus, piemēram, vadošais Latvijas kooperatīvs Latraps tos ieved no Āfrikas. Taču diemžēl šādu pašu pozīciju nav īstenojuši, jo īpaši salīdzinājumā ar Latviju, daudz turīgāku ES dalībvalstu zemnieki, kas ir konkurenti mūsu valstī strādājošajiem,” skaidro R. Feldmanis.

Globālajā tirdzniecības vidē jau sen nav bijis šāda haosa. Tā dēvētie “tarifu kari” rada ievērojamu postu pasaules ekonomikā un drīzumā varētu negatīvi ietekmēt graudu tirgus. Ko šis satricinājums nozīmē mūsu reģiona lauksaimniekiem, un par ko viņiem būtu jādomā?

Vai vēsture atkārtojas?

Pašlaik vislielākā plaisa ir radusies starp Vašingtonu un Pekinu. Kaut ko līdzīgu mēs pieredzējām 2018. gada vasarā, kad toreizējais ASV prezidents Donalds Tramps sava pirmā pilnvaru termiņa laikā noteica 25 % tarifu noteiktām Ķīnas precēm. Tolaik Ķīna bija lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar ASV, uz kurieni bija vērsta aptuveni piektā daļa no tās kopējā eksporta apjoma. Negatīvā ietekme satricināja pat lauksaimniecības preču tirdzniecību.

Strauji samazinoties Ķīnas sojas pupiņu un kukurūzas iepirkumiem no ASV, kritās arī cenas, tādējādi sasniedzot rekordzemu līmeni lauksaimniecības produktu tirdzniecībā. Tirdzniecības karš ilga aptuveni pusotru gadu un beidzās ar vienošanos, saskaņā ar kuru Ķīna apņēmās iepirkt vairāk lauksaimniecības produktu no ASV. Samazinoties spriedzei, gan tirdzniecības, gan lauksaimniecības preču cenas atgriezās iepriekšējā līmenī. Tomēr ķīnieši galu galā atteicās no savām līgumsaistībām.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

Kooperatīvo sabiedrību nākotnes izaugsmes perspektīvas būs atkarīgas ne tikai no pašu saimnieku lēmumiem, bet arī no valsts īstenotās politikas, kuras izstrādnes pamats - vienots skatījums uz kooperācijas iespējām, ko pierāda attīstīto Eiropas valstu pieredze.

Tāds secinājums skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (apvieno 54 biedrus ar kopējo neto apgrozījumu vairāk nekā 0,5 miljardi eiro) ikgadējā forumā, diskutējot par nākotnes izaugsmes iespējām un šķēršļiem. Ārzemēs kooperatīviem pieder gan nozīmīgas pārstrādes jaudas, gan arī tirdzniecības tīkli un ķēdes, kā arī finanšu iestādes, taču Latvijā šajā jomā ir sperti tikai pirmie soļi, turklāt tie ne vienmēr ir bijuši pozitīvi. Pašlaik par nozīmīgāko tiek uzskatīti Latvijā lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps publiskā obligāciju piedāvājumā piesaistītie 8 milj. eiro, kurus plānots izmantot Ziemeļeiropā lielākās zirņu proteīna izolāta ražotnes izveidei.

Atbalstam konkurētspējas veicināšanai komersantiem 2025.gadā būs pieejamas ES un valsts investīcijas 250 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrijas (EM).

EM 2025.gada budžetā lielākā daļa - nedaudz vairāk kā 61% no kopējā finansējuma jeb 122,8 miljoni eiro paredzēti dažādiem atbalsta pasākumiem uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai - augstas pievienotās vērtības investīciju piesaistīšanai, inovāciju atbalstam, uzņēmumu digitalizācijas, energoefektivitātes un eksportspējas veicināšanai. Kopā ar jau iepriekš uzsāktajām un vēl plānotajām atbalsta programmām komersantiem būs pieejamas ES un valsts investīcijas vairāk kā 250 miljonu EUR apmērā.

2025.gadā plānota jauna atlase atbalsta programmā par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi eksportējošiem komersantiem lielo investīciju projektu atbalstam, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanu, kas vērsti uz jaunu iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu, veicinot komersantu attīstību, konkurētspēju un eksporta apjoma palielināšanu. Programmas ietvaros atbalsts vidējiem un lieliem komersantiem tiks sniegts kā aizdevums ar kapitāla atlaidi 30% apmērā. Tāpat plānots pārskatīt regulējumu lielajiem un stratēģiski nozīmīgajiem investīciju projektiem ar mērķi veicināt investīciju piesaisti un eksporta apjoma pieaugumu neto nulles emisiju un kritisko izejmateriālu jomā.

Līdz šim vairāk nekā 2500 ēdiena un citu preču piegādes platformas "Bolt Food" partnerkurjeri ir apguvuši kursu par minimālajām higiēnas prasībām pārtikas uzņēmumā, informē uzņēmumā.

Kursa apgūšana ir obligāta, tādējādi paredzams, ka līdz mēneša beigām sertifikātu būs saņēmuši visi aktīvie platformas partnekurjeri.

Vienlaikus "Bolt Food" turpina stiprināt kvalitātes un drošības prasības, īstenojot vairākus pasākumus, kas vērsti uz pārtikas drošību un partnerkurjeru profesionālo atbilstību darbam platformā. Tāpat "Bolt Food" sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), lai nodrošinātu caurskatāmu un visām prasībām atbilstošu darbības modeli.

Obligātu reģistrāciju PVD ir noslēguši visi jeb vairāk nekā 4000 "Bolt Food" partnerkurjeri. Savukārt topošajiem partnerkurjeriem pirms sadarbības sākšanas pārbaudīs reģistrācijas statusu, tādējādi kontrolējot šo personu atbilstību pārtikas drošības prasībām.

Latvijā pārtikas cenas tuvākajos mēnešos saglabāsies salīdzinoši stabilas ar nelielām svārstībām atkarībā no produktu segmenta, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas cenu līmenis būs stabils, ja nebūs jaunu satricinājumu enerģijas, izejvielu vai loģistikas tirgos.

Tomēr Šure piebilda, ka liela ietekme varētu būt izejvielu izmaksām rudenī, kad raža būs novākta. "Ja laika apstākļi un starptautiskās tirdzniecības apstākļi pasliktināsies, tas var radīt atsevišķus sadārdzinājumus, taču šobrīd izskatās, ka lielu un strauju cenu kāpumu rudenī nevajadzētu piedzīvot," viņa prognozēja.

Jautāta, kā LPUF vērtē situāciju kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas, Šure norādīja, ka memoranda mērķis bija veicināt sadarbību starp valdību, ražotājiem un tirgotājiem, lai patērētājiem nodrošinātu pieejamāku pārtiku. Tādējādi LPUF kopumā memorandu vērtē atzinīgi.

Pārtikas preču cenas un Latvijas preču īpatsvaru negatīvi ietekmē mazo mazumtirgotāju loģistika, pastāstīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis, komentējot pirmdienas mazumtirgotāju un ražotāju organizāciju tikšanās laikā izrunāto.

Pirmdien LOSP, biedrības "Zemnieku saeima", Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) pārstāvji sprieda par turpmāko rīcību valdības plānotajai pārtikas preču cenu samazināšanai un Latvijas preču īpatsvara palielināšanai.

Gūtmanis pauda, ka sarunā noteiktas divas galvenās problēmas, tostarp loģistikas problēmas mazajiem mazumtirgotājiem, jo, lauksaimniekam aizvedot saražoto produkciju lielajiem mazumtirdzniecības tīkliem, tie ir spējīgi paši produkciju izdalīt pa dažādiem veikaliem, bet mazajiem mazumtirgotājiem šādas iespējas nav. Tāpēc ražotājam produkcija jāved uz katru veikalu atsevišķi, būtiski palielinot loģistikas izmaksas, kā rezultātā palielinās arī saražotā produkta cenas.

Igaunijas parlamentā ceturtdien iesniegta gandrīz 100 000 cilvēku parakstīta iniciatīva ar aicinājumu samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai.

Iniciatīvas autori to iesniedza parlamenta spīkeram Lauri Husaram.

30.jūnijā tiešsaistē publicēto petīciju līdz 11.augustam parakstīja 98 580 cilvēki. Tajā ierosināts ieviest samazināto PVN likmi 10% apmērā visām pārtikas precēm Igaunijā, kas atbilstu lielākās daļas Eiropas Savienības (ES) valstu praksei.

Iniciatīvu atbalsta Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera.

"Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kamera jau gadiem ilgi ir uzsvērusi, ka ir jāsamazina PVN pamatproduktiem. Pašreizējā situācija, kad Igaunijā ir viena no augstākajām PVN likmēm pārtikai Eiropas Savienībā, palielina nevienlīdzību un rada triecienu gan patērētājiem, gan ražotājiem. Igaunijas lauksaimniecības produktu ražotājiem nākas saskarties ar pieaugošajām izejvielu cenām, sīvo konkurenci un lētā importa radīto spiedienu," sacīja kameras valdes priekšsēdētāja Kerli Atsa.

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Latvijas Bankas eksperti ir salīdzinājuši dažādas preču grupas mazumtirdzniecības preču tīklos Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, un secinājuši, ka zemāko cenu preču segmentā Latvijā cenas ir visaugstākās.

Apskatot divus lielākos mazumtirdzniecības tīklus, secināts, ka Latvijā abos ir ļoti līdzīgs cenu līmenis, dažbrīd pat līdz centiem. Savukārt tas pats preču tīkls Igaunijā un Lietuvā tās pašas preces tirgo par zemāku cenu.

"Svarīgi nav, cik pārtikas preču tīkli ir, bet kā tie ceno preces," skaidroja Kazāks, piebilstot, ka Latvijā tie paši tīkli, kas darbojas Lietuvā un Igaunijā, preces ceno dārgāk.

Viņš arī uzsvēra, ka šī problēma visvairāk ir redzama zemo cenu segmentā, jo vidējo cenu segmentā Latvijā cenas mēdz būt lētākas nekā Lietuvā un Igaunijā.

Nepieciešams vienkāršot un uzlabot viesstrādnieku nodošanu citiem uzņēmumiem situācijās, kad uzņēmumam pēc strādnieka vairs nav nepieciešamības, bet tam joprojām ir aktīva uzturēšanās atļauja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē ceturtdien uzsvēra organizācijas pārstāvji.

Augļkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte minēja, ka būtu nepieciešams izstrādāt labāku sistēmu, kurā viesstrādniekus varētu, nemaksājot nodokļus un nesākot no jauna uzturēšanās atļaujas formēšanas procesu, nodot citiem uzņēmumiem. Viņa norādīja, ka tas būtu noderīgi situācijās, kad piemēram, ogu audzētāji ir uzaicinājuši uz Latviju viesstrādniekus un tie ir nostrādājuši pusgadu, bet audzētājiem papildu darba spēks vairs nav nepieciešams un darbinieka uzturēšanās atļauja vēl nav beigusies.

AS "Ķekava Foods" valdes locekle Ilze Kaparšmite atzīmēja, ka iegūt viesstrādniekus no citiem uzņēmumiem, kuriem tie vairs nav nepieciešami, ir atļauts, bet tas prasa daudz laika un no jauna esot jāmaksā nodokļi. Iespēja vienkāršoti izmantot viesstrādniekus, kurus citam uzņēmumam vairs nevajag, ļoti atvieglotu uzņēmuma darba spēka deficīta problēmu.

Jo mazāk ir savas lauksaimniecības, jo retāk to atbalsta, jo dārgāka kļūst pārtika. Mūsu lauksaimnieki ir cietuši no minerālmēslu pārcenošanas, Krievijas graudu dempinga, nepietiekama valsts atbalsta un var ciest vēl vairāk, ja tiks realizētas atsevišķu politiķu ieceres.

Par kopainu lauksaimniecībā, 2025. gadu iesākot, Dienas Bizness izjautāja biedrības Zemnieku Saeima vadītāju Juri Lazdiņu.

Fragments no intervijas

Dienas Biznesa rīcībā esošā informācija un dati liecina, ka pēc gāzes cenu lēciena sadārdzinājās minerālmēslojums, kuru zemnieki pirkuši par nesamērīgi augstu cenu, tādēļ ir iestājušās nevēlamas sekas. Proti, no otras puses graudu cenas nesekoja minerālmēslu cenām, jo tirgū tika iepludināti Krievijas graudi. Rezultātā, saprotams, ir zaudējumi, kas radušies tieši 2024. gadā un, iespējams, skar lauksaimniecības nozari arī šobrīd. Kāds ir kopainas raksturojums, cik viss jāņem nopietni?

Klimata pārmaiņas vairs nav tikai iespējamība vai nākotnes prognoze, bet gan jaunā realitāte. Aizvien biežāk izskan oranžais brīdinājums par spēcīgu pērkona negaisu, jūnijs iezīmējās ar augstu nokrišņu līmeni, bet maijs bija vēsākais šajā gadsimtā. Savukārt iepriekšējos gados piedzīvojām ilgstošus sausumus, kas Eiropā kļūst par pastāvīgu parādību.

Eksperti jau vairākkārt uzsvēruši, ka šādi laikapstākļi negatīvi ietekmē ražu, liekot Latvijas lauksaimniekiem meklēt jaunus risinājumus, kā mazināt riskus. Daļēji var palīdzēt mūsdienīgas mēslošanas metodes, augu aizsardzības līdzekļi un lauksaimniecības tehnika, tomēr viens no efektīvākajiem veidiem, kā pielāgoties mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, ir jaunu augu šķirņu izstrāde, tomēr process ir laikietilpīgs un dārgs.

Jaunas šķirnes selekcija var ilgt līdz pat 25 gadiem

Nepieciešamība pēc jaunām šķirnēm pieaug, jo mainās klimats, audzēšanas tehnoloģijas, parādās jaunas slimības un kaitēkļi. Selekcija ir laikietilpīgs process, neraugoties uz to, ka mūsdienās to veic ne tikai ar tradicionālajām metodēm, veicot atlasi laukā, bet arī pielietojot molekulārās bioloģijas metodes. Atkarīgā no šķirnes tas var ilgt pat 10 vai 25 gadus. Tas ir saistīts ar ilgstošiem izmēģinājumiem un novērojumiem par to, kā konkrētā šķirne pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem.

Latvijā tuvākajos mēnešos nav pamata prognozēt pārtikas cenu samazināšanos, sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš skaidroja, ka laika apstākļi gan Latvijā, gan citās valstīs ir nelabvēlīgi ietekmējuši ražu, tāpēc palielināsies izmaksas.

"Mazumtirgotājiem būs gandrīz neiespējami nodrošināt gan produktu pieejamību, gan zemākas cenas, tāpēc tiks meklētas alternatīvas iepirkumiem arī ārvalstīs. Taču zemo cenu groza pamatproduktiem cenas joprojām tirgotāji uzturēs zemākajā līmenī, cik tas būs iespējams," piebilda Krūzītis.

Viņš sacīja, ka memoranda par pārtikas cenu samazināšanu un zemo cenu groza iniciatīvas lielākais sasniegums ir tas, ka pircējiem vissvarīgākajās pārtikas produktu grupās ir pieejami produkti, kuru cenas nepalielinās, lai arī tam būtu objektīvi iemesli.

Pārtikas cenu samazināšanas memoranda izvērtējumu plānots veikt 2026.gada 1.janvārī, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

EM, ražotāji un tirgotāji ir parakstījuši memorandu, ar mērķi nodrošināt zemākas cenas pamatproduktu grozā, iedarbināt cenu salīdzināšanas rīku, samazināt administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī veicināt vietējo produktu sortimenta palielināšanu veikalu plauktos, norādīja Miezainis.

Viņš uzsvēra, ka memorands nodrošinās to, ka "visi būs ieguvēji", tostarp valsts puse, jo nebūs jātērē papildu līdzekļi uzraudzībai, kā arī valsts nejauksies brīvā tirgus pamatprincipos. Tāpat ražotāji būs ieguvēji, jo tirgotāji ir apņēmušies palielināt vietējo produktu klāstu veikalos, savukārt tirgotāji būs ieguvēji, jo valsts nejauksies to komercdarbībā tādā mērā, ka tas varētu limitēt tiesības noteikt cenas.

Pasaules Bankas (PB) institūcija – Daudzpusējā investīciju garantiju aģentūra (MIGA), izsniegusi 9 miljonu ASV dolāru politisko un finanšu risku apdrošināšanas garantiju Latvijas uzņēmuma SIA “L.J. Linen” investīciju projekta īstenošanai Kenijā.

Šis ir vēsturiski pirmais gadījums, kad Latvijas uzņēmumam tiek piešķirta MIGA garantija investīcijām attīstības valstīs, tostarp nodrošinot aizsardzību pret investīciju ekspropriāciju (īpašuma atsavināšanu), valūtas ierobežojumiem, civilajiem nemieriem un to radītajām sekām.

Šī garantija ir nozīmīgs apliecinājums uzņēmuma kompetencei un ilgtspējīgai attīstības stratēģijai, kā arī būtisks signāls Latvijas ekonomikas starptautiskajai konkurētspējai un eksportspējai.

MIGA atbalsts tiks izmantots, lai īstenotu 9 miljonus ASV dolāru vērtu LIONPRO Group investīciju projektu Kenijā, paplašinot uzņēmuma darbību dzīvnieku barības izejvielu loģistikas un apstrādes jomā vienā no nozīmīgākajām Āfrikas valstīm. Projekts paredz izveidot modernu un ilgtspējīgu infrastruktūru, kas nodrošinās piegādes ķēdes efektivitāti, kvalitāti un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem, vienlaikus padarot lopbarību pieejamāku attālākajos reģionos par iespējami zemāko cenu. Šī ir Latvijas investīcija globālajā pārtikas drošībā – nozīmīgs solis, kas ar Pasaules Bankas atbalstu veido reālu ieguldījumu pārtikas pieejamības uzlabošanā un lauksaimniecības izaugsmes stiprināšanā Āfrikā.

Komentējot satiksmes ministra Ata Švinkas izteikumus LTV1 8. jūlija raidījumā “Rīta Panorāma”, kurā viņš pauda ideju par nepieciešamību mazināt atbalstu vietējās pārtikas ražošanai, šķiet, iederētos sens teiciens par āzi, kas par dārznieku ticis.

Ministra redzējums par to, kāpēc atbalsts pārtikas ražošanai būtu jāsamazina, ir sākumskolas līmenī – miljoni tiek ‘’tērēti’’, bet sabiedrība šo atbalstu nejūtot. Turpretī, ja atbalsts tiktu samazināts ceļu rekonstrukcijai, “to gan visi pamanītu”.

Jāatzīst, ka pēdējam var piekrist – finansējums ceļu sakārtošanai tiešām ir svarīgs. Ironiski gan, ka lielākā daļa lauksaimnieku pārvietojas pa ceļiem, kuri gadiem nav redzējuši ne lāpījumu, ne jaunu asfaltu, kaut arī par katru apstrādāto zemes hektāru ik gadu maksā nekustamā īpašuma nodokli, kurš atkarībā no reģiona svārstās 10-30 eur/ha robežās. Turklāt būtu vērts atgādināt vienkāršu patiesību – jau vēsturiski ļoti liela daļa lauku ceļu tikuši atjaunoti nevis ar Satiksmes ministrijas, bet gluži pretēji – ar Zemkopības ministrijas un lauksaimniekiem paredzētā Kopējās Lauksaimniecības politikas (KLP) finansējumu, kuru lauksaimnieki labprātīgi ir lēmuši novirzīt tieši lauku infrastruktūras uzlabošanai.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.