Nodarbināto kopskaits pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2025. gadā pieaudzis par 5,6 tūkstošiem cilvēku, bet nodarbinātības līmenis – par 0,6 procentpunktiem. Bezdarba līmenis 2025. gadā bijis 6,99%, kas pēc būtības ir tas pats, kas bija gadu iepriekš.

Latvijā 2025. gadā nodarbināti bija 64,5% jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem. Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem pērn arī bija nodarbināti 6,6 tūkstoši cilvēku, bet viņi kopējās tabulās un aprēķinos netiek ņemti vērā.

Atgūšanās pēc pandēmijas

Latvijā pagājušā gada beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā novembra beigās, bet par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2024. gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025. gada decembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 43 672 bezdarbnieki, kas ir par 2001 vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēts 41 671 bezdarbnieks, taču par 2881 mazāk nekā 2024. gada beigās, kad aģentūrā bija reģistrēti 46 553 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis 2025. gada beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā novembra beigās, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,1%, kas mēneša laikā ir kāpums par 0,3 procentpunktiem.

Decembrī starp reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis visstraujāk audzis Kurzemē - par 0,5 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot 5,5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūnija beigās bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025.gada jūnija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 43 414 bezdarbnieki, kas ir par 303 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 43 111 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,3%, kas ir samazinājums par 0,2 procentpunktiem.

Vienlaikus Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūnija beigās bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad jūlija beigās, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija 5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025.gada jūlija beigās NVA bija reģistrēti kopumā 43 894 bezdarbnieki, kas ir par 480 cilvēkiem vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 43 414 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,2%, kas ir samazinājums par 0,1 procentpunktu.

Vienlaikus Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās, tāpat kā jūnija beigās, bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Savukārt Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās, tāpat kā jūnija beigās, bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 4,5%, kas ir palielinājums par 0,1 procentpunktu.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad oktobra beigās, tāpat kā septembra beigās, bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025. gada oktobra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 40 854 bezdarbnieki, kas ir par 254 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 41 108 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 9,7%, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš.

Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis oktobra beigās, tāpat kā septembra beigās, bija 4,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī samazinājies par 0,1 procentpunktu un mēneša beigās bija 4,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, bet Vidzemē reģistrētā bezdarba līmenis oktobra laikā nav mainījies un mēneša beigās joprojām bija 4,2% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.

2025. gadā Latvijā nodarbināti bija 64,5 % jeb 883,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2024. gadu, nodarbinātības līmenis nedaudz pieaudzis – par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 5,6 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita palielinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2025. gadā bija 6,6 tūkstoši.

2025. gadā nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 30,8 %, kas, salīdzinot ar 2024. gadu, ir palielinājies par 0,9 procentpunktiem. Nodarbināti bija 57,6 tūkstoši jauniešu (2024. gadā – 56,2 tūkstoši).

2025. gadā 45,5 tūkstoši nodarbināto strādāja arī blakusdarbā, proti, līdzās pamatdarbam strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 2,1 tūkstoti jeb 4,8 % vairāk nekā 2024. gadā. Blakusdarbā strādājošo īpatsvars 2025. gadā bija 5,2 % – par 0,2 procentpunktiem augstāks nekā 2024. gadā.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad septembra bija 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 41 108 bezdarbnieki, kas ir par 1903 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 43 011 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 9,7%, kas ir samazinājums par 0,3 procentpunktiem.

Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis septembra beigās bija 4,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Latvijā reģistrētā bezdarba līmenis šogad aprīļa beigās bija 5,1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) publiskotā informācija.

2025.gada aprīļa beigās NVA bija reģistrēts kopumā 44 861 bezdarbnieks, kas ir par 3036 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 47 897 bezdarbnieki.

Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 3,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 10,9%, kas ir samazinājums par 0,5 procentpunktiem.

Vienlaikus Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis aprīļa beigās bija 5,6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, uzrādot straujāko samazinājumu starp reģioniem mēneša laikā - par 0,6 procentpunktiem.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, liecina otrdien publiskotais SVF jaunākais pārskats par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook").

Pārskatā SVF prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet nākamgad - par 2,5%.

Oktobrī SVF prognozēja, ka Latvijas IKP šogad palielināsies par 2,3%.

Jaunākajās prognozēs teikts, ka inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad gaidāma 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarba līmenis šogad un nākamgad būs attiecīgi 6,7% un 6,6%, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2,5% no IKP apmērā, bet nākamgad - deficīts 2,4% no IKP.

Lietuvā tiek prognozēts, ka IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad pieaugs par 2,5%. Inflācija Lietuvā šogad tiek gaidīta 3,5%, bet nākamgad - 2,8% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad un nākamgad būs pārpalikums attiecīgi 2% un 1,7% apmērā no IKP apmērā. SVF sagaida, ka bezdarba līmenis Lietuvā šogad būs 6,6%, bet nākamgad - 6,1%.

2025.gada 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 889,3 tūkstoši jeb 64,9% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - par 1,7 procentpunktiem vairāk nekā 1. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Palielinājies arī jauniešu nodarbinātības līmenis, sasniedzot 31,9%. 2. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,7% - par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā 1. ceturksnī, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 2 tūkstošiem.

Salīdzinot ar 2025.gada 1. ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 21,3 tūkstošiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,6 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 6,9 tūkstošiem.

2. ceturksnī vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 4,7 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi - 67,4% un 62,7%).

2025.gada 2. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15-24 gadu vecumā bija 31,9%, kas ir par 2,9 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 59,5 tūkstoši jauniešu (2024.gada 2. ceturksnī - 54,6 tūkstoši).

Ņemot vērā sarežģījumus sarunās par Grenlandi, ASV prezidenta Donalda Trampa draudi ieviest jaunus tarifus no pirmā acu uzmetiena šķiet vērsti tikai pret ierobežotu Eiropas valstu loku – tie tieši skartu astoņas valstis. Tomēr realitātē netiešo ietekmi izjustu krietni vairāk ekonomiku, tostarp Latvija.

ASV prezidents nedēļas nogalē atkal satricināja starptautisko tirdzniecību, paziņojot, ka no 1. februāra tām Eiropas valstīm, kuras neatbalsta viņa plānus iegādāties Grenlandi, tiktu piemērots 10 % muitas tarifs visām uz ASV eksportētajām precēm. Savukārt no 1. jūnija šis tarifs varētu pieaugt līdz 25 % un palikt spēkā līdz brīdim, kad tiktu panākta politiska vienošanās par pilnīgu Grenlandes iegādi. Šajā Trampa “melnajā sarakstā” iekļautas astoņas Eiropas valstis: Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Somija.

No pirmā acu uzmetiena 10 % tarifs var šķist kā īslaicīga sarunu taktika vai politiska spiediena instruments. Tomēr valstis, kuras skar šie pasākumi tieši, ir vieni no nozīmīgākajiem Latvijas tirdzniecības un piegādes ķēžu partneriem. Tas nozīmē, ka netiešā tarifu ietekme Latvijā varētu izpausties kā lēnāks eksports un ekonomikas izaugsme, mazāks pasūtījumu apjoms rūpniecībā, kā arī darba tirgus un algu pieauguma palēnināšanās. Tādēļ rodas jautājums – kādas reālās sekas Latvijai varētu būt gadījumā, ja stātos spēkā īstermiņā visdrīzāk iespējamais 10 % tarifs?

Uzsākot 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029.gadam.

Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā FM bija paredzējusi februāra sākumā, sagatavojot Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu. Ekonomikas izaugsmes prognozes nākamajiem gadiem nav mainītas, saglabājot tās attiecīgi 2,1% apmērā 2026. gadam un 2,2% apmērā nākamajiem trim gadiem.

Prognozes samazināšana 2025. gadam pamatā saistīta ar pieaugušo nenoteiktību par ekonomikas izaugsmi ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem, kā arī Latvijas ekonomikas nedaudz vājāko sniegumu šā gada pirmajā ceturksnī. To noteica galvenokārt ar laika apstākļiem saistītais kritums enerģētikas nozarē, kā arī lejupslīde veselības aprūpes nozarē.

Augustā finanšu tirgos valdīja mēreni pozitīvs noskaņojums. Mēneša sākumā globālo akciju tirgu negatīvi ietekmēja ASV valdības izziņotie tarifi, kuri stājās spēkā 1. augustā, taču mēneša gaitā akciju tirgus indeksi atkopās. ASV akciju tirgus pieauga par 2%, sasniedzot jaunas virsotnes.

Eiropas un attīstības valstu akciju indeksi arī uzrādīja pozitīvu sniegumu ar attiecīgi 0,95% un 1,3%.

ASV dolāra vērtība kopumā turpināja vājināties, investoriem arvien vairāk iecenojot FRS septembra procentu likmju samazinājumu. Obligāciju pusē visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas, kuru cena pakāpās par 1,1%. Tālu neatpalika ASV valdības un ASV investīciju reitinga obligācijas ar attiecīgi 0,9% un 0,8% cenas pieaugumu. Eiropas pusē tikmēr investīciju reitinga obligāciju cenas saglabājās nemainīgas, bet Vācijas valdību obligācija cena saruka par 0,2%.

ASV ekonomikas dati augustā kopumā iezīmēja vājāku ekonomikas fonu. Jūlijā ASV darba tirgu papildināja vien 73 tūkstoši jaunu darba vietu, kamēr bezdarba līmenis pakāpās līdz 4,2%. Tas radīja bažas par iespējamu darba tirgus vājināšanos. Tikmēr inflācija jūlijā palika nemainīga pie 2,7% un bijusi nedaudz lēnāka nekā gaidīts. Stabilu inflācijas līmeni jūlijā palīdzēja uzturēt zemākas energoresursu cenas par spīti pamatinflācijas paātrinājumam līdz 3,1% no 2,9% pirms mēneša. Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV palielinājās par 0,2%, savukārt pamatinflācija uzrādīja 0,3% pieaugumu. Esošo mājokļu pārdošanas apjomi ASV jūlijā uzrādījuši mērenu izaugsmi, atgūstoties pēc jūnija krituma, bet to cenu kāpums gada griezumā gandrīz apstājās, un cenas jūlijā bija tikai par 0,3% augstākas nekā pirms gada. Kaut arī hipotekārās procentu likmes turējās paaugstinātā līmenī, augustā tās pazeminājās līdz zemākajam līmenim kopš 2023. gada sākuma. Ražošanas aktivitāte augustā saruka sesto mēnesi pēc kārtas, liecinot, ka ražošana joprojām ir iestrēgusi augstāku importa tarifu dēļ.

Aktīvi sākušās debates par nākamā gada budžeta prioritātēm un publiski izskanējis, ka valstij un arī pašvaldību sektoram ir jāmeklē veidi, kā strādāt efektīvāk un samazināt valsts pārvaldes izdevumus.

Uzskatu, ka valsts un pašvaldību procesu digitalizācija ir efektīvākais veids, kā uzlabot publiskās pārvaldes kvalitāti, atvieglot iedzīvotāju ikdienu un padarīt valsts vai pašvaldību iestādes modernākas un produktīvākas.

Tomēr ļoti svarīgi uzsvērt, ka mums ir nepieciešama jēgpilna digitalizācija, kas vienlaikus uzlabotu organizācijas procesus, kā arī ietaupītu līdzekļus. Pašlaik Latvijā bieži vien IT projekti tiek veikti tikai tāpēc, ka “tas ir moderni”, vai “tā tagad jādara”, bet netiek domāts par to, kā mainīsies pati iestāde vai organizācija. Ja organizācijā ir viedoklis, ka IT projekts tiek ieviests tikai tādēļ, ka kāds to pieprasa, tad nereti šis projekts ir neveiksmīgs un kļūst par slogu valsts iestādei vai pašvaldībai.

2026. gada februārī finanšu tirgos bija vērojamas būtiskas atšķirības starp reģioniem un aktīvu klasēm. Kamēr ASV akciju vērtība nedaudz samazinājās, eirozonas un attīstības tirgu akcijas uzrādīja strauju pieaugumu. Vienlaikus obligāciju tirgos dominēja pozitīvs sniegums, bet globālo ekonomiku ietekmēja gan inflācijas mazināšanās, gan politiski lēmumi ASV, tostarp izmaiņas tirdzniecības tarifos un iespējamās pārmaiņas Federālo rezervju vadībā.

2026. gada februārī finanšu tirgus sniegums starp reģioniem un aktīvu klasēm būtiski atšķīrās. ASV akciju vērtība samazinājās par 0.8 %, kamēr eirozonas un attīstības tirgu akcijas uzrādīja spēcīgus kāpumus attiecīgi 3.9 % un 5.5 % apmērā. Ķīnas akcijas krita par 5.6 %, izteikti atšķiroties no pārējā attīstības tirgu pozitīvā snieguma. Obligāciju tirgi kopumā uzrādīja pozitīvu sniegumu, kur ASV valsts obligācijas pieauga par 1.7 %, bet Vācijas obligācijas par 1.4 %. Investīciju reitinga obligācijas pārspēja augsta ienesīguma segmentu (+1.2 % pret +0.1 %). Līdzīgi mēnesis noslēdzās arī Eiropā, kur investīciju reitinga obligāciju 0.6 % cenas pieaugums pārspēja paaugstināta riska segmentu (+0.3 %). Attīstības tirgu obligāciju indeksa vērtība pieauga par 1.1 %, ko veicināja inflācijas spiediena mazināšanās un valūtu stabilizācija.

Pašlaik Latvijā novērojama tendence, ka bezdarbnieku rindās lielāku īpatsvaru sāk veidot sievietes, intervijā LTV "Rīta panorāmai" izteicās Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone.

NVA pārstāve sacīja, ka aģentūrai pašlaik neesot skaidrojumu par šādas tendences iemesliem.

Simsone informēja, ka bezdarba līmenis arī oktobra pirmajā pusē saglabājas 4,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, un bezdarbnieka statuss ir aptuveni 41 000 cilvēku.

Joprojām zemākais bezdarba līmenis ir Rīgas reģionā, kur tas ir zem 4%, bet augstākais - Latgalē, kur tas arvien ir ap 10%.

Vienlaikus ir reģistrēts arī gana daudz vakanču, tostarp lielākais brīvo darbavietu skaits vērojams būvniecībā, mazumtirdzniecībā un transportā.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, ASV bezdarbam novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada.

Pasaules naftas cenas saruka, atjaunojoties investoru cerībām uz kara Ukrainā beigām.

Bezdarbs ASV novembrī palielinājies līdz 4,6% salīdzinājumā ar 4,4% septembrī, līdz ar to fiksēts augstākais līmenis kopš 2021. gada septembra, liecina Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbs pieaugs līdz 4,5%.

ASV bezdarba dati, kuru publiskošana aizkavējās saistībā ar valdības darba apturēšanu uz 43 dienām, arī liecina, ka ASV ekonomikā novembrī radītas 64 000 darbavietu, salīdzinot ar 105 000 likvidētu darbavietu oktobrī.

"Šodien publiskotie ASV dati bija kopumā vājāki, nekā bija gaidīts, lai gan ne tik slikti, kā daži bija baidījušies," sacīja "Forex.com" analītiķis Favads Razakzada.

Pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā izskanējušas ziņas par ASV ekonomikas atveseļošanos. Arī Wall Street Journal raksta, ka muitas tarifu nekārtības ir daļēji beigušās un ASV ekonomika sāk atgūties. Tomēr nevajadzētu skriet laikam pa priekšu – aiz optimistiskās virspuses slēpjas daudz dziļāki un satraucošāki signāli, tostarp ir sākušas parādīties pirmās patēriņa un darba tirgus vājuma pazīmes.

Augstāki tarifi – augstāka cena patērētājiem

Stresa līmenis ASV un pasaulē, šķiet, ir mazinājies, tomēr neatkarīgi no tā, ka ASV ar lielākajiem tirdzniecības partneriem – Lielbritāniju, ES un Japānu – noslēgušas vienošanos, ASV izaugsmes perspektīvas joprojām ir neskaidras. Kopējais ASV importa tarifu līmenis pēc dažādām aplēsēm ir strauji pieaudzis līdz aptuveni 18 % (no tikai 2,5 % 2024. gada beigās). Tas nozīmē, ka daļa importēto preču un izejvielu neizbēgami kļūs dārgākas, negatīvi ietekmējot ražošanu un iekšējo pieprasījumu, jo imports veido aptuveni 11 % no 30 triljonu ASV dolāru ekonomikas. Līdz šim tarifu ietekme uz ekonomikas izaugsmi un inflāciju bijusi mērena, taču vairāki ASV aktivitātes un noskaņojuma rādītāji jau ir pasliktinājušies. Galīgā ietekme var kļūt redzama tikai nākamajos ceturkšņos, kad tiks iztukšoti krājumi, kas veidoti pirms tarifu paaugstinājuma. Tikmēr galvenais ASV izaugsmes virzītājspēks – privātais patēriņš – gada pirmajā pusē jau skaidri uzrādīja palēnināšanos. Lai gan joprojām valda liela nenoteiktība par tarifu ietekmi, jaunākās ASV IKP pieauguma prognozes jau paredz, ka tuvākajā laikā ekonomikas izaugsme saruks uz pusi – no gandrīz 3 % iepriekšējos divos gados līdz apmēram 1,5 % gan 2025., gan 2026. gadā.

Šķiet, ka tikai daži no lielumiem, kuru dēļ finanšu ministrs Arvils Ašeradens solījis nedienas 2027. un 2028. gada budžetā, ir piedzīvojuši publicitāti, bet valsts parāda izaugsmes prognozes ir vienīgās, kas, pateicoties raidījumam Kas notiek Latvijā?, nokļuvušas uzmanības fokusā, tomēr Finanšu ministrijas informatīvais ziņojums valdībai ir krietni plašāks, un tieši šie skaitļi guls budžeta projekta pamatā.

Ministru kabineta rīkojums par budžeta veidošanas grafiku jau pieņemts un darbībā, skaitļi ir publicēti, un tas ir rāmis, kuru budžeta plānošanas procesā ievēros pat tad, ja krasi mainās IKP prognozes tieši budžeta pieņemšanas gaitā. Tieši tādēļ ir vērts vismaz pievērst uzmanību nākotnes prognozei 19. augusta Finanšu ministrijas (FM) informatīvajā ziņojumā Par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2026., 2027., 2028. un 2029. gadā. Līdzās valsts parāda izaugsmes skaitļiem ne mazāk interesants ir fakts, ka līdzās prognozētajai IKP izaugsmei iepretī šodienas stagnācijai nodokļu ieņēmumu prognoze samazinās no 8,8% pieauguma 2024. gadā līdz 3,3% lielam nodokļu ieņēmumu pieaugumam 2029. gadā.

Ik gadu kopš 2016. gada Latvijā samazinās potenciālo jauno vecāku skaits, turklāt par 4% līdz 5% gadā.

Demogrāfijas krīzes galvenais iemesls ir potenciālo jauno vecāku regulāra un sistemātiska izbraukšana no valsts, kas pilnībā izskaidro demogrāfiskos procesus Latvijā pēdējo gadu laikā. No 2014. līdz 2024. gadam cilvēku skaits vecumā no 21 līdz 30 gadiem ir sarucis par 34% jeb 116 tūkstošiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.Ja neskaitām notikumus pēc 2008. gada krīzes, tad vēl 2015. gadā atbilstoši CSP datiem bija 21 674 cilvēki, kuru vecums nepārsniedza 12 mēnešus – tas bija par 6,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 2016. gadā pieaugums pret iepriekšējo gadu ir nepilns procents, un kopš 2017. gada tas bijis negatīvs visu laiku bez izmaiņām. Proti, tas norāda uz fundamentālu un sistemātisku problēmu, ja apskatām pieaugumu no gada uz gadu. Ja viens gads bijis neveiksmīgs neatkarīgi no iemesliem, tad gadu vēlāk situācija var mainīties un procentuāli redzēsim pieaugumu, bet tā nenotiek. Proti, ķeza nav vienas krīzes notikumos, kādās demogrāfiskajās bedrēs tālā pagātnē pirms 20 gadiem, pandēmijas ietekmē, jo visi šie notikumi ir pārejoši, bet kritums ir pastāvīgs, tā dēļ arī ir pamats uzskatīt, ka pašreizējo notikumu cēlonis ir pastāvīgs un nepārtraukts.

Latvijā ir zemākās mājokļu cenas Baltijā, bet šogad tās varētu pieaugt par 5-10%, prognozēja "Luminor Bank".

Dzīvokļu vidējā cena jaunajos projektos pirmreizējos darījumos Rīgā 2025. gada ceturtajā ceturksnī bija aptuveni 2500 eiro par kvadrātmetru, savukārt otrreizējā tirgū vidējā cena bija apmēram 1300 eiro.

"Luminor Bank" norāda, ka jauno projektu cenas reģistrētajos darījumos ierasti tiek atspoguļotas ar laika nobīdi, ņemot vērā, ka liela daļa pirkumu notiek vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā un darījuma reģistrācijas zemesgrāmatā. Līdz ar to faktiskās cenas, par kurām patlaban notiek darījumi, ir par aptuveni 5-8% lielākas.

Vienlaikus bankā min, ka Latvija joprojām saglabā zemāko mājokļu cenu līmeni Baltijā. Piemēram, Viļņā 2025. gada ceturtajā ceturksnī jauno projektu vidējā cena bija ap 3700 eiro par kvadrātmetru, savukārt Tallinā - ap 4600 eiro. Otrreizējā tirgus segmentā Viļņā un Tallinā cenu līmenis bija līdzvērtīgs - ap 3000 eiro par kvadrātmetru.

Gada noslēgumā finanšu tirgos iezīmējās nevienmērīga dinamika, kur akciju tirgi kopumā uzrādīja mērenu pieaugumu, kamēr obligāciju segments piedzīvoja vājāku sniegumu. ASV akciju tirgus palielinājās vien simboliski, savukārt Eiropas un attīstības tirgos kāpums bija izteiktāks. Globālie finanšu tirgi pagājušo gadu noslēdza ar jauktiem rezultātiem.

ASV akciju tirgus uzrādīja pavisam nelielu 0,03 % pieaugumu, savukārt Eiropā akcijas pakāpās par 2,8 %, bet attīstības tirgus akciju vērtība pieauga gandrīz par 3 %. Obligāciju pusē valdīja vājāks sniegums, lielākoties uzrādot negatīvu atdevi kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tā Eiropā. ASV valdības obligāciju cenas saruka par 0,5 %, bet Vācijas – par 0,8 %. Arī investīciju reitinga uzņēmumu obligāciju cenas uzrādīja negatīvu atdevi, globāli cenām krītot par 0,3 %, ASV par 0,4 %, bet eirozonā cenas samazinājās par 0,2 %. Tikmēr paaugstināta riska obligāciju segments spēja nodrošināt nelielu pozitīvu rezultātu, kur ASV un eirozonā cenas pieauga par 0,4%. Attīstības tirgu obligāciju cenas tālu neatpalika, pieaugot par 0,3 % decembra griezumā.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

2025. gadā pasaules finanšu tirgi turpināja iesākto trīsgades izaugsmes stāstu. Neskatoties uz to, ka līdz pat jūnijam pasaules investori gadu vadīja Amerikas Savienoto Valstu (ASV) tarifu solījumu izraisītā nenoteiktībā un piesardzībā, finanšu tirgu kopējais sniegums gadu noslēdz ar investoriem labvēlīgiem rezultātiem.

Arī pasaules vadošās ekonomikas šogad ir spējušas parādīt noturību un gadu aizvadīt mērenas izaugsmes zīmē. Neskatoties uz saspringto sākumu, situācija gada otrajā pusē strauji uzlabojās arī Latvijā. Gadu noslēdzam ar patēriņa un aizņēmumu optimismu, strauju algas pieaugumu un izaugsmi teju visās nozarēs. Kādas piecas atziņas mums mācījis 2025. gads?

Tarifu panika izrādās nepamatota

Gada sākumā ASV prezidents Donalds Tramps nāca klajā ar paziņojumiem, nosakot importa tarifu palielinājumu teju visās preču grupās un visām valstīm. Dažās nozarēs prognozētais tarifu slogs sasniedza pat 20–30 %, kas radīja bažas par globālas eskalācijas risku un satricināja finanšu tirgus. Lai gan martā un aprīlī akciju un obligāciju vērtība kritās, panika izrādījās īslaicīga. Jau vasarā tirgi atguvās, jo politisko sarunu rezultātā panāktie kompromisi mazināja spriedzi. Ekonomikas pamata rādītāji saglabājās stabili – piegādes ķēdes netika traucētas, globālais pieprasījums turpināja augt, un uzņēmumi pielāgojās jaunajiem nosacījumiem.

Eiropā ir steidzami jāpieņem ilgstoši novilcināti politiskie lēmumi, lai izveidotu vienotu kapitāla tirgus un banku savienību, jo Eiropas problēma nav naudas trūkums, bet gan vienota finanšu tirgus trūkums, kas ļautu resursus novirzīt nepieciešamās jomās, norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka patēriņa cenu inflācija eirozonā turpina samazināties, martā atkāpjoties līdz 2,2%. Preču cenu inflācija saglabājās 0,6% līmenī. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās līdz 3,5%. Kazāks pauda, ka eirozonas ekonomika joprojām ir vārga. Lai gan darba tirgus ir spēcīgs un bezdarba līmenis ir zems, tas pamazām atdziest un darba algu kāpuma temps palēninās, kas mazinās spiedienu uz cenām nākotnē.

Kopš marta sākuma eiro vērtība pret ASV dolāru ir nostiprinājusies par teju 10%, kas ar laiku mazinās importa cenas, norādīja Kazāks, skaidrojot, ka līdzšinējā inflācijas dinamika lielā mērā atbilst ECB prognozēm. Inflācija tuvojās 2% mērķim, un tas pagājušajā nedēļā ECB padomē jau septīto reizi pēc kārtas ļāva par 0,25 procentpunktiem samazināt noguldījumu likmi uz 2,25%.