Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno palielināt vēl par 300 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,62 miljardus eiro, paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildus 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedza 826,73 miljonus eiro.

Savukārt trešdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,32 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildus līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 19.martam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 729 748 eiro bija atlikuši 324 729 344 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 220 101 326 eiro apmērā.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM rosināja valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Šogad budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" palielinās līdz 300 miljoniem eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro, tomēr Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi rīkojumu, kas paredz šo summu palielināt līdz 300 miljoniem eiro.

FM skaidro, ka šo līdzekļu palielināšana ir saistīta ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un pieņemtajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Ministrijā piebilda, ka valdība jau ir lēmusi par virkni atbalsta instrumentiem, kuru nodrošināšanai 2021.gadā būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, atbalstam dīkstāvē esošiem darbiniekiem, nodarbināto algu subsīdijai, subsīdijai uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem, veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai, piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, vakcīnas pret Covid-19 iegādei, loģistikai un ievadei, kā arī bezdarbnieku pabalsta izmaksām.

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.

"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem novirzīt papildus 110 miljonus eiro.

Nauda tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finansējums neparedzētiem gadījumiem atlicis 266,3 miljonu eiro apmērā 

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3...

Līdz šim dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu atbalsta nodrošināšanai bija piešķirti 110 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība turpinās, valstī ir ieviesti papildu ierobežojumi saimnieciskas darbības veicējiem, kā arī tiek pagarināts atbalsta sniegšanas periodu, FM prognozē, ka atbalsta sniegšanai būs nepieciešams lielāks finansējums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis provizoriskus aprēķinus par nepieciešamā finansējuma apmēru 2021.gadam atbalstu izmaksai, kas sākotnēji aplēsts 110 miljonu eiro apmērā.

Līdz 22.februārim atbalsts par dīkstāvi sniegts 64 267 cilvēkiem par kopējo summu 36 139 067 eiro. Līdz 21.februārim atbalsts algu subsīdijai sniegts 20 066 cilvēkiem par kopējo summu 8 766 085 eiro. Tāpat līdz 21.februāri 4136 atbalsta saņēmējiem ir veikts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalsta maksājums par kopējo summu 34 667 586 eiro.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, iekļūšanai ārstniecības iestādēs ikvienam apmeklētājam turpmāk būs jāveic Covid-19 "ātrais antigēnu tests", paredz Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums, kuru šodien atbalstīja valdība.

Šādu sistēmu plānots ieviest no 1.novembra un īstenot visu ārkārtējās situācijas laiku - līdz 2022.gada 11.janvārim.

VM paredz, ka straujā Covid-19 izplatība, visticamāk, tuvākajā laikā sekundāri skars arī ārstniecības iestādes, un vēl vairāk ierobežota veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana var radīt negatīvas sekas nākotnē, tai skaitā palielināt potenciāli novēršamo nāves gadījumu skaitu no neinfekciju slimībām.

Ministrija uzskata, ka ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk ieviest papildu epidemioloģiskās drošības prasības ārstniecības iestādēs - ieviešot visu apmeklētāju izmeklēšanu uz Covid-19.

VM atzīmē, ka ir ierobežots ārstniecības personu skaits, kas jau ilgstoši veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai ir nepietiekams, tādējādi ir būtiski samazināt saslimušo vai mājas karantīnā esošo ārstniecības personu skaitu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 16.augustā atbalstīja vairāk nekā 15 miljonu eiro pārdali valsts budžetā arī Covid-19 pandēmijas novēršanai un būvniecības projektiem.

Līdzekļi novirzīti gan no valsts budžeta finansējuma daļas neparedzētiem gadījumiem, gan no ministriju pašu ienākumiem.

Veselības ministrijai (VM) saistībā ar Covid-19 pandēmiju novirzīti 2,8 miljoni eiro par veiktajiem ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī par laboratoriskajiem izmeklējumiem.

Tāpat VM virsstundu darba apmaksai Covid-19 pandēmijā pārdalīti ap 2,4 miljoni eiro, ko lielākoties paredzēts sadalīt ārstniecības iestādēm, Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Slimību profilakses un kontroles centram. VM arī novirzīti apmēram 1,4 miljoni eiro, lai palielinātu vakcinācijas aptveri.

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Izdevumu segšanai par Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēlēti 15,08 miljoni eiro - šādu Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu otrdien ārkārtas sēdē atbalstīja valdība.

VM pamato, ka, sākoties Covid-19 pandēmijas izplatībai, tiek veikti valsts apmaksāti laboratoriskie izmeklējumi, kuru apmaksai tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši konkrētajā mēnesī sniegto izmeklējumu apjomam un attiecīgi faktiskajiem izdevumiem.

"No Covid-19 laboratorisko izmeklējumu veikšanas līdz līdzekļu saņemšanai paiet salīdzinoši ilgs laiks. Lai laboratorijām, kuras veic Covid-19 laboratoriskos izmeklējumus, nepasliktinātu naudas plūsmu, neveidotos saistības par reaģentu iegādi un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm, ir nepieciešams Nacionālajam veselības dienestam (NVD) piešķirt finansējumu, lai NVD uzreiz pēc informācijas saņemšanas var veikt apmaksu par veikto darbu 2020.gada trijiem mēnešiem - septembri, oktobri un novembri. Saņemot finansējumu, tiktu nodrošināta nepārtraukta naudas plūsma un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm," skaidro VM.

Pagaidu dzeloņstiepļu žoga būvniecību uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju par 2,4 miljoniem eiro plāno uzticēt uzņēmumam "Aimasa", liecina Iekšlietu ministrijas sniegtā informācija valdībai.

Iekšlietu ministrija valdībai norāda, ka 15.septembrī Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumu komisija pieņēma lēmumu slēgt līgumu ar komersantu, kurš atbilst visām cenu aptaujas tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām un bija ar zemāko cenu - SIA "Aimasa". Šis uzņēmums piedāvājis izbūvēt 36,94 kilometru dzeloņstiepļu žogu par kopējo summu 2 462 826 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Portālā "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka būvniecības jomā strādājošā uzņēmuma īpašnieki ir Sandris Apsīts, Ainārs Cakars un Jānis Dreimanis. 2019.gadā uzņēmums apgrozīja 40 542 567 eiro un strādāja ar 2 715 834 eiro peļņu. Dati par 2020.gadu nav vēl publiskoti.

Augošās inflācijas apstākļos pārmērīga valsts budžeta deficīta kāpināšana stimulē inflāciju, kas palielina sociālo spriedzi, kā arī mazina uzņēmumu konkurētspēju.

To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 17 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

Kā norāda Padome, budžeta likumā ieplānotie līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2022. gadam šobrīd jau ir iztērēti un valdības lēmums janvāra sākumā šīs programmas finansējumu palielināt par 300 miljoniem eiro kāpinās šī gada budžeta deficītu. Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par jauniem atbalsta mehānismiem, kas kompensētu enerģijas cenu pieaugumu 260 miljonu eiro apmērā. Tas varētu radīt nepieciešamību vēl palielināt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un neizbēgami novedīs pie lielāka budžeta deficīta.

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Ekonomikas ministrija (EM) Covid-19 pandēmijas laikā ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Valdība otrdien izskatīja FM sagatavoto ziņojumu par prognozēto līdzekļu neapguvi un ekonomiju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās un apakšprogrammās 2020.gadā.

Kopumā ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, no kuriem 19 683 356 eiro tiks novirzīti budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet 26 262 884 eiro tiks atstāti ministrijās, ar mērķi šos līdzekļus novirzīt Covid-19 radītās krīzes mazināšanai.

EM ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, kas teju pilnībā tiks novirzīti līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, savukārt 50 000 eiro paredzēts novirzīt "Nacionālās drošības likumā" paredzēto prasību izpildei attiecībā uz specializētās telpas tehnisku ierīkošanu.

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Valdība ceturtdien atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu šogad īstenojamiem autoceļu atjaunošanas projektiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tostarp ne mazāk kā 36,906 miljonus eiro piešķirs valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Priekšlikums par papildu finansējumu pagājušā gada beigās tika skatīts valdībā. Ministru kabinets projektu īstenotājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" ļāva sākt iepirkumu procedūra par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā realizējamajiem papildu projektiem.

"Latvijas valsts ceļi" aprīlī ir gatava slēgt 22 būvniecības darbu līgumus, bet maijā - vēl 37 būvniecības darbu līgumus ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums.

Ar līdzekļiem paredzēts atjaunot valsts galvenos, reģionālos un vietējos autoceļus, veikt valsts autoceļu ar grants segumu divkārtu virsmas apstrādi, īstenot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, kā arī veikt valsts autoceļu tīklā esošo tiltu atjaunošanu un pārbūvi.

Kompensācijām pasažieru pārvadātājiem ir rasti līdzekļi 18 miljonu eiro apmērā, taču šogad būs nepieciešami vēl līdzekļi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šobrīd ir atrasti 18 miljoni eiro pasažieru pārvadājumiem, bet līdz gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl," teica satiksmes ministrs, piebilstot, ka par kompensācijām pasažieru pārvadātājiem tiks lemts valdības nākamajā sēdē otrdien, 17.novembrī.

Linkaits arī norādīja, ka pasažieru pārvadātāji šogad turpinās ciest zaudējumus, jo pārvadājumu skaits samazinās, tostarp, piemēram, oktobrī salīdzinājumā ar septembri pārvadāto pasažieru skaits saruka par 18%, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas kritums turpinās.

"Līdz ar to būs nepieciešamas papildu dotācijas, lai mēs sistēmu varētu uzturēt pietiekami neskartu," pauda ministrs, vienlaikus piebilstot, ka pasažieru pārvadātājiem arī ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina, lai sabiedriskais transports kursētu.

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā par kopējo summu 100 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Minētie 100 miljoni eiro būs papildus līdzekļi jau 2021.gada budžetā paredzētajam finansējumam ceļu atjaunošanai.

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu atļaut LVC jau šogad uzsākt iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā.

Šim mērķim paredzēti 100 miljoni eiro, ar nosacījumu, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai un projektu īstenošanas laika grafikam. FM piebilda, ka no 100 miljoniem eiro 27 miljonus eiro plānots novirzīt ceļu sakārtošanai saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas plānu.

Apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu vajadzētu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro, paredz ceturtdien izskatīšanai valdībā iesniegtais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.

Vērtējot apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas līdzšinējo darbību, EM secinājusi, ka iepriekš noteiktā prognoze, ka potenciālais atbalsts būs 60 miljoni eiro, ir maksimāli tuvs esošajai situācijai, tomēr vēl nav spēkā stājušies šā gada 28.janvāra un 4.februāri pieņemtie grozījumi atbalsta programmā, ar kuriem tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loku. Izmaiņas nav stājušās spēkā, jo tās vēl tiek saskaņotas ar Eiropas Komisiju.

"Patlaban ir skaidrs, ka atbalsta programmai noteiktais finansējums ir izsmelts, un tās darbības turpināšanai no 2021.gada februāra līdz maijam nepieciešami papildus vismaz 240 miljoni eiro. Vienlaikus, jāņem vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums ir noteikts piesardzīgi, jo iespējams, ka būs nepieciešami valsts budžeta papildu līdzekļi, ja pieteikumu aktivitāte pieaugs atkarībā no mērķa grupas intereses un ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu seku izplatības," pauda EM.

Valdība otrdien nolēma piešķirt līdzekļus 142 290 un 10 000 eiro apmērā kompensāciju izmaksāšanai par diviem gadījumiem, kad ar vakcināciju pret Covid-19 pacientiem nodarīts kaitējums veselībai.

Līdz septembra sākumam Zāļu valsts aģentūra (ZVA) bija saņēmusi 75 kompensācijas prasījumus par iespējamu kaitējumu veselībai, kas radies, pēc iesniedzēju domām, no Covid-19 vakcīnu blaknēm. Divos gadījumos ZVA pieņēma lēmumus par kompensācijas piešķiršanu.

Vienā gadījumā nolemts piešķirt kompensāciju 10 000 eiro apmērā par "Pfizer" vakcīnas pret Covid-19 blakusparādību izraisīto vidēji smagu kaitējumu pacienta veselībai.

Savukārt otrā gadījumā nolemts izmaksāt maksimālo kompensāciju 142 290 eiro apmērā, jo tika atzīts, ka vakcinēšanās ar "AstraZeneca" vakcīnu pret Covid-19 izraisījusi smagu kaitējumu pacientes dzīvībai, kas novedis pie pacientes nāves. ZVA pieņēma lēmumu kompensāciju izmaksāt pacienta mantiniekiem proporcionāli mantojuma daļai, tas ir katram no trim mantiniekiem 47 430 eiro.