Jaunākais izdevums

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

FM norādīja, ka līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikums uz šā gada 22.februāri Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem ir 266,3 miljoni eiro.

Tāpat ministrijā atzina, ka tiek saņemti jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām. Patlaban jau vairāki no tiem pārsniedz pieejamo līdzekļu neparedzētiem gadījumiem atlikumu.

Kā skaidro FM, piemēram, 182,1 miljona eiro apmērā atbalsta sniegšanai ģimenēm ar bērniem 500 eiro apmērā par katru audzināšanā esošu bērnu ar 2021.gada 1.martu, kā arī 134 miljonu eiro atbalsta turpināšanai nodokļu maksātājiem - dīkstāves pabalstiem, algu subsīdijām un krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai - un 240 miljonu eiro papildu finansējumam Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

FM rosinās valdību pieņemt lēmumu, ka pieprasījumi Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ir vienreizēji un terminēti, tie ir pilnībā īstenojami 2021.gadā, sasniedzot mērķi, nerada vajadzību pēc papildus līdzekļiem 2022.gadā un turpmākajos gados. Tāpat FM vēlas, lai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes ir atbildīgas par minēto nosacījumu ievērošanu un pamatotiem aprēķiniem pieprasītajam finansējumam, un seko līdzi faktiskajam piešķirto līdzekļu izlietojumam.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) situāciju ar neparedzētiem gadījumiem pieejamiem līdzekļiem iepriekš raksturoja kā satraucošu.

Ceturtdien valdības sēdes sākumā premjers skāra jautājumu par budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā šogad pieejami līdzekļi virs 800 miljoniem eiro, tomēr šajā programmā pieejamā nauda strauji sarūk.

"Tas, kas notiek, ir satraucoša tendence. Pieprasījumi [pēc šiem līdzekļiem] sāk augt ģeometriskā progresijā," pauda Ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nauda tiek novirzīta gan neparedzētiem gadījumiem, kā, piemēram, Zemkopības ministrija aicina piešķirt tai līdzekļus putnu gripas apkarošanai, gan arī līdzekļi no programmas tiek novirzīti ar Covid-19 pandēmiju saistītiem izdevumiem.

Kariņš piebilda, ka visi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir nauda, ko valsts aizņemas.

LETA jau vēstīja, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro.

Todien finanšu ministra pienākumu izpildītājs, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) skaidroja, ka ministrijas pieprasa ļoti daudz līdzekļu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šie līdzekļi tiek tērēti "kosmiskā ātrumā".

Savukārt FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" nepieciešama, jo līdz šā gada 15.februārim programmā no 326,73 miljoniem eiro bija atlikuši 164 663 939 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 105 312 110 eiro apmērā.

Turklāt FM jau ir saņēmusi jaunus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un šie pieprasījumi atrodas dažādās saskaņošanas stadijās. Tāpat vēl ir sagaidāmi papildu finansējuma pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai.

FM piebilda, ka, palielinot apropriāciju par 500 miljoniem eiro, attiecīgi palielināsies valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts.

Ministrijā informēja, ka Latvijai, tāpat kā citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek atļauts pēc nepieciešamības īstenot budžeta atbalsta pasākumus gan ieņēmumu, gan izdevumu pusē, lai ierobežotu Covid-19 negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.

"Tas nozīmē, ka valsts budžeta deficīts pieaugs un normālā situācijā tas novestu pie Eiropas Savienības budžeta disciplīnas nosacījumu pārkāpuma. Tomēr šajā situācijā valstīm tiek ļauts neievērot budžeta disciplīnas nosacījumus tik tālu, cik tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu īstenot pasākumus Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai un mazinātu tā negatīvo sociālekonomisko ietekmi," atzina FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildus 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedza 826,73 miljonus eiro.

Savukārt trešdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,32 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildus līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 19.martam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 729 748 eiro bija atlikuši 324 729 344 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 220 101 326 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno palielināt vēl par 300 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,62 miljardus eiro, paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM rosināja valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" palielinās līdz 300 miljoniem eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro, tomēr Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi rīkojumu, kas paredz šo summu palielināt līdz 300 miljoniem eiro.

FM skaidro, ka šo līdzekļu palielināšana ir saistīta ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un pieņemtajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Ministrijā piebilda, ka valdība jau ir lēmusi par virkni atbalsta instrumentiem, kuru nodrošināšanai 2021.gadā būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, atbalstam dīkstāvē esošiem darbiniekiem, nodarbināto algu subsīdijai, subsīdijai uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem, veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai, piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, vakcīnas pret Covid-19 iegādei, loģistikai un ievadei, kā arī bezdarbnieku pabalsta izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai

LETA, 11.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ar papildu tēriņiem jābūt ļoti uzmanīgai, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV).

Viņš norādīja, ka valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ir viens no veidiem, kā juridiski korekti valdība var palielināt izdevumus vienā vai otrā jomā, neveicot grozījumus valsts budžetā.

"Protams, nākotnē mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar papildu tēriņiem. Mēs nezinām, cik ilgi vēl būs šī krīze," sacīja Dālderis, piebilstot, ja pandēmija ievilksies un būs nepieciešams turpināt atbalstīt ekonomiku, valdībai noteikti būs jāveic grozījumi budžetā, taču katrs eiro, kas šādā veidā būs ieguldāms virs ikgadējā budžeta, noteikti būs "piecas reizes jānomēra pirms to iztērēt".

Tāpat viņš atzīmēja, ka šobrīd Latvijai aizņemšanās iespējas ir labas, taču situācija var strauji mainīties, ja valsts parāds pārsniegs Māstrihtas kritēriju, proti, 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem novirzīt papildus 110 miljonus eiro.

Nauda tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Finansējums neparedzētiem gadījumiem atlicis 266,3 miljonu eiro apmērā 

Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3...

Līdz šim dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu atbalsta nodrošināšanai bija piešķirti 110 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība turpinās, valstī ir ieviesti papildu ierobežojumi saimnieciskas darbības veicējiem, kā arī tiek pagarināts atbalsta sniegšanas periodu, FM prognozē, ka atbalsta sniegšanai būs nepieciešams lielāks finansējums.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis provizoriskus aprēķinus par nepieciešamā finansējuma apmēru 2021.gadam atbalstu izmaksai, kas sākotnēji aplēsts 110 miljonu eiro apmērā.

Līdz 22.februārim atbalsts par dīkstāvi sniegts 64 267 cilvēkiem par kopējo summu 36 139 067 eiro. Līdz 21.februārim atbalsts algu subsīdijai sniegts 20 066 cilvēkiem par kopējo summu 8 766 085 eiro. Tāpat līdz 21.februāri 4136 atbalsta saņēmējiem ir veikts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalsta maksājums par kopējo summu 34 667 586 eiro.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: IeM resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi nebija caurredzami

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevumu segšanai par Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem atvēlēti 15,08 miljoni eiro - šādu Veselības ministrijas (VM) sagatavoto rīkojuma projektu otrdien ārkārtas sēdē atbalstīja valdība.

VM pamato, ka, sākoties Covid-19 pandēmijas izplatībai, tiek veikti valsts apmaksāti laboratoriskie izmeklējumi, kuru apmaksai tiek piešķirts finansējums no valsts budžeta programmas "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši konkrētajā mēnesī sniegto izmeklējumu apjomam un attiecīgi faktiskajiem izdevumiem.

"No Covid-19 laboratorisko izmeklējumu veikšanas līdz līdzekļu saņemšanai paiet salīdzinoši ilgs laiks. Lai laboratorijām, kuras veic Covid-19 laboratoriskos izmeklējumus, nepasliktinātu naudas plūsmu, neveidotos saistības par reaģentu iegādi un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm, ir nepieciešams Nacionālajam veselības dienestam (NVD) piešķirt finansējumu, lai NVD uzreiz pēc informācijas saņemšanas var veikt apmaksu par veikto darbu 2020.gada trijiem mēnešiem - septembri, oktobri un novembri. Saņemot finansējumu, tiktu nodrošināta nepārtraukta naudas plūsma un savlaicīgi varētu norēķināties ar ārstniecības iestādēm," skaidro VM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Līdz šim hokeja čempionāta gatavošanās darbos ieguldīti nepilni 600 000 eiro

LETA, 18.03.2021

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā gaidāmā pasaules čempionāta hokejā, kas Rīgā norisināsies maija otrā pusē, gatavošanās darbos ieguldīti 593 268 eiro, žurnālistus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Viņš atgādināja, ka Latvija uzņems 16 spēcīgākās hokeja izlases un rīkos 64 spēles. Pirmā hokeja spēle būs vērojama 21.maijā, bet fināls - 6.jūnijā.

Kā stāstīja Severs, līdz šim gatavošanās darbos pasaules hokeja čempionāta norisei ieguldīti 593 268 eiro. Savukārt 29.martā pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja spriedīs par iepriekšējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) kongresa neiztērēto finansējumu 183 268 eiro apmērā, lai vienotos par tā izlietojuma mērķiem.

Severs uzsvēra, ka rīcības komiteja 29.marta sēdē vērtēs aktuālāko situāciju ar Covid-19, diskutēs par čempionāta drošības protokolu efektivitāti un tā detalizāciju čempionāta drošai rīkošanai, kā arī skatīs ieguldītā finansējuma izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā vēlētos ielaist līdz 2660 skatītājus

LETA, 19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien pasaules hokeja čempionāta rīcības komiteja izskatīja provizoriskus variantus par skatītāju ielaišanu uz pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā, bet nekādus lēmumus vēl nepieņēma, aģentūrai LETA pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieka, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.

Rīcības komitejā izskatīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) izstrādātos scenārijus par skatītāju ielaišanu uz spēlēm klātienē. Nekādu lēmumu par piedāvātajiem variantiem komitejā nebija, jo esošais Ministru kabineta regulējums neparedz skatītāju ielaišanu sporta spēlēs. Severs atgādināja, ka skatītāji klātienē būs iespējami tikai tad, ja to pieļaus Covid-19 epidemioloģiskā situācija valstī un Ministru kabineta lēmums.

LHF piedāvāja, ka skatītājiem iekštelpās tiktu nodrošināta Covid-19 testēšana. Testēšanai izmantotu siekalu eksprestestus. Piedāvātais koncepts paredzēja izveidot atsevišķas ieejas arēnas zonās, marķētus krēslus, skatītājiem būtu jālieto sejas maskas un jāievēro divu metru distance. Šādi "Arēnā Rīga" bija iecerēts ielaist 2660 skatītājus, bet Olimpiskajā centrā - 1058 skatītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Covid-19 pandēmijas laikā ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Valdība otrdien izskatīja FM sagatavoto ziņojumu par prognozēto līdzekļu neapguvi un ekonomiju izdevumiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžeta programmās un apakšprogrammās 2020.gadā.

Kopumā ministrijas ieekonomējušas 46 miljonus eiro, no kuriem 19 683 356 eiro tiks novirzīti budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", bet 26 262 884 eiro tiks atstāti ministrijās, ar mērķi šos līdzekļus novirzīt Covid-19 radītās krīzes mazināšanai.

EM ieekonomējusi 4,41 miljonu eiro, kas teju pilnībā tiks novirzīti līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, savukārt 50 000 eiro paredzēts novirzīt "Nacionālās drošības likumā" paredzēto prasību izpildei attiecībā uz specializētās telpas tehnisku ierīkošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atbalsta Latvijas pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no ES Atveseļošanas fonda

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu šogad īstenojamiem autoceļu atjaunošanas projektiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tostarp ne mazāk kā 36,906 miljonus eiro piešķirs valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Priekšlikums par papildu finansējumu pagājušā gada beigās tika skatīts valdībā. Ministru kabinets projektu īstenotājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" ļāva sākt iepirkumu procedūra par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā realizējamajiem papildu projektiem.

"Latvijas valsts ceļi" aprīlī ir gatava slēgt 22 būvniecības darbu līgumus, bet maijā - vēl 37 būvniecības darbu līgumus ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums.

Ar līdzekļiem paredzēts atjaunot valsts galvenos, reģionālos un vietējos autoceļus, veikt valsts autoceļu ar grants segumu divkārtu virsmas apstrādi, īstenot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, kā arī veikt valsts autoceļu tīklā esošo tiltu atjaunošanu un pārbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompensācijām pasažieru pārvadātājiem ir rasti līdzekļi 18 miljonu eiro apmērā, taču šogad būs nepieciešami vēl līdzekļi, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Šobrīd ir atrasti 18 miljoni eiro pasažieru pārvadājumiem, bet līdz gada beigām varētu būt vajadzīgi vēl," teica satiksmes ministrs, piebilstot, ka par kompensācijām pasažieru pārvadātājiem tiks lemts valdības nākamajā sēdē otrdien, 17.novembrī.

Linkaits arī norādīja, ka pasažieru pārvadātāji šogad turpinās ciest zaudējumus, jo pārvadājumu skaits samazinās, tostarp, piemēram, oktobrī salīdzinājumā ar septembri pārvadāto pasažieru skaits saruka par 18%, bet pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas kritums turpinās.

"Līdz ar to būs nepieciešamas papildu dotācijas, lai mēs sistēmu varētu uzturēt pietiekami neskartu," pauda ministrs, vienlaikus piebilstot, ka pasažieru pārvadātājiem arī ārkārtējās situācijas laikā ir jānodrošina, lai sabiedriskais transports kursētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC) jau šogad varētu sākt iepirkumu procedūru par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā par kopējo summu 100 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Minētie 100 miljoni eiro būs papildus līdzekļi jau 2021.gada budžetā paredzētajam finansējumam ceļu atjaunošanai.

Ceturtdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu atļaut LVC jau šogad uzsākt iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem ar īstenošanas termiņu 2021.gadā.

Šim mērķim paredzēti 100 miljoni eiro, ar nosacījumu, ka finansējums tiek nodrošināts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai un projektu īstenošanas laika grafikam. FM piebilda, ka no 100 miljoniem eiro 27 miljonus eiro plānots novirzīt ceļu sakārtošanai saskaņā ar administratīvi teritoriālās reformas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu vajadzētu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro, paredz ceturtdien izskatīšanai valdībā iesniegtais Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikums.

Vērtējot apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas līdzšinējo darbību, EM secinājusi, ka iepriekš noteiktā prognoze, ka potenciālais atbalsts būs 60 miljoni eiro, ir maksimāli tuvs esošajai situācijai, tomēr vēl nav spēkā stājušies šā gada 28.janvāra un 4.februāri pieņemtie grozījumi atbalsta programmā, ar kuriem tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loku. Izmaiņas nav stājušās spēkā, jo tās vēl tiek saskaņotas ar Eiropas Komisiju.

"Patlaban ir skaidrs, ka atbalsta programmai noteiktais finansējums ir izsmelts, un tās darbības turpināšanai no 2021.gada februāra līdz maijam nepieciešami papildus vismaz 240 miljoni eiro. Vienlaikus, jāņem vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums ir noteikts piesardzīgi, jo iespējams, ka būs nepieciešami valsts budžeta papildu līdzekļi, ja pieteikumu aktivitāte pieaugs atkarībā no mērķa grupas intereses un ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu seku izplatības," pauda EM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maija beigās Veselības ministrija (VM) plāno iesniegt valdībā informatīvo ziņojumu un divu miljonu eiro līdzekļu pieprasījumu, lai nodrošinātu Covid-19 pārslimojušajiem rehabilitāciju, trešdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atklāja VM Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa skaidroja, ka VM šobrīd gatavo divus informatīvos ziņojumus ar papildu finanšu līdzekļu pieprasījumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Viens no šiem informatīvajiem ziņojumiem būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu ārstēšanu un dinamisko novērošanu, un tas taps sadarbībā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galveno speciālisti Ludmilu Vīksnu.

Savukārt otrs ziņojums saskaņā ar VM plānu valdībā tiks iesniegts maija beigās, un tas būs par Covid-19 pārslimojušo pacientu rehabilitāciju. Kā atzīmēja Janka, ņemot vērā VM ierobežotos finanšu līdzekļus, papildu finansējums divu miljonu apmērā tiks lūgts tieši pārslimojušo pacientu rehabilitācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien sadalīja finansējumu ministriju augstas gatavības projektiem 212 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš tika lēsts, ka ministriju augstas gatavības projektiem tiks sadalīti 219 miljoni eiro, tomēr ceturtdien tika atbalstīta nedaudz mazāka summa, jo valdība atsevišķi lems par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) papildus iesniegtajiem izglītības nozares projektiem 7 291 160 eiro apmērā, ņemot vērā, ka tie neatbilst izvirzītajiem augstas gatavības projektu nosacījumiem.

Kopumā IZM bija pieprasījusi līdzekļus līdz 40,95 miljonu eiro apmērā, tomēr ceturtdien tika atbalstīti projekti 28,48 miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 5,17 miljoniem eiro paredzēti Kultūras ministrijas (KM) profesionālās izglītības iestādēm.

Ārlietu ministrijai tika piešķirts 1,1 miljons eiro, pārbūvei Latvijas valsts īpašumā Parīzē, kurā ir izvietota Latvijas vēstniecība Francijā un Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 4.martā lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 23 491 271 eiro apmērā.

No šīs summas 21 735 572 eiro nepieciešami, lai mediķiem kompensētu piemaksu apmaksas laika periodā no 2020.gada 1.novembra līdz 31.decembrim, savukārt atlikušie 1 755 699 eiro nepieciešami, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājumu, atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai. Tādējādi tiks kompensētas izmaksātās piemaksas atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā.

Kopumā no 21 735 572 eiro Nacionālajam veselības dienestam tiek piešķirti līdzekļi 18 093 162 eiro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm - 8 940 239 eiro apmērā, ambulatorajām ārstniecības iestādēm - 3 874 eiro apmērā, ģimenes ārstu praksēm - 8 430 483 eiro apmērā, aptiekām - 649 585 eiro apmērā un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem - 68 981 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzē aizņemto naudu valsts varēs atmaksāt bez grūtībām, ja augs ekonomika, tā trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" teica premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Jau vēstīts, ka otrdien valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedz 826,73 miljonus eiro. Līdzekļi novirzīti ar mērķi mazināt Covid-19 radītās negatīvās sekas.

Premjers norādīja, ka visi līdzekļi, kas Covid-19 krīzē tiek novirzīti uzņēmējdarbības un iedzīvotāju atbalstam, ir nauda, ko valsts ir aizņēmusies starptautiskajos finanšu tirgos, bet vēlāk tā būs jāatdod. K.Kariņš uzsvēra, ka Latvijai patlaban ir ļoti labs kredītreitings, kas ļauj aizņemties ar izdevīgiem nosacījumiem.

Lai mazinātu bažas par iespējamu pārmērīgu aizņemšanos, premjers teica, ka par to laikus un skaļi brīdinās Fiskālās disciplīnas padome un Latvijas Banka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ valdība varētu lemt par ekonomikas stimulēšanai paredzēto 200 miljonu eiro sadali infrastruktūras projektiem, šodien pēc Sadarbības sanāksmes sēdes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš teica, ka šodien koalīcijas pārstāvji apsprieda divus būtiskākos jautājumus - 200 miljonu eiro sadali infrastruktūras objektiem un Saeimā skatītos grozījumus Augstskolu likumā.

Kariņš ziņoja, ka infrastruktūras projekti nepieciešami ekonomikas stimulēšanai un nodarbinātības veicināšanai, un darbs pie tiem turpinās starp ministrijām.

Premjers izteica cerību, ka šo lēmumu izskatīšana un pieņemšana varētu notikt ceturtdien, 11.martā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) minēja, ka viņa pārstāvētās partijas ministrijām paredzētas investīcijas 55 miljonu eiro apmērā ceļiem reģionos, saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, kā arī līdzekļi reformas īstenošanai tiesu ekspertīzes jomā, un projektiem, kas paredzēti profesionālajām skolām un inovācijas centriem. Tāpat ar šo līdzekļu palīdzību esot ieplānotas divu sporta haļļu izbūve Alūksnē un Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

VK: Lauksaimniekiem atbalsts kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments

LETA, 13.04.2021

Starpziņojumā minēts, ka divās no trim atbalsta programmām pieprasījums bija pavisam neliels, un neizlietotie līdzekļi apmēram 10 miljonu eiro apmērā pārvirzīti uz trešo programmu - atbalstam ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem par piena govīm, par gaļas liellopiem, par nobarojamām cūkām, kurā bija plānoti 19 miljoni eiro, bet atbalstam tika izmaksāti 26 miljoni eiro.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem piešķirtais atbalsts Covid-19 krīzē faktiski ir kalpojis kā ieņēmumu palielinājuma instruments, secinājusi Valsts kontrole.

Publiskotajā revīzijas starpziņojumā Valsts kontrole norāda, ka Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai un seku mazināšanai valdība 2020.gadā lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozaru atbalstam piešķīra 45,5 miljonus eiro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Taču Valsts kontrole publiskojusi starpziņojumu par piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro, kuri, balstoties uz Zemkopības ministrijas aprēķiniem, tika paredzēti trim atbalsta programmām - atbalsts par iznīcinātajiem vai ziedotajiem produktiem, atbalsts krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai, kā arī atbalsts ienākumu stabilizēšanai noteiktu lopkopības nozaru lauksaimniekiem. No piešķirtajiem 35,5 miljoniem eiro izlietoti 84%.

Komentāri

Pievienot komentāru