Jaunākais izdevums

Valdība ceturtdien atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu šogad īstenojamiem autoceļu atjaunošanas projektiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Tostarp ne mazāk kā 36,906 miljonus eiro piešķirs valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu.

Priekšlikums par papildu finansējumu pagājušā gada beigās tika skatīts valdībā. Ministru kabinets projektu īstenotājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" ļāva sākt iepirkumu procedūra par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā realizējamajiem papildu projektiem.

"Latvijas valsts ceļi" aprīlī ir gatava slēgt 22 būvniecības darbu līgumus, bet maijā - vēl 37 būvniecības darbu līgumus ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums.

Ar līdzekļiem paredzēts atjaunot valsts galvenos, reģionālos un vietējos autoceļus, veikt valsts autoceļu ar grants segumu divkārtu virsmas apstrādi, īstenot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, kā arī veikt valsts autoceļu tīklā esošo tiltu atjaunošanu un pārbūvi.

Sagaidāms, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu papildu finansējums autoceļiem nodrošinās novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabos piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām.

SM skaidroja, ka papildu finansējums konkrētajam mērķim nepieciešams, ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzes situāciju, kuras laikā ir svarīgi nepieļaut ekonomikas atdzišanu un stimulēt ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību. Tradicionāli ekonomikas lejupslīdes apstākļos līdzekļi pastiprināti tiek ieguldīti tādos publiskās infrastruktūras attīstības projektos kā autoceļu un tiltu būvniecība, kas veicina būvniecības un citu saistīto nozaru attīstību, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā.

Ministrijā pauda, ka no šīs summas 20 miljonus eiro paredzēts tērēt šogad otrajā ceturksnī, apmēram 50 miljonus eiro - trešajā ceturksnī, bet apmēram 30 miljonus eiro plānots tērēt ceturtajā ceturksnī. Tomēr detalizētus aprēķinus sadalījumā pa realizējamiem projektiem būs iespējams veikt, kad būs noslēgušies iepirkumu konkursi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā "Rīga" izmaksās 236,961 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), informē "Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Kompānijā norādīja, ka ir noslēgts līgums ar starptautiskā konkursa uzvarētāju personu apvienību "B.S.L. Infra", kuru veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky AG" un Latvijas būvniecības uzņēmumi SIA "Binders" un AS "LNK Industries", par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā "Rīga" izbūvi.

Būvdarbus plānots veikt secīgi, piecos posmos līdz 2025.gada decembrim.

Aktīvi būvdarbi sāksies šogad maijā.

Pirmais darbu posms - "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūve no stacijas "Imanta" līdz starptautiskajai lidostai "Rīga", kā arī stacijas termināļa būvniecība - būs jāpaveic līdz 2023.gada martam/aprīlim.

Vispirms tiks būvēta stacijas ēka trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta projektēšana "Rail Baltica" stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā "Rīga". Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Plānots, ka "Rail Baltica" līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. "Rail Baltica" līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.

"Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija). Jāatzīmē arī, ka "PROSIV" Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas noslēdzis līgumu ar Forma2 un Prointec apvienību par inženiertehnisko un būvuzraudzību Rail Baltica stacijai starptautiskajā lidostā "Rīga" un tās saistītai infrastruktūrai.

Inženiertehnisko darbu uzraudzība būs jānodrošina stacijas ēkas, pievadceļu, estakādes un jaunas dzelzceļa līnijas izbūves un garantijas laikā.

"Parakstot līgumu ar projekta būvuzraugu, pilnā apjomā var sākties Latvijā otras nozīmīgākās Rail Baltica stacijas un infrastruktūras izveide. Projekts ir sarežģīts, tāpēc īpaši nozīmīga ir būvdarbu kvalitātes uzraudzība atbilstoši visām drošības, ekspluatācijas un vides pieejamības prasībām. Būtiski, ka būvuzraugs seko, vai tiek pilnvērtīgi pildīti visi nozīmīgie darba organizācijas nosacījumi, būvniecības laikā saglabājot ērtu piekļuvi lidostai, minimāli ietekmējot satiksmi un respektējot līdzās esošo projektu norisi. Šogad marta sākumā jau parakstījām līgumu ar šī projekta būvnieku - personu apvienību B.S.L. Infra, kuru veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi ceļu būves firma SIA Binders un AS LNK Industries. Plānojam sākt aktīvus būvdarbus pēc mēneša - maijā, un tos ir plānots veikt secīgi, piecos posmos - līdz 2025.gada decembrim," uzsver Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Visā valsts autoceļu tīklā maksimālais braukšanas ātrums atkal nedrīkst pārsniegt 90 km/h

LETA, 13.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas visā valsts autoceļu tīklā maksimālais atļautais braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 90 kilometrus stundā (km/h), informēja "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Vasaras periodā uz atsevišķiem valsts galvenajiem autoceļiem maksimālais braukšanas ātrums bija palielināts līdz 100 km/h.

Paaugstinātais maksimālais ātrums vasarā bija uz Tallinas šosejas Saulkrastu apvedceļa posmā un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam, uz Vidzemes šosejas posmā no Rīgas apvedceļa līdz Garkalnei, uz Daugavpils šosejas no Salaspils līdz Ikšķilei, uz Jelgavas šosejas no pagrieziena uz Ozolniekiem līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā, pa autoceļa Jēkabpils-Terehova atsevišķiem posmiem un pa reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese posmu no pagrieziena uz Kranciema dolomīta karjeru līdz rotācijas aplim krustojumā ar autoceļu Koknese-Ērgļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ceļu būvē drīzumā varētu izmantot pārstrādātu gumiju

Viktors Haritonovs, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes, Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebūs pārspīlēts sakot, ka nākot pavasarim, par vienu no būtiskākajiem jautājumiem Latvijas sabiedrības, taču lielākoties autovadītāju dienaskārtībā, kļūst ceļu kvalitāte.

Debates par to, kāpēc Latvijas ceļi ir tik slikti, ir dažādas un arī risinājumi ir visdažādākie. Visbiežāk kā iemesli tiek minēti izmantojamā asfalta kvalitāte, tā piemērotība Latvijas laika apstākļiem, darba veikšanas kvalitāte utt. Risinājumi laika gaitā arī ir bijuši dažādi, tomēr efektivitāti ir pierādījis risinājums, kad bitumenam, kurš kalpo par līmi šķembu salīmēšanai asfaltbetonā, pievieno piedevas ar izteikti elastīgam īpašībām jeb veic bitumena modifikāciju, lai tas būtu noturīgs pret rišu veidošanos augstās un plaisu veidošanos zemās ekspluatācijas temperatūrās.

Tāpēc, lai risinātu šo jautājumu un meklētu Latvijai jaunas ilgtspējīgas pieejas bitumena, asfaltbetona un līdz ar to ceļu kvalitātes uzlabošanai, Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki kopā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju uzsākuši pilotprojekta “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana” realizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kolektīvo iesniegumus "Par ceļiem bez bedrēm", kas paredz mainīt ceļa nodokļa iekasēšanas modeli, tālāk skatīs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, šodien lēma Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti.

Šodien komisijas sēdes dienaskārtībā bija kolektīvais iesniegums "Par ceļiem bez bedrēm", kas sākotnēji iniciēts portālā "Mana balss" jau 2015.gadā. Iniciatīva paredz degvielas cenai pievienotos nodokļus novirzīt ceļu remontiem.

Tomēr uz komisijas sēdi nebija ieradies ne iniciatīvas pārstāvis Kristaps Žodziņš, ne kompetentie Finanšu ministrijas pārstāvji, kā rezultātā deputāti nevarēja uzklausīt šīs ieceres motivāciju un ietekmi, ja visa degvielas iekasētā nodeva tiktu novirzīta ceļu remontiem.

Tā kā par šo iniciatīvu atbildīga noteikta arī Budžeta komisija, deputāti vienbalsīgi lēma, ka tai arī jāskata šo jautājumu, uzsverot, ka iniciatīva ir vairāk tās kompetencē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica” ietvaros, no šī gada 28.marta mainīsies līdzšinējie vilcienu atiešanas un pienākšanas ceļi dažādos maršrutos, kā arī sadarbībā ar AS “Pasažieru vilciens” ir mainīti vilcienu kustības grafiki.

AS “Pasažieru vilciens” ciešā sadarbībā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) darīja visu iespējamo, lai panāktu pasažieriem piemērotus kompromisus, būtiski neietekmējot vilcienu kustības intensitāti un pārvadājumu apjomu. Taču, tā kā izmaiņas skar visus reisus, LDz aicina pasažierus īpaši rūpīgi iepazīties ar jauno vilcienu kustības grafiku.

Uz pārbūves laiku Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā tiks slēgti trīs pasažieru kustībai izmantotie sliežu ceļi.

No 28.marta vilcieni Tukuma virzienā aties no 3. ceļa, Skultes virzienā - no 1., 10., 11. vai 12. ceļa, uz Aizkraukli - no 4. ceļa, bet uz Krustpili, Daugavpili, Krāslavu, Zilupi vai Madonu vilciens gaidīs pie 10., 11. vai 12. ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pagājušā gada novembra beigām, kad tika iekārtots pirmais “Rail Baltica” būvlaukums Rīgā pie Centrālās stacijas, iepretim Satiksmes ministrijai, tiek veikti “Rail Baltica” Centrālā mezgla būvdarbi – dzelzceļa inženiersistēmu un pilsētas inženiertīklu pārbūve un pārnešana.

Lai klātienē pārliecinātos, kā norisinās būvdarbi “Rail Baltica” centrālajā mezglā, būvlaukumu Rīgas Centrālajā stacijā 30. martā apmeklēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits un šī posma būvnieka dalībnieka – Beļģijas lielākā būvniecības uzņēmuma “Besix Group” starptautiskā biznesa direktors Matjē Dešamps.

Rail Baltica būvniecības darbi būtiski mainīs vilcienu kustību 

Ņemot vērā Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas sliežu ceļu pārbūvi projekta “Rail Baltica”...

Darbi Rīgas Centrālā mezglā tiek organizēti divos lielos posmos: vispirms tiek būvēts viss, kas atrodas stacijas dienvidu pusē – sliežu ceļi, peroni, peronu nojumes, jaunā stacijas ēka, ir pilnībā jānorok uzbērums, jāuzbūvē dzelzceļa estakāde un pilnībā jāpārbūvē ielas zonas. Būvniecība dienvidu puses zonā norisināsies līdz 2023. gada beigām, kad Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas jaunās ēkas dienvidu daļa un arī jaunie sliežu ceļi tiks nodoti pasažieru un vilcienu operatoru pārziņā.

Savukārt no 2024. līdz 2025. gadam būvdarbi notiks dzelzceļa sliežu otrā – stacijas laukuma – pusē jeb ziemeļu daļā, pārbūvējot tur esošos sliežu ceļus, pasažieru platformas, ielu pārvadus un pašu stacijas ēku. Vienlaikus ar šiem darbiem tiks uzbūvēts jaunais dzelzceļa un kājamgājēju/ riteņbraucēju tilts pār Daugavu līdz pat Jelgavas ielai.

Rail Baltica būvniecībai no Stockmann atsavinās liftus 

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka...

"Rail Baltica projekts mums dod iespēju Rīgas Centrālo staciju pārbūvēt par mūsdienīgu, daudzfunkcionālu un skaistu galvaspilsētas centrālo transporta mezglu, vienlaikus uzlabojot sabiedriskā transporta pakalpojuma ērtību un pieejamību. Stacijas pārbūve ir plānota tā, lai visā būvniecības procesā līdz pat 2025. gada nogalei Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija turpinātu sniegt pakalpojumus pasažieriem: vilcieni varētu turpināt kursēt, pielāgojot to kustības grafiku būvniecības darbiem, kā arī stacijas ēkā tiktu apkalpoti pasažieri. Tomēr aicinu rīdziniekus un Rīgas viesus būt iecietīgiem un rēķināties ar iespējamām neērtībām, kas radīsies būvdarbu laikā. Esmu drošs, ka rezultātā novērtēsim ieguvumus, ko mums šīs pārmaiņas sniegs,” teic satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas būvniecības projekts ir sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa divu apstākļu dēļ. Pirmkārt, mēs būvējam pašā Rīgas centrā, kas nozīmē, ka teritorija ir fiziska ierobežota un mums ir jārēķinās ar ļoti blīvu apkārtējo apbūvi, komunikācijām un dažādu infrastruktūru. Otrkārt, būvdarbi līdz pat to noslēgumam ir jāorganizē tā, lai Centrālās stacijas darbība neapstātos. Nelielas neērtības ir iespējamas, bet stacija turpinās apkalpot pasažierus,” komentē būvnieku pārstāvis.

Rīgas Centrālā mezgla izbūves plāns paredz Eiropas sliežu platuma dzelzceļa ievadīšanu Rīgas centrā, izbūvējot četrus jaunus sliežu ceļus, nodrošinot “Rail Baltica” starptautisko un lidostas savienojumu vilcienu, kā arī Latvijas reģionālo (starppilsētu un piepilsētas) vilcienu apkalpošanu.

FOTO: Atklāj Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu 

Šodien oficiāli atklās dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla būvlaukumu, informē...

Tiks izveidota arī mūsdienu prasībām atbilstoša, estētiski pievilcīga un ērta stacijas infrastruktūra trīs līmeņos. Esošos piecus peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Virs peroniem būs nojumes. Uz katru no platformām vedīs kāpnes, 12 lifti un 22 eskalatori. Pēc izbūves gājējiem būs pieejami plašāki tuneļi. Virs peroniem tiks izbūvētas arī jaunas telpas 6000 m² platībā, kur būs iespējams izvietot komerctelpas, tualetes, kases, dažādas palīgtelpas, bagāžas glabātuves u.c. Stacijā iekļauts arī “Air-To-Rail” risinājums jeb bagāžas tranzīta joslas, kas nodrošina iespēju droši nogādāt bagāžu no lidostas uz staciju un otrādi - bez pasažieru iesaistīšanās. Jaunajā projektā būtiski paaugstināti arī stacijas, kā nozīmīga civilās infrastruktūras objekta, drošības parametri.

Esošā uzbēruma vietā posmā no autoostas un no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas līdz Elizabetes ielai tiks izveidota estakāde, pa kuru turpmāk organizēs dzelzceļa satiksmi. Uzbēruma norakšana piešķirs Rīgai jaunus vaibstus, vizuāli un funkcionāli savienojot līdz šim ar dzelzceļa uzbērumu atdalītās pilsētas: Vecrīgu ar Latgales priekšpilsētu. Tas arī ļaus savienot Elizabetes ielu ar Timoteja ielu.

Tiks uzbūvēts jauns, vienu kilometru garš tilts ar diviem sliežu ceļiem pār Daugavu un mazo Daugavu, ko varēs izmantot arī gājēji un velobraucēji.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē arī būtiski palielināsies pilsētniekiem pieejamas zaļās zonas un labiekārtotas multifunkcionālas teritorijas. Piemēram, no 1316 m² uz 4454 m² palielināsies skvēru platība. Plānots, ka Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūve, dzelzceļa tilta pār Daugavu un infrastruktūras būvniecības darbi pilnībā noslēgsies 2025. gadā.

Būvdarbus veic starptautiskā konkursa uzvarētājs - būvsabiedrība “BERERIX”, kuru veido Beļģijas lielākais būvniecības uzņēmums “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas uzņēmums “Rizzani de Eccher”, projektēšanas un būvdarbu uzraudzību veic būvinženieri no “Egis-Deutche Bahn”, bet būvprojekta ekspertīzi nodrošina vietējie eksperti no “Firma L4”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) Augšlīgatnē turpinās Līgatnes upes caurtekas (64,8. km) atjaunošanas darbi, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbi tika uzsākti pērn septembrī un patlaban ir noslēguma fāzē. Arkveida caurtekai no jauna uzmūrēti ieteces un izteces gali, kā arī uzbetonēti tā saucamie "spārni", kas palīdz noturēt caurtekas uzbēruma konstrukciju. Šobrīd tiek atjaunots dekoratīvais mūrējums caurtekas ieteces un izteces galos, paralēli tam notiek būvbedres aizbēršana un autoceļa otras brauktuves izbūve. Velvei atjaunota arī hidroizolācija. Plānots, ka darbi tiks pabeigti jūnija sākumā.

Līgatnes caurteka būvēta 19.gadsimta pašās beigās, tai ir ķieģeļu velve un kaltu granīta akmeņu sienas. Caurteka ir 7,3 m plata un 5,5 m augsta, tās garums - 21,5 m. Pēc otrā pasaules kara caurteka remontu nav piedzīvojusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" atbilstoši Satiksmes ministrijas uzdevumam ir uzsākusi Veloceļu attīstības plāna īstenošanu, paredzot jau gada pirmajā ceturksnī izsludināt iepirkumus ceļu izpētes darbiem virzienā no Rīgas uz Carnikavu, Saulkrastiem un Valmieru, informē Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Atbilstoši Veloceļu attīstības plānam un "Latvijas Valsts ceļu" izpētei maģistrālie valsts veloceļi plānoti vairākos virzienos Latvijā, piemēram, virzienā no Rīgas uz Jelgavu, Tukumu, Saulkrastiem, Valmieru, kā arī no Rēzeknes uz Ludzu un no Jēkabpils uz Līvāniem. Izpētes laikā tiek noskaidroti iespējami risinājumi veloceļa trases novietojumam.

Vienlaikus šobrīd notiek darbs pie izpētes un darbu pasūtīšanas arī attīstības centru areālos, lai nodrošinātu drošas mikromobilitātes iespējas reģionos. Piemēram, pašreiz plānots izsludināt būvdarbu iepirkumu par apvienotā gājēju un velosipēdu ceļa būvniecību Svētē pie Jelgavas, Siguldā gar valsts vietējo autoceļu V58 posmā no Ventas līdz Saltavota ielai, notiks iepirkums projektēšanas darbiem apvienotajam gājēju un velosipēdu ceļam no Cēsīm uz Līviem, no Jēkabpils uz Salu, no Valmieras uz Brenguļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas pasts" brīdina par iespējamiem kavējumiem sūtījumu piegādēs un pakalpojumu sniegšanā, informē kompānijas pārstāvji.

Kompānijā skaidroja, ka inficēšanās ar Covid-19 un noteikto kontaktpersonu loka paplašināšanās dēļ atsevišķās pasta nodaļās un piegādes punktos nācies uz laiku pilnībā nomainīt strādājošo sastāvu, aizstājot ar kolēģiem no citām struktūrvienībām vai piesaistot pagaidu darbiniekus. Tādējādi ikdienas funkciju nodrošināšana paredzētajos termiņos vietām ir apgrūtināta, īpaši pieaugot attālināti iegādāto preču apmēram.

Inficēšanās un noteikto kontaktpersonu loka paplašināšanās dēļ "Latvijas pastam" uz laiku bijis pilnībā jānomaina klientu apkalpošanas vai piegādes štata darbinieki desmit pasta nodaļās un piegādes punktos, tādējādi noslogojot struktūrvienības, no kurām piesaistīti pagaidu darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā brīvprātīgi nodokļus nomaksā 57% nodokļu maksātāju, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāmeklē ceļi, kā piekļūt tiem, kuri to nedara, piektdien sabiedrības vadītāju konferencē "Celtspēja" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

VID vadītāja skaidroja, ka tas ir diezgan labs rādītājs, jo ir valstis, kurās brīvprātīgi nodokļus maksā vien 5%, tomēr šo rādītāju būtu jāpalielina.

"Profesionāls un godīgs VID veicinās nodokļu nomaksu, bet arī sabiedrībai ir jāmainās. Jājautā, cik toleranti mēs būsim pret nodokļu nemaksātājiem. Ja mēs pieveram acis, sakot, ka viņam jau klājas grūti, tāpēc nemaksā, tad nekas nemainīsies. Nemaksātājiem klājas grūti jau 20 gadus un nekad nekļūs vieglāk, ja mēs pret to būsim toleranti," sacīja Jaunzeme.

VID vadītāja piebilda, ka nederēs arī atruna, ka "visi tā dara", jo skaitļi liecina par pretējo - vairums godīgi un brīvprātīgi maksā nodokļus.

Jaunzeme skaidroja, ka viens no VID tuvākās nākotnes uzdevumiem būs izprast nodokļu nemaksātāju motivāciju, tāpēc nepieciešami uzvedības ekonomikas pētījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidot aviokompānijas "Atlas Air" gaisa kuģi Boeing 747-47U(F), lidostā "Rīga" 16.oktobrī darbu uzsācis jaunais specializētais kravu apkalpošanas perons.

Jaunais perons aizņem 95 000 kvadrātmetru lielu platību lidlauka ziemeļu daļā un ir tieši savienots ar teritoriju, kurā tiks attīstīta lidostas "Rīga" "kravu pilsēta"- aviācijas kravu apkalpošanas un loģistikas centrs. Šeit jau nākamgad sāks darboties loģistikas kompānijas DHL reģionālais sūtījumu apstrādes komplekss, kā arī sadarbībā ar investoriem iecerēts attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru ar kopējo noliktavu platību līdz 9000 kvadrātmetriem.

Rīgas lidostā taps jaunais DHL sūtījumu apstrādes terminālis  

"SEB banka" ir piešķīrusi 3,3 miljonu eiro finansējumu, lai nekustamo īpašumu attīstīšanas...

Lidostas "kravu pilsētas" kopējā kapacitāte pārsniegs 60 000 tonnu gadā, ļaujot lidostai "Rīga" tuvākajos gados dubultot kravu apgrozījumu.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" bija, ir un būs Latvijas un Baltijas aviācijas centrs ne tikai pasažieru pārvadājumu un biznesa aviācijas jomā, bet arī aviācijas kravu segmentā. Jaunā kravas perona atklāšana ir tam vēl viens pierādījums. Īpaši pašlaik ir svarīgi turpināt mērķtiecīgu darbu gan pie kravu diversifikācijas, gan atbilstošas infrastruktūras attīstības. Valdības sniegtais atbalsts aviācijas sektoram krīzes laikā - gan nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", gan Latvijas Gaisa satiksmei un lidostai - ir ilgtspējīgas investīcijas nākotnes attīstībai," uzsvēra satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

"Kravu segmenta attīstība lidostai īpaši svarīga ir šobrīd, kad Covid-19 pandēmijas dēļ ir būtiski ietekmēti pasažieru pārvadājumi. Jau šobrīd lidosta "Rīga" partneriem var piedāvāt multimodālus loģistikas risinājumus un augstas kvalitātes apkalpošanu. Lai veicinātu jaunu kravu pārvadātāju ienākšanu un aviācijas kravu apgrozījuma pieaugumu, lidostas galvenais uzdevums ir radīt piemērotu infrastruktūru un labvēlīgu sadarbības platformu," norādīja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Projekta ietvaros izbūvēts tieši kravu apkalpošanai pielāgots perons un savienojošais manevrēšanas ceļš ar kopējo apjomu 36 770 kvadrātmetri, kā arī jauni servisa ceļi ar kopējo asfaltbetona virskārtas platību 14 970 kvadrātmetri. Perona multifunkcionālās gaisa kuģu stāvvietas ļauj fleksibli plānot gaisa kuģu izvietojumu un uzņemt arī vislielākos F un E klases gaisa kuģus, savukārt pazemes degvielas uzpildes hidrantu sistēma ļauj ievērojami palielināt gaisa kuģu uzpildes un līdz ar to arī apkalpošanas ātrumu, kā arī mazina vides piesārņojuma riskus. Teritorijā uzstādīta energoefektīva apgaismojuma kontroles sistēma.

Ceļu būves firmas SIA "Binders" valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja, dāvinot lidostai perona betona seguma 42 cm biezo kontrolurbumu, atzina: "Jau uzsākot šā projekta īstenošanu, apzinājāmies, cik būtiska loma būs mūsu pieredzei un spējai precīzi organizēt būvdarbu norisi lidostas teritorijā, kur ir specifiski darbības nosacījumi. Bija jāsalāgo būvdarbu tehnoloģiskie aspekti ar lidostas darba organizācijas un drošības prasībām. Būvdarbu dēļ lidostas darba režīms netika traucēts. Nelielas korekcijas darbu izpildes grafikā radīja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, taču objektu esam izbūvējuši atbilstoši projekta prasībām, un par darba rezultātu esam gandarīti".

Jaunā perona būvdarbi tika uzsākti 2019.gada martā, un projekta kopējās investīcijas ir 15 miljoni eiro.

Aviācijas kravu pārvadājumu apjomu Latvijā veido četri darbības virzieni - preču ar augstu pievienoto vērtību eksports un imports, pasta un e-komercijas preču pārvadājumi, tranzīta aviācijas kravu apkalpošana un nemilitāro kravu tranzīts Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) vajadzībām izveidotajā Ziemeļu apgādes koridorā uz Afganistānu. Pienesumu dod arī AS "Latvijas pasts" iesaiste globālajā e-komercijas sūtījumu pārvadājumu segmentā, sadarbībā ar Ķīnas e-komercijas gigantu "Alibaba" un Krievijas pastu ir izveidojot sekmīgu loģistikas risinājumu, kā rezultātā kopš 2017.gada uz Rīgu tiek veikti neregulāri kravu čartera lidojumi no Ķīnas.

Kravu pārvadājumus lidostā "Rīga" nodrošina septiņas aviokompānijas - kravu pārvadātāji "Atlas Air", "Atran", "Eleron" un "RAF Avia" un kurjerpasta kompānijas "Fedex", UPS un DHL.

Pērn Rīgas lidostā apkalpoti 27,2 tūkstoši tonnu, bet šā gada deviņos mēnešos - 16 tūkstoši tonnu kravu. Lidostas "Rīga" kravu apgrozījums veido vairāk nekā pusi no kopējā Baltijas valstu kravu apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdienas rītā daudzviet Latvijā ir īslaicīgs lietus, sniegs un krusa, vietām Vidzemē snieg stipri un izveidojusies sniega sega - pirmo reizi šoruden Latvijā, liecina meteoroloģiskā informācija.

Agrā rītā stiprākā snigšana novērota Smiltenes pusē, kur ceļi vietām kļuvuši sniegoti un slideni.

Lielā daļā Vidzemes debesis ir mākoņainas, pārējā valstī mākoņi tikai brīžiem aizklāj debesis.

Gaisa temperatūra 0..+3 grādi, daudzviet Vidzemes piekrastē un Kurzemes rietumos +4..+8 grādi.

Pūš lēns līdz stiprs rietumu, dienvidrietumu vējš. Lielākās vēja brāzmas saistītas ar nokrišņu mākoņiem piekrastē. Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē kopš svētdienas vakara vēja ātrums brāzmās sasniedzis 20-21 metru sekundē (m/s), Ventspils ostā - pat 25 m/s.

Rīgā mainīgs mākoņu daudzums, iespējami īslaicīgi nokrišņi. Gaisa temperatūra +1..+3 grādi, pilsētas ziemeļos līdz +5 grādiem. Pūš dienvidrietumu vējš 5 m/s, Daugavgrīvā reģistrētas vēja brāzmas līdz 17 m/s.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ceļu satiksmes drošības jomā uzsvaru liks uz pakāpenisku vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanu, informē Satiksmes ministrija.

Balstoties uz iepriekšējos gados veiktā darba rezultātu analīzi, Ceļu satiksmes drošības padomes sēdes dalībnieki lēma atbalstīt vidējā ātruma kontroles ieviešanu kā vienu no galvenajām 2021.gada aktivitātēm. Padomes locekļi vienojās 2021. gadā atbalstīt 26 ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses projektus un pasākumus par kopējo summu 1,8 miljoni eiro. Padome vienojās lūgt iekļaut ceļu satiksmes drošības tematiku sabiedriskajā pasūtījumā sabiedriskajiem medijiem.

“Viens no galvenajiem pasākumiem 2021. gadā ir plānotais vidējā ātruma kontroles ieviešanas projekts, ko realizēs VAS “Latvijas valsts ceļi”. Citu valstu, kā arī Latvijas prakse liecina, ka sistemātiski veikta ātruma kontrole ievērojami samazina ceļu satiksmes negadījumu skaitu un seku smagumu. Šo ņemot vērā, plānojam sākt izvietot uz Latvijas ceļiem vidējā ātruma kontroles mērierīces, kas kopīgi ar stacionārajiem radariem nodrošinās arvien plašāku kontroles klātbūtni ceļu satiksmē," norādīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu autoparki Covid-19 krīzē: lielākie izaicinājumi nozarē un cīņa pret tiem

Kristaps Liecinieks AAS BALTA (PZU grupa) Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” priekšsēdētājs, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ir bijis liels izaicinājums daudzām nozarēm. Arī transporta un loģistikas nozare nav bijusi pasargāta no nepatīkamām pārmaiņām.

Kā uzņēmumiem veicies ar krīzes pārvarēšanu, kamēr autoparks atradās ilgākā vai īsākā dīkstāvē, – par to pilnīgu pārskatu gūsim, noslēdzoties Balta un Satiksmes ministrijas organizētajam konkursam “Drošākais uzņēmuma autoparks”. Šogad pievērsīsim īpašu uzmanību krīzes risinājumiem un labās prakses piemēriem, kas palīdzējuši izdzīvot vai preventīvi novērst smagāko krīzes sitienu pa uzņēmumu plāniem. Tomēr zināmu skaidrību par kopējo situāciju varam gūt jau šobrīd, un jau šobrīd redzam arī piemērus, kā uzņēmumi ar to tikuši galā.

Daļai pasažieru pārvadātāju un citiem uzņēmumiem Covid-19 laiks neizbēgami mazinājis darba apjomu, citiem, gluži pretēji, – pavēris jaunas biznesa nišas. Taču cena visiem viena – gan neatliekamās palīdzības, gan piegāžu servisa autovadītājiem nācies strādāt paaugstinātas bīstamības apstākļos, tāpēc līdzās biznesa interesēm aktualizējušies dažādi psiholoģiskie aspekti un darbinieku labsajūta. Un, it kā ar Covid-19 nebūtu gana, starp kravu pārvadātāju nozares aktualitātēm Latvijā šogad noteikti jāmin arī Mobilitātes pakotnes I nosacījumi, ar kuriem saistītas būtiskas pārmaiņas kravu autopārvadātāju darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ceturtdien sadalīja finansējumu ministriju augstas gatavības projektiem 212 miljonu eiro apmērā.

Iepriekš tika lēsts, ka ministriju augstas gatavības projektiem tiks sadalīti 219 miljoni eiro, tomēr ceturtdien tika atbalstīta nedaudz mazāka summa, jo valdība atsevišķi lems par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) papildus iesniegtajiem izglītības nozares projektiem 7 291 160 eiro apmērā, ņemot vērā, ka tie neatbilst izvirzītajiem augstas gatavības projektu nosacījumiem.

Kopumā IZM bija pieprasījusi līdzekļus līdz 40,95 miljonu eiro apmērā, tomēr ceturtdien tika atbalstīti projekti 28,48 miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 5,17 miljoniem eiro paredzēti Kultūras ministrijas (KM) profesionālās izglītības iestādēm.

Ārlietu ministrijai tika piešķirts 1,1 miljons eiro, pārbūvei Latvijas valsts īpašumā Parīzē, kurā ir izvietota Latvijas vēstniecība Francijā un Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība OECD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 18.martā piešķīra līdzekļus 55 miljonu eiro apmērā valsts autoceļu būvniecībai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.

Finansējums šogad dos iespēju atjaunot 31 posmu turpat 270 km garumā uz vietējiem un reģionāliem valsts autoceļiem visos Latvijas reģionos.

“Investīcijas autoceļu būvniecībā stimulē ekonomiku ar spēcīgu multiplikatora efektu. Tās nodrošina pasūtījumus ne tikai ceļu būvniecības nozarei, bet arī izejmateriālu ražotājiem, projektētājiem, kā arī reģionu viesnīcām un ēdinātājiem. Līdz ar to ceļu remontdarbi dod būtisku ekonomisko pienesumu dažādās nozarēs,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Investīciju programma autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā” paredz autoceļu atjaunošanu 2021., 2022. un 2023. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas Valsts ceļi” un plānošanas reģioniem sagatavoja aktuālo sarakstu ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem, kas ir būtiski administratīvi teritoriālajai reformai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga ar Stopiņu novadu varētu sadarboties kopīgu ātrgaitas sabiedriskā transporta risinājumu izveidē, informē Stopiņu novada pašvaldībā.

2020.gada 11.novembrī attālināti notika Rīgas pilsētas vicemēra Edvarda Smiltēna un Stopiņu novada domes priekšsēdētājas Vitas Paulānes un abu pašvaldību speciālistu tikšanās, lai pārrunātu Rīgas pilsētas un Stopiņu novada pašvaldības savstarpējās sadarbības iespējas.

Tika apspriestas iespējas kopīgi iesniegt projektus Atveseļošanas un noturības mehānisma programmas ietvaros (Recovery and Resilience Facility, RRF).

Abām pašvaldībām iesniedzot RRF projekta pieteikumus par perspektīvās Dzelzavas ielas izbūvi Rīgas pilsētas (Rīga), Stopiņu novada pašvaldības teritorijās (Stopiņi) un piesaistot AS “Latvijas Valsts ceļi” valsts autoceļa P4 posma pārbūvei, tiktu veikts ieguldījums un sakārtota infrastruktūra, kas būtiski uzlabotu satiksmes transporta plūsmu un veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Katrai pašvaldībai veicot šīs ielas izbūvi dažādos izpildes laikos, vēlamais rezultāts netiktu sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar Circle K Latvija, Latvijas Auto asociāciju un VW Moller Auto Lidosta rīko ikgadējo auto nozares forumu AUTO 2020.

Šogad AUTO 2020 atzīmēs jau desmito pastāvēšanas gadu kopš norisinās ikgadēja nozares foruma veidā. Forums ik gadu pulcē nozares profesionāļus, viedokļu līderus, ekspertus un auto nozares entuziastus. Arī šogad forums rosinās nozares pārstāvjus pārrunāt auto nozares aktualitātes, tendences un apstākļus, kam var būt būtiska ietekme uz auto nozari turpmākajos gados.

Auto nozares industrijā 2020. gads ir bijis satricinājumiem pilns un kā tas viss beigsies – nav vēl zināms. Ir skaidrs, ka sekas būs jūtamas vēl ilgi visā pasaulē, tostarp, arī Latvijā.

Kā nozare attīstīsies tālāk? Un pats galvenais – kādā virzienā? Auto nozares attīstības stratēģija nav skaidra – kam tiks dota priekšroka? Elektroauto, CNG, hibrīdiem vai kam? Kas notiks ar novecojošo autoparku un kā valsts ilgtermiņā risinās aizvien lielo pieprasījumu pēc lietotajiem auto no Rietumeiropas ar dabai nedraudzīgiem dīzeļdzinējiem Latvijas iedzīvotāju pirktspējas dēļ? Auto industrija ir pilnībā atkarīga no valsts ekonomiskās attīstības un, Eiropas uzsāktā zaļā kursa ietekmē, tā piedzīvos paša lielākās pārvērtības, ka, savukārt, ietekmēs visas pārējās tautsaimniecības nozares.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrība neizprot, cik ļoti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi ir svarīgi katram uzņēmumam – vai tā ir sporta preču bode, Dagdas pašvaldība vai ražojošs uzņēmums kaut kur Jelgavas novadā. Tas attiecas uz visiem bez izņēmuma.

Tā uzskata valsts akciju sabiedrības Elektroniskie sakari Attīstības un klientu vadības departamenta direktors Neils Kalniņš.

Viņaprāt, kvalitatīvi sakari un digitālie ceļi nākotnes sabiedrībai būs daudz nozīmīgāki nekā fiziskie. Turpmāk digitālo ceļu būvēšanā un uzturēšanā būs vajadzīga lielāka valsts un pašvaldības iestāžu iesaiste, jo jaunās tehnoloģijas var palīdzēt izglābt dzīvību un kaldināt valsts nākotnes konkurētspēju. Vairāk par dažādu tehnoloģiju nozīmi tajā, lai Rīga kādudien kļūtu par Baltijas jūras reģiona tehnoloģiju metropoli, N. Kalniņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Par 5G runā un runā, bet pagaidām vēl ir diezgan maz reālo izmantošanas piemēru. Ko jūs minētu kā piemērus, kas parāda, ka 5G patiešām jau strādā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Latvija 2004. gadā iestājās ES, mūsu valsts ir saņēmusi ES subsīdiju un atbalsta mehānismu finansējumu. Pateicoties šiem naudas līdzekļiem, ir uzbūvēti ceļi, attīstīta infrastruktūra un īstenoti neskaitāmi būtiski projekti, kas uzlabojuši mūsu ikdienu.

Lai gan ir pagājuši sešpadsmit gadi kopš šī brīža, man šobrīd vairāk kā nekad rodas jautājums – vai tik liela valsts pārvaldes paļaušanās uz ārējo finansējumu ir ilgtspējīga?

Turklāt Covid-19 pandēmija vēl vairāk saasina šo jautājumu, jo Latvija un arī citas valstis vairs nav tik spējīgas uzturēt veselīgu līdzsvaru starp finanšu līdzekļu aizņemšanos un ieguldīšanu projektos, kas uzlabos mūsu valsts produktivitāti un spēju atmaksāt aizdevumus. Tāpēc rodas loģisks jautājums, vai mēs spēsim saglabāt mūsu ekonomisko apriti, ja izsīks ES finansējums?

Valsts finansējuma piešķiršanai vajadzīga ilgtermiņa vīzija

Covid-19 pandēmijas dēļ, Latvijas valsts parāds šogad ir palielinājies par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Pat ja procentu likmes ir bijušas zemākas nekā jebkad, parāds tomēr būs jāatdod visai sabiedrībai. Atmaksa notiks vai nu palielinot nodokļus vai samazinot izdevumus – neviena no šīm iespējām nebūs labvēlīga Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies Rīgas pilsētas izpilddirektora amata kandidātu novērtēšanas process un domes vadība un nominācijas komisija par pamērotāko amatam atzinusi Jāni Langi.

"Pārmaiņu koalīcija jau parakstot koalīcijas līgumu vienojās, ka Rīgas pilsētas izpilddirektors tiks meklēts atklātā konkursā, piesaistot kādu no lielajām, starptautiskajām personālvadības kompānijām. Bija jāizveido prestiža, cienījama nominācijas komisija, kā arī mēs pieaicinājām neatkarīgu novērotāju. Komisija uzsāka savu darbu uzreiz kā bija beidzies pieteikuma termiņš. Atgādinu, ka šis termiņš pat tika pagarināts, lai palielinātu kandidātu skaitu," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Rīgas mērs pastāstīja, ka vakar nominācijas komisija sēdē vienojusies izpilddirektora amatam virzīt Jāni Langi, jo viņš ieguvis konkursā vislielāko punktu skaitu. Gadījumā, ja Lange negūs deputātu atbalstu domes sēdē, kurā lems par Langes iecelšanu amatā, komisija ir izvirzījusi vēl divus rezerves kandidātus. Ja arī šie kandidāti negūs atbalstu, konkurss būs jāsludina no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru