Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, teikts "Fitch" paziņojumā.

Kā būtiskākos faktorus, kas uztur Latvijas kredītreitingu pašreizējā līmenī, aģentūra min uzticamu ekonomikas politikas ietvaru, ko atbalsta dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, joprojām zemu valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmeni salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm un mērenu privātā sektora parādu.

Starp faktoriem, kuru dēļ Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt samazināts līdz negatīvam, "Fitch" min ģeopolitisko risku saasināšanos, kas var negatīvi ietekmēt valsts ekonomikas izaugsmi, kā arī valsts un ārējo finanšu stāvokli.

Savukārt kā faktorus, pateicoties kuriem, Latvijas kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts līdz pozitīvam, "Fitch" norāda valsts parādsaistība samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu, ko varētu veicināt, piemēram, fiskālā konsolidācija. Tāpat kredītreitinga nākotnes novērtējums varētu tikt palielināts, ja samazinātos ģeopolitiskais saspīlējums, kas varētu ierobežot ārējo satricinājumu iespējamo ietekmi uz Latviju.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, vienlaikus saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, informē Valsts kasē.

"Fitch" skaidro, ka Latvijas kredītreitingu esošajā līmenī uztur efektīva ekonomiskās politikas veidošana, ko stiprina dalība Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kā arī zemāks, lai gan pieaugošs, valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu līmenis salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

Aģentūra atzīmē, ka Latvijas kredītreitinga pozitīvu nākotnes attīstību ierobežo maza un atvērta ekonomika, zemāks iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju un augstāks kārtējo maksājumu konta deficīts salīdzinājumā ar līdzīga kredītreitinga valstīm.

"Fitch" uzskata, ka ģeopolitiskos riskus mazina gan Latvijas dalība NATO, neskatoties uz bažām par turpmāko ASV militāro atbalstu, gan valdības apņemšanās būtiski palielināt budžeta izdevumus aizsardzībai vidējā termiņā, nodrošinot aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP 2026. gadā.

Kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pirmo reizi sešu gadu laikā paaugstinājusi Lietuvas kredītreitingu, paziņoja Lietuvas Finanšu ministrija.

Aģentūra palielināja valsts kredītreitingu no "A" līdz "A+" ar stabilu nākotnes prognozi.

"Šis kredītreitings, ko "Fitch Ratings" noteikusi Lietuvai, pašlaik ir augstākais starp ilgtermiņa parāda reitingiem, ko mūsu valstij piešķīrušas trīs galvenās aģentūras," norādīja ministrija.

Kā galveno faktoru, kas noteica kredītreitinga paaugstināšanu, "Fitch" minēja spēcīgo un noturīgo ekonomikas izaugsmi, kas saglabājās, neraugoties uz atkārtotiem ārējiem satricinājumiem.

"Fitch" prognozē, ka Lietuvas ekonomika šogad pieaugs par 3,1%, neraugoties uz Tuvo Austrumu konflikta ietekmi. To veicinās darba tirgus, pensiju fondu līdzekļu izņemšana, lielāki aizsardzības izdevumi un Eiropas Savienības investīcijas.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" 2025. gada deviņu mēnešu rezultāti liecina par potenciālām finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī, norādīja kādreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jautāts, vai "airBaltic" nākamā gada sākumā nevajadzēs piesaistīt papildu finansējumu no valsts, viņš sacīja, ka aviokompānijas finanšu rezultāti liecina, ka būs grūtības noturēt naudas pozīciju nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Vienlaikus nezinām, cik daudz un kādus pasākumus "airBaltic" vadība ir veikusi šī gada ceturtajam ceturksnim. Vēl pāris mēneši un redzēsim, vai būs jāveršas valdībā," sacīja Linkaits.

Tāpat Linkaits sacīja, ka fakts, ka starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi "airBaltic" reitingu uz "CCC+", nav nekas pārsteidzošs, jo "airBaltic" finanšu rezultāti bija zināmi.

Vienlaikus viņš piebilda, ka aviokompānijas izaicinājums būs noturēt skaidras naudas atlikumu, lai izturētu grūtāko sezonu aviācijā - pirmos gada mēnešus pēc Ziemassvētku un Jaunā gada ceļojumiem.

Fitch Ratings (Fitch) ir paaugstinājusi Eleving Group ilgtermiņa emitenta saistību izpildes reitingu (IDR) no “B-” uz “B” ar stabilu perspektīvu. Tāpat Grupas augstākās prioritātes nodrošināto parādu reitings paaugstināts uz “B” ar atmaksas reitingu “RR4”.

Kā norādīts Fitch ziņojumā, galvenie reitinga paaugstināšanas faktori bija Grupas pēdējo 24 mēnešu finanšu rezultāti, kompānijas sekmīgā darbība parāda struktūras diversifikācijā un kapitāla pieejamība. Atzinīgi novērtēta arī kompānijas biznesa modeļa stabilitāte svārstīgos ekonomiskajos apstākļos.

Fitch uzskata, ka Eleving Group progress korporatīvās pārvaldības jomā un iniciatīvas, kas vērstas uz gatavošanos iespējamam pirmreizējam akciju publiskajam piedāvājumam, par kuru tika ziņots 2024. gada aprīlī, ir pozitīvi vērtējamas, jo tās varētu vēl vairāk nostiprināt kreditoru tiesības. Eleving Group jau ir izveidojusi starptautisku uzraudzības padomi un tuvāko nedēļu laikā plāno publicēt dividenžu politiku. Fitch uzskata, ka tas papildina iepriekšējos pasākumus, kas ieviesti, kotējot obligācijas Frankfurtē un Rīgā.

Starptautiskā reitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") pazeminājusi Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" ilgtermiņa emitenta saistību nepildīšanas reitingu (IDR) no "B-"/negatīvs uz "CCC+", teikts "Fitch" paziņojumā.

"Fitch" ir samazinājusi arī "airBaltic" prioritāro nodrošināto ilgtermiņa obligāciju reitingu 380 miljonu eiro apmērā no "B-" uz "B-". Atgūšanas rādītājs ir "RR3".

Kredītreitinga samazinājums atspoguļo augstāku, nekā gaidīts, aizņemto līdzekļu īpatsvaru un vājāku finansiālo elastību, kā rezultātā nākamajos 12 mēnešos būs nepieciešams ievērojams ārējais finansējums. Tas atspoguļo arī neskaidrību par plānotā IPO grafiku un ieņēmumiem. Uzņēmuma 2025. gada darbības rezultāti ir bijuši vājāki, nekā gaidīts, jo ir palielinājušās darbības izmaksas un rentabilitāte bijusi zema, kas veicināja izteikti negatīvu brīvo naudas plūsmu un ierobežotu likviditāti.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļo obligāciju piedāvājums šobrīd norisinās līdz 2025. gada 30. maijam. Tā ir iespēja piedalīties obligāciju emisijā, kļūstot par investoru ar minimālo ieguldījumu 100 eiro apmērā. Investori visā Baltijā ir aicināti iegādāties obligācijas ar fiksētu 4% gada procentu likmi un piecu gadu dzēšanas termiņu. Pirmajā Eiropas zaļo obligāciju piedāvājumā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 20 miljoniem eiro. Kopējā obligāciju programma plānota līdz 60 miljoniem eiro.

“Rīgas ūdens” Eiropas zaļās obligācijas ir plaši pieejamas – gan institucionālajiem, gan arī privātajiem investoriem. Ikviens interesents, tostarp “Rīgas ūdens” klienti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji, var atbalstīt videi draudzīgu infrastruktūras attīstību Rīgā, vienlaikus saņemot noteiktu procentu likmi atbilstoši piedāvājuma nosacījumiem. Tā ir pieejama investīcija ar skaidriem nosacījumiem gan pieredzējušiem investoriem, gan tiem, kuri vēlas sākt veidot savu ieguldījumu pieredzi.

Pirmās obligāciju emisijas ietvaros piesaistītie līdzekļi tiks novirzīti kanalizācijas cauruļvadu tīklu atjaunošanai un paplašināšanai, kā arī Baltijas lielākās bioloģiskās attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” turpmākajai modernizācijai.

Latvijā dibinātās finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupas Eleving Group 2024. gada sešu mēnešu koriģētā EBITDA sasniedza 43,7 milj. eiro atzīmi, kamēr neto peļņa pieauga līdz 14,9 milj. eiro, kas ir par 32% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Eleving Group turpina uzturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu no visiem galvenajiem darbības virzieniem, sešos mēnešos sasniedzot apgrozījumu 106 milj. eiro apmērā jeb par 20% vairāk nekā pērn. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sešu mēnešu periodā veidoja 36,3 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 23,4 milj. eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumus papildināja ar 46,3 milj. eiro.

Koriģētā EBITDA sešu mēnešu pārskata periodā sasniedza 43,7 milj. eiro jeb par 28% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielināts par 21% līdz 343,5 milj. eiro pretstatā 284,2 milj. eiro gadu iepriekš.

2024. gadā “Akropolis Group” piecus pārvaldītos iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā apmeklēja vairāk nekā 44 miljoni cilvēku, nomnieku apgrozījums pārsniedza 1,2 miljardus eiro, tika atvērti vairāk nekā 130 jauni un atjaunoti veikali, bet “Akropolis Group” konsolidētā EBITDA sasniedza 87,8 miljonus eiro.

“Mūsu mērķis ir panākt, lai “Akropolis” centri arī turpmāk ilgtermiņā būtu pievilcīgi iepirkšanās un izklaides centri gan apmeklētājiem, gan nomniekiem. Pērn mēs koncentrējāmies uz iepirkšanās centru renovēšanu un attīstību, kā arī uz jaunu un atjaunotu veikalu atvēršanu. Mēs nepārtraukti ieguldām infrastruktūrā, jaunās partnerībās un ilgtspējīgos risinājumos. Neraugoties uz intensīvo pārmaiņu ieviešanas procesu, apmeklētāju plūsma iepirkšanās centros 2024. gadā saglabājās stabila, savukārt nomnieku apgrozījums piedzīvoja mērenu pieaugumu un pirmo reizi grupas darbības vēsturē pārsniedza 1,2 miljardu eiro slieksni. Arī 2025. gadā turpināsim iesāktos projektus un piedāvāsim apmeklētājiem jaunu zīmolu veikalus un pakalpojumu sniegšanas vietas, lai stiprinātu “Akropolis” līderpozīcijas,” komentē “Akropolis Group” ģenerāldirektore Gabriele Sapona (Gabrielė Sapon).

Ir noslēdzies otrais mēnesis karā Irānā. Mazāk nekā vienam procentam – sasniegumi un ieguvumi, pārējiem – asinis, postījumi un ciešanas.Izredzētajiem – miljardu peļņa, vairākumam – cenu kāpums. Turklāt ASV prezidents Donalds Tramps turpina publiski lepoties ar rekordiem naftas un naftas produktu ražošanā un eksportā. «Tas ir pārsteidzoši, — viņš paziņoja piektdien. — Naftas un gāzes apjomi, ko mēs tagad pārdodam, ir tādā līmenī, kādu neviens nekad nav redzējis».

Pēc kara sākuma Irānā ievērojama daļa ASV naftas tagad tiek novirzīta uz Āziju. Naftas pārstrādes rūpnīcas Āzijā līdz nesenam laikam paļāvās uz Persijas līci kā galveno izejvielu avotu, tomēr karš piespieda tās krasi pievērsties Amerikas naftai.Irānas kara gaitā ASV atkal kļuva par naftas eksportētāju Nr. 1, apsteidzot Saūda Arābiju un tādējādi nodrošinot milzīgu peļņu ne tikai militāri rūpnieciskā kompleksa, bet arī naftas un gāzes nozares īpašniekiem. Turklāt ASV naftas un gāzes uzņēmumu īpašnieki tagad gūst virspeļņu ne tikai no eksporta, bet arī valsts iekšējā tirgū.

Starp citu, kopš kara sākuma Irānā degvielas cenas ASV ir augušas straujāk nekā jebkurā citā «Lielā septiņnieka» (G7) valstī. Citās valstīs degvielas nodokļi ir ievērojami augstāki, kas padara galīgo cenu relatīvi mazāk jutīgu pret naftas produktu kotāciju svārstībām. Turklāt virkne valdību ieviesa subsīdijas vai samazināja nodokļus, lai mīkstinātu sekas iedzīvotājiem.

Līdz piektdienai ir iespējams parakstīties uz jaunajām Iute Group termiņobligācijām, kas ir iecienītas investoru vidū. Jauno nodrošināto augstākās prioritātes obligāciju nominālvērtība ir 100 eiro, un procentu likme ir 12% gadā. Iute obligācijas ir ne vien ierasti izdevīgs ieguldījums, bet arī vienmēr tiek aktīvi tirgotas Tallinas Fondu biržā, dažkārt pat pārsniedzot vislielāko akciju dienas apgrozījumu Tallinas Fondu biržā.

Jaunās termiņobligācijas, kas investoriem ļaus gūt peļņu līdz 2030. gadam, palīdzēs Iute attīstīt digitālo banku darbību Dienvidaustrumeiropas valstīs. "Ja mums ir stabila kapitāla bāze mūsu kredītportfeļa palielināšanai, ir radīti arī priekšnoteikumi, lai turpinātu investēt tehnoloģijās, attīstītu lietotni MyIute, paplašinātu maksājumu un apdrošināšanas pakalpojumus un uzlabotu uz tehnoloģijām balstītas atbalsta sistēmas," sacīja Tarmo Silds, Iute Group dibinātājs un izpilddirektors.

Iute Group, kas darbojas Dienvidaustrumeiropā un kuras galvenā mītne atrodas Tallinā, koncentrējas uz digitālo finanšu pakalpojumu izstrādi, piedāvājot aizdevumus, maksājumus un apdrošināšanu vienā lietotnē. Pakalpojumu pamatā ir lietotne Myiute, kas ir lejupielādēta vairāk nekā 1,19 miljonus reižu. Izmantojot lietotni, klienti var pārvaldīt savas finanses, veikt pārskaitījumus, pieteikties aizdevumiem, iegādāties apdrošināšanu, izmantot QR maksājumus veikalos un bezkaršu bankomātus.

Eleving Group, kas ir biržā kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, šī gada 6 mēnešus noslēdza ar 117,5 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk, ja salīdzina ar atbilstošu periodu pirms gada. Grupas koriģētā EBITDA šī gada pirmajā pusgadā bija 45,3 miljoni eiro, savukārt neto peļņa bija 15,2 miljoni eiro.

“Šī gada pirmo pusgadu noslēdzām ar ļoti labiem operatīvās darbības rādītājiem, esošajiem un jaunajiem klientiem izsniedzot aizdevumus 200,1 miljona eiro apmērā, kas vēsturiski ir rekorda apjoms. Ja salīdzina šo rādītāju ar atbilstošu periodu pirms gada, kad izsniegto aizdevumu apjoms bija 167 miljoni eiro, pieaugums ir 19,8%,” skaidro Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, norādot, ka arī šī gada otrajā pusgadā uzņēmums turpinās īstenot izaugsmes stratēģiju, stratēģiski paplašinot piedāvāto pakalpojumu klāstu grupas klientiem.

Pārskata periodā ieņēmumu pieaugums bija vērojams visās produktu grupās. Ieņēmumi no tradicionālajiem transportlīdzekļu finansēšanas produktiem šī gada sešos mēnešos bija 38,2 miljoni eiro, kas par 5,2% vairāk nekā atbilstošā periodā pirms gada. Ieņēmumi no elastīgās normas un transportlīdzekļu abonēšanas šī gada pirmajā pusgadā pieauga par 17,5%, sasniedzot 27,5 miljonus eiro. Savukārt patēriņa finansēšanas produktu ieņēmumi pārskata periodā bija 51,8 miljoni eiro, kas ir 11.9% vairāk salīdzinot ar atbalstošu periodu pirms gada.

Līdz piektdienai, 17. oktobrim, plkst.14:00 norisināsies Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā - katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas - 2030. gada 24. oktobrī.

"Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, uzsāk augstākās prioritātes nodrošinātu obligāciju emisiju ar mērķi piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

No 29. septembra līdz 15. oktobrim esošie Eleving Group 2021/2026 obligāciju turētāji varēs apmainīt savas obligācijas (ISIN: XS2393240887) pret jaunām, savukārt no 6. oktobra līdz 17. oktobrim norisināsies publiskais piedāvājums, kura laikā investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas varēs iegādāties uzņēmuma obligācijas.

Gan apmaiņas, gan publiskajā piedāvājumā vienas obligācijas nominālvērtība noteikta 1000 eiro, dzēšanas termiņš ir pieci gadi no emisijas datuma, savukārt gada procentu likme šīm obligācijām būs vismaz 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 17. oktobrī.

„Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju – ar plāniem emitēt obligācijas līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt 150 miljonu eiro apmērā esošās obligācijas, kā arī piesaistīt līdz pat 100 miljoniem eiro papildu kapitāla uzņēmuma turpmākajai izaugsmei. Piedāvātā kupona likme ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ es aicinu esošos obligāciju turētājus piedalīties apmaiņā, vienlaikus aicinu arī citus investorus izmantot iespēju iegādāties mūsu obligācijas,” sacīja Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Sākās Eleving Group obligāciju publiskais piedāvājums, kura ietvaros investori no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas un Luksemburgas var iegādāties uzņēmuma augstākās prioritātes nodrošinātas obligācijas (ISIN XS3167361651) ar gada likmi ne mazāku par 9,5%.

Publiskais piedāvājums norisināsies līdz 17. oktobrim. Eleving Group šīs obligāciju emisijas ietvaros plāno piesaistīt līdz pat 250 miljoniem eiro.

Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, gada procentu likme ir ne mazāka par 9,5%. Galīgā likme tiks noteikta un paziņota 2025. gada 17. oktobrī. Procentu maksājumi tiks veikti divas reizes gadā – katra gada 31. martā un 30. septembrī. Paredzams, ka pirmais maksājums tiks veikts 2026. gada 31. martā. Obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi no to emisijas – 2030. gada 24. oktobrī.

“Pērn mēs veiksmīgi īstenojām IPO, pavisam nesen saņēmām kredītreitinga uzlabojumu no Fitch Ratings. Tāpat šobrīd uzrādām spēcīgus finanšu rezultātus. Mēs esam stiprāki nekā jebkad agrāk, un tieši tāpēc esam uzsākuši līdz šim lielāko obligāciju emisiju - ar plānu piesaistīt finansējumu līdz pat 250 miljoniem eiro. Ar šo emisiju mēs plānojam refinansēt esošās saistības, kā arī novirzīt 100 miljonus eiro kredītportfeļa attīstībai. Šis papildu finansējums dos mums iespēju turpināt investēt 16 tirgos, kuros šobrīd strādājam, sniedzot iespēju mums turpināt peļņu nesošu izaugsmi. Piedāvātā kupona likme Eleving Group obligācijām ir ļoti konkurētspējīga un pievilcīga pašreizējos tirgus apstākļos. Tādēļ aicinu investorus izmantot iespēju un iegādāties mūsu obligācijas," norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.

Vācija ir kļuvusi par trešo lielāko ekonomiku pasaulē, apsteidzot Japānu, kas šai ziņā noslīdējusi no trešās uz ceturto vietu, liecina ceturtdien publicēti oficiāli dati.

Japānas nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā bija 4,2 triljoni ASV dolāru, neraugoties uz tā pieaugumu par 1,9%.

Abu valstu pozīciju maiņa galvenokārt atspoguļo kraso jenas vērtības krišanos pret ASV dolāru, nevis labāku Vācijas ekonomikas sniegumu. Vācijas nominālais IKP 2023.gadā bija 4,5 triljoni dolāru pēc tā samazināšanās par 0,3%.

Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru 2022. un 2023.gada laikā kritusies par apmēram piektdaļu, bet pērn - par aptuveni 7%.

To daļēji noteica tas, ka Japānas Banka uzturēja negatīvas procentlikmes, cenšoties celt cenas. Citas centrālās bankas tikmēr paaugstināja procentlikmes, cīnoties pret augošu inflāciju.

Septembris finanšu tirgos bija sezonai neraksturīgi spēcīgs. Daudzos reģionos pieauga akciju un citu riskantu aktīvu vērtība, savukārt ilgtermiņa procentu likmes stabilizējās vai pat samazinājās.

Centrālās bankas nesagādāja nekādus pārsteigumus: Eiropas Centrālā banka (ECB) saglabāja nemainīgas procentu likmes, savukārt ASV Federālo rezervju sistēma (FED) samazināja likmes par 25 bāzes punktiem. ASV prezidents Donalds Tramps turpināja virzīt ekonomikas politiku, izmantojot tarifus, un paziņoja par plāniem noteikt jaunus nodokļus patentētām zālēm. Septembrī arī ASV S&P un citi akciju indeksi, zelta un sudraba cenas sasniedza jaunus rekordaugstus rādītājus.

Monetārā politika un tarifi

ECB septembrī nemainīja procentu likmes un norādīja uz piesardzīgu perspektīvu. Kā bija gaidīts, FED samazināja likmes par 25 bāzes punktiem.

Inflācija joprojām ir izaicinājums FED, kam jāpanāk līdzsvars starp darba tirgus palēnināšanos un noturīgu inflāciju. FED locekle Beta Hammaka norādīja, ka ASV centrālā banka jau vairāk nekā četrus gadus nespēj sasniegt 2% inflācijas mērķi un, iespējams, to neizdosies sasniegt līdz pat 2028. gadam. Noturīgā inflācija un investoru sarūkošā uzticība monetārajai sistēmai jau otro mēnesi pēc kārtas ir strauji paaugstinājusi zelta un sudraba cenas. Kopš gada sākuma zelta un sudraba cenas eiro ir pieaugušas attiecīgi par 30% un 42%, pārspējot Bitcoin vērtības kāpumu par 8 %.

AS "Latvenergo" valde 30. oktobrī apstiprinājusi viena miljarda vidējā termiņa eiroobligāciju programmas pamatprospektu, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Šajā pašā datumā Luksemburgas kompetentā iestāde "Commission de Surveillance du Secteur Financier" ir apstiprinājusi pamatprospektu kā atbilstošu Eiropas Savienības (ES) Regulā noteiktajiem pilnīguma, saprotamības un konsekvences standartiem.

Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamajos galīgajos noteikumos, kurus "Latvenergo" apstiprinās atsevišķi.

"Latvenergo" ir pilnvarojusi "BNP Paribas" un "J.P. Morgan" kā programmas organizētājus un izplatītājus, kā arī "Skandinaviska Enskilda Banken AB" un "Luminor Bank", ko Lietuvā pārstāv "Luminor Bank"Lietuvas filiāle, kā izplatītājus.

Lietuva starptautiskajos finanšu tirgos trešdien no vairāk nekā 20 valstīm izņēmusies vienu miljardu eiro, emitējot septiņu gadu eiroobligācijas ar gada likmi 3,5%, paziņojusi Finanšu ministrija.

Jauno obligāciju uzcenojums ir 90 bāzes punkti virs vidējām "swap" likmēm.

Septiņu gadu eiroobligāciju, uz kurām parakstīšanās trīs reizes pārsniedza piedāvājumu, gada kupona likme ir 3,682%.

Eiroobligācijas tiks izpirktas 3.jūlijā un to termiņš ir 2031.gada 3.jūlijs.

Maija beigās aģentūra "Standard & Poor's" pazemināja Lietuvai iepriekš piešķirto ilgtermiņa parāda reitingu "A+" ar negatīvu perspektīvu līdz "A" ar stabilu perspektīvu, vienlaikus saglabājot savu īstermiņa reitingu "A-1".

"Standard & Poor's" ilgtermiņa reitings tagad ir līdzvērtīgs reitingiem, ko Lietuvai piešķīrušas divas citas aģentūras: "Fitch Ratings" un "Moody's Investment Service".

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Finanšu ministrs ir iesniedzis Saeimā 2025. gada budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam. Tas ir liels notikums gan Finanšu ministrijas darbiniekiem, gan valstij kopumā. Ir palielināti pabalsti, algas, ir stiprināta valsts drošība un veiktas izmaiņas nodokļos, kas gan ienesīs papildu naudu mājsaimniecību budžetos, gan uzlabos uzņēmējdarbību. Tagad budžets ir deputātu rokās.

2025. gada deficīts ir plānots 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, bet, ierēķinot fiskālos riskus, tas sasniegs 3,0% no IKP. Šie rādītāji ir aprēķināti saskaņā ar šī gada jūnijā aktualizētajām makroekonomiskajām prognozēm. Pašlaik prognozes liecina par zemāku izaugsmi un attiecīgi zemākiem ieņēmumiem budžetā. Līdz ar to pastāv risks, ka deficīts 2025. gadā var jau ar pašreizējo budžeta priekšlikumu pārsniegt 3% robežu.

Ko darīt, ja spiediens no sabiedrības puses ir par vēl lielākiem izdevumiem? Varētu domāt – tā, kā Latvijai būtiski finanšu resursi ir jāvelta drošībai, būtu nepieciešams pārliecināt Eiropas Komisiju, lai tā atļauj lielāku deficītu, piemēram, piekrīt, ka varam palielināt deficītu, teiksim līdz 3,2%, vai 3,4% no IKP, nav jau nekas traks, tie 3% taču ir tikai nosacīts skaitlis un nav jau liela atšķirība, ja 2,9% vietā deficīts ir, piemēram, 3,2%.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas pērn īstenoja Baltijā lielāko sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), 2024. gadā ir palielinājis apgrozījumu līdz 217 miljoniem eiro, savukārt EBITDA rādītāju līdz 90 miljoniem eiro.

Eleving Group ir spējis noturēt līdzsvarotu ieņēmumu plūsmu visos galvenajos darbības segmentos, divpadsmit mēnešos sasniedzot apgrozījumu 217 milj. eiro apmērā jeb par 15% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2023. gadā. Tradicionālie transportlīdzekļu finansēšanas produkti ieņēmumos veidoja 73,5 milj. eiro, bet elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti attiecīgi 47,9 milj. eiro. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumus papildināja ar 95,6 milj. eiro.

Neto peļņa divpadsmit mēnešos sasniedza vēsturiski augstāko līmeni - 29,6 milj. eiro jeb par 21% vairāk nekā 2023. gadā.

EBITDA pārskata periodā sasniedza 90 milj. eiro jeb par aptuveni 16% vairāk nekā 2023. gadā. Tikmēr kompānijas neto portfelis ir palielinājies par 16% līdz 371,6 milj. eiro pretstatā 320,3 milj. eiro gadu iepriekš. Eleving Group vienmērīgo izaugsmi pagājušajā gadā novērtēja arī Financial Times, ierindojot kompāniju 41. vietā starp visstraujāk augošajām kompānijām Eiropā pēdējā desmitgadē. Eleving Group bija visaugstāk ierindotā kompānija no Baltijas valstīm.

Rīgas konferenču centrā "Atta Centre" šodien notiek Baltijas kapitāla tirgus forums "Baltic Capital Markets Conference", informē "Signet Bank".

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šogad konferences pirmo diskusiju paneli sāks Baltijas valstu finanšu ministri - Arvils Ašeradens (JV), Kristups Vaitekūns un Jirgens Ligi.

Konferencē uzstāsies 35 eksperti, tostarp "East Capital" grupas valdes priekšsēdētājs un investīciju vadītājs Peters Elams Hokansons, "Nasdaq Stockholm" prezidents Adams Kostials, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, "Erste Group" akciju kapitāla tirgus vadītāja Vera Sutedja, bankas "Citadele" valdes loceklis un finanšu direktors Valters Ābele, "Rīgas ūdens" valdes locekle Agnese Ozolkāja, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, "Fitch Ratings" vecākais direktors finanšu institūciju jautājumos Arturs Seski, "Islandsbanki" IPO komunikācijas un investoru attiecību izpilddirektore Anna Bjarneja, "Artea Asset Management" investīciju vadītājs Regimants Valentonis, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas viceprezidents un finanšu direktors Burhards Kībels-Zorgers un citi.