AS Veselības centru apvienība (VCA) šogad ir investējusi 400 000 eiro VCA poliklīnikas Aura zobārstniecības renovācijā un paplašināšanā, informē VCA stomatoloģijas dienesta vadītāja Aiga Dauškāne.

Investīcijas ir ieguldītas medicīnas aparatūrā, instrumentos, telpu remontā, kondicionēšanas un ventilēšanas sistēmu ierīkošanā, lai pacientiem nodrošinātu augsta līmeņa medicīnas pakalpojumus drošā vidē.

Lielākā daļa investīciju jaunajā VCA poliklīnikas Aura zobārstniecībā ir atvēlēta speciālām telpām un modernam aprīkojumam zobu tehniskajai laboratorijai, kas tagad uzņēmumam sniegs iespēju kādreiz izmantoto ārpakalpojumu veikt sava uzņēmuma ietvaros. Jaunā laboratorija varēs nodrošināt visa spektra zobu protēžu izgatavošanu no ierastajām izņemamajām līdz augsti tehnoloģiskām implantu protēzēm.

Paplašinot savu darbību, ortodontijas klīnika "Concordia zobārstniecība" ieguldījusi 210 tūkstošus eiro jaunu telpu iekārtošanā Kr.Barona ielā un modernu tehnoloģiju ieviešanā. Tas ļaus palielināt klīnikas kapacitāti, kā arī nodrošināt pasaules līmeņa zobārstniecības pakalpojumus, informē uzņēmums.

Klīnikas "Concordia zobārstniecība" apgrozījums 2020. gada pirmajos deviņos mēnešos, neskatoties uz Covid-19 ietekmi, pieaudzis par 9 %, salīdzinot ar rādītājiem šajā periodā pērn. Tas izdevies, iespējami ātri pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un turpinot likuma ietvaros nodrošināt esošajiem un jaunajiem klientiem zobārstniecības pakalpojumus.

"Darbības paplašināšana ietilpa mūsu plānos vēl pirms pandēmijas, kas, protams, negatīvi ietekmēja arī mūsu klīnikas darbību. Taču to saskatījām kā iespēju – kā vieni no pirmajiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā ieviesām attālinātu zobārstniecības video konsultāciju veikšanu. Pavasarī pārstrukturizējām un digitalizējām arī citu pakalpojumu sniegšanas kārtību, kas ļāvis ne tikai uzlabot klīnikas darbības efektivitāti, bet arī investēt inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā, pakalpojumu digitalizēšanā un modernu, plašu telpu iekārtošanā," komentē Dr.Med, ortodonts Māris Gržibovskis, klīnikas "Concordia zobārstniecība" īpašnieks

Lielbritānijas uzņēmums "Aura Power Developments" Lietuvas Ignalinas rajonā plāno investēt 300 miljonus eiro, lai 600 hektāru teritorijā līdz 2025.gada nogalei izveidotu saules elektrostaciju ar 375 megavatu (MW) jaudu, pirmdien paziņoja kompānija.

Britu uzņēmums arī interesējas par iespējām īstenot elektroenerģijas glabāšanas jeb akumulatoru bateriju projektus Lietuvā.

"Aura Power Developments" informēja, ka kompānija jau ir sākusi sagatavošanās darbus saules elektrostacijas izveidei pēc tam, kad parakstīja nodomu protokolu ar Lietuvas elektropārvades sistēmu operatoru "Litgrid" un iemaksāja 5,625 miljonu eiro drošības naudu.

Britu uzņēmuma partneres Lietuvā "Rene Group" vadītājs Aistis Radavičus stāstīja, ka lielākā daļa saules elektrostacijai nepieciešamās zemes nomas līgumu parakstīti ar vietējiem aitkopjiem, kuri joprojām varēs saimniekot šajā teritorijā.

Ar parkā saražoto elektroenerģiju varēs nodrošināt 190 000 Lietuvas mājsaimniecību.

"Samsung" pašā gada sākumā prezentētais "Note 10 Lite" sniedz iespēju lielākam patērētāju lokam izmantot "S Pen" irbuļa priekšrocības

Pašā gada sākumā, kad viedtelefonu pasaulē valda relatīvs klusuma periods, "Samsung" pārsteidza daudzus. Bez ierastās patērētāju «iesildīšanas» un kacināšanas ar informācijas drumslām par gaidāmajiem jaunumiem, pārdošanā tika laistas pērnā gada flagmaņu "Galaxy S10" un "Galaxy Note 10" "vieglās" versijas "Lite".

Ja "S" sērija jau iepriekš pieredzējusi lētāku modeli, tad "Note" šādu «sānsoli» prom no elitārisma sper pirmoreiz.

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Note" kopš pirmsākumiem bijis biznesa klases tālrunis – gaumīgs, funkcijām bagāts un atbilstoši arī dārgs. Savukārt "Lite" koncepts paredz, ka ierīcei kaut kas tiek atņemts, lai padarītu to masām pieejamāku.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Veselības aprūpes darba devēju asociāciju (VADDA) ir apņēmies apkarot ēnu ekonomiku veselības jomā. Šobrīd nodokļu nomaksa skaistumkopšanā, plastiskajā ķirurģijā, fizioterapijā un masāžas jomā esot dramatiska, un tā, neskatoties uz iepriekš panāktajiem uzlabojumiem, pasliktinājusies arī zobārstniecībā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Viņi [zobārsti] ir sapratuši, ka viens no rādītājiem, ko VID analizē, ir stundu tarifu likme. [...] Vairākās darba vietās strādājot, vidējais nav pat 40 stundas nedēļā. Tas nozīmē, ka netiek uzrādītas stundas,» pēc nodokļu nomaksas datu analīzes secinājusi bijusī VID ģenerāldirektore, VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.

Līdz ar to uzlabojumi zobārstniecībā pēc tam, kad pirms dažiem gadiem VID centās palielināt algas nodokļu nomaksu šajā nozarē, izrādījušies vien īslaicīgs panākums. Pētersonei saņemtie signāli no nozares likuši tikties ar VID pārstāvjiem, aicinot sadarboties ēnu ekonomikas mazināšanā veselības jomā. Atgriešanos pie veciem ieradumiem zobārstniecībā konstatējis arī VID, secinot, ka čekus pakalpojumiem neņem tie, kuri paši saņem algas aploksnēs. «Kad pakalpojuma saņēmējs nav maksājis nodokli, nav ko no valsts atgūt,» brīdina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā. Tomēr abas ekspertes uzskata, ka šo situāciju vairs nevar mainīt vien ar represīvām metodēm, tas jādara ar sabiedrības iesaistīšanos, norādot arī uz draudiem, ar ko viņi riskē, neprasot attaisnojuma dokumentus.

Zobārstniecībā tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā gaidāmas nozīmīgas pārmaiņas

To DB stāsta Veselības ministrijas galvenais speciālists zobārstniecībā un Latvijas zobārstu asociācijas prezidents Andis Paeglītis.

Varētu izzust mazās zobārstu prakses (kur pieņem viens vai divi zobārsti), izņēmums varētu būt lauku teritorijas, un attīstīsies vidējās un lielās prakses. Tam sliecas piekrist arī klīnikas Sirowa Rīga vadītājs Armands Ozoliņš, kurš norāda, ka par peļņu var sākt runāt, ja praksē ir vismaz trīs zobārstu krēsli.

Pašlaik Latvijā saskaņā ar Latvijas zobārstu asociācijas 2016. gada gadagrāmatu ir 863 zobārstniecības iestādes. Rīgā konkurence ir ļoti asa, divreiz lielāka nekā citās valstīs. Taujāts, kā šādos apstākļos jauns zobārsts, kurš tikko beidzis rezidentūru un vēlas strādāt Rīgā, var tikt pie savas prakses un klientiem, A. Peglītis min divus iespējamos variantus. Var sākt darbu kā darba ņēmējs kādā zobārstniecības kabinetā, tur iegūt klientūru un tad atvērt savu praksi. Otrs veids, kas ir izplatīts Eiropā, ir prakses iegāde (līdz ar visu klientūru) no kāda ārsta, kurš aiziet pensijā. Pagaidām Latvijā prakšu pirkšana nav izplatīta, taču, sekojot Eiropas tendencēm, jau tuvā nākotnē tā varētu kļūt par ikdienu. Valsts galvenais zobārsts gan smejot teic, ka nemaz nav tik daudz zobārstu, kas vēlas paši būt darba devēji, jo vieglāk ir būt darba ņēmējam kādā lielā vai vidējā zobārstniecības praksē.

Pasažieru un transporta pakalpojumu uzņēmums DFDS aizvadītajā gadā turpinājis izaugsmi, pateicoties apjomu un peļņas pieaugumam kravu pārvadājumu un loģistikas jomā.

Salīdzinājumā ar 2020. gadu, uzņēmuma EBITDA rādītājs audzis par 25%, sasniedzot 459 miljonus eiro. Savukārt, uzņēmuma ieņēmumi 2021. gadā palielinājās par teju 28%, sasniedzot 2,4 miljardus eiro.

Kravu pārvadājumu apjoma pieaugums visstraujāk tika novērots 2021. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, kurā Covid-19 ierobežojumu dēļ, saglabājās ietekme uz kravu pārvadājumu nozari kopumā. 2021. gadā DFDS izdevās sasniegt mērķus, gan paplašinot pārvadājumu maršrutu tīklu, gan strādājot pie esošās kuģu flotes CO2 emisiju samazināšanas.

DFDS prāmju pārvadājumu nodaļas ieņēmumi pieauga par 25%, kas saistīts, gan ar trīs jaunu prāmju maršrutu atvēršanu, gan arī pārvadāto kravu apjomu palielinājumu.

Tirdzniecības centrā Galleria Riga atvērts igauņu zīmola Dollabel veikals. Igauņu zīmols drīzumā piedāvās arī īpaši Latvijai radītu Riga Dolls kolekciju, teikts paziņojumā medijiem.

Dollabel ir mode, kas pauž – klasisks apģērbs var būt arī krāsains un dzīvespriecīgs. Dollabel veido prêt-à-porter tērpus dažādām dzīves situācijām. Modes zīmola mūzas ir sievietes ar raksturu no dažādām jomām un profesijām.

Zīmols katrā valstī sadarbojas ar vietējām sievietēm, radot unikālas kolekcijas. Dollabel apakšzīmolu Tallinn Dolls un London Dolls turpinājums būs Riga Dolls kolekcija, kas tiks prezentēta jau šoruden.

«Mans mērķis ir palīdzēt vietējiem modes zīmoliem kļūt atpazīstamiem un iecienītiem starptautiskā līmenī. Katrai pilsētai ir īpaša aura. Tā atspoguļojas manās kolekcijās, kas tapušas sadarbībā ar spilgtām personībām,» stāsta Dollabel radošā direktore Mari Martin. «Rīga ir skaista pilsēta, kurā dzīvo apbrīnojamas sievietes, kam ir savi hobiji, mērķi un sapņi. Viņas ir spēcīgas un vienlīdz maigas, sievišķīgas būtnes. Mani iedvesmo katras pilsētas kultūra, māksla, aura un cilvēkstāsti.»

SIA Omicron ar optikas ierīču tirdzniecību iecerējis iekarot Skandināvijas un Rietumeiropas valstu tirgus, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Omicron strādā šaurā nišā un fokusējas uz astronomijas preču (teleskopu, tālskatu, binokļu), mikroskopu, kā arī nakts redzamības iekārtu medniekiem, meža kameru, palielināmo stiklu un globusu tirdzniecību internetā. SIA Omicron kāpinājis apgrozījumu no 45 tūkst. eiro 2011. gadā līdz vienam milj. eiro 2015. gadā. Šo finanšu gadu uzņēmums prognozējis pabeigt ar nelielu apgrozījuma pieaugumu, salīdzinot ar pērno gadu. Uzņēmums ir iekļauts laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šis būs stabilitātes gads, kad visus apgrozāmos līdzekļus investēsim uzņēmuma attīstībā, nostabilizēsimies eksporta tirgos,» atklāj SIA Omicron īpašnieks Jānis Elsons.

#«Klīnikā ir pilnveidotas digitālās tehnoloģijas, kas tiks ieviestas arī RSU Zobārstniecības fakultātes studentu apmācībā.»

RSU Stomatoloģijas institūts 2018. gada janvārī ir noslēdzis telpu renovācijas darbus Ortodontijas klīnikā un jaunizveidotā Estētikas klīnikā. Kopumā remontdarbos ir ieguldīti 130 000 EUR, zobārstniecības kabinetu tehniskajā aprīkojumā (zobārstniecības krēsli, dentālie mikroskopi u.c. aprīkojums) ieguldīti 154 000 EUR.

Ortodontijas klīnikā, kas ir lielākā šāda veida klīnika Baltijā, ir izveidotas papildu ortodontu un zobu higiēnistu darba vietas. Klīnikā ir iekārtota arī semināru telpa. Papildu darba vietas klīnikā ļaus nodrošināt speciālistu darba laika plānošanu, pacientu pieņemšanu, kā arī rezidentu apmācību. Klīnikā mēnesī ierodas vidēji 3000 pacienti.

Ārstniecības biznesā liela nozīme ir klientu lojalitātei, uz zobārstu praksi Velk un ārstē pacienti labot zobus nāk vairākās paaudzēs

Zobārsts Andrejs Vanka īstenojis sapni par savu zobārstniecību, kas viņam dzimis vēl pirms Atmodas laika. 23 gadus viņam augt un attīstīties palīdzējusi mīlestība pret izvēlēto profesiju un mērķtiecīgas investīcijas uzņēmuma attīstībā – modernās tehnologijās, kā arī savā izglītībā – profesionālās kvalifikācijas celšanā.

Zobārsti būs vajadzīgi daudz ilgāk nekā, piemēram, banku klerki un grāmatveži

Pirmā zobārstniecības prakse, ko A. Vanka atvēra 1995. gadā, atradās Brīvības ielā, Rīgā. Viņš bija izveidojis komandu, kurā strādāja vairāk nekā desmit cilvēku. «Man vajadzēja izlemt, vai vēlos būt praktizējošs ārsts vai administrators, izvēlējos strādāt par ārstu,» atzīst A. Vanka. Šobrīd viņa komandā ir trīs cilvēki. Viņaprāt, jo lielāks medicīnas iestādes kolektīvs, jo vairāk bezpersoniska ir attieksme pret klientu. Zobārstniecība Velk un ārstē kopš 1998. gada apdzīvo divus kabinetus kādā Baznīcas ielas namā, Rīgā. «Šurp pārcēlāmies, jo telpas Brīvības ielā nebija īsti piemērotas, tās arī nebija mīlīgas. Zobārstniecības praksēm nav ieteicams mainīt atrašanās vietu, jo cilvēki laika gaitā iestaigā uz tām taciņu. Telpas mainīt neplānojam. Šeit gan nav iespēju paplašināties, bet es to nemaz nevēlos,» teic A. Vanka.

Lai paaugstinātu pacienta komforta līmeni un novērstu iespējamos ar stresu saistītos sarežģījumus zobārstniecības procedūru laikā, it sevišķi bērniem, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūts sācis pielietot pacientu medikamentozu nomierināšanu ar slāpekļa oksīdu (N2O) jeb smieklu gāzes palīdzību.

Lai ieviestu šo pakalpojumu, institūta Bērnu nodaļas speciālisti ir apguvuši smieklu gāzes lietošanas tehniku, tāpat ir arī īpaši pielāgots zobārstniecības kabinets Bērnu nodaļā, lai droši varētu veikt sedāciju ar smieklu gāzi.

Sedācija ir procedūra, kas nav vispārējā anestēzija (narkoze), taču pacients saņem medikamentus, kuri nomierina, neļaujot rasties ar augsta stresa līmeni saistītām nepatīkamām izjūtām un sarežģījumiem. Procedrūas laikā pacients ir adekvātā kontaktā, mierīgs, var būt nedaudz apreibis vai eiforisks. Šis efekts ir īslaicīgs un pēc procedūras visbiežāk nav vairs jūtams.

Stomatoloģijas institūta Anestezioloģijas nodaļas vadītājs, anesteziologs doc. Juris Svaža skaidro, ka saskaņā ar pētījumiem zobārstniecībā vidēji 10–30% pacientu izjūt bailes vai ievērojamu diskomfortu gan pirms gaidāmās zobārstniecības procedūras, gan arī tās laikā. Paaugstināts uztraukuma (stresa) līmenis atsevišķiem pacientiem var radīt tādas komplikācijas kā ģīboni, paaugstinātu asinsspiedienu un sirds ritma traucējumus.

Straujais cenu pieaugums un inflācijas kāpums pērn nesis būtiskas izmaiņas arī Latvijas apdrošināšanas tirgū. Līderos pārliecinoši izvirzījusies veselības apdrošināšana, kamēr dzīvības apdrošināšanā ar uzkrāšanu vērojama zināma piesardzība.

Apdrošināšanas sabiedrību parakstīto veselības apdrošināšanas prēmiju apmērs 2022. gada desmit mēnešos, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, palielinājies par 23%, kas vērtējams kā būtisks pieaugums. Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, pēc COVID-19 pandēmijas ir ievērojami palielinājies pieprasījums pēc veselības apdrošināšanas (VA) polisēs iekļautajiem pakalpojumiem. Esam novērojuši, ka cilvēki vēlas nodrošināties, saņemt plašāku pakalpojumu klāstu, kas iepriekšējo divarpus gadu laikā bija ierobežoti vai liegti - tās ir maksas operācijas, diagnostiskie izmeklējumi u.c. Otrkārt – sakarā ar straujo inflācijas pieaugumu, kas Latvijā ir pārsniegusi 20%, un vispārējo cenu kāpumu, būtiski ir sadārdzinājušies ārstniecības iestāžu sniegtie pakalpojumi. Lai varētu tos apmaksāt, tirgū ir jūtami pieaugušas arī apdrošināšanas prēmijas, kas ir nodrošinājis VA izvirzīšanos apdrošināšanas tirgus līderos.

Cilvēku izpratne par zobu veselību un profilaksi pieaug, zobārstniecības klīnikas iegulda attīstībā, taču liela problēma joprojām ir pelēkais sektors, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Latvijā zobārstniecībā mēģina konkurēt ar zemākām cenām, kas tiek panāktas uz nodokļu optimizācijas rēķina, nevis augstāku profesionalitāti. Ir skaidrs, ka cenas atšķiras Rīgā un reģionos, bet izmaksas par materiāliem un iekārtām visur ir vienādas. Atšķiras tikai tas, cik tiek maksāts personālam un cik liela ir peļņa, kas savukārt tiek ieguldīta attīstībā – jaunās iekārtās. Kā var būt, ja vienā klīnikā zobārsta alga ir trīs reizes lielāka nekā blakus esošajā zobārstniecībā? Tas ir iespējams tikai nodokļu nemaksāšanas dēļ. Domāju, ka liela daļa tirgus dalībnieku ierobežo nodokļu maksāšanu. Mēs maksājam visus nodokļus, tāpēc ir grūti konkurēt ar zobārstniecībām, kur ārstiem maksā algu aploksnē,» saka Pēteris Apse, zobārstniecības klīnikas Adenta vadītājs. Kompānijas finanšu direktors Kārlis Ķibermanis piebilst, ka no šī gada 1. janvāra klīnika maksā solidaritātes nodokli, ja darba alga gadā pārsniedz 48,6 tūkstošus eiro. «Kārtējo reizi valsts haotiskās nodokļu politikas dēļ uzliek lielāku slogu godīgiem nodokļu maksātājiem, kuri labi atalgo savus darbiniekus – būtībā veido Eiropas līmeņa vidusšķiru – un maksā visus darba spēka nodokļus, un samazina to konkurētspēju ar t.s. pelēkās zonas uzņēmējiem. Vienīgais veids, kā valsts ir spējīga sakārtot budžetu, ir nevis visur izdaudzinātā cīņa ar ēnu ekonomiku, bet gan papildu sloga uzlikšana godīgiem nodokļu maksātājiem un to konkurētspējas graušana,» viņš pauž.

Ārvalstu studentu skaits turpina pieaugt, liecina provizoriskie augstskolu sniegtie dati, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Oficiālie studentu uzņemšanas rezultāti Latvijas augstskolās būs zināmi tikai novembrī. Pēdējos gados visvairāk ārvalstu studentu mācās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Universitātē (LU) – pagājušajā mācību gadā šajās trijās augstskolās studēja vairāk nekā puse no visiem ārvalstu studentiem. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pērn RSU studēja 1233, RTU – 785, bet LU – 744 ārvalstu studenti.

Izvēlas medicīnu

Jau vairākus gadus RSU ir līdere starp Latvijas augstskolām ārvalstu studentu piesaistē. Šajā mācību gadā augstskolā ir uzņemti 563 ārvalstnieki, bet kopumā tur pilna laika studijās mācās 1522 ārzemnieki. Šogad ir ieradušies arī 75 Erasmus apmaiņas programmas studenti. Populārākās programmas ir Medicīna, kuru šogad izvēlējušies 1340 ārvalstu studenti, un Zobārstniecība, kurā pieteicies 181 ārzemnieks. RSU mācās studenti no 46 valstīm. Aptuveni 46% ir studenti no Vācijas, 20% – no Zviedrijas, 11% – no Somijas, 5,5% – no Norvēģijas, kā arī Portugāles, Nīderlandes, Izraēlas, Lielbritānijas, Indijas u.c. Lielāka interese par studijām RSU ir no Āzijas valstīm, piemēram, Ķīnas. Augstskola informē, ka pēdējos gados studiju programmās Medicīna un Zobārstniecība ārvalstu studentu uzņemšanā ir izveidojies konkurss, jo pieprasījums ir liels. Piemēram, studiju programmā Medicīna jau vairākus gadus uz vienu studiju vietu piesakās vismaz 3 ārvalstu studenti. Ārvalstu studentu piesaistīšana un RSU internacionalizācija ir viens no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas pamatvirzieniem, norāda RSU rektors Jānis Gardovskis. «Pēdējos 25 gadus RSU ir gājusi vienā solī ar pasaules tendencēm studiju procesu attīstībā un studiju materiāltehniskās bāzes modernizācijā. Universitāte ir saglabājusi pašlaik Eiropā jau reti sastopamo mācību bāzi – Anatomikumu, kas ļauj preparēt cilvēku dabiskos audus,» viņš stāsta. Kā RSU priekšrocību viņš piemin studentu salīdzinoši agro apmācību klīnikās, kas praktiski nostiprina teorētiskās zināšanas, studentiem nonākot tiešā saskarsmē ar pacientiem. RSU ir izveidojusi starptautisko reputāciju, kas pēdējos gados ļāvusi RSU rīkot nopietnu ārvalstu studentu atlases konkursu, tādējādi piesaistot tikai centīgākos un motivētākos studēt gribētājus. Ņemot vērā lielo ārvalstu jauniešu pieprasījumu pēc studijām RSU un izvērtējot studiju maksu ārvalstu studentiem citās reģiona augstskolās, RSU ir pārskatījusi studiju maksu apjomu – tā ir palielināta par aptuveni 12%. Pārējās DB aptaujātās augstskolas – RTU, LU, Biznesa augstskola Turība un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – studiju maksu ārvalstu studentiem šajā mācību gadā nav paaugstinājušas.

Mana sieva Elīna (Rubeze-Upīte) zobārstniecības nozarē strādā jau septiņus gadus. Pirms trim gadiem doma par savu zobārstniecības klīniku kļuva par mūsu aicinājumu, – stāsta Amberdent Clinic īpašnieks un vadītājs Agnis Upītis.

Gribējām radīt kaut ko labu tepat Jūrmalā. Jāsaka, ka viegli nekas nenotiek – bija jāpieliek daudz pūļu, bija daudz aprēķinu, daudz papīru darbu. Taču viss iegrozījās veiksmīgi – atradām piemērotas telpas, atrisinājām jautājumu ar finansējumu, un te nu mēs esam!

Kopumā uzņēmuma izveides process aizņēma četrus mēnešus. Biznesa plāna rakstīšana bija ļoti noderīga. Tā palīdzēja mums pašiem saprast, vai ir vērts to darīt, vai tas strādās un vai patērētājam tas vispār ir vajadzīgs. Es teiktu, ka biznesa plāns dod atbildes uz visiem jautājumiem. Kad sākām strādāt, mēs arī rūpīgi sekojām, vai viss iet, kā vajag, vai pie kaut kā tomēr ir jāpiestrādā.

Biznesa uzsākšana, it īpaši zobārstniecībā, prasa lielus sākotnējos ieguldījumus. Tāpēc ir labi, ka ar ALTUM Starta aizdevuma palīdzību varējām jau pašā sākumā iegādāties nepieciešamās iekārtas.

Klēpjdatorā Latitude 7480 Dell tā izveidotāji centušies apvienot iespaidīgu jaudu ar kompaktu korpusu

Dell klēpjdatoru līnija Latitude korporatīvajā pasaulē ir labi zināma. Ieejot nejauši izvēlētā birojā, pastāv liela iespēja, ka uz galda stāvēs kāds skaitļotājs ar tieši šādu nosaukumu. Trīs dažādās sērijās pieejamie Latitude salīdzinoši labās komplektācijas dēļ ir visnotaļ pieprasīti «darba zirgi», pat ja neizceļas ar ārēju spožumu. Savukārt jaunākais flagmanis ir Dell mēģinājums izveidot reti sastopamu iespēju kokteili – vieglu korpusu, lielisku skārienjutīgu ekrānu un pamatīgu jaudu.

Dizains

Noliekot Latitude 7480 blakus citiem jaunākās paaudzes 14 collu klēpjdatoriem, tas izskatās necili. Nebūtu korekti teikt, ka Dell ierīce būtu prasta – tās vāku rotā savdabīgs spīguļojošs oglekļa šķiedru pinuma raksts. Gaismai no tā atstarojot, uz vāka zvīguļo hologrammas ilūzija. Arī plaukstas atbalsta vietas pārvilktas ar maigu silikona kārtu. Tomēr biezais metāla sakausējuma korpuss un platā «liekā» apmale ap tastatūru un ekrānu piešķir datoram vecišķu izskatu. Potenciālam pircējam varētu rasties zināma vilšanās par šādu piedāvājumu, zinot, ka Dell arsenālā ir XPS sērijas ierīce, kurā ekrānu no apkārtējās pasaules šķir pavisam šaura maliņa.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Balts ātrvilciens pēc gadiem «Rail Baltica» ceļā trauksies no Tallinas uz Varšavu. Ērtajos zviļņos sēdošie mirkli pirms Mēmeles šķērsošanas Bauskas novadā noteikti nepamanīs labajā pusē metrus simts no sliedēm esošo dzelteno ēku un cilvēkus pagalmā. Ja vien māja tur vēl stāvēs un ja vien ļaudis tajā dzīvos, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Bauskas Dzīve Vecsaules pagasta «Irbītes» apmeklēja pirms divām nedēļām. Siltais pavasaris nožāvējis zālienu sētā, var redzēt, ka pagalms rūpīgi uzkopts pirms ziemas. No mašīnu novietnes bruģētais celiņš aizved līdz dzelteni krāsotajai mājai. Pie tās sagaida saimnieki Vaiva un Lauris Ropāji, līdzās viņiem paklausīgs mājas sargs Džeris.

Vaiva un Lauris ir jauni cilvēki, kuri «Irbītes» sākuši apgūt pirms deviņiem gadiem. Tad līdzās Laura vecāku mājai «Laugaļi» bija pamests zemesgabals, aizaudzis ar nezālēm teju līdz jostasvietai. Taču jauniešus tas neatturēja šķirties no dzīvesvietas Rīgā un vīt savu ģimenes ligzdu laukos. Pavisam tuvu ir Mēmele, dabas aura ieskauj viensētu no visām pusēm. Tāds idillisks lauku stūrītis, kurā no galvaspilsētas iespējams nokļūt vienā stundā, līdz Vaivas darba vietai Tukumā var aiztraukties pusotrā stundā. Savukārt Laurim, mežsaimniecības inženierim, darba lauks ir visriņķī – Bauskas un tuvējo novadu mežos.

Leģendārais Latvijas futbolists un treneris Aleksandrs Starkovs, būdams Liepājas futbola kluba galvenā trenera amatā vien dažus mēnešus, pāragri sapņu pilis neceļ. Tomēr liek pamatu cīņām par panākumiem gan Latvijas čempionāta virslīgā, gan Eiropas kausos un uzskata, ka nekas nav neiespējams

Sports vienmēr saistīts ar uzvarām un zaudējumiem. To neskaitāmas reizes piedzīvojis arī leģendārais Latvijas futbola treneris, kurš ne vien ilgo darba gadu laikā 13 reižu izcīnījis Latvijas čempiona titulu, bet arī nacionālo valstsvienību vadīja vēsturiskajā 2004. gada Eiropas čempionātā un tā atlasē. Tai pašā laikā A. Starkovs piedzīvojis arī skaudrus mirkļus, piemēram, kad pērn Latvijas Futbola federācijas valde nolēma viņu atbrīvot no Latvijas valstsvienības galvenā trenera amata. Taču A. Starkovs māca, ka pēc neveiksmes nedrīkst ieslīgt izmisumā, un tagad ar pilnu atdevi cenšas attaisnot uz viņu liktās cerības jaunajā – Liepājas futbola kluba galvenā trenera – ampluā.

Kopš gada sākuma Latvijas ieguldījumu fondos straujš kāpums; akciju tirgus iepriecina

Pēc mērenā kopējā 2014. gada atvērto fondu snieguma, kur obligāciju un naudas tirgus fondu gada ienesīgums bija robežās no -44,1% līdz +15,5%, jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,4% līdz +9,5% un akciju fondu gada ienesīgums – robežās no -43,4% līdz +20,2%, šā gada pirmais ceturksnis uzsākts ļoti veiksmīgi, un Latvijas ieguldījumu fondi uzrāda līdz pat 58% ienesīgumu.

Iespaidīgus rādītājus sniedz Krievijas akciju fondi, tomēr fondu pārvaldnieki tajos iegulda piesardzīgi. Salīdzinot ar valsts obligācijām un citiem fiksēta ienākuma aktīviem, pievilcīgu sniegumu demonstrē akciju tirgus, rosinot uz augstāka riska ieguldījumiem. Paaugstināta riska aktīviem ļoti pretimnākoša ir arī G7 valstu centrālo banku politika.

"Samsung" šā gada viedtelefonu flagmaņu sērijas "Galaxy S20" dārgākais modelis "Ultra" piesaista uzmanību ar iespaidīgu 108 megapikseļu kameru un 100x tālummaiņu.

Dažus gadus it kā no malas noskatoties, kā "Huawei" «privatizē» viedtelefonu fotokameru lauciņu, "Samsung" šopavasar beidzot sagatavoja skaļu atbildi. Lielākais un dārgākais no jaunās "Galaxy S20" sērijas tālruņiem - "Ultra" – aprīkots ne vien ar uzkrītošu četru aizmugurējo kameru bloku, bet arī 100x tālummaiņu. Tā ir divreiz lielāka nekā "Huawei P30 Pro", kas pērnajā pavasarī tehnoloģiju pasaulē izpelnījās ovācijas un pat tika nodēvēts par «labāko spiegu telefonu».

Dizains

(Raksta autora vērtējums: 8 punkti no 10)

"Ultra" ir jaunpienācējs "Galaxy S" saimē. Vēl nebijām apraduši ar domu, ka flagmanis sadalīts divos atzaros – parastajā un lielākajā jeb "Plus" versijā, kad sērijai pievienojās trešais brālis "Ultra". Kā var noprast pēc nosaukuma, gradācijas skalā šis ieņem augstāko pakāpienu. Tas ir lielāks par abiem pārējiem, ar 6,9 collu Dynamic AMOLED displeju un ar jau minēto simtkārtīgo tālummaiņu, kāda abiem pārējiem nav tikusi.

Restaurēt Medzes pagastā esošo Tāšu muižu un saglabāt visu pēc iespējas dabiskāku – tāds ir Kristīnes Veinbergas un Jura Zviedrāna mērķis. Tāšu muiža ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, tādēļ uzmanība tiek pievērsta pat vissīkākajai niansei un izmantoti dabīgie celtniecības un apdares materiāli, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Muižas ieejas halles grīda restaurēta divas vasaras, pastāsta K. Veinberga. «Tā neizskatās, bet visas flīzes, kas bija sadrupušas, salika atpakaļ pa gabaliņiem. Nemaz nevar pateikt, ka grīdas restaurācijā ir ieguldīts daudz darba.» Grīdu «atsvaidzinājuši» akmens restauratori no Rīgas, kuri savu roku pielikuši arī pie Brīvības pieminekļa. Lai saglabātu valsts nozīmes arhitektūru un mākslu, nepārtraukti tiek piesaistīti Kultūrkapitāla fonda projektu līdzekļi. «Nevar tā vienkārši ņemt un taisīt. Jāveic restaurācija pēc apraksta, arī meistariem jābūt sertificētiem. Līdz ar to process ir mierīgs un lēns,» stāsta muižas saimniece.

It kā elementāri, vai ne? Bet kādēļ tā ir tik netverama patiesība nodokļu politikas veidotājiem, kad runa ir par degvielas akcīzes nodokļa izlietojumu?

Šonedēļ ASV prezidents darīs zināmus budžeta galējos precizējumus, ieskaitot jaunu nodokļu politikas iniciatīvu par 10 USD nodevu katram valstī iegūtajam naftas barelam (ap 159 litriem). Ir pamatotas šaubas, vai tāds priekšlikums izies cauri republikāņu kontrolētajam Kongresam, un prezidenta partijas biedrene un šāgada prezidenta vēlēšanu kandidāte Hilarija Klintone arī par to varētu vien acis pabolīt («Vai tiešām, Barak? Tiešām šis ir laiks, kad kaut ko tādu pasākt?»), bet runa nav par to – runa ir par mērķtiecību, ar kādu šāda ideja tiek proponēta.

Baltā nama iecere ir šādi iegūt 300 mljrd. USD nacionālās transporta jomas investīcijām. Ievērojiet labi – INVESTĪCIJĀM! Tā pie viņiem tur diskutē par nodokļu politiku un pilnīgi pareizi dara. Nodokļi nav nekas cits kā nacionālo resursu sadales sastāvdaļa – tā, kas papildina jau tirgus veikto sadali, un to mērķis ekonomikā ir tāds pats – efektivitāte. Efektivitāte visplašākajā nozīmē, ne jau tikai peļņa, un kritēriji nodokļu efektivitātei, teiksim, veselības aprūpē un kultūrā atšķiras, tomēr princips paliek spēkā – nodokļu izlietojums ir ieguldījums.

Ir noslēdzies ikgadējais pētījums Iekārotākais darba devējs, kuru WorkingDay Latvia veic jau devīto gadu, informē uzņēmumā.

Pētījumā tika noskaidrots, kuri darba ņēmējam ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un kā šie kritēriji tiek īstenoti katrā uzņēmumā. Pētījuma rezultāti atklāj uzņēmuma darba devēja zīmola atpazīstamību un kā to uztver potenciālie un esošie darbinieki. Iegūtos datus ir iespējams analizēt pēc respondentu izglītības, amata, atalgojuma līmeņa un citiem kritērijiem, kas ir neatsverams palīgs personāla atlasē, jo ļauj izvēlēties atbilstošas metodes attiecīgo speciālistu piesaistīšanai.

Svarīgāk par vietu, kurā uzņēmums atrodas iekārotāko darba devēju topā, ir tas, kādu uzņēmums ir izveidojis darba devēja zīmolu. Pētījumā respondentiem tika jautāts, kuri viņiem ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un lūgts novērtēt, cik lielā mērā, pēc viņu domām, šie kritēriji tiek īstenoti uzņēmumā, par kuru viņi balso. Iekārojams darba devēja zīmols var būt arī mazāk populāram uzņēmumam, kurš nav ierindojies topa augšgalā, jo strādā kādā šaurā nozarē un ir sabiedrībā mazāk pazīstams. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam ir izdevies pakāpties iekārotāko darba devēju topa augšgalā, darba meklētājam tas kļūst par pirmo izvēli.