Rīgas sporta manēžas renovācijā trīs gadu laikā ieguldīti 2,35 miljoni eiro, informē Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA).

Viņš norāda, ka Rīgas sporta manēža no morāli nolietotas un novecojošas ēkas esot kļuvusi par funkcionālu, dinamisku un nozīmīgu vietu sporta attīstībai galvaspilsētā. Renovācijas darbu mērķis esot šo centru atdot atpakaļ sportam un sportistiem, tādā veidā veicinot sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.

Šī manēža ir svarīga treniņu vieta gan jauniem, gan profesionāliem sportistiem Rīgā. Katru dienu Rīgas sporta manēžu apmeklē gandrīz 500 sporta skolas "Arkādija" sportistu, no kuriem daudzi ir ne tikai no Rīgas, bet arī no citām Latvijas pilsētām - Mārupes, Ādažiem, Jūrmalas un Lielvārdes.

Šo vietu izmanto Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Rīgas Tehniskā Universitāte un Latvijas Universitāte treniņu un fizisko normatīvu pārbaudījumu rīkošanai.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” uzstādījis jau vairāk nekā 100 specializētus iekštelpu sakaru risinājumus visā Latvijā – šogad tie ieviesti Kuldīgas slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā” un citviet. “Bite Latvija” Radiotīkla departamenta vadītājs Aleksandrs Beļajevs norāda, ka šobrīd arvien vairāk projektu attīstītāju jau būvniecības sākotnējā posmā vēršas pie pakalpojuma sniedzēja, apzinoties objektīvus apstākļus, kas ēkā var ierobežot tīkla kvalitāti, un nākotnē tie lielākoties tiks aprīkoti ar 5G tehnoloģiju, vēl vairāk uzlabojot lietotāju pieredzi.

Iekštelpu sakaru risinājumi, tai skaitā bāzes stacijas un signāla pastiprinātāji, risina tīkla kvalitātes izaicinājumus, kas saistīti ar specifiskām ēku konstrukcijām, kā arī lielu cilvēku plūsmu, nodrošinot stabilu un augstas kvalitātes mobilo sakaru pārklājumu vietās, kur tas varētu būt nepietiekams.

Šogad “Bite Latvija” uzstādījis iekštelpu sakaru risinājumus “BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā”, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tirdzniecības namā “Kurši”, “Komandu sporta spēļu hallē” Rīgā, Kuldīgas slimnīcā, kā arī vairākos mazumtirdzniecības veikalos “Lidl” visā Latvijā. Tikmēr “Bite Latvija” birojā Rēzeknē uzstādīts iekštelpu sakaru risinājums 5G režīmā, kas nodrošina ātrgaitas datu pārraidi un mobilo savienojumu iekštelpās.

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks norāda, ka šobrīd remontdarbi izglītības iestādēs norit pēc grafika un nav konstatēti būtiski būvdarbu kavējumi. Kopumā šogad remontdarbi notiek vai tiks uzsākti ap 100 skolās un pirmsskolas iestādēs. 2025.gadā kopējās investīcijas mācību iestāžu infrastruktūrā Rīgā plānotas 35 miljonu eiro apmērā.

Apjomīgākie atjaunošanas darbi notiek Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā, Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā un Vietalvas ielā). Šoruden paredzēts atklāt atjaunotus 4 āra sporta laukumus - Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgas Franču licejā (Mēness ielā), Rīgas Dārzciema vidusskolā (Sesku ielā) un Rīgas 85. pamatskolā. Savukārt Rīgas sporta skolas "Arkādija" Rīgas Sporta manēžā tiks pabeigta manēžas, trenažieru zāles un ģērbtuvju atjaunošana.

“Rīgai ar remontdarbiem sokās atbilstoši noslēgto būvdarbu līgumu termiņiem, un būtiski kavējumi šobrīd nav identificēti. Daļā izglītības iestāžu, kurās ir salīdzinoši apjomīgi remontdarbi, tie turpināsies arī sākoties mācību gadam. Šajos gadījumos veicam būvdarbu sadalīšanu pa posmiem un zonām, un tie sadarbībā ar iestāžu vadību tiek organizēti tā, lai netraucētu mācību procesu,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Valdībā otrdien apstiprināja 48,3 miljonu eiro piešķiršanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" ēkas otrā posma rekonstrukcijas būvniecības īstenošanai, tādējādi nodrošinot pilnu finansējumu centra rekonstrukcijas darbu pabeigšanai, informēja Veselības ministrijā (VM).

Nepieciešamie līdzekļi tiks nodrošināti, pārdalot Latvijai pieejamo Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu no citu nozaru projektiem.

Piešķirtais finansējums ļaus RAKUS slēgt līgumu ar būvdarbu izpildītāju par rekonstrukcijas darbiem, kas ietver operāciju bloka, intensīvās terapijas nodaļas un ar to saistītās infrastruktūras atjaunošanu, kā arī pārējo nodaļu rekonstrukciju otrajā būvdarbu kārtā.

Preses konferencē pēc valdības sēdes veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja, ka nākamgad tiks sākta visa Onkoloģijas centra telpu secīga rekonstrukcija.

Ministrs uzsver, ka Onkoloģijas centra rekonstrukcija ir ļoti svarīga. "Ticu, ka arī sabiedrības acīs šie ir "dzīvību glābjoši ieguldījumi - droša un mūsdienīga ārstēšanās vides nodrošināšana gan pacientiem, gan ārstniecības personālam," norādīja ministrs.

Likvidēta būvfirma AS "RBSSKALS", liecina "Firmas.lv" informācija.

Lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma šogad 3.aprīlī, savukārt kompānija no uzņēmumu reģistra izslēgta piektdien, 16.maijā.

Kompānijai savulaik jau bija sākts likvidācijas process, taču uzņēmuma darbība tika atjaunota - "RBSSKALS" likvidācijas process tika sākts 2020.gada 27.janvārī, bet pabeigts 2020.gada 22.maijā, pieņemot lēmumu par darbības atjaunošanu.

Jau ziņots, ka 2017.gadā maksātnespēju pieteica vairāki ar būvniecības uzņēmumu "RBSSKALS" saistīti komersanti - SIA "RBSSKALS Construction", SIA "RBSSKALS Engineering" un SIA "RBSSKALS būvvadība". Visi šie uzņēmumi ir likvidēti.

"RBSSKALS" grupas īpašnieks Māris Saukāns iepriekš skaidroja, ka problēmas uzņēmumu grupai radīja būvniecības krīze 2016.gadā - 2015.gadā uzņēmums pabeidza vairākus lielus būvniecības projektus, bet jauni to vietā nebija.

Dabasgāzes apgādes drošībai vidēji ik gadu sadales sistēmas rekonstrukcijā tiek investēti apmēram četri miljoni eiro. Sprādzienveida cenu pieaugums 2022. gadā ir aizbiedējis daudzus patērētājus, taču patēriņš pakāpeniski atjaunojas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš norāda, ka iztikt bez gāzes nebūs iespējams, taču arvien lielāku lomu tirgū spēlēs biometāns, kura ražošanas potenciāls tiek lēsts ap 4 TWh, kas ir nedaudz mazāk par pusi no pērn patērētās gāzes apjoma Latvijā.

Kādā stāvoklī ir dabasgāzes apgādes sistēma?

Gāzes apgādes sistēma Latvijā ir labā stāvoklī, tā ir droša. Normatīvie akti izvirza ļoti augstas tehniskās prasības, kuras arī pilnībā tiek nodrošinātas. Uzsvēršu – gāzes apgādes sistēmā nevar būt un arī nav nekādu kompromisu attiecībā uz tehnisko prasību ievērošanu. Turklāt ik gadu gāzes apgādes sistēmā tiek veikti rekonstrukcijas darbi, kuri lielākoties tiek savlaicīgi plānoti, tiem atvēlēts finansējums. Protams, ir arī ārkārtas situācijas, kad būvdarbu laikā, rokot tranšeju, tiek aizskarts gāzes vads, taču tie vairāk ir izņēmuma gadījumi, nevis ikdiena.

SIA “Rīgas nami” rīkotajā ilgtermiņa nomas tiesību izsolē vēsturiskajam Vidzemes tirgum Rīgas centrā par teritorijas attīstītāju uz nākamajiem 30 gadiem kļuva SIA “GD&L Services”.

Pretendents nosolīja tiesības uz īpašuma nomu mutiskā izsolē, apņemoties, sākot ar nomas objekta pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas brīdi līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai un nodošanai ekspluatācijā, bet ne ilgāk kā piecus gadus no līguma parakstīšanas, maksāt nomas maksu 13 913 eiro mēnesī, savukārt pēc tam, līdz 30 gadu nomas termiņa beigām ikmēneša nomas maksa būs vismaz 17 366 eiro mēnesī, SIA “Rīgas nami” saglabājot tiesības ik pēc 6 gadiem nomas maksu pārskatīt. Vienlaikus pretendents, saskaņā ar izstrādātu grafiku, apņemas veikt ieguldījumus teritorijas sakārtošanā, prioritāri atjaunojot Piena paviljonu, secīgi Gaļas paviljonu un pārējo teritoriju. Līdzšinējās aplēses paredz, ka teritorijas un ēku atjaunošanai un sakārtošanai būs nepieciešami vairāk kā 10 miljoni eiro.

"Veselības centrs 4" grupa pagājušajā gadā strādāja ar 42,539 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 10,7% - līdz 4,421 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv".

Tikmēr pats SIA "Veselības centrs 4" 2024.gadā strādāja ar 33,387 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa auga par 9,7% un bija 4,416 miljoni eiro.

Kompānijas finanšu gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka konsolidētajā apgrozījumā 88% veido veselības aprūpes pakalpojumi.

Vadības ziņojumā teikts, ka koncernā ietilpstošie meitas uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, izņemot SIA "Dinastija" un SIA "Rīgas Kosmētikas skola", kas strādāja ar zaudējumiem kopsummā 14 847 eiro apmērā.

Koncerna mātes sabiedrība un meitassabiedrība SIA "Kronoss" pārskata gadā sāka piešķirto Eiropas Savienības (ES) līdzekļu apgūšanu.

Noslēgušies divus gadus ilgušie būvdarbi Mūkusalas ielas krasta promenādē, pārvēršot 2,3 km garo Daugavas krastmalu par mūsdienīgu un labiekārtotu pilsētas telpu un jaunu Rīgas vizītkarti.

22. decembrī promenāde tika nodota ekspluatācijā, savukārt svinīgā atklāšana notiks 9. janvārī.

Mūkusalas ielas krastmalas rekonstrukcija, kas sākta 2023. gada decembrī, ir viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, lai attīstītu Daugavas krastmalu par vizuāli pievilcīgu, modernu un drošu promenādi.

Nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms bija 1961. gadā izbūvētās Daugavas krastmalas stiprinājumu pārbūve, jo darbi bija jāveic gan sauszemē, gan ūdens daļā. Būvdarbu laikā nostiprināti promenādes pamati, atjaunotas hidrobūvju konstrukcijas, stiprinājumi, margas un citi elementi. Posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu Daugavas krastmala pārbūvēta pilnā apmērā, izbūvējot jaunu rievsienu, kas aizsargās krastmalu no izskalojumiem.

Latvija līdz šim dažāda veida atbalstos Ukrainai ir ieguldījusi vairāk nekā 890 miljonus eiro, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka līdzšinējais atbalsts Ukrainai vairāk nekā 890 miljonu eiro apmērā veido 0,7% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP).

"Mums ir jāveicina arī citu valstu izpratne par to, ka Ukrainai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts valsts atjaunošanai," uzsvēra Valainis.

Valainis no trešdienas, 9.jūlija, līdz ceturtdienai darba vizītē apmeklē Itālijas galvaspilsētu Romu, kur piedalīsies ikgadējā augsta līmeņa Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē un tiksies ar vietējiem uzņēmējiem.

Konferences "Ukrainas rekonstrukcija 2025" galvenais mērķis ir veicināt starptautisku atbalstu un investīcijas Ukrainas atjaunošanai, rekonstrukcijai, reformām un modernizācijai, kā arī uzsvērt Ukrainas progresu reformu īstenošanā un ceļā uz dalību Eiropas Savienībā. Pasākumā tiks pārrunāts Eiropas valstu sniegtais atbalsts Ukrainai un turpmākie rīcības virzieni.

Biroju centru attīstītājs "Mūkusalas biznesa centrs" iegulda 10 miljonus eiro biroju ēkas Dēļu ielā 4 rekonstrukcijā un pārbūvē, informē "Mūkusalas biznesa centra" valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane.

Viņa skaidroja, ka projekts sadalīts trīs kārtās, jo ēkā turpina strādāt tās nomnieki. Pirmo kārtu plānots pabeigt jau decembrī, bet kopumā ēkas rekonstrukciju plānots pabeigt 2025.gada vasarā.

Projekts paredz ēkai veikt nozīmīgus uzlabojumus, tostarp logu un fasādes nomaiņu, kā arī veikt iekšējo inženiertīklu, tai skaitā dzesēšanas sistēmas, modernizāciju. Ēkā tiks uzstādīti četri energoefektīvi lifti, savukārt mansarda stāvs tiks pārbūvēts par pilnvērtīgu stāvu, palielinot kopējo ēkas iznomājamo platību līdz 12 000 kvadrātmetriem.

Uz ēkas jumta paredzēta saules elektrostacija ar jaudu 180 kilovati (kW).

Visi šie pasākumi nodrošinās ēkas kopējās energoefektivitātes uzlabošanu par 30%. Lai papildinātu ēkas funkcionalitāti un uzlabotu komfortu, tās lietotājiem tiks izveidotas arī atpūtas terases.

Atklāta pārbūvētā 330 kV elektropārvades līnija Valmiera (Latvija) – Tsirguliina (Igaunija), informē AS Augstsprieguma tīkls.

Jaunā līnija un pērn pārbūvētā elektrolīnija Valmiera – Tartu ir būtiska infrastruktūra daļa, lai nodrošinātu Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Nozīmīgo projektu Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) īstenojis sadarbībā ar pilnsabiedrību "Empower un Leonhard Weiss". Projekta finansējums sasniedz 14 miljonus EUR, ko 75% apmērā līdzfinansē no Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem.

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāres Kadri Simsones un Eiropas Komisijas Enerģētikas ģenerāldirektorāta (ENER) vārdā atzinību par šī nozīmīgā projekta īstenošanu Latvijas un Igaunijas pārvades sistēmas operatoriem – AST un Elering pauda ENER Infrastruktūras un reģionālās sadarbības juridiskais un politikas speciālists Hugo Evangelista: "Baltijas sinhronizācijas projekts tā nozīmības un neatliekamības dēļ ir viena no prioritātēm ES dienaskārtībā jau vairāk nekā 12 gadus. Par to liecina nozīmīgais ES Padomes un Eiropas Komisijas atbalsts –politiskās deklarācijas un tehniskais atbalsts, un, kas nav mazāk svarīgi, arī finansiāls atbalsts, kas pārsniedz 1,2 miljardus eiro. Baltijas jūras reģionā, iespējams, ir izveidojušās visspēcīgākās tradīcijas reģionālajā sadarbībā enerģētikas jomā, un Baltijas valstis ir piemērs priekšrocībām, ko tāda sadarbība sniedz. Vēl tikai pirms 15 gadiem Baltijas valstis un Somija bija pilnībā izolētas no Eiropas energotīkla un pilnībā atkarīgas no Krievijas. Šodien mēs atrodamies reģionā, kas ir ļoti labi savienots gan gāzes, gan elektrības jomā, nodrošinot energoapgādes drošību. Mēs esam tuvu noteiktajam sinhronizācijas datumam 2025. gada februārī, kas ir gandrīz par gadu agrāk nekā iepriekš plānots un kas ir iespējams tikai pārvades sistēmas operatoru nozīmīgo centienu dēļ".

Vāgnera teātra atjaunošanas izmaksas varētu pieaugt līdz 45 miljoniem eiro, norādīja Rīgas Riharda Vāgnera biedrības valdes priekšsēdētājs Māris Gailis.

Gailis uzsvēra, ka, gatavojot atjaunošanas projektu vecai mājai, nav iespējams veikt pilnīgu, skrupulozu izpēti. Viņš atzīmēja, ka, atsedzot sienas un noņemot apmetumu, atklājās ailas, kas nav kārtīgi aizmūrētas. Tāpat atsegtas jaunas plaisas, līdz ar to konstruktoriem vajadzēja pārstrādāt sākotnējo risinājumu, kā nostiprināt sienas, lai droši varētu iestrādāt pāļus.

Pēc Gaiļa paustā, patlaban teātra atjaunošanas sadārdzinājums sasniedz 800 000 eiro.

Viņš atgādināja, ka patlaban ir līgums par teātra atjaunošanu 40 miljonu eiro apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Gailis rēķinās, ka kopējās izmaksas varētu sasniegt 45 miljonus eiro.

Patlaban nauda tiek meklēta pašā projektā, taču tas neizslēdz papildus finansējuma nepieciešamību, jo ēku rekonstrukcija Vecrīgā vienmēr ir saistīta ar izaicinājumiem, viņš atzina.

Uzvaras parkā turpinās celiņu un rotaļu laukuma atjaunošana, informē Rīgas dome.

Kopš vasaras notiek būvdarbi pirmajās trīs kārtās un patlaban noslēdzies iepirkums ceturtās kārtas būvniecībai, kurai Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nolēma atbalstīt vairāk nekā 350 000 eiro piešķiršanu.

""Aktīvi turpinām Uzvaras parka labiekārtošanu, kur jau rudens beigās katram būs pieejami gan skaisti, atjaunoti celiņi vairāku kilometru garumā un pusotra hektāra platībā, gan jauns rotaļu laukums ar modernām un drošām iekārtām. Šodien nolēmām piešķirt finansējumu vēl daļas celiņu atjaunošanai līdz šim nesakārtotajā parka daļā vairāk nekā 2600 kvadrātmetru platībā un zāliena izveidošanai vairāk nekā 1300 kvadrātmetru platībā un celiņu apmalīšu uzstādīšanai. Atjaunotajā parkā būs lieliskas atpūtas iespējas gan lieliem, gan maziem rīdziniekiem," uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums “Ecoservice” precizējis civilprasību tiesā pret “Compensa Vienna Insurance Group” Latvijas filiāli. Pēc papildu aprēķinu un pierādījumu iesniegšanas par zaudējumiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības pārtraukšanu, kopējā prasības summa sasniedz 13,6 miljonus eiro.

Kā iepriekš ziņots, apdrošināšanas prasība ir saistīta ar zaudējumiem, ko “Ecoservice” cieta pēc ugunsgrēka uzņēmuma atkritumu šķirošanas centrā Viļņā 2023. gada 5. augustā. Ugunsgrēka rezultātā tika nodarīti plaši postījumi – iznīcināta ēka, atkritumu šķirošanas iekārtas, daļa inventāra, un tika daļēji apturēta uzņēmuma darbība. Neskatoties uz to, ka Lietuvas Vides aizsardzības departaments un Ugunsdzēsības un glābšanas dienests veica izmeklēšanu un noteica būtiskos ugunsgrēka apstākļus, apdrošinātājs nav pildījis savas saistības un nav izmaksājis apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līguma noteikumiem.

“Mēs ceram, ka “Compensa” sāks pildīt savas līgumsaistības un atlīdzinās uzņēmumam nodarītos zaudējumus, nekavējot lietas izskatīšanas procesu,” saka Jurgita Nacevičiene, Ecoservice vadītāja.

Sākta mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" veikala būvniecība Lāčplēša ielā, Rīgā, informē uzņēmumā. Veikala ēkas un apkārtējās teritorijas projektu ir izstrādājusi SIA "Dual arhitekti", bet būvdarbus veic SIA "Aimasa".

Plānots, ka jaunais "Lidl" veikals darbu sāks nākamajā gadā.

Jaunā veikala ēkai būs divi stāvi un to galvaspilsētas vēsturiskā centra aizsardzības zonā paredzēts izbūvēt, piedomājot pie ēkas arhitektūras saderības ar apkārtējo vidi. Ēkas fasādē būs ķieģeļu motīvs ar izteiktu horizontālo un vertikālo dalījumu, rūdīta stikla un retinātu ķieģeļu akcentu.

Projekts paredz investīcijas ne tikai "Lidl" teritorijā, bet arī Lāčplēša ielas rekonstrukcijā, taču konkrētas izmaksas atklātas netiek.

Tiks izbūvēts jauns veloceliņš Lāčplēša ielas posmā, izveidota regulējama gājēju pāreja pāri Lāčplēša ielai, papildināta esošā infrastruktūra, nodrošinot iebraukšanu teritorijā gan no Satekles, gan no Lāčplēša ielas puses. Veikala teritorijā tiks veikta arī maģistrālo siltumapgādes tīklu pārbūve.

Lietuvas valsts lidostu operators "Lietuvos oro uostai" (LTOU) parakstījis līgumu ar inženierijas un būvniecības kompāniju "KRS", kas modernizēs Viļņas lidostas veco termināļu iekštelpas.

LTOU pagājušā gada beigās izsludināja iepirkuma konkursu šim projektam. Pēc visu nepieciešamo iepirkuma procedūru veikšanu, tika noslēgts līgums par 15 miljoniem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.

Rekonstrukcija paredzēta ap 10 000 kvadrātmetru platībā.

Secināts, ka veco termināļu izkārtojums un tehnoloģiskie risinājumi vairs nespēj nodrošināt plānoto lidostas paplašināšanu un apmierināt pieaugošo pasažieru skaitu un gaidas.

Projekts ietver divu termināļu - T2 un T3 -, kas uzbūvēti attiecīgi 1993. un 2007.gadā, atjaunošanu. Plānots, ka darbi ilgs pusotru gadu līdz nākamā gada beigām.

Rekonstrukcijas laikā Viļņas lidosta darbosies ierastā režīmā. Darbi tiks veikti pa posmiem, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu pasažierus.

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass. Viņi atzīst, ka septiņu gadu laika tukšā vietā ir izveidota moderna ražotne, kur jau ir īstenota nozīmīga paplašināšanās un perspektīvā iecerēta vēl viena unikāla paplašināšanas kārta.

Kādā stadijā ir jaunās finiera ražotnes projekts?

R.S.V.: AmberBirch ir AS AmberStone Group uzņēmums, un ar uzņēmuma un akcionāru būtisku atbalstu un iesaisti rūpnīca faktiski ir uzbūvēta, finiera lobīšanas un žāvēšanas iekārtas ir uzstādītas, bet līdz ražošanas uzsākšanai vēl kāds brīdis jāuzgaida. Pašlaik Krustpilī ir daudz ārvalstu inženieru un tehnisko speciālistu, kuri nodarbojas ar piegādāto iekārtu testēšanu, regulēšanu, lai jau drīzumā tās varētu sākt darbu. Jaunā finiera rūpnīca būtībā pilnībā izmainīs AmberBirch, jo kompānijai pavērsies pavisam citas tehnoloģiskās iespējas un līdz ar to arī paplašināsies tirgus apvāršņi.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Rīgas pašvaldība piektdien noslēgusi līgumu par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, informē pilsētas pašvaldībā.

Konkursā par Vanšu tilta pārbūvi uzvarēja piegādātāju apvienība "Vanšu tilts", solot veikt darbus par 69,8 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētā informācija. Apvienībā ietilpst SIA "Hanza Construction Group", SIA "Tilts" un SIA "Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs "Vektors T"".

Tomēr otrs pretendents konkursa iznākumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) pat tika izteicies - ja strīdu rezultātā drīzumā nenonāktu līdz līguma slēgšanai un netiks sākta Vanšu tilta rekonstrukcija, 2027. gadā to nāktos slēgt.

Tagad Rīgas pašvaldība ir saņēmusi IUB lēmumu, kurā otra pretendenta pretenzija par konkursa rezultātu ir atzīta par nepamatotu. Pamatojoties uz IUB lēmumu, pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar piegādātāju apvienību "Vanšu tilts".

Pārbūves laikā satiksme pār Gaisa tiltu uz kādu laiku varētu tikt slēgta, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" skaidroja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis (JV).

Jau drīz varētu tikt noskaidroti būvnieki vairāku tiltu pārbūves projektiem, līdz ar to būvniecības process uz Zemitāna un Vanšu tiltiem varētu tikt sākti vēl šogad. Ķirsis norādīja, ka no Zemitāna tilta pārbūves rezultātā tikt noņemtas arī tur patlaban esošās tramvaja sliedes, jo šāds transporta veids pār šo pārvadu nav paredzēts.

Satiksmes ierobežojumi uz būvniecības laiku noteikti būs, jo bez tiem nevar iztikt. Zemitāna tiltam un Vanšu tiltam varētu tikt noteikti satiksmes ierobežojumi, saglabājot iespējas pārvietoties pāri tiltiem. Taču Gaisa tilts, kas ir ļoti šaurs, satiksmei kādu laiku varētu tikt slēgts.

"Tiltam jāmaina faktiski visa vidējā daļa, un visdrīzāk būs tā, ka tad, kad to pārbūvēs, uz vairākiem mēnešiem satiksme uz tā varētu nebūt iespējama," skaidroja politiķis, solot, ka tuvojoties noteiktajam laikam, pašvaldība nāks klajā ar satiksmes organizācijas shēmām, tostarp būvdarbu vietas apbraukšanas ieteikumiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ ) paziņo par izsoli nekustamajam īpašumam Marijas ielā 7 - Maskavas kultūras un biznesa centram, kas pazīstams arī kā Maskavas nams. Izsoles sākuma cena 3,57 miljoni eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Raugoties no potenciālo investoru skatu punkta, šis īpašums piedāvā plašas attīstības iespējas, jo atrodas vienā no Rīgas centrālajām un prestižākajām vietām, kur ir labi attīstīta sociālā un transporta infrastruktūra. Īpašums ir ar lielu potenciālu gan uzņēmējdarbībai, gan kultūras pasākumiem, un tā nākamajam īpašniekam būs iespēja radīt jaunu pievienoto vērtību šai vēsturiskajai vietai, vienlaikus ieguldot Rīgas attīstībā,” norāda A. Vārna. “Tomēr jāatzīst, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.”

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums "Ecoservice" vērsies tiesā pret apdrošināšanas kompāniju "Compensa Vienna Insurance Group", pieprasot izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par "Ecoservice" ugunsgrēka rezultātā ciestajiem zaudējumiem, informē uzņēmumā.

Šajā prasībā "Ecoservice" lūdz piedzīt 7,4 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības un nokavējuma procentu izmaksu, kā arī zaudējumus, kas radušies pēc daļējas uzņēmuma darbības pārtraukšanas pēc ugunsgrēka. Šo summu uzņēmums vēl turpina apkopot un tā tiks pievienota prasībai, taču kopā ar to prasības summa pārsniegs 10 miljonus eiro, norādīts paziņojumā.

"Ecoservice" tiesai iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka "Compensa" Latvijas filiāle nepamatoti vilcina lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas prasību un vairāk nekā gadu pēc negadījuma nav pieņemts lēmumu par to, vai negadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu. Līdztekus nav pieņemts lēmumus par pilnīgas vai daļējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" bojājuma dēļ varētu tikt pārcelts Baltijas energosistēmas izolēta darba tests, pirmdien žurnālistiem sacīja AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš norādīja, ka atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL elektrotīkla notiks 8.februāra rītā, un turpmākās divas dienas paredzēta Baltijas energosistēmas izolētas darbības tests.

Lēmums par izolēta darba testa pārcelšanu varētu tikt pieņemts tuvāko nedēļu laikā, sacīja Junghāns.

Viņš akcentēja, ka gadījumā, ja tests tiks pārcelts, tas nekādā veidā neietekmēs sinhronizāciju - tā notiks jebkurā gadījumā. Vienlaikus "EstLink 2" ietekmēs elektroenerģijas cenu, bet elektroapgādi nē.

Junghāns uzsvēra, ka februārī gaidāmā sinhronizācija neietekmēs elektroenerģijas tirgu, jo tajā jau netiek iekļauta Krievijas enerģija enerģija. Tāpat arī patērētāji sinhronizācijas pārslēgumu nejutīs.