Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Ceturtdien, 26. februārī, Ādažu militārajā bāzē, apmācību laikā Ziema karavīri veica ledus peldi un demonstrēja ASV STRYKER bruņumašīnu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka ledus peldes mērķis ir simulēt situāciju, kurā karavīrs ielūst ledū. Apmācības sniedz karavīriem rūdījumu un iemaņas, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Ledus peldi un paraugdemonstrējumus veica Latvijas, ASV un Kanādas karavīri.

Apmācībās piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš noradīja, ka ir redzama atšķirība tajā, kā karavīri veic ledus peldi, piemēram, Kanādas karavīriem tā ir ierasta prakse, bet ASV karavīriem no Kalifornijas - nopietns pārbaudījums. «Tas ir labi, ka Latvijas, Kanādas un ASV karavīri kopā trenējas. Šis ir izdzīvošanas treniņš skarbos apstākļos un kopumā tas palīdz sagatavoties karavīriem dažādām krīzes situācijām,» norādīja R. Vējonis.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Lai piedalītos militārajās mācībās, Latvijā šodien ierodas 150 ASV karavīri, kuri Latvijā uzturēsies vismaz līdz šī gada beigām. Latvijā ierodas ASV gaisa desanta rota no ASV armijas Eiropā 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.

Jaunās apmācības ir daļa no ASV kājnieku apmācību paplašinātā aktivitāšu klāsta Baltijā un Polijā, kas notiks tuvāko mēnešu laikā. Lai piedalītos līdzīgās mācībās, viena rota vakar ieradās Polijā, un papildu rotas ierodas Lietuvā un Igaunijā.

Militāro klātbūtni Latvijā ASV nodrošinās rotācijas kārtībā, kas balstīta NATO dažādajās iespējās gaisā, uz zemes un jūrā. ASV armijas Eiropā karavīru klātbūtne reģionā turpināsies vismaz līdz šī gada beigām.

Ar militārās klātbūtnes palielināšanu Latvijā ASV apliecina savu atbalstu NATO, kā arī kopīgajām drošības saistībām, piedaloties papildu militārajās mācībās un pastiprinot sadarbību drošības jomā ar partneriem un sabiedrotajiem Baltijas jūras reģionā un ārpus tā robežām, norāda vēstniecība.

Krievijas karavīri, kas ir neapmierināti ar karaspēka pastāvīgo sūtīšanu uz Donbasu, ir gatavi sākt sacelšanos pret prezidentu Vladimiru Putinu, pavēstīja Krievijas cilvēktiesību aktīviste, tīmekļa projekta Gruz-200 (Krava-200) izveidotāja Jeļena Vasiļjeva.

«Simtiem cinka zārku Krievijas karavīros ir pamodinājuši vēso saprātu. Karavīri ir gatavi sacelties pret Putinu. Izrādās, ka Putina baltajās fūrēs Ukrainā ir iebraukusi Kremļa armija. Bet zem «vietējās zemessardzes» izkārtnes karo [Krievijas] Galvenās izlūkošanas pārvaldes specvienības,» tīmeklī publicētā videosižetā skaidro aktīviste, vēsta Ukrainas telekanāla Inter tīmekļa ziņu portāls Podrobnosti.

Krievijas armijas daļās saņem pakas ar izziņām par karavīru nāvi, norāda Vasiļjeva. «Bēru lapiņās» raksta - «infarkti, insulti, pašnāvības, vispār - visādus murgus».

«Kremļa propaganda turpina skaidrot, ka tie ir karavīri, kas ir noformējuši iesniegumus par atvaļinājumu un devušies palīdzēt brālīgajai ukraiņu tautai. Armijas daļās tāpat kā Aukstā kara gados karavīriem iedveš «kiseļovščinu» [Kremļa propagandu; viens no redzamākajiem tās atskaņotājiem ir Dmitrijs Kiseļovs], bet pati «politinformācija notiek stingras slepenības apstākļos», teikts sižetā.

No šodienas līdz 19.septembrim Krievijas Rietumu kara apgabalā, Ņižņijnovgorodas apgabala Muļino poligonā, notiks apvienotās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības «Ščit Sojuza 2019», aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Pēc oficiālās informācijas, mācībās piedalīsies aptuveni 12 000 karavīru, tostarp aptuveni 8 000 Krievijas karavīru un vairāk nekā 4 000 Baltkrievijas karavīru.

Militārajās mācībās tiks iesaistītas aptuveni 950 kaujas tehnikas vienības, tai skaitā vairāk nekā 230 tanki, 240 artilērijas sistēmas un aptuveni 70 militārie lidaparāti. Minētajā militārās tehnikas apjomā ieskaitītas arī Baltkrievijas bruņoto spēku kaujas tehnikas vienības - vairāk nekā 30 tanki, 80 kājnieku kaujas mašīnas un bruņutransportieri, aptuveni 50 daudzstobru reaktīvās artilērijas sistēmas, artilērijas ieroči un mīnmetēji, kā arī aptuveni 15 lidaparāti.

Savukārt no 16.septembra līdz 21.septembrim Centrālā kara apgabala poligonos notiks Krievijas bruņoto spēku stratēģiskās militārās mācības «Centr 2019».

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Aizsardzības ministrs un jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis atturas komentēt laikraksta The New York Times publikāciju par Pentagona plāniem Baltijā izvietot smago bruņojumu, apšaubot tās precizitāti.

Ministrs nekomentē publikāciju, kurā paustas žurnālista interpretācijas, nevis ASV valdības oficiālais viedoklis, teica Vējoņa padomniece Aija Jakubovska un atgādināja, ka nākamnedēļ paredzēta NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme, kurā vērtēs sasniegto un vienosies par nākamajiem darbiem.

Sestdien laikraksts The New York Times, atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.

Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Šodien, 17.aprīlī, Zemessardzes 54. Inženiertehniskā bataljona karavīri un zemessargi atkārtoti piedalās ledus spridzināšanā vairākos posmos Ogres upē.

Ledus spridzināšana tiek veikta pēc Ogres novada pašvaldības lūguma un ar Civilās aizsardzības komisijas piekrišanu. Sagatavošanās darbi jau ir veikti un pirmā spridzināšanu paredzēts sākt no plkst. 12 dienā. Spridzināšanas darbos ir iesaistīti 15 profesionālā dienesta karavīri, kā arī atbalstu sniedz Ogres novada pašvaldība, VUGD un Valsts policija.

Pagājušajā naktī straujās Ogres upes ledus iešanas dēļ notika krastu nostiprināšana ar smilšu maisiem, kurā iesaistījās 2 karavīri un 7 zemessargi.

Spridzināšanas darbu vadītāji drošības apsvērumu dēļ lūdz iedzīvotājus atturēties no spridzināšanas vietas apmeklēšanas.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Trīs militāro pilsētiņu būvniecība Lietuvā izmaksājusi ap 230 miljoniem eiro, un janvārī karavīri pārcelsies uz militāro bāzi Rokantišķē netālu no Viļņas, paziņoja aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

Anušausks žurnālistiem teica, ka trīs jaunas militārās bāzes uzbūvētas par apmēram 230 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības un citus nodokļus. Viņa rīcībā esošā informācija liecinot, ka cenu pieaugums salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto nepārsniedz 8%, lai gan būvniecības nozarē kopumā tās augušas par 25% un vairāk procentiem.

Pašlaik tiek plānots, ka līdz gada beigām pilnībā tiks pabeigti būvdarbi militārajā bāzē Rokantišķē un Kņaza Vaidota motorizētā strēlnieku bataljona karavīri, kas uz laiku izvietoti Marijampolē, uz to pārcelsies janvārī.

Anušausks norādīja, ka Vācijas brigādes karavīriem, kuru uzņemšanai gatavojas Lietuva, ir nepieciešama cita infrastruktūra, tādēļ viņus plānots izvietot trīs vietās - Viļņā, Rūdninkos un Ruklā.

Budapeštā pamesta stāv bijusī padomju militārā slimnīca - tajā mitinās baloži un no operāciju zāļu griestiem pil ūdens. Tā atbrīvojās, kad Krievijas karaspēks pameta Ungāriju 1991. gadā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Starp slimnīcas pacientiem bija arī Afganistānā ievainotie karavīri. Tagad 70 000 kvadrātmetru komplekss nevienam nav vajadzīgs un ieguvis grausta izskatu.

Taču Krievijas klātbūtne joprojām ir jūtama. Vienā no dzīvokļiem, kur ar savām ģimenēm dzīvoja ārsti un karavīri, mētājas Krievijas laikraksta Komsomoļskaja Pravda eksemplārs. Uz tā ir 1988. gada 20. novembra datums. Laikraksts vēsta par Mihaila Gorbačova vizīti Indijā.

Citviet joprojām atrodamas pacientu slimības vēstures un tukšas medikamentu pudeles. Dokuments atklāj, ka krievu karavīrs vārdā Sergejs G., kurš dzimis 1962.gadā, atvests uz slimnīcu 1983.gadā ar smagiem apdegumiem uz rokām un kakla.

Pēc piecus gadus ilgas tiesvedības nacionālie bruņotie spēki slēgs mierizlīgumu ar uzņēmumu, kas Latvijas karavīriem Afganistānā piegādāja nekvalitatīvas nakts redzamības ierīces. Armija savu naudu vairs neatgūs.

Nacionālie bruņotie spēki 2007. gadā no šūšanas firmas Neja & Co par pusotru miljonu iepirka nakts redzamības iekārtas Latvijas karavīriem Afganistānā. Tomēr izrādījās, ka iekārtas ir vismaz divus gadus vecas, smagākas, nekā pieļaujams un pilnas ar beigtām mušiņām. Iekārtas nebija derīgas lietošanai, vēsta raidījums Nekā Personīga. Karavīri iekārtas tā arī nesaņēma un tās piecus gadus nostāvēja armijas noliktavā.

Līdz šim bruņotie spēki tiesājās ar kompāniju, kas pārdeva nakts redzamības iekārtas. Aizvadītajā nedēļā Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm nolēma par mierizlīgumu un nakts redzmaības iekārtas tiks pārdotas izsolē. Pārdošanu uzticēs valsts īpašumā esošajai Pareks bankas mantiniecei Reverta, kas šai

ASV armija plāno nākamgad citās NATO dalībvalstīs izvietot 150 tankus, un daļa no šīs bruņutehnikas, iespējams, tiks bāzēta Austrumeiropā, otrdienas vakarā pavēstīja Savienoto Valstu ģenerālleitnants Bens Hodžs.

Tanki Eiropā tiks izvietoti īstenojot operāciju Atlantic Resolve, kuras mērķis ir vairot Baltijas valstu un Polijas drošību, reaģējot uz agresīvo Maskavas politiku, kas jau novedusi pie Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Gandrīz 50 bruņutehnikas vienības jau nosūtītas uz Eiropu, bet vēl 100 tankus M1 Abrams un kaujas mašīnas Bradley paredzēts pārsviest uz Vāciju un, iespējams, arī uz citām valstīm, telefonintervijā aģentūrai AFP pastāstīja Hodžs, kurš šobrīd uzturas Igaunijā.

«Karavīri ieradīsies un [piedalīsies] mācībās, un atgriezīsies. Tehnika paliks [Eiropā],» sacīja ASV ģenerālis.

Pakistāna savā gaisa telpā virs tās kontrolētās Kašmiras daļas trešdien notriekusi divas Indijas gaisa spēku lidmašīnas, paziņojis armijas pārstāvis, piebilstot, ka viens indiešu lidotājs ir sagūstīts.

Tikmēr Indijas mediji vēsta, ka Indijas kontrolētajā Kašmiras daļā lidostas slēgtas civilajai satiksmei.

«PAF (Pakistānas gaisa spēki) Pakistānas gaisa telpā notrieca divas indiešu lidmašīnas,» tviterī paziņojis ģenerālmajors Asifs Ghafūrs.

Viņš piebildis, ka viena no notriektajām lidmašīnām nogāzusies Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas teritorijā, bet otra - robežas Indijas pusē.

Ghafūrs arī apstiprināja, ka Pakistānas karavīri sagūstījuši Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļā notriektās lidmašīnas pilotu.

Tikmēr Kāda augsta ranga amatpersonas Indijas pārvaldītās Kašmiras daļas administrācijā aģentūrai AFP pavēstījusi, ka Pakistānas iznīcinātāji virs Kašmiras trešdien pārkāpuši Indijas gaisa telpu, taču tikuši atspiesti atpakaļ pār «de facto» robežu.

Eiropas Savienība (ES) Ukrainas krīzes dēļ noteikto sankciju lietā nedrīkst ielaisties nekādos kompromisos ar Krieviju, intervijā, kas pirmdien publicēta vairākos Eiropas laikrakstos, arī britu The Guardian, apliecināja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Ja sankcijas tiks atceltas, vēl pirms Ukraina būs atguvusi kontroli pār savām robežām, var saasināties attiecības ar ASV, sacīja Tusks. Ticēt, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rīkojas, labas gribas vadīts, ir "naivums vai liekulība", viņš atzina.

Daļēja īstenošana Ukrainai būtu ļoti riskanta. Ja Eiropa neuzturēs spēkā esošās sankcijas, tas transatlantiskajām attiecībām būtu kritisks brīdis, brīdināja Eiropadomes prezidents. [ASV] tas būtu nepieņemami - būt iesaistītiem Ukrainas konfliktā vairāk par Eiropu.

Es nevaru pieņemt argumentu, ka mums būtu jātic Krievijas labajai gribai. Kad es dzirdu, ka mums ir jātic prezidenta Putina vai separātistu labajai gribai, es zinu, ka tas ir naivums vai liekulība. Salīdzinājums ar nomierināšanas politiku ir vietā, uzsvēra Tusks.

Krimā tiek koncentrēti Krievijas spēki un atklāti runāts par iebrukumu Ukrainā no okupētās pussalas teritorijas, paziņojis bijušais Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - līderis, Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs.

«Krimas teritorijā novērojama milzīga Krievijas bruņoto spēku koncentrācija un tiek atklāti runāts par karadarbības sākšanu pret Ukrainu no Krimas teritorijas,» Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēdē pavēstīja Džemiļevs.

Pēc viņa teiktā, pastāv draudi, ka līdz ar karadarbības sākšanos vispirms sāks iznīcināt «piekto kolonnu» pašā Krimā, proti, Krimas tatārus, kuri neatzīst Krimas pievienošanu Krievijai.

«Tas nav nekas cits, kā Krimas tatāru atkārtotas deportācijas un genocīda drauds,» sacīja Džemiļevs.

«Mēs izsakām cerību, ka pasaules sabiedrība un Eiropas Padome spers nepieciešamos soļus, lai apturētu šos noziegumus un atbrīvotu Krimas teritoriju no nelikumīgās okupācijas,» paziņoja Džemiļevs.

Piektdien Ādažu lidlaukā norisinājās mācību Sudraba Bulta 2014 viens no kaujas uzdevumiem, kura ietvaros pretinieks, ko spēlēja ASV 173.kājnieku brigādes karavīru rota, kas pašlaik izvietoti Igaunijā, ieņēma Ādažu lidlauku, informē Aizsardzības ministrija.

To aizsargāja Sauszemes spēku kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona karavīri, kas spēlēja uzņemošās valsts Zemessardzi, pārspēka dēļ bija spiesti atkāpties un aicināt palīgā NATO spēkus, kurus šajās mācībās spēlē ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas jau kopš aprīļa trenējas Ādažos. Gan pretinieki, gan draudzīgie spēki tika nogādāti Ādažu lidlaukā ar ASV Black Hawk helikopteriem.

«Šajā kaujas uzdevumā tika atspoguļots, kā nosacītais pretinieks ir ieņēmis kritisko infrastruktūru – Ādažu lidlauku – uzņemošās valsts aizmugurē, spēles ietvaros tas ir lidlauks, kas būtu paredzēts NATO ienākošo spēku uzņemšanas vajadzībām. Tā kā pretinieks ir ieņēmis lidlauku, uzņemošā valsts ir vērsusies ar lūgumu pie NATO spēkiem, kas arī jau ir izvietoti šajā valstī, nodrošināt lidlauka pārņemšanu atpakaļ draudzīgo spēku rokās, lai varētu izmantot šo lidlauku draudzīgo spēku ienākšanai,» stāsta pulkvežleitnants Kaspars Pudāns, mācību direktors.

Madonas novada pašvaldība līdz 20. janvārim ikvienu aicina iesniegt idejas par to, kāds varētu izskatīties no jauna būvējamais Gaiziņkalna skatu tornis. Idejas iespējams iesniegt jebkādā formā, norāda pašvaldība.

Pašvaldība skaidro, ka Gaiziņkalns atrodas izcili ainaviskā teritorijā. Vēsturiski Gaiziņkalns ir arī iecienīts tūrisma apskates objekts, kuru apmeklējis gandrīz ikviens Latvijas iedzīvotājs. Daudzus gadus baudīt skaisto apkārtnes ainavu traucējis pussabrukušais Gaiziņkalna skatu tornis, kas aizvadītā gada nogalē tika nojaukts.

Nākotnē tā vietā Dabas aizsardzības pārvalde ES Kohēzijas fonda projekta «Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās» ietvaros paredzējusi izbūvēt jaunu skatu torni. Lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos šī vides objekta izveidē, tiek izsludināts ideju konkurss par jaunā Gaiziņkalna skatu torņa un tuvākās apkārtnes labiekārtošanu, norāda pašvaldība.

Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs piektdien paziņojis, ka Krimā sācies bruņots Krievijas iebrukums. Tikmēr Krievijas Melnās jūras flote noliedz savu iejaukšanos Krimā notiekošajā, vēsta Interfax.

Ministrs pavēstīja, ka Sevastopoles Belbekas lidostu bloķējušas Krievijas karaflotes vienības, kamēr lidostas iekšienē atrodas Ukrainas karavīri un robežsargi. Lai gan bruņotās personas, kas ielenkušas lidostu, tērptas uniformās bez atpazīšanās zīmēm, tās neslēpj savu piederību, norādīja A. Avakovs.

Lidosta šobrīd ir slēgta, taču bruņotas sadursmes līdz šim nav notikušas.

Tikmēr Krievijas Melnās jūras flotes pārstāvji pauda, ka nav veikusi nekādus pienākumus Sevastopoles lidostā, netālu no karaflotes bāzes, informē Interfax.

Ukrainas ekonomikas ministrs Pavlo Šeremeta intervijā BBC pauda, ka notiekošais Krimā ir «absolūti nepieņemami». Jautāts par to, vai varētu tikt pielietots militārs spēks, viņš pauda, ka pašlaik tādas diskusijas nenotiek, tomēr, ja būs jāaizstāv valsts teritoriālā vienotība, tas tiks darīts. P. Šeremeta uzsvēra, ka pirmā opcija ir komunikācija. Pašlaik Ukrainas valdības jau veic pārrunas ar Krieviju, norādīja ministrs.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Liepājas Karostas industriālā parka teritorija sastāv no 28 atsevišķiem zemes gabaliem, kas ir aprīkoti ar apbūvei nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Plānots, ka vieta, pa kuru savulaik soļoja karavīri un kur saimniekoja militāristi, tuvāko gadu laikā kļūs par vidi, kur strādā moderni ražošanas uzņēmumi.

Karostas Industriālais parks ir teritorija Karostā, ko pašvaldība sadarbībā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi attīstījusi projekta «Uzņēmējdarbības teritoriju un tām nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstība Liepājā» ietvaros. Projekta teritorija aptver Beverīnas ielu, Burtnieku ielu, Līgas ielu, Manēžas ielu, Trimpus ielu, Vidus ielu, Virssardzes ielu un Zemgales ielu.

Projekts realizēts no vairākiem finansējuma avotiem. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums veido 84,57% jeb 6 021 678 eiro, valsts budžeta dotācija – 3,75% jeb 267 013 eiro. Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības finansējums veido 11,68% jeb 831 656 eiro no kopējām projekta izmaksām.