Eksperti

Jauniešus jāmudina iesaistīties uzņēmējdarbībā

Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja,18.09.2024

Jaunākais izdevums

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Galvenie izaicinājumi jauniešiem

Kādi ir izplatītākie izaicinājumi jauniešiem, lai sāktu savu uzņēmumu? Četri galvenie – finansējuma neesamība, pieredzes un zināšanu trūkums, pārāk šaurs kontaktu loks, nav vēlmes nodarboties ar birokrātiskiem jautājumiem.

Runājot par finansējuma piesaisti, – lai kāds būtu potenciālais finansējuma avots, vissvarīgākais šī ceļa sākumā ir nodefinēt vīziju par biznesa attīstību un novalidēt to. Finanšu atbalstu jaunie uzņēmēji var meklēt, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (biznesa inkubatoru programma), finanšu institūcijā “Altum”, Lauku atbalsta dienestā, ES struktūrfondu programmās, kā arī piedaloties pašvaldību biznesu ideju konkursos vai meklējot investorus. Swedbank aptaujas liecina, ka visbiežākais finansējuma avots jauniešiem–uzņēmējiem nāk no ģimenes un draugiem. Ne vienmēr liels sākotnējais ieguldījums ir noteicošais biznesa veiksmes faktors – šobrīd ir daudz plašākas iespējas uzsākt biznesu ar minimālām sākotnējām investīcijām, nekā tas bija kādreiz.

Labs eksperts – ne vienmēr arī labs uzņēmējs

Pieredzes un zināšanu trūkums ir nozīmīgs faktors, taču vienlaikus tas nereti nāk par labu, jo ļauj uzņemties lielāku risku, kas biznesā ir izšķiroši svarīgi. Visdrīzāk jaunietim nav uzkrāta pieredze par to, kā tiek veidota uzņēmuma struktūra, kā norit darba organizācija, taču 20 gados cilvēks ir gatavāks riskēt, nekā būs vēlāk. Pagaidām vēl ir mazāk, ko zaudēt, mazāk ikdienas pienākumu, zemāks atbildības līmenis. Iespējams, nav jāriskē ar to, vai varēs uzturēt ģimeni, nav jāvelta laiks audzinot un izglītojot bērnus. Paradoksālā kārtā par labu var nākt arī tas, ka jaunietis pagaidām vēl nav ļoti zinošs eksperts kādā konkrētā jomā, – ekspertam ir tendence ieslīgt detaļās un visur saskatīt vienīgi riskus, kas var traucēt uzņēmuma izveidei un sākotnējam attīstības posmam. Kā sarunā par jaunajiem uzņēmējiem trāpīgi saka biznesa konsultants Jānis Kļaviņš, – tiem, kuri ir savas jomas eksperti, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir kļūt par biznesa vadītāju un uzticēt ekspertīzi kādam citam .

Izglītības kontekstā jāpiemin nepieciešamība pamatizpratni par uzņēmējdarbību sākt veidot jau skolas gados, tomēr pat akadēmiskās izglītības neesamība nebūt nenozīmē to, ka cilvēks nevar uzsākt savu biznesu. To apliecina daudzu sekmīgu zīmolu dibinātāji, kā arī pētījumi. Kā liecina Microsoft aptauja jauniešu–uzņēmēju vidū ASV (t.s. “Z” paaudze, nelielu uzņēmumu īpašnieki), akadēmisku zināšanu neesamība biznesam nav šķērslis. 78% no jauniešiem, kam pieder nelieli uzņēmumi uzskata, ka sava uzņēmuma izveidei un attīstīšanai augstākā izglītība nav nepieciešama, bet 65% uzņēmēju saka, ka biznesam nepieciešamos padomus atrod TikTok.

Jaunās paaudzes vērtības un valsts iespēja popularizēt biznesu

Jauniešu vērtības un prasmes – brīvība, iespēja ceļot, augsta tehnoloģiju pratība, strādāšana attālināti un ārpus noteikta stundu rāmja – rada jaunus izaicinājumus darba devējiem, jo bieži vien vairāk atbilst neliela uzņēmuma īpašnieka–vadītāja statusam, nekā algotam darbam lielā organizācijā. Arī neregulāri un projektos bāzēti ienākumi jauniešus īpaši nebiedē, jo “stabila alga” un “darba laiks” ir koncepti, kas 21. gadsimtā savu nozīmi sāk zaudēt. Drīzāk tā vietā būtu jāmin ilgtspēja, kā jaunajai paaudzei nozīmīga vērtība. Tāpēc biznesa uzsākšana no jauniešu skatu punkta bieži vien ir tehnoloģisku un sociālu iespēju izmantošana, kā arī jēgpilna rīcība sabiedrības un pasaules labā, nevis spiesta lieta, lai izdzīvotu. Valstij būtu jācenšas izmantot šo jaunības posmu, jauniešus savlaicīgi un atbilstoši izglītojot, palīdzot iegūt biznesa praksi Latvijas uzņēmumos un popularizējot ideju par sava uzņēmuma dibināšanu.

Latvijā pēdējos gados ir izveidojusies augoša jaunuzņēmumu ekosistēma, tomēr pietrūkst valstiski mērķtiecīgas pieejas, lai jauniešus pēc iespējas agrāk izglītotu par to, ko tad īsti nozīmē būt uzņēmējam? Šobrīd aktīvu darbu jauniešu uzņēmējdarbības virzienā veic “Junior Achievement Latvia”, tomēr skolu līmenī iesaiste lielā mērā ir atkarīga no ekonomikas skolotāju iniciatīvas. Uzņēmējdarbība ilgtermiņā ir nopietns darbs, kas prasa lielu laika ieguldījumu, enerģiju, pacietību un izdomu. Biznesa sākumā ir vajadzīga arī zināma pārgalvība un iedrošinājums, – ir svarīgi, lai kāds pasaka: “Tev tas būs pa spēkam!” Tāpēc lietderīga jauniešiem būtu izglītības programma, kas aicinātu uzdrīkstēties nākt klajā ar savu ideju, iespējams, kļūdīties, taču būt drosmīgam un mēģināt vēlreiz. Uzņēmēja gēns nav dots katram, – kad gan vēl vislabāk to notestēt un saprast, ja ne jaunībā?

Citas ziņas

Atvērta pieteikšanās uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei skolēniem un studentiem #UzdrīkstiesUzvarēt

Db.lv,14.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies pieteikšanās Latvijas lielākajai uzņēmējdarbības iedvesmas konferencei #Uzdrīksties Uzvarēt, kas jau 8. novembrī Ķīpsalas hallē, Rīgā gatava uzņemt līdz pat 6500 uzņēmīgus jauniešus no visas Latvijas.

Šogad ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem par drosmi un izdošanos biznesā un profesionālajā darbībā dalīsies spilgti Latvijas uzņēmēji un mākslinieki, kam izdevies savu biznesu un radošo darbību nest ārpus Latvijas robežām.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Rīgā norisinās Latvijas lielākā uzņēmējdarbības iedvesmas konference #UzdrīkstiesUzvarēt, pulcējot rekordlielu skaitu – 7500 jauniešus no visas Latvijas.

Konferencē uzņēmēji un pazīstamas radošo jomu personības dalīsies saviem stāstiem par drosmi un panākumiem biznesā, iedvesmojot skolu jauniešus un studentus īstenot savas idejas un projektus.

Uz skatuves kāps SUPLIFUL dibinātājs Mārtiņš Lasmanis, kura uzņēmums vien divu gadu laikā kopš dibināšanas sasniedzis 5 miljonu apgrozījumu. Tāpat pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar Janas Kalgajevas-Halpin stāstu, kas kā grima māksliniece strādājusi ar pasaules līmeņa modes un reklāmas industriju zīmoliem kā Gucci un Saint Laurent. Iedvesmas stāstus papildinās kriptovalūtu uzņēmējs Mārtiņš Beņķītis, pasaulē zināmākais Latvijas grafiti mākslinieks KIWIE, militāro elektroskūteru ražotājs Klāvs Ašmanis un dziedātājs Dons jeb Artūrs Šingerejs, kas pēc vairāku gadu pārtraukuma ieveda Latviju Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, un daudzi citi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Citas ziņas

Latvijā nepieciešams palielināt studējošo skaitu

TSI,19.06.2024

Emmanuels Merčans (Emmanuel Merchan), Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir ļoti plašs un kvalitatīvs studiju programmu klāsts, taču kopējais studentu skaits ir salīdzinoši niecīgs, ņemot vērā universitāšu faktiskās uzņemšanas spējas, atzīmē Emmanuels Merčans, Transporta un sakaru institūta (TSI) Inženierzinātņu fakultātes dekāns.

Lai palielinātu aktīvo studentu skaitu, mums noteikti jāraugās tālāk par Eiropas robežām un jāpiesaista vairāk ārvalstu studentu - lai to izdarītu, svarīgi starptautiskā mērogā runāt ne tikai par izglītības iespējām, bet veidot arī pašas valsts mārketingu, spriež E.Merčans. Manuprāt, Latvija ir lieliska valsts - tā ir droša un moderna, bet augstākā izglītība - kvalitatīva, pieejama un salīdzinoši lēta, secina TSI dekāns. Šie noteikti būtu galvenie aspekti, kāpēc ārvalstu studenti varētu apsvērt iespējas studēt pie mums, taču ir arī vairāki sarežģījumi. Nereti jauniešiem no trešajām valstīm ir ļoti grūti iegūt mācību vīzas, ja šis process būtu vienkāršāks, kopējais studentu skaits Latvijā noteikti būtu lielāks, spriež E.Merčans.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finanšu ministrijas priekšlikums ieviest nodokli atsevišķiem apdrošināšanas līgumiem nebūs nodoklis "mistiskajiem apdrošinātājiem", bet gan cilvēkiem, kuri atbildīgi apdrošina savu īpašumu, paziņoja ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Ierakstā platformā "Facebook" ministre pauda, ka, ņemot vērā neseno vētru un tās sekas, cilvēki būtu jāmudina apdrošināties, nevis jāierobežo.

"Nesenie vētras postījumi, maksājumi, ko saņēma Viļņā sabrukušās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji, ir spilgts pierādījums tam, ka lēmums apdrošināties var kļūt ārkārtīgi svarīgs ārkārtas situācijās," savā Armonaite.

"Šādu nodokli maksātu iedzīvotāji un uzņēmumi, kas apdrošina savu īpašumu, lai to pasargātu un dabas katastrofu gadījumā negaidītu palīdzību no valsts vai pašvaldības. Maksās arī tie iedzīvotāji, kuriem ir kredīti un kuriem ir pienākums apdrošināties, un tagad tieši viņi saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir palielinājušies kredītu procentu maksājumi," viņa norādīja.

Eksperti

Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem

Aija Brikše, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja,13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Eksperti

Mājas kafejnīcu dienas – vasaras tradīcija ar ekonomisko pienesumu reģioniem

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktores vietniece,10.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas ekonomiku salīdzinām ar cilvēka ķermeni, tad uzņēmējdarbība reģionos ir kā svarīgi asinsrites elementi – tie ne tikai veicina kopējo attīstību, bet arī palīdz reģioniem augt. Vasaras ceļošanas akcija “Mājas kafejnīcu dienas” pērn piesaistīja 86 000 apmeklētāju, uzstādot dalībnieku rekordu. Tā ne vien attīsta vietējo tūrismu, bet kalpo arī kā pirmais solis ceļā uz uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē.

Šī iniciatīva sniedz taustāmu ieguvumu gan Latvijas iedzīvotājiem, gan reģionālajiem uzņēmējiem, gan valstij kopumā. Ikviens apmeklētājs iegūst iespēju ceļot, baudīt reģionālo kulināriju un iejusties Latvijas daudzveidībā, savukārt valstij tā ir efektīva un ilgtspējīga reģionālās ekonomikas stiprināšanas forma, kas apvieno tūrismu, uzņēmējdarbību un vietējo identitāti. Kafejnīcas visbiežāk tiek izveidotas vietējo iedzīvotāju mājās vai tūrisma objektos, kas ikdienā nenodarbojas ar ēdināšanu, taču šajās dienās atver durvis viesiem, piedāvājot mājās gatavotus ēdienus un sirsnīgu uzņemšanu. Šī gada vadmotīvs – “Galdi ir klāti visā Latvijā” – simbolizē kopā sanākšanas prieku, siltu atmosfēru un sajūtu, ka jebkurā vietā Latvijā iespējams atrast īpašu galdu ar savu stāstu un garšu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparkā 16. augustā norisināsies starptautiskās sacensības Europe Triathlon Junior Cup Riga 2025 – viens no svarīgākajiem startiem jaunajiem triatlonistiem no dažādām valstīm.

Turnīru rīko ar Rīgas domes atbalstu, un tas ik gadu piesaista gan sporta kopienas, gan plašākas sabiedrības uzmanību.

Šis būs jau divpadsmitais gads, kad sacensības notiks Latvijā. Programma ietver peldēšanu Ķīšezerā, riteņbraukšanas posmu pa Mežaparka celiņiem un skrējienu ar finišu pie Dziesmu svētku estrādes — vienas no lielākajām brīvdabas skatuvēm Eiropā, kas spēj uzņemt līdz pat 100 000 cilvēku. Tieši tur plkst. 13.00 notiks apbalvošanas ceremonija. Junioru meitenēm starts paredzēts plkst. 9.00, bet junioru puišiem — plkst. 11.00. Uz norises vietu var nokļūt ar 11. tramvaju vai 9. autobusu.

Starta zona atradīsies pie Ķīšezera pludmales.„Sacensības Mežaparkā būs īsti svētki gan sportistiem, gan rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Mēs lepojamies, ka tieši Rīga kļūst par skatuvi jaunās triatlonistu paaudzes starptautiskajiem startiem,” uzsver Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar prieku dalāmies ar mūsu iedvesmojošo ceļojumu Erasmus+ aktivitātē “Present Pulse”, kas notika gleznainajā Pano Arodes, Kiprā, no 2024. gada 5. līdz 11. aprīlim. Šis jaunatnes darbinieku mobilitātes projekts tika radīts, lai uzlabotu jaunatnes darbinieku garīgo veselību un kopējo izturību, sniedzot praktiskus rīkus un metodes, lai labāk atbalstītu jauniešus savās kopienās.

Galvenie “Present Pulse” mērķi bija uzlabot jaunatnes darbinieku garīgo veselību un labklājību, radīt atbalstošu vidi personīgajai izaugsmei un veicināt apzinātības un stresa pārvaldības tehnikas. Projekts centās nodrošināt jaunatnes darbiniekus ar prasmēm, lai šīs prakses ieviestu savās organizācijās, tādējādi veicinot veselīgāku un atbalstošāku vidi jauniešiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, mēs izmantojām dažādas neformālās izglītības metodes, tostarp:

Apzinātības darbnīcas: Dalībnieki katru dienu piedalījās apzinātības praksēs un darbnīcās, ko vadīja pieredzējuši treneri, koncentrējoties uz tehnikām, lai pārvaldītu stresu un veicinātu garīgo labklājību.

Eksperti

Zaudēt nākotni taupības režīmā: izglītības finansējums, kas baro konkurentus

Andrejs Cinis, informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas (ISMA) prorektors,03.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākās izglītības ainava, raugoties no malas, šķiet harmoniska un sakārtota – studenti katru dienu piepilda auditorijas, pasniedzēji publicē pētījumus, kas atspoguļojas ziņu virsrakstos, un mūsu zinātnieku panākumi lepni atgādina par akadēmiskā darba nozīmi.

Viss šķiet ritam savā kārtībā, gluži kā labi ieeļļots mehānisms. Taču aiz šīs fasādes slēpjas dziļa, sistemātiska krīze, kas pakāpeniski iznīcina nozari no iekšpuses.

Pēdējos divus gadu desmitus Latvijas augstākā izglītība ir atradusies inerces režīmā – tā turpina darboties pēc vecām shēmām, nespējot pielāgoties globālajām izglītības tendencēm. Rezultātā mēs vērojam ne tikai studentu skaita kritumu, bet arī zināšanu kvalitātes dilšanu, akadēmiskā personāla novecošanu un inovāciju trūkumu. Ja šī tendence turpināsies, līdz 2035. gadam Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkls var sarukt vēl par 30%, bet valsts ekonomika zaudēs vēl vairāk jauno talantu.

Reklāmraksti

Uzņēmējiem būtiska loma Latvijas ūdens sporta veicināšanā

Sadarbības materiāls,04.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ūdens sports Latvijā ieņem arvien nozīmīgāku vietu sporta un aktīvās atpūtas kartē. Valsts ģeogrāfiskā pozīcija, bagātīgie ūdens resursi un sporta veidu daudzveidība rada lielu potenciālu šīs jomas attīstībai. Tomēr viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka ūdens sporta attīstību un pieejamību, ir uzņēmēju un sabiedrisko līderu iesaiste.

Ūdens sports Latvijā – potenciāls un iespējas

Latvija ir valsts ar vairāk nekā 12 tūkstošiem upju un vairāk nekā 2000 ezeru. Mūsu piekraste sniedzas gar Baltijas jūru apmēram 500 kilometru garumā. Šie resursi ir ideāli piemēroti dažādiem ūdens sporta veidiem – no burāšanas un smaiļošanas līdz ūdens motocikliem un vindsērfingam.

Pēdējo gadu laikā pieaug interese arī par rekreatīvo airēšanu, SUP dēļiem un triatloniem, kuros iekļauta peldēšana atklātā ūdenī. Attīstās arī profesionālās un amatieru sporta struktūras, taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu izaugsmi, nepieciešams stabils finansiālais un organizatoriskais atbalsts.

Uzņēmēju iesaiste: vairāk nekā tikai sponsorēšana

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga slēpjas enerģijā, ko tu ieguldi savā darbā, uzskata Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis.

Tā nav tikai spēja strādāt, bet arī aizrautība un disciplīna, kas ļauj virzīties uz mērķiem soli pa solim, spriež J.Rumkovkis. Būt uzņēmējam nozīmē uzņemties atbildību, kā arī pieņemt gan izaicinājumus, gan arī neveiksmes un mācīties no tām. Dažkārt, kad visa ir par daudz, jāspēj paņemt arī mazu pauzi, jo nereti neapzināti mēdzam atrast pareizos risinājumus tieši tajos brīžos, kad prāts atpūšas un izslēdz stresa faktorus. Tas ļauj domāt analītiski, atdalīt emocijas no darba un pieņemt skaidrus, loģiskus lēmumus, spriež Uniso valdes loceklis. Biznesa pasaule ir mainīga un dinamiska, tādēļ ir svarīgi atrast savu recepti produktivitātei - tas, kas strādā vienam, var nederēt citam, atgādina J.Rumkovskis.

Citas ziņas

Uzņēmējdarbības un līderības nometnē Ventspilī vidusskolēni izstrādā ilgtspējīgus biznesa projektus

Db.lv,29.07.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī aizvadīta izglītības organizācijas Junior Achiement Latvia (JA Latvia) organizētā jauniešu uzņēmējdarbības un līderības nometne, kas vienuviet pulcēja 32 talantīgākos vidusskolēnus no dažādiem Latvijas reģioniem.

Nometnes laikā jaunieši attīstīja savas uzņēmējspējas un inovēšanas prasmes, komandās strādājot pie tehnoloģijās balstītu biznesa konceptu izstrādes, fokusējoties uz ilgtspēju un aprites ekonomiku.

Izglītojošā līderības nometnē “Junior Achievement Unlocked” tika aicināti talantīgi Latvijas jaunieši, kuri visa gada garumā ir pierādījuši savas spējas līderībā – izveidojuši Latvijā labākos skolēnu mācību uzņēmumus, izturējuši atlasi un uzņemti JA Latvia Līderu programmā, kā arī parādījuši izcilus un teicamus mācību rezultātus valsts olimpiādēs.

“Šajā nometnē pulcējās jaunieši, kam nākotnē ir potenciāls dot lielu pievienoto vērtību Latvijas biznesa videi un sabiedrībai kopumā. Mūsu uzdevums ir šo potenciālu stiprināt. Nometnes programma ir veidota tā, lai jauniešiem dotu iespēju intensīvi dažu dienu laikā praktizēt savu līderību, sadarbības spējas, problēmsituāciju risināšanu un citas personības izaugsmei ļoti svarīgas prasmes,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Eksporta un inovācijas balva” kategorijā “Eksporta čempions” šogad piešķirta SIA “Knauf”, kura eksporta izrāviena pamatā ir izglītoti un iesaistīti darbinieki, kvalitatīvi produkti un Latvijā iegūtas izejvielas, bet kategorijā “Inovācijas čempions” – AS “SAF Tehnika”, kas pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem veikusi nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.

“Jūs, eksportējošie uzņēmumi, esat mūsu vēstneši mūsu valsts cilvēkiem, vērtībām un idejām. Jūs iedvesmojat arī jauniešus mācīties, meklēt savu meistarības un izcilības ceļu un veidot jaunus stāstus par mūsu Latviju. Jūs esat paraugs tam, kā būt inovatīviem un kā meklēt jauninājumus,” atklājot svinīgo apbalvošanas ceremoniju Rīgas pilī, Nacionālā vēstures muzeja telpās, savā uzrunā sacīja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Par eksporta pieauguma līderi uzņēmumu grupā ar darbinieku skaitu līdz 249 šogad atzīts SIA “Edge Autonomy Riga”, bet grupā ar darbinieku skaitu virs 250 - AS “Balticovo”.

Kategorijā “Eksporta jaunpienācējs” balvu saņēma SIA “Aeonpump”. Savukārt par eksportspējīgāko jauno tūrisma produktu mazo un vidējo komercsabiedrību grupā tika atzīts labjūtes komplekss “Ziedlejas”, bet biedrību, nodibinājumu, valsts un pašvaldību grupā - ekspozīcija “Inženieru arsenāls” Daugavpilī.

Tehnoloģijas

Valdība vēl nenonāk pie Tet un LMT nākotnes gala scenārija

LETA,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 25.martā vēl nav nonākusi pie tehnoloģiju uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nākotnes gala scenārija.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka drīzumā varētu būt gaidāma piedāvājuma izteikšana otram "Tet" un LMT akcionāram - Zviedrijas uzņēmumam "Telia".

Savukārt aprīļa vidū vai aprīļa beigās ekonomikas ministrs sola atgriezties valdībā ar jautājumu par "Tet" un LMT nākotni.

Valainis sacīja, ka valdība un "Telia" virzās uz kopīgu, abpusēju izpratni. Vienlaikus Valainis norādīja, ka valdība ir skaidri noteikusi to, ka uzņēmumu nākotnes scenāriji netiek finansēti no valsts budžeta.

Papildināta - LMT un Tet izpirkšanas darījuma vērtību lēš ap 550-600 miljoniem eiro

Telekomunikāciju uzņēmumu SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas...

"Gribam lai uzņēmumu vērtība augtu ilgtermiņā, lai pēc gadiem vērtība būtu mērāma vairākos miljardos, kā arī lai tie būtu reģionālie līderi," sacīja Valainis. Vienlaikus lai šādu rezultātu sasniegtu, ministra ieskatā nepieciešams pieņemt izsvērtus lēmumus starp abiem akcionāriem.

"Šis manā ieskatā ir normāls process, kas notiek starp akcionāriem, lai lemtu par tālāko uzņēmumu attīstības scenāriju," sacīja Valainis.

Par neoficiāli izskanējušiem "Tet" un LMT akciju izpirkšanas scenārijiem Valainis sacīja, ka tie ir trešo pušu scenāriji, "kas ir diezgan tālu no Latvijas scenārijiem".

Runājot par to, vai šobrīd tiek izskatīti arī varianti, ka "Telia" saglabā līdzdalību "Tet" un LMT, Valainis sacīja, ka neviens variants nav izslēgts un sarunas joprojām notiek.

Valainis arī sacīja, ka pašreiz palikuši maz neatbildēti jautājumi - ir noformulēta valdības pozīcija, ar kuru vērsīsies pie "Telia".

Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka "Tet" un LMT jautājums bijis uz galda, jo valdība vēlējusies uzlabot šo abu uzņēmumu konkurētspēju gan Latvijā, gan Baltijā.

Komentējot publiski izskanējušos scenārijus, premjere norādīja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi strādātu labi. Viņa atgādināja, ka valsts nav uzņēmumu vienīgais īpašnieks.

"Līdz ar to šobrīd pieņemt kaut kādus lēmumus, kur nav, iespējams, "Telia" piekrišana, tā ir spekulācija, tāpēc mums, runājot publiski ar Valaiņa kungu noteikti jādomā, kādus signālus mēs raidām "Telia", jo esam ļoti aktīvā sarunu fāzē, un viņi ļoti seko līdzi, kāds ir šis otrs darījuma partneris," sacīja Siliņa.

Viņa norādīja, ka noteikti par spekulācijām sauktu variantus, kur tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi. "Tāpēc ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav," sacīja premjere.

Vienlaikus premjere atzīmēja, ka valdība ir ieinteresēta, lai abi uzņēmumi pelnītu un būtu konkurētspējīgi.

Siliņa norādīja, ka "status quo" nevar palikt situācija, ka abi akcionāri strādā deviņdesmito gadu līguma ietvaros. "Tā ir labā ziņa, ka abas puses ir gatavas mainīt esošo situāciju," sacīja Siliņa norādot, ka abas puses no situācijas vēlas iziet ar rezultātu, kur skaidri redzama nākotnes perspektīva, kur abi uzņēmumi gūst lielāku tirgus daļu esošajā Latvijas telekomunikāciju biznesā.

Premjere norādīja, ka valdība izsvērti un prātīgi vērtējot, kāds varētu būt potenciālais dažādu veidu scenāriju rezultāts, un valdība nevēlas ieguldīt budžeta līdzekļus.

"Mēs saprotam, ka tiem izaicinājumiem, kādi Latvijai šobrīd ir uz galda, tas nebūs šis scenārijs - mums jāatrod līdzekļi gan aizsardzībai, gan redzam neatrisinātu jautājumu ar veselību, programmu finansējumu, tai skaitā parādījies ir jautājums, kas noteikti būs ilgākā termiņā risināms - demogrāfija," pauda Siliņa, piebilstot, ka valdībai jāatrod atbilstošs scenārijs, kā neieguldot pārāk daudz varētu pelnīt, ļaut attīstīties modernām tehnoloģijām, inovācijām.

Siliņa norādīja, ka šobrīd aktīvi tiekot veiktas sarunas, lai valsts varētu saglabāt un izveidot savu stratēģisko interesi šajos uzņēmumos.

Līdztekus Siliņa norādīja, ka šodien pārrunāts, ka vēlētos, lai valsts arvien vairāk valstij piederošus uzņēmumus kotētu biržā. "Tas radītu iespēju mūsu valsts uzņēmumiem piesaistīt privāto kapitālu - tās varētu būt gan juridiskās personas, gan iedzīvotāji, kuriem būtu interese ieguldīt mūsu valsts kapitāluzņēmumos - tie varētu būt gan stratēģiskie uzņēmumi, gan arī citas valsts kapitālsabiedrības," sacīja Siliņa, piebilstot, ka, lai šādus lēmumus pieņemtu valstij jābūt iespējai vai nu vienpersoniski izlemt vai jāvienojas kopā ar otru īpašnieku, kas šobrīd ir "Telia".

Premjere norādīja, ka valdība saņēmusi pretpiedāvājums no "Telia" un sarunas tiek turpinātas.

Līdztekus viņa aicināja jūtīgi izturēties pret publiski izskanējušo informāciju, jo aktīvā sarunu fāzē parādās dažāda informācija, kas ne vienmēr atbilst tam, ko patiesībā runā "Telia" ar valdību.

Vienlaikus ekonomikas ministrs uzsvēra, ka sarunas starp Latvijas valsti un "Telia" piedalās Latvijas valdība, tostarp EM ir izveidota darba grupa, kam ir mandāts šī jautājuma risināšanā, savukārt trešajām pusēm nav šāda mandāta.

Valainis sacīja, ka ir "skaidri jādefinē ne tikai Latvijas intereses, bet arī jāuzklausa "Telia" intereses".

Ir jāmēģina izkļūt no neizdevīgās situācijas, kurā šobrīd ir gan Latvijas valsts, gan "Telia", norādīja Valainis.

Viņš norādīja, ka sarunu gaitā ne Latvijas puse, ne "Telia" nevar atklāt detaļas, par ko runā, jo tas satur daudz komercinformācijas, tomēr Latvija vēlas stiprināt savu dalību šajos uzņēmumos.

Jau ziņots, ka aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka LMT un "Tet" kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība varētu sasniegt aptuveni 550-600 miljonus eiro.

Valainis pirms valdības sēdes medijiem sacīja, ka publiski izskanējusī "Tet" un LMT kapitāldaļu izpirkšanas darījuma vērtība ir spekulācijas, ko izplata citi tirgus dalībnieki un dažādas ieinteresētās puses.

Viņš norādīja, ka dažādas ieinteresētās puses šajā procesā netrūkst, tomēr "mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti". Tostarp arī otra iesaistītā puse - Zviedrijas uzņēmums "Telia" - ir piesaistījusi konsultantus.

"Šobrīd būtu pāragri runāt par konkrētiem cipariem vai izpirkuma procesiem vai citām spekulācijām, kas ir bijušas publiskajā telpā," sacīja Valainis.

Ministrs arī uzsvēra, ka šobrīd ir redzama trešo pušu vēlme iesaistīties šī jautājuma risināšanā.

"Mēs atsevišķos gadījumos saskatām dažādas reiderisma pazīmes, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas primāri pienākas galvenajam partnerim - valstij," sacīja Valainis.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets 2024.gada 18.decembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) izteikt piedāvājumu "Telia" atpirkt visas tai piederošās "Tet" un LMT kapitāldaļas.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti "Telia" izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un "Tet" attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt "Telia" piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu.

Valainis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka "Telia" piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu - "Latvijas valsts meži" un "Latvenergo" - palīdzību, tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministriju, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšana darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.

Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un "Tet" apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor"), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos - 51% "Tet" daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un "Tet" uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.

Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts "Tet" grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA "Citrus Solutions".

Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle - SPV), kas no "Telia" atpirktu LMT un "Tet" daļas. Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.

Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un "Tet" pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt "Tet" un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī "Draugiem Group" pārstāvji u.c.

Ja tiktu īstenots šis scenārijs, "Tet" piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu LVRTC, bet interese iegādāties būvnieku "Citrus Solutions" esot "Latvenergo" koncernā ietilpstošajam uzņēmumam "Sadales tīkls", liecina neoficiāla informācija.

Jau ziņots, ka sarunās starp Latvijas valsti un "Telia" iepriekš tikuši apspriesti vairāki iespējamie varianti - no "Tet" un LMT apvienošanas līdz esošās situācijas saglabāšanai. Izskatīta arī iespēja abus uzņēmumu atpirkt no "Telia" pilnībā vai daļēji, kā arī atsevišķu aktīvu nodalīšana.

Savulaik tika izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij "Possessor" personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur LVRTC un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas oficiāli nekomentēja šo piedāvājumu, bet noraidīja iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas.

Gatavību finansiāli iesaistīties "Tet" vai tā aktīvu - optiskā tīkla infrastruktūras - izpirkšanā paudis LVRTC. Šo variantu atbalstījis arī LMT prezidents Juris Binde, norādot, ka savukārt LMT varētu iegādāties "Tet" klientu portfeli. Savukārt "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks iepriekš sacījis, ka "Tet" varētu iegādāties LMT daļas.

"Tet" koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% - līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas "Tet" apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.

Tikmēr LMT koncerns 2023.gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.

LMT grupas apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 309,6 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2023.gadā. Kompānijā arī informē, ka LMT grupas peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pagājušajā gadā bija 93,6 miljoni eiro, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Savukārt "Tet" jau ilgāku laiku savus provizoriskos finanšu rezultātus vairs nepublisko, tostarp nav zināma uzņēmuma darbības rādītāji 2024.gadā.

Dzīvesstils

Portrets - KVĒLE dibinātājs un vadītājs Ģirts Karpovičs

Armanda Vilciņa,21.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīga biznesa pamatā ir godīgums, rūpīga risku izvērtēšana un spēja efektīvi plānot sava uzņēmuma attīstību, atzīmē Ģirts Karpovičs, energobūvniecības uzņēmuma SIA KVĒLE dibinātājs un vadītājs.

Lai gan uzņēmējdarbība nav iedomājama bez izaicinājumiem, tā sniedz gandarījumu, pārliecināts ir Ģ. Karpovičs, piebilstot – ja blakus ir īstā komanda, veiksme ir gandrīz garantēta. Uzņēmējdarbībā svarīgākais ir godīgums un solījumu turēšana. Ja kādu reizi piekrāp, otras iespējas, visticamāk, vairs nebūs, jo kolēģu, darbinieku vai partneru uzticība būs neatgriezeniski zaudēta, teic Ģ. Karpovičs. Otrs būtisks aspekts, savukārt, ir apdomāts risks – vadītājam ir jāsaprot, kādas finansiālās un profesionālās saistības iespējams uzņemties, un, protams, jābūt gatavam strādāt smagi un atbildīgi. Tieši godīgums, stratēģiska domāšana un neatlaidīgs darbs var nodrošināt ilgtermiņa panākumus, spriež SIA KVĒLE dibinātājs, kurš elektroenerģētikas nozari iepazinis jau bērnībā.

Ekonomika

Inovācijas - izaugsmes un konkurētspējas dzinējspēks

Māris Ķirsons,18.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pasniegusi Gada balvas labākajiem darba devējiem 10 kategorijās, informēja LDDK.

Tostarp kategorijā "Par uzņēmuma ieguldījumu aizsardzības stiprināšanā - par sniegto atbalstu Ukrainas aizsardzības spēju veicināšanai" apbalvota AS "Latvijas finieris".

Kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu sabiedrības veselības veicināšanā un veselības nozarei" balvu ieguvusi Rīgas Stradiņa universitāte, bet kategorijā "Par uzņēmuma sniegto atbalstu izglītības iestādēm (izglītībai un pētniecībai), ieguldījumiem to infrastruktūrā un izglītības procesā" balvu saņēmusi AS "Mikrotīkls".

LDDK Gada balvu kategorijas "Izcilība uzņēmējdarbībā 2024" apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības attīstībā" piešķirta AS "Balticovo", bet apakškategorijā "Ieguldījums uzņēmējdarbības ilgtspējas veicināšanā" - AS "Cēsu alus".

Ekonomika

Latvijai jāpaātrina atlikušo Atveseļošanas fonda reformu un investīciju īstenošanas temps

LETA,09.05.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai jāpaātrina atlikušo Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda (AF) reformu un investīciju īstenošanas temps, piektdien AF trešā maksājuma saņemšanas pasākumā sacīja Eiropas Komisijas (EK) Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Piektdien Latvijas valsts budžets saņēma AF trešo maksājumu 293 miljonu eiro apmērā. Šis maksājums ir daļa no kopā Latvijai pieejamajiem 1,97 miljardiem eiro. Maksājums veikts pēc tam, kad EK izvērtēja un apstiprināja Latvijas izpildītos 38 AF plānā noteiktos reformu un investīciju rādītājus, kas tika iesniegti izvērtēšanai 2024.gada nogalē. Tādējādi līdz ar trešo maksājumu Latvija kopā budžetā ir saņēmusi jau vairāk nekā 1,1 miljardu eiro jeb aptuveni 55% no kopējā AF piešķīruma.

Dombrovskis pasākumā uzsvēra, ka EK vērtējumā Latvija ir īstenojusi plašu reformu un investīciju kopumu, kas ļauj Latvijai saņemt 293 miljonus eiro. Kā piemērus investīcijām, par kurām tiek veikts trešais maksājums, Dombrovskis minēja industriālo parku izbūvi Daugavpilī, Jelgavā un citur, vairāk nekā 35 000 klēpjdatoru nodrošināšanu skolēniem, aptuveni 450 zemas īres mājokļu būvniecību reģionos un zinātnes konkurētspējas veicināšanu.

Eksperti

Sociālie uzņēmumi Latvijā – finansiāli nestabili, bet ar augošu interesi par aprites ekonomikas principu ieviešanu

Eksperti Līva Švarce un Edgars Čerkovskis*,26.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas sociālās uzņēmējdarbības sektors ir pieredzējis ievērojamas pārmaiņas. Lai gan 2023. gadā bija vērojama sociālo uzņēmumu skaita samazināšanās, ko izraisīja ekonomiskā nestabilitāte, tostarp inflācijas pieaugums, enerģētikas krīze un karš Ukrainā, šobrīd atkal vērojams sociālo uzņēmumu skaita pieaugums.

Vienlaikus daudzi sociālie uzņēmumi norāda, ka joprojām izjūt nestabilitāti, kas būtiski ietekmējusi iespējas plānot ilgtermiņa finanšu stabilitāti. 51% sociālo uzņēmumu Latvijā finanšu plānošanas stabilitāte ir tikai līdz sešiem mēnešiem. Šāda nestabilitāte var ierobežot uzņēmumu ilgtermiņa attīstību un radīt papildu riskus.

Cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus

Vienlaikus ir arī pozitīvas tendences, piemēram, pieaugošā interese par vides ilgtspēju un aprites ekonomikas principu ieviešanu. Uzņēmumi arvien biežāk cenšas integrēt atbildīgākus resursu izmantošanas procesus, materiālu pārstrādi un atkritumu samazināšanu. Šīs pārmaiņas signalizē par sociālās uzņēmējdarbības virzību uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem.

Bankas

Purgaile: Latvijas Bankai būs jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari

LETA,24.01.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankai būtu jāveido aktīvāks dialogs starp valsts pārvaldi un finanšu nozari, lai panāktu tautsaimniecības straujāku attīstību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile, kuru koalīcijas partijas vienojušās virzīt Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Purgaile sacīja, ka ievēlēšanas amatā gadījumā viņas galvenais uzdevums būs koncentrēties uz Latvijas finanšu sektora pilnveidošanu un attīstību, lai tas varētu dot lielāku pienesumu tautsaimniecības attīstībā. Purgaile uzsvēra, ka ar finanšu sektoru domā ne tikai komercbankas, bet arī "FinTech" nozari un kapitāla tirgu.

Tāpat Purgaile vēlētos, lai Latvijas Banka kā organizācija palīdzētu ieraudzīt Latvijas ekonomikas potenciālu un būtu labs padomdevējs valdībai, dialoga veidotājs starp nozari un valdību.

"Jāatrod risinājums, lai Latvijas ekonomika attīstītos," teica Purgaile.

Purgaile atzina, ka, strādājot kopā ar līdzšinējo Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, jau daudz kas no tā ir izdarīts. Vienlaikus Purgaile norādīja, ka dialogam starp valdību un nozari būtu vēl vairāk jāveidojas, nevis karojot vienam ar otru, bet ciešāk sadarbojoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā nedēļas nogalē, 8. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums CITS BAZĀRS, kur ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 labākie Latvijas skolēnu mācību uzņēmumi.

Rokassprādze ar iebūvētu lādētāju, filca ziepes no dabīgas vilnas roku kopšanai un UV starojuma apavu žāvētājs ir tikai daži no produktiem, ko līdzās skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu un tehnoloģiju precēm varēs atrast Citā Bazārā.

“Šogad jauniešu interese ir lielāka, nekā spējam uzņemt Citā Bazārā – saņēmām 450 pieteikumus, bet tirdzniecības centrā “Domina Shopping” būs sastopami 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Tas apliecina, ka jaunieši ir gatavi izmēģināt savus spēkus un piedāvāt savus izstrādājumus reālā biznesa vidē – tirdzniecības centrā. Tikpat svarīgi viņiem ir arī atrast atsaucīgus pircējus, ar kuriem sarunās var attīstīt komunikācijas un pārdošanas prasmes, gūstot vērtīgu pieredzi turpmākajai uzņēmējdarbībai. Tāpēc sestdien ikviens ir aicināts apmeklēt pasākumu un atbalstīt jaunos uzņēmējus,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi Latvijā ir nonākuši pie svarīga posma - pirmās uzņēmumu vadības un īpašumtiesību nodošanas nākamajai paaudzei. Kā sagatavoties? Kā nodrošināt biznesa turpmāko dzīvi? Lai atbalstītu ģimenes biznesa iesaistītās puses, Transporta un sakaru institūts (TSI) piedāvā saviem studentiem lekcijas, kas palīdzēs labāk saprast un attīstīt ģimenes uzņēmumus.

Kas jums nāk prātā, dzirdot vārdus “ģimenes bizness”? Atbildes var būt no “Lieliska ideja!” līdz “Nekad mūžā!”. Lai kāda arī būtu jūsu reakcija, fakts ir tāds, ka ģimenes uzņēmumi veido vairāk nekā 60% no visiem Eiropas uzņēmumiem. Pēc TSI Transporta un vadībzinātņu fakultātes dekānes Valērijas Kozlovas teiktā, dažās valstīs ģimenes biznesa īpatsvars sasniedz līdz pat 90% uzņēmumu. Tas ir valsts ekonomikas mugurkauls, tāpēc, piemēram, Eiropas Komisija izstrādā īpašus projektus un piešķir finansējumu šādu uzņēmumu atbalstam un attīstībai.