Kriptovalūtas ir īpatnēja ieguldījumu kategorija – no vienas puses tās joprojām šķiet tikai šauras entuziastu grupas investīciju nodarbošanās ar apšaubāmu praktisku pielietojumu, bet no otras – pat lielu valstu valdības, piemēram, ASV jau apsver daļas nacionālo rezervju izvietošanu tieši kriptoaktīvos.

Tāpat arī iecerētais digitālais eiro vai digitālais dolārs faktiski būs kriptovalūta, tikai ar lielu atšķirību, ka to plāno izdot valstu centrālās bankas, kamēr kriptovalūtas tiek radītas “decentralizēti”, jeb bez viena izdevēja jeb emitenta.

Tirgū jau tagad pastāv tūkstoši dažādu kriptovalūtu, lai arī plaši pazīstamas un aktīvi tirgotas ir būtiski mazāk. Kopumā jāsecina, ka kriptoaktīvi finanšu pasaulē visdrīzāk ir “uz palikšanu” un tiem ir nozīme no ieguldījumu stratēģijas viedokļa. Vai tie ir vajadzīgi katra cilvēka investīciju portfelī ir individuāls jautājums, taču tā ir aktīvu klase, kuru ir vērts paturēt prātā, domājot par saviem uzkrājumiem. Šajā komentārā ieskicēšu dažus faktorus, ko ņemt vērā attiecībā uz kriptoaktīviem.

Eiropas vadošā investīciju platforma Mintos paplašina piedāvājumu, iekļaujot tajā kriptovalūtu biržā tirgotos produktus (exchange-traded products - ETPs).

Jaunie regulētie finanšu instrumenti ļauj investoriem uzsākt ieguldījumus kriptovalūtu tirgū, sākot jau no 5 eiro.

Kriptovalūtu ETP emitē tādi starptautiski atzīti aktīvu pārvaldītāji kā BlackRock iShares un VanEck. Kriptovalūtu ETPs seko līdzi attiecīgās kriptovalūtas cenu dinamikai un tiek tirgoti biržā līdzīgi kā biržā tirgotie fondi (exchange-traded funds - ETFs).

Jaunais produkts paplašina Mintos sadarbību ar Upvest, kas jau ir partneris platformas ETF piedāvājumam. Upvest nodrošina tehnisko risinājumu un starpniecības pakalpojumus, kas ļauj kriptovalūtu ETPs integrēt Mintos platformā. Jaunais piedāvājums ļauj investoriem Mintos platformā pārvaldīt kriptovalūtas papildus investīcijām aizdevumos, obligācijām, nekustamajam īpašumam un ETFs.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijai (LBAA) oficiāli pievienojas divi jauni biedri – “Kraken”, viena no pasaulē ilgāk pastāvošajām un drošākajām kriptovalūtu platformām, un Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju un investīciju platforma “Twino”.

To dalība apliecina organizāciju apņemšanos veicināt drošu, atbildīgu un inovatīvu blokķēdes tehnoloģiju attīstību Latvijā un reģionā.

“Šogad esam daudz paveikuši, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi WEB3 un fintech uzņēmumu attīstībai Latvijā. Redzam, ka arvien vairāk pasaules uzņēmumu atzīst, ka Latvija var kļūt par vienu no WEB3 nozares attīstības centriem visā Eiropā. “Kraken” ir viens no lielākajiem vārdiem kriptovalūtu nozarē, un uzņēmuma lēmums paplašināt darbību Latvijā apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija ir pareiza. Vadošie kriptovalūtu uzņēmumi Latvijā saskata ievērojamu potenciālu, taču, lai šo potenciālu realizētu, visiem ir jāspēj strādāt komandā – gan valstij, gan arī privātajam sektoram. Tikpat svarīgs ir “Twino” lēmums pievienoties asociācijai, jo tas apliecina, ka arvien vairāk finanšu tehnoloģiju uzņēmumu savu nākotni saskata WEB3 jomā. Tas sniedz jaunu pievienoto vērtību gan asociācijai, gan blokķēdes un finanšu tehnoloģiju nozarei Latvijā,” saka LBAA izpilddirektors Reinis Znotiņš.

ASV beidzot virzās tālāk par vienkāršiem mēģinājumiem pielāgot 80 gadus vecos vērtspapīru likumus jaunajām blokķēdes un kripto tehnoloģijām. Daudzpusīgais likumprojektu klāsts – Project Crypto, GENIUS Act un tirgus regulācijas likumprojekti, kas šobrīd tiek apspriesti ASV kongresā, ietver daudzpakāpju pieeju digitālo aktīvu uzraudzībai.

Tie ieviesīs skaidrus kriptovalūtu klasifikācijas standartus, atbalstīs inovācijas (smilškastes pieeja) un ieviesīs atbilstošu regulāciju un licencēšanu, piemērojoties tam, kā reāli funkcionē kriptovalūtu tirgus.

Project Crypto “drošās ostas principi” var kļūt par izrāviena punktu visai nozarei, jo ierosinātie drošības principi beidzot dod iespēju kriptovalūtu projektiem attīstīties atbilstoši tirgus regulācijas prasībām (ievērojot informācijas atklāšanas un atbilstības kritērijus), nevis dzīvot pastāvīgās bailēs tikt sodītiem. Tas būtiski mazinās juridiskos riskus, kas līdz šim kavēja daudzus ASV izstrādātājus un veicināja talantu aizplūšanu uz ārzemēm.

Latvijas iedzīvotāju kriptoaktīvu kopējā vērtība tiek lēsta aptuveni 833 miljonu eiro apmērā, lai gan lielākā daļa investoru kontrolē salīdzinoši nelielus apjomus. Latvijā kriptovalūtas pieder aptuveni 11,5% pieaugušo jeb ap 175 000 cilvēku, liecina K33 Research aptaujas dati.

Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kriptovalūtās pieder 11,6% Lietuvas iedzīvotāju, bet Igaunijā – 8,7% iedzīvotāju. Pētījumā tika novērotas arī dzimumu atšķirības attiecībā uz kriptovalūtu iegādi, proti, 15% vīriešu un 9% sieviešu Latvijā pieder kriptovalūtās. Taču kopumā sievietes veido aptuveni 41% no visiem kriptovalūtu īpašniekiem valstī. Salīdzinājumam, Baltijā, vidēji, sieviešu iesaiste kriptovalūtu tirgū ir 6%, bet Ziemeļvalstīs - 5%.

No visām Baltijas un Ziemeļvalstīm, Latvijā ir visaugstākais sieviešu īpatsvars, kurām pieder kriptovalūtās, jo īpaši starp sievietēm vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Tomēr kripto tirgū joprojām dominē vīrieši - katram ceturtajam vīrietim Latvijā vecumā no 18 līdz 39 gadiem pieder kriptovalūta. Interese par kriptoaktīviem pieaug ne tikai jauniešu vidū, bet arī vecāka gadagājuma grupās – 2026. gadā kriptovalūtas savā pārvaldībā iegādājās 13% iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 49 gadiem. Tas ir būtisks pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad šajā vecuma grupā kriptoaktīvi piederēja vien 10% iedzīvotāju.

Pēc iespaidīgas izaugsmes 2024. gadā, kriptovalūtu tirgi 2025. gada pirmajā pusgadā attīstījās piesardzīgākā tempā, ko ietekmēja makroekonomiskā nenoteiktība un ģeopolitiskās spriedze.

Kriptovalūtu tirgus kopējā vērtība būtiski svārstījās — pirmajā ceturksnī tā samazinājās par 18,61 %, kam sekoja 25,32 % pieaugums otrajā ceturksnī, rezultējoties ar pieticīgu kopējo pieaugumu 1,99 % sešu mēnešu periodā, liecina pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance pusgada ziņojums.

Gada pirmajā pusē lielākās ekonomikas un to centrālās bankas izvēlējās būtiski atšķirīgus virzienus, radot svārstīgu, taču iespēju pilnu vidi kriptoaktīviem. ASV ekonomika uzrādīja palēninājuma pazīmes, savukārt Ķīna pārspēja prognozes ar 5,4 % IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī.

Starptautiskajā ekonomikā bija redzams arī ievērojams likviditātes pieaugums: ASV, Ķīnas, Eiropas un Japānas kopējā naudas masa palielinājās par 5,5 triljoniem ASV dolāru — lielākais sešu mēnešu pieaugums četru gadu laikā. Savukārt ģeopolitisko spriedzi papildus saasināja tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu, kad muitas tarifi uz laiku pieauga līdz pat 145 %.

Kriptovalūta ir globāls fenomens, un tās sākotnējā pieņemšana bieži bija saistīta ar personīgu interesi un zināšanām tehnoloģijās, nevis ģeogrāfisko atrašanās vietu. Piemēram, programmētājam no Slovākijas, visticamāk, piederēja vairāk Bitcoin nekā pensionāram, kurš dzīvo Silīcija ielejā.

Taču mūsdienās situācija ir mainījusies. Bitcoin ir sasniedzis plašu atpazīstamību. Šodien "Bitcoin price" ir viens no biežāk internetā meklētajiem vārdiem, un tas nav saistīts ar cilvēku fizisko atrašanās vietu vai izmantoto pārlūkprogrammas valodu.

Mūsdienās, sarunās par kriptovalūtu pieņemšanu, uzmanība tiek pievērsta ne tikai individuāliem jautājumiem, bet arī aizraujošiem regulējuma aspektiem, vietējiem tirdzniecības apjomiem un veidiem, kā mazie uzņēmumi un patērētāji iesaistās kriptovalūtas izmantošanā. Ir aizraujoši redzēt reālus datus, kas atspoguļo šīs sociālās un ekonomiskās pārmaiņas.

Vairāk nekā puse (55%) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamajā gadā plāno saglabāt stabilu izaugsmi vai arī to palielināt, ja salīdzina ar pēdējiem diviem aizvadītajiem gadiem, liecina Luminor bankas sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktā uzņēmumu aptauja.

Tikai 16% uzņēmumu Latvijā prognozē izaugsmes samazinājumu. Optimistiskākie ir Rīgas reģiona uzņēmēji, bet pesimistiskākie - Latgales reģionā. Tādu uzņēmumu, kas plāno strauju izaugsmi, Latvijā ir vairāk nekā citviet Baltijā, bet tādu, kuri plāno saglabāt līdzšinējos izaugsmes tempus, - nedaudz mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Stabilitāte un mērena izaugsme

Aptauja rāda, ka 23% uzņēmēju paredz ieņēmumu pieaugumu līdz pat 20%, kas atspoguļo gatavību attīstīties. Iz-teikti šādas prognozes novērojamas tādās nozarēs kā publiskā pārvalde un aizsardzība, finanses, kā arī vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā aptuveni katrs ceturtais jeb 26% Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju nākamgad sagaida stabilu darbību bez būtiskām ieņēmumu vai uzņēmuma lieluma izmaiņām. Savukārt 6% plāno spēcīgu izaugsmi par vairāk nekā piektdaļu. Šādu cerību pilnu uzņēmēju Lietuvā ir par procentpunktu mazāk, bet Igaunijā - par diviem procentpunktiem mazāk.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Aizvadītā gada pēdējā mēnesī akciju tirgi svārstījās, un mēneša rezultāts neatbilda ierasti optimistiskajam vēsturiskajam sniegumam. Tomēr mēneša beigās daudzu akciju cenas pieauga, pastiprinot optimistiskās gaidas attiecībā uz 2026. gadu. Arī debates “kas ir labāks – īsts zelts vai kripto “zelts”?” ir atliktas uz 2026. gadu: decembrī Bitcoin cena samazinājās, bet zelta un sudraba vērtība pieauga.

Neitrālais decembris

Decembrī pārmaiņas finanšu tirgos bija nelielas: eiro izteiksmē pasaules akciju indekss pazeminājās par 0,2%, savukārt obligāciju indekss – par 0,4%. Atsevišķu aktīvu vidū izcēlās sudrabs, kura vērtība pieauga par 25 %, savukārt Bitcoin vērtība samazinājās par aptuveni 5 %. Centrālo banku īstenotie pasākumi atkal atšķīrās: ASV Federālo rezervju sistēma samazināja procentu likmes, Eiropas Centrālā banka tās atstāja nemainīgas, bet Japāna – palielināja. Maz ticams, ka 2026. gadā monetārā politika būtiski mainīsies: tirgi sagaida, ka FED vēl pāris reizes samazinās likmes līdz aptuveni 3 %, ECB saglabās pašreizējo līmeni tuvu 2 %, savukārt Japānas Banka vēl vienu vai divas reizes palielinās likmes.

Finanšu uzņēmums Capitalia ir starp pirmajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izveidojis savas Bitcoin rezerves.

Uzņēmuma mērķis ir regulāri novirzīt daļu no saviem ieņēmumiem Bitcoin rezervēs, sekojot praksei, kas kļūst arvien populārāka arī vadošo ārvalstu finanšu uzņēmumu vidū.

Capitalia šo soli īsteno kā daļu no savas plašākās digitālo aktīvu stratēģijas, kas iekļauj arī kriptovalūtu nodrošinātos aizdevumus sadarbībā ar licencētiem tirgus dalībniekiem, kuri sniedz ķīlas pārvaldības pakalpojumus.

Capitalia vadītāja vietnieks Mārcis Ļaksa skaidro: " Bitcoin rezervju izveide ir loģisks nākamais solis mūsu digitālo aktīvu stratēģijā. Kriptovalūtas strauji nostiprinās finanšu ekosistēmā, un mēs redzam arvien lielāku interesi arī no mūsu klientu puses. Tāpēc esam sākuši piedāvāt uzņēmumiem finansējumu, kā nodrošinājumu izmantojot digitālos aktīvus, un tagad, apliecinot savu uzticību inovācijām, veidojam arī paši savas kriptovalūtu rezerves.”

Starptautisko maksājumu tehnoloģiju kompānija Visa Inc. (V) šodien notiekošajā starptautiskajā tehnoloģiju konferencē Web Summit paziņoja par jaunu pilotprojektu, kas uzņēmumiem un digitālajām platformām ļaus nosūtīt maksājumu pa tiešo uz saņēmēja stabilo monētu elektroniskajiem makiem.

Uzņēmumi, kas izmanto Visa Direct, maksājumus varēs veikt fiat valūtā, savukārt naudas saņēmēji varēs izvēlēties saņemt savus līdzekļus kādā no stabilajām kriptovalūtām, kas ir piesaistītas ASV dolāram, piemēram, USDC.

Jaunā maksājumu iespēja būtiski mainīs globālo maksājumu ātrumu un pieejamību. Šī inovācija paplašina Visa Direct pakalpojumu klāstu, nodrošinot satura veidotājiem, frīlanceriem un tirdzniecības platformām stabilu līdzekļu uzglabāšanas risinājumu un ātrāku piekļuvi naudai arī tirgos, kur pastāv augstas valūtas svārstības vai ir ierobežota banku infrastruktūra.

“Stabilo kriptovalūtu maksājumu ieviešana ikvienam radīs patiesi universālu piekļuvi savai naudai dažu minūšu laikā jebkur pasaulē,” pauž Kriss Ņūkirks (Chris Newkirk), Visa komercijas un naudas kustības risinājumu prezidents. “Neatkarīgi no tā, vai tas ir satura veidotājs, kas veido digitālo zīmolu, uzņēmums, kas izplešas jaunos globālajos tirgos, vai frīlancers, kas strādā ārvalstīs – ikviens varēs gūt labumu no ātrākas un elastīgākas naudas kustības.”

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Aprīlī, līdzīgi kā martā, kriptovalūtu tirgū nebija vienotas tendences un dažādas kriptovalūtas uz notikumiem reaģēja atšķirīgi – Bitcoin (BTC) turpināja kāpumu, savukārt otra lielākā kriptovalūta Ethereum tajā pašā laikā piedzīvoja kritumu.

XRP turpināja nostiprināt savas pozīcijas ar nelielu pieaugumu, savukārt BNB vērtība nedaudz samazinājās. Bitcoin aprīlī parādīja spēku, un tā cena pieauga par 9,5 % no 76 184 eiro līdz 83 386 eiro. Šis cenas kāpums turpināja nostiprināt Bitcoin dominanci kopējā kriptovalūtu tirgū.

Tāpat varēja novērot arī institucionālo investīciju palielināšanos, jo lielie finanšu spēlētāji turpināja palielināt savas Bitcoin pozīcijas, nostiprinot BTC kā vērtību uzkrājoša aktīva lomu.

Atšķirībā no Bitcoin, Ethereum aprīlī piedzīvoja 5,5 % kritumu, no 1 684 līdz 1 592 eiro. Lai gan Ethereum ir atkopies no gada sākuma zemākajiem cenu līmeņiem (ap 1,4 tūkstošiem eiro), pēdējā gada laikā izaugsmes ziņā tas joprojām ievērojami atpaliek no Bitcoin.

2025. gada pirmā puse finanšu tirgos aizritēja augstas nenoteiktības un strauju politisko, ekonomisko un monetāro pārmaiņu zīmē. Lai gan gads sākās ar mērenu optimismu, vēlākajos mēnešos investoru noskaņojumu būtiski ietekmēja ASV protekcionistiskā politika, likmju dinamika un atšķirīgas makroekonomiskās norises dažādos reģionos.

Pirmais ceturksnis: optimisma un piesardzības līdzsvars

Gada sākumā globālie akciju tirgi uzrādīja pozitīvu sniegumu – īpaši Eiropa ar +6,4 % janvārī, ko veicināja uzlabots uzņēmēju noskaņojums un inflācijas mazināšanās. ASV tirgus pieauga par +2,8 %, bet attīstības valstis reģistrēja +1,8 %. Obligāciju tirgū dominēja augsta ienesīguma segmenti – ASV paaugstināta ienesīguma obligācijas pieauga par +1,3 %, attīstības valstis par +1 %.

ASV ekonomiskie dati janvārī bija neviennozīmīgi – spēcīgi rādītāji kontrastēja ar mērenu algu kāpumu un palēninātu IKP izaugsmi (2,3 % gadā). Inflācijas atdzīvošanās un stabils darba tirgus lika FRS saglabāt likmes 4,25–4,50 % robežās, uz laiku apturot samazināšanas ciklu. Tajā pašā laikā eirozonā ECB samazināja depozīta likmi līdz 2,75 %, prognozējot turpmāku monetāro stimulu.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25.martā prezentēja “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025” (Barometrs). Izveidoti divi pārskati: pirmais aptver periodu no 2018. līdz 2024. gadam un iezīmē tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analīzē 2025. gada dinamiku, kad kapitāla tirgus sasniedzis augstāku brieduma pakāpi un rekordaugstus rezultātus obligāciju emisiju segmentā.

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

Jau kopš aprīļa sākuma eirozonas uzņēmējdarbību nomāc neskaidrība par tarifiem un nākotnes tirdzniecības attiecībām ar ASV. Trīs mēnešus pēc pirmajām ziņām par iespējamu tarifu ieviešanu ir īstais brīdis izvērtēt, kā eirozonas uzņēmumi reaģē uz pieaugošo nenoteiktību un kāda varētu būt tarifu ietekme uz reģiona ekonomiku.

Šis jautājums ir īpaši būtisks arī Baltijas valstīm, kuru ekonomikas ir cieši saistītas ar eksporta plūsmu un ārējo pieprasījumu.

Rūpniecības nozari varētu skart atkārtota stagnācija

Nesen publiskotie eirozonas uzņēmēju noskaņojuma (PMI) rādītāji liecina, ka, spītējot tarifu riskiem, reģiona uzņēmējdarbības cikls pakāpeniski nostiprinās un atrodas izaugsmes zonā.Jūlijā eirozonas uzņēmēju noskaņojuma indekss pieauga līdz 51 punktam, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo vienpadsmit mēnešu laikā. Uzņēmēju noskaņojuma indeksam pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgo 50 punktu robežu, tirgus dalībnieki secina, ka eirozonas ekonomika atrodas izaugsmes fāzē. Savukārt, ja indekss noslīd zem šīs robežas, analītiķi to uztver kā signālu par lejupslīdi un iespējamu recesiju. Līdz ar to jūlija kāpums līdz 51 punktam skaidri norāda, ka eirozonas ekonomikā bija vērojama izaugsme, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību ar tarifiem.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Zvērinātu advokātu biroja Sorainen konsultatīvais darbs ir novērtēts kā “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Baltijas valstīs” un “Gada labākais M&A juridiskais konsultants Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs” Mergermarket European Awards apbalvošanā.

Šī dubultā atzinība atspoguļo uzņēmuma vadošo lomu darījumos, kas ietekmē tirgus, piesaista jaunus investorus un veicina nozares pārveidi pāri robežām.

Baltijas valstis vairs nav tikai reģionāls uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas centrs – tās ietekmē darījumu slēgšanu visā Centrāleiropā un Austrumeiropā. Neskatoties uz pastāvīgo ģeopolitisko spriedzi un ņemot vērā, ka visas trīs Baltijas valstis ir starp pasaules līderiem Ukrainas atbalstīšanā attiecībā pret IKP, reģions ir demonstrējis ievērojamu ekonomisko noturību. Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējā darījumu vērtība 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos pieauga par 79 % salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā, pārsniedzot pat 2021. gada visu laiku rekordu.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Baltijā bija vērojams straujš starptautisko investoru intereses kritums, taču pēdējā gada laikā redzams, ka investori pakāpeniski atgriežas un atkal iegādājas vietējos uzņēmumus.

To intervijā DB norāda Vitauts Pluksnis (Vytautas Plunksnis), INVL Asset Management privātā kapitāla vadītājs, uzsverot, ka arī turpmāk tirgus, visticamāk, augs. Kopējo uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumu vērtību prognozēt ir sarežģīti, taču domāju, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs varētu sagaidīt mērenu pieaugumu - aptuveni 10% apmērā. Šobrīd lielākā daļa investoru, kuri iegulda Baltijas valstīs, nāk no Skandināvijas, taču kopumā investoru izcelsme lielā mērā ir atkarīga no nozares. Atsevišķos sektoros aktīvāki ir Vācijas investori, savukārt citos darījumos redzama arī Amerikas Savienoto Valstu (ASV) kapitāla klātbūtne, skaidro V.Plunksnis

Intervija ar Reini Znotiņu, Latvijas blokķēdes attīstības asociācijas izpilddirektoru.

Gada sākumā medijos bija izskanējušas baumas, ka Latvijā varētu ienākt viens no lielākajiem kripto nozares spēlētājiem? Vai pašlaik vari ko vairāk komentēt?

Kā parasti saka, nav dūmu bez uguns, bet pašlaik es vēl neko konkrētu nevaru komentēt. Varu tikai teikt, ka pēdējo divu gadu laikā esam nopietni strādājuši, lai veidotu likumdošanas vidi blokķēdes nozares attīstībai par pievilcīgāko Eiropas savienībā. Web3 ir salīdzinoši jauna nozare, tāpēc Latvijai ir visas iespējas iegūt savu tirgus nišu, tomēr jau pašlaik šajā nozarē darbojas ļoti daudzi, plaši zināmi zīmoli. Mēs tos redzam uz populāru futbola komandu krekliem, vai arī tie sponsorē F1 un NBA komandas. Šī ir tā reize, kad Latvijai ir iespēja piesaistīt šos pasaules milžus un pēc mūsu aplēsēm jau pirmā gada laikā Latvija varētu saņemt nodokļos vismaz 150 miljonus eiro. Ja esiet pamanījuši, pašlaik valsts pārvalde jau ilgu laiku meklē kā samazināt budžetu, vai nogriezt kultūrai, vai veselībai. Tikai viens nozīmīgs kripto nozares spēlētājs gada laikā dotu šos trūkstošos 150 miljonus, bet potenciāls ir vēl lielāks. Daudziem cilvēkiem ir grūti saprast, vai 150 miljoni gadā nodokļos ir daudz vai maz, bet tad mēs varam salīdzināt ar tādiem zināmiem zīmoliem kā “airBaltic”, vai lielākā veikalu ķēde “Maxima” kuri, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, pagājušā gadā nodokļos samaksāja aptuveni 50 miljonus eiro. Viena no vadošajām bankām – SEB Banka vēl 2023.gadā samaksāja Latvijas budžetā 14,8 miljonus. Jāatzīst, ka pagājušā gadā, līdz ar nodokļu paaugstinājumu, arī banku nomaksātie nodokļi palielinājās.

Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometrs 2025, kas tika prezentēts pagājušajā nedēļā, parāda asimetrisku Latvijas kapitāla tirgus attīstību - spēcīgu obligāciju segmentā, bet ļoti vāju akciju tirgū.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25. martā sabiedrībai prezentēja Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025 (turpmāk – Barometrs). Barometra prezentācija notiek jau otro reizi. Pērn tika izveidots pirmais pārskats par periodu no 2018. gada līdz 2024. gadam, iezīmējot tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analizē 2025. gada dinamiku, kas parāda augstus rezultātus obligāciju segmentā. Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā.

Obligāciju segmentā realitāte apsteidz cerības

Pērn kapitāla tirgus attīstība bija tuva prognozēm – dinamika bija pozitīva, tomēr tikai obligāciju segmentā. Tika sasniegti lieliski rādītāji gan piesaistītā finansējuma apjomā, gan darījumu skaita jomā. 32 darījumos Latvijā piesaistīja pusotru miljardu eiro. Pērnā gada lielākais darījums bija Latvenergo obligāciju emisija 400 miljonu eiro vērtībā.Lai kapitāla tirgus radītu lielāku ietekmi uz Latvijas ekonomiku, izšķiroša nozīme ir akciju tirgus (IPO) segmenta attīstībai, kur progress šobrīd ir ierobežots. Trūkst pārliecinošu vietējo uzņēmumu piemēru, kas demonstrētu kotācijas priekšrocības un palīdzētu veidot plašāku izpratni par šo procesu. Šādu piemēru trūkums kavē gan uzņēmēju lēmumu pieņemšanu, gan finanšu pratības attīstību šajā jomā.

Inovāciju vadības uzņēmums “Helve” paziņojis par pievienošanos starptautiskajam konsultāciju uzņēmumam “Civitta”. Apvienošanos veicinājušas straujās izmaiņas Baltijas un Eiropas inovāciju vidē, kur mākslīgā intelekta (MI) integrācija uzņēmējdarbībā no konkurences priekšrocības ir kļuvusi par fundamentālu nepieciešamību.

Tā ir atbilde uz tirgus pieprasījumu pēc “vienas pieturas” inovāciju partnera, kas apvieno spēcīgu vietējo pieredzi tehnoloģiju jomā ar starptautisku pakalpojumu sniegšanas mērogu.

“Šī apvienošanās ir dabisks un aizraujošs attīstības solis. Pateicoties ciešajām saitēm ar jaunuzņēmumu ekosistēmu un spējai palīdzēt organizācijām orientēties strauji mainīgajā MI vidē, pēdējo desmit gadu laikā esam izveidojuši spēcīgu reputāciju. Apvienojot vietējos kontaktus un specializēto inovāciju kompetenci ar grupas starptautisko mērogu un plašo pakalpojumu klāstu, veidosim spēcīgu platformu turpmākai izaugsmei. Mūsu pienesums grupai ir tehnoloģiski progresīva un elastīga inovāciju pieeja, savukārt grupa nodrošina infrastruktūru un globālu klātbūtni, kas ļauj mūsu klientiem saņemt pilna cikla pakalpojumus, no jaunu inovāciju un tehnoloģiju identificēšanas līdz pat to ieviešanai un starptautiskai mērogošanai,” stāsta “Helve” līdzdibinātāja Līva Pērkone, kura turpinās darbu apvienotajā uzņēmumā kā asociētā partnere.

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.