Pieprasījums pēc zinošiem profesionāļiem kreditēšanas nozarē pašlaik pārsniedz piedāvājumu, kā rezultātā piesaistīt jaunus speciālistus kļūst arvien sarežģītāk.

Latvijā talantīgu speciālistu piesaiste un noturēšana ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu, jo konkurence starp uzņēmumiem un nozarēm ir augsta, atzīmē Marta Smila, “VIA SMS Group” valdes locekle. “Lielais pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem motivē darba devējus piedāvāt ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī izaugsmes iespējas, elastīgus darba nosacījumus un pievilcīgu darba vidi. Mēs aktīvi piesaistām speciālistus gan no banku sektora, gan no tehnoloģiju nozares, lai sinerģiski apvienotu finanšu ekspertīzi un inovāciju potenciālu. Konkurence par šāda profila talantiem ir īpaši intensīva, jo līdzīgas prasmes ir pieprasītas arī citās nozarēs. Lai efektīvi piesaistītu un noturētu augsti kvalificētus profesionāļus, uzņēmumiem ir būtiski stratēģiski ieguldīt darbinieku attīstībā,” norāda M.Smila.

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

Paziņoti konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 laureāti.

Konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva 2024 un konkursa Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 Galā ceremonija norisinājās 2025. gada 6. martā.

Tās laikā konkursa Latvijas Būvniecības Gada balva ietvaros tika pasniegtas divas Grand Prix balvas un 10 nominācijās apbalvoti pirmo trīs vietu ieguvēji, kā arī pasniegtas atzinības.

Kopumā konkurss saņēmis 155 pieteikumus. Savukārt konkursam Latvijas Gada inženieris būvniecībā 2024 tika saņemti 37 speciālistu pieteikumi, to apbalvošana norisinājās 5 nominācijās, kā arī tika pasniegta balva par mūža ieguldījumu un restauratora Roberta Vecuma – Veco balva.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Foto: Freepik.com / freepik

Auto kondicionieris ne vien sniedz komfortu karstās vasaras dienās, bet arī palīdz uzturēt optimālu salona klimatu visa gada garumā. Diemžēl daudzi autovadītāji kondicionieri ziemā neizmanto, uzskatot, ka tas nav nepieciešams. Tomēr patiesībā tā darbība ir svarīga ne tikai komfortam, bet arī automašīnas tehniskajam stāvoklim. Lai nodrošinātu ilgstošu un efektīvu kondicioniera darbību, laiku pa laikam jāveic arī kondicionieru uzpilde un diagnostika. Kāpēc? Par to varēsi uzzināt šajā rakstā!

Trīs iemesli, kāpēc ir svarīgi lietot auto kondicionieri arī ziemā

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Riepu izvēle un iegāde ir svarīgs process, lai nodrošinātu drošu un komfortablu braukšanu jebkuros laikapstākļos. Autovadītājiem bieži rodas jautājums – kur Rīgā vai citur Latvijā iegādāties riepas par labu cenu, vienlaikus nezaudējot kvalitāti? Pareizā atbilde uz šo jautājumu ir Riepu garāža – tās piedāvājumā ir gan plašs riepu klāsts, gan ātra riepu piegāde Latvijas teritorijā!

Plašs riepu klāsts jebkurām vajadzībām

Riepu garāžas piedāvājums ietver dažādas riepas, kas pielāgotas Latvijas mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Neatkarīgi no tā, vai tu meklē jaunas ziemas riepas, vasaras riepas vai vissezonas riepas, tieši Riepu garāžā tu atradīsi piemērotāko risinājumu savam auto. Pircēju ērtībai Riepu garāža piedāvā arī radžotas riepas, kas īpaši piemērotas skarbiem ziemas apstākļiem, nodrošinot lielisku saķeri ar apledojušām un sniegotām ceļa virsmām.

Pēdējos mēnešos aizsāktā diskusija par cenu samazināšanu pārtikai pēc būtības ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaicīgi izvēlētie virzieni un instrumenti maz ticams, ka sniegs cerēto rezultātu. Ja mērķis ir padarīt pārtikas produktus pieejamākus iedzīvotājiem, ir jāizvēlas daudz racionālāki un efektīvāki instrumenti.

Pirmkārt, Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kurā nav samazināta PVN likme pamatprodukcijai kā maizei, piena produktiem, gaļai, graudaugiem, olām un zivīm. Jāsamazina PVN likme pārtikas pamatkategorijām līdz 5 – 9% kā daudzviet Eiropā. Tas provizoriski ļautu samazināt pārtikas cenas par 12 – 16%.

Otrkārt, ļoti rūpīgi jāvērtē nodokļu likmju palielināšana un to ietekme, jo tas ir pretrunā valsts amatpersonu apgalvojumam par cenu samazināšanu pārtikai. Katru gadu pieņemtais valsts budžets Saeimā ir izaicinājums gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, kā tikt galā ar tā radītajām papildu izmaksām. Uzņēmējiem tas nozīmē būt radošiem un atrast jaunus veidus, kā būt vēl īpašāk efektīviem un darboties ar maksimālu rentabilitāti. Bet, protams, šim ir arī limiti.

Mūsu valstī ir viens no lielākajiem krīzes riskiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā, Igaunijā, ASV, Maltā un Nīderlandē diviem ģimenes apgādniekiem, kuriem ir divi bērni un kuri saņem minimālo atalgojumu, paliekot bez darba un saņemot visus iespējamos pabalstus, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par organizācijas dalībvalstīm.

Pēc OECD datiem, Latvijā ir viens no sliktākajiem sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem – divu minimālo algu saņēmējiem – divu bērnu vecākiem pēc darba zaudējuma, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā par minimālo stundas likmi, kas ir nepilnas 12 stundas dienā vienam no ģimenes locekļiem, turklāt septiņas dienas nedēļā, vai pilna darba nedēļa abiem. Proti, fiziski tas iespējams vien blēdoties. Vai arī valstij jālemj par pabalstu palielināšanu.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2024. gada janvārī-decembrī, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu 2024. gadam.

Pēc Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijas vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 849,6 miljoni eiro jeb 2,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Budžeta deficīts bija par 0,3 procentpunktiem zemāks nekā 2023. gadā un 0,7 procentpunktiem zemāks nekā prognozēts pagājušā gada rudenī. Zemāku nekā prognozēts deficītu pamatā noteica lielāki ieņēmumi, kas sagaidāmi šā gada janvārī un atbilstoši EKS ir attiecināmi uz 2024. gadu, un mazāki faktiskie izdevumi gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem, gan valsts pamatfunkcijām, kas netika izlietoti plānotajā apmērā.

Savukārt vispārējās valdības parāds atbilstoši Valsts kases operatīvajam novērtējumam 2024. gada beigās bija 19 miljardi eiro jeb 47,7% no IKP, gada laikā palielinoties par 1,5 miljardiem eiro, ko noteica pagājušajā gadā veiktie aizņemšanās pasākumi kopējās finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai, tai skaitā lai finansētu valsts budžeta deficītu un dzēstu valsts parāda saistības. Zemāks vispārējās valdības budžeta deficīta līmenis 2024. gadā samazinās turpmāk sagaidāmo vispārējās valdības parāda pieaugumu, pozitīvi ietekmējot valsts parāda apkalpošanas izdevumus.

Wandoo Finance jau pērn nonāca Dienas Biznesa redzeslokā ar vērā ņemamiem finanšu un izaugsmes rādītājiem. Fintech kompānija ir audzējusi apgrozījumu teju divas reizes, un tas viss notiek ārpus Latvijas – proti, eksports. Par uzņēmuma panākumiem Dienas Bizness izjautāja vadītāju Ivetu Brūveli.

2024. gads Wandoo Finance ir aizvadīts krietni sekmīgāk un dinamiskāk nekā 2023. gads, un, vismaz Baltijas mērogos runājot, kompānija ir strauji augoša. Pastāstiet sīkāk par 2024. gada rezultātiem un galvenajiem cēloņiem, kādēļ tie ir tik labi! Varēja būt vēl labāk?

2024. gads mums patiešām ir bijis izrāviena gads, jo visos galvenajos uzņēmējdarbības rādītājos ir panākti ievērojami uzlabojumi. Pārskata periodā ir palielināts grupas operatīvais apgrozījums līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro gadu iepriekš. Tikmēr divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir treju trīskāršs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis pietuvojās 24 milj. eiro atzīmei.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) noslēguši trīs gadu sadarbības līgumu, kura ietvaros kopīgi plānots strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas LNSC sporta bāzēs un sabiedrībā visā Latvijā.

Šis ir nozīmīgs solis gan BTA, gan LNSC, jo šāda veida sadarbību abas puses noslēdz pirmo reizi. BTA sadarbībai ar LNSC paredzējis piešķirt vairāk nekā 245 tūkst. EUR trīs gadu laikā.

Plānots kopīgi arī strādāt pie aktīva dzīvesveida popularizēšanas, organizējot informatīvās kampaņas.

"Mēs jau vairākus gadus aktīvi atbalstām sporta pasākumus un sporta komandas, bet šī partnerība ļauj mums spert nākamo soli, lai stiprinātu sporta ekosistēmu Latvijā kopumā. Mēs uzskatām, ka veselīga un aktīva sabiedrība ir visas valsts ilgtermiņa ieguvums, tāpēc meklējām uzticamu partneri, ar kuru varētu veidot sadarbību. LNSC kā viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem sporta infrastruktūras uzturētājiem Latvijā bija dabiska izvēle, lai kopīgi strādātu pie aktīvā dzīvesveida veicināšanas," norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Lai sekmētu efektīvu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu būvniecības nozarē, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un SIA “Latvijas standarts” (LVS) paraksta sadarbības memorandu par jauna būvniecības konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” izveidi.

Konkursa mērķis būs izcelt Latvijā pielietotos inovatīvos risinājumus, iedvesmot nozares dalībniekus izmantot modernas tehnoloģijas, informēt publiskos pasūtītājus par konkrētiem ieguvumiem BIM projektos, veicināt pieredzes apmaiņu starp būvniecības nozares dalībniekiem, kā arī sekmēt jaunu BIM projektu īstenošanu publiskajā sektorā.

“Memorandu paraksta trīs nozīmīgi publiskā sektora pārstāvji – katrs ar savu kompetenci, bet vienotu mērķi par nepieciešamību veidot ilgtspējīgāku nākotni caur inovācijām un digitalizāciju. Digitālā brieduma līmenim nozarē strauji augot, arī projektus jāvērtē detalizētāk un pilnīgāk, turklāt konkurss iecerēts ne tikai kā rīks, lai sveiktu veiksmīgākos projektus, bet arī kā platforma informācijas un ideju apmaiņai nozares dalībnieku vidū,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Foto: Freepik.com / cookie_studio

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājami bez digitālo ierīču klātesamības. Tās tiek izmantotas ne tikai darba vajadzībām, bet arī mācībām, izklaidei un vēl citiem nolūkiem. Diemžēl ilgstoša atrašanās pie ekrāniem var izraisīt dažādas problēmas, tostarp sausās acs sindromu (SAS). Simptomus un sūdzības var palīdzēt novērst acu pilieni, tomēr neatsverama nozīme ir arī dzīvesveidam. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās noderīgos ieteikumos, kā saglabāt redzes veselību un mazināt nepatīkamos SAS simptomus.

Sausas, apsārtušas un nogurušas acis: kas tādas izraisa?

Cilvēka acis aizsargā asaru plēvīte, kas veic vairākas funkcijas. Tā ne tikai mitrina acs virsmu, bet arī lauž starus un piegādā imūnās vielas. Dažādu ārējo faktoru ietekmē var tikt izjaukts šis līdzsvars. Visbiežāk SAS izraisa:

AS “Maag Latvija” investē aptuveni vienu miljonu eiro, lai paplašinātu zīmola “Rīgas Miesnieks” produktu klāstu svaigas un marinētas gaļas segmentā.

“Paplašinot “Rīgas Miesnieks” produktu klāstu, mēs ieguldām ne tikai zīmola attīstībā, bet arī Latvijas pārtikas ražošanā kopumā, stiprinot vietējo uzņēmējdarbību un veicinot valsts ekonomiku,” saka Heino Lapiņš, AS “Maag Latvija” valdes loceklis.

Investīcijas ļaus palielināt ražošanas apjomus gan vietējam tirgum, gan eksportam, kā arī radīs jaunas darba vietas. “Rīgas Miesnieks” šobrīd ir aptuveni 28% no Latvijas gaļas produktu tirgus, pēdējo gadu laikā tā eksports pieaudzis par 27%. “Mēs sekojam līdzi situācijai tirgū un novērojam, ka arvien pieaug importētās gaļas apjoms, un arvien biežāk tiek ziņots par gadījumiem, kad gaļa neatbilst kvalitātes standartiem un visdrīzāk nav droša patērētājiem. Līdz ar paplašināšanos veicinām veselīgu konkurenci vietējā tirgū, kas nāk par labu gan nozarei, gan visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzturā lieto gaļu vai tās produktus,” papildina H. Lapiņš.

SIA “Latvijas Nacionālais sporta centrs” (LNSC) un AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) ilgtermiņa sadarbības ietvaros tiek uzsākta aktīva dzīves veida kampaņa, un Daugavas stadiona un Daugavas vieglatlētikas manēžas jaunie nosaukumi būs "BTA Daugavas stadions" un "BTA Daugavas vieglatlētikas manēža".

Vienlaikus tiek uzsākta kampaņa “Kusties, kusties, lai var labi justies!”, kas vērsta uz sabiedrības motivēšanu vairāk kustēties un uzlabot dzīves kvalitāti. Fiziskās aktivitātes trūkums Latvijā ir nopietna problēma – tikai 9% regulāri nodarbojas ar sportu, turklāt gandrīz puse iedzīvotāju savu brīvo laiku pavada mazkustīgi. Veselīgo dzīves gadu skaits Latvijā ir viszemākais Eiropas Savienībā – 54,3 gadi sievietēm un 52,6 gadi vīriešiem. BTA un LNSC savas sadarbības ietvarā vēlas šo mainīt, iedvesmojot plašāku sabiedrību aktīvam un veselīgam dzīves veidam.

“Ar kampaņu “Kusties, kusties, lai var labi justies!” mēs vēlamies pievērst uzmanību tam, cik svarīga ir kustība ikdienā un cik būtiski ir radīt vidi, kas motivē cilvēkus būt aktīvākiem. Sporta centru nosaukuma maiņa ir nākamais solis mūsu sadarbībā. Jaunajā nosaukumā tiek saglabāts vēsturiskais "Daugavas stadiona" nosaukums, kas jau ir labi zināms un iemīļots sabiedrībā. Tādējādi tiek saglabāta stadiona vēsturiskā nozīme un ieguldījums Latvijas sporta attīstībā, vienlaikus piešķirot tam mūsdienīgu un laikmetīgu veidolu. Ceram, ka ar šo iniciatīvu spēsim iedvesmot vairāk cilvēku atrast prieku kustībā un padarīt to par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu,” norāda BTA valdes priekšsēdētājs Oskars Hartmanis.

Latvijā dibinātais patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance divpadsmit mēnešu periodu ir noslēdzis ar 37,8 milj. eiro operatīvo apgrozījumu un 2,2 milj. eiro peļņu.

Wandoo Finance pārskata periodā ir spējis palielināt grupas operatīvo apgrozījumu līdz 37,8 milj. eiro pretstatā 20,5 milj. eiro attiecīgajā periodā pērn. Vienlaikus divpadsmit mēnešu operatīvā EBITDA ir sasniegusi 9,1 milj. eiro, kas ir teju trīskārtīgs pieaugums, salīdzinot ar 2023. gada divpadsmit mēnešiem. Tikmēr grupas portfelis tuvojas 24 milj. eiro atzīmei.

Wandoo Finance nodrošina patēriņa finansēšanas pakalpojumus trīs eksporta tirgos. No tiem lielākais pēc apjoma ir Polija, tam seko Spānija un Rumānija, kurā biznesa aktivitātes tika sāktas 2023. gadā. Kā norāda uzņēmumā, ir veikti visi nepieciešamie sagatavošanās darbi, lai jau tuvākajās nedēļās šiem trim tirgiem tiktu pievienots ceturtais – Peru. Arī tur iecerēts patērētājiem piedāvāt tradicionālos patēriņa finansēšanas pakalpojumus.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija otrdien paziņoja par plāniem aizliegt sintētiskās pārtikas krāsvielas, pievēršoties jautājumam, kurā pastāv abu lielo ASV politisko partiju vienprātība.

Veselības ministrs Roberts Kenedijs ir solījis reformēt ASV pārtikas nozari atbilstoši sauklim "Padarīt Ameriku atkal veselīgu" (MAHA). Paziņotie plāni paredz līdz 2026.gada beigām izslēgt no aprites astoņas apstiprinātās mākslīgās pārtikas krāsvielas.

Iepriekšējā prezidenta Džo Baidena administrācija nolēma aizliegt mākslīgo krāsvielu "Red Dye 3" līdz 2027. un 2028.gadam. Jaunā administrācija nolēma šo krāsvielu aizliegt līdz 2026.gada beigām un arī aicināja Nacionālo veselības institūtu veikt visaptverošu izpēti par to, kā pārtikas piedevas ietekmē bērnu attīstību.

"Pēdējos 50 gadus amerikāņu bērni arvien vairāk ir dzīvojuši toksiskā sintētisko ķimikāliju zupā," preses konferencē paziņoja Pārtikas un medikamentu pārvaldes (FDA) komisārs Mārtijs Makarijs, atrodoties jaunu ģimeņu un MAHA piekritēju ielenkumā.

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas turpina pieaugt ne tikai Eiropā, bet arī Āzijā, Dienvidamerikā un Tuvajos Austrumos, sacīja bioproduktu ražotāja SIA "Lat Eko Food", kas strādā ar zīmolu "Rūdolfs", komercdirektors Ģirts Karlsons.

Bioloģiskās pārtikas pieprasījuma pieaugumu viņš skaidroja ar cilvēku vidusslāņa pieaugumu šajos reģionos, kā arī urbanizāciju un patērētāju pieaugošo interesi par veselību un pārtikas kvalitāti, piebilstot, ka arvien vairāk cilvēki izvēlas produktus, kas nesatur pesticīdus, ģenētiski modificētas sastāvdaļas un ķīmiskas vielas.

"Lat Eko Food" komercdirektors norādīja, ka pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas īpaši turpina pieaugt starp veselīga dzīvesveida piekritējiem un ekoloģiski apzinīgiem patērētājiem. Tāpat patērētāju interese par ilgtspējīgu ražošanu un videi draudzīgiem produktiem kļūst arvien lielāka.

Viņš uzsvēra, ka novērojama arī pāreja uz pārstrādātu bioloģisko pārtiku, piemēram, bioloģiskiem uzkodu produktiem, funkcionālo pārtiku - ar paaugstinātu proteīnu, minerālvielām, vitamīniem, kā arī gataviem ēdieniem.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Latvijas atkrastes teritorijā iespējams uzstādīt aptuveni 15, bet iekšzemē – vēl trīs līdz četrus gigavatus (GW) vēja jaudu, kas spētu saražot ap 60 teravatstundām (TWh) elektroenerģijas gadā, norāda Ilvija Boreiko, AS Latvenergo attīstības direktore.

Šobrīd Latvijas elektroenerģijas patēriņš ir apmēram 7 TWh gadā, tas nozīmē, ka vēja parku potenciāls gandrīz deviņas reizes pārsniedz patēriņu, atzīmē I.Boreiko. Mums tas ir jāizmanto, nevis jāturpina importēt elektroenerģiju no kaimiņvalstīm! Latvenergo aprēķini liecina, ka gadā Baltijas valstis par importēto enerģiju samaksā apmēram vienu miljardu eiro, taču šo enerģiju mēs veiksmīgi varam saražot arī pašu spēkiem, pārliecināta ir I.Boreiko. Tādā veidā tiktu veicināta gan Baltijas un Latvijas ekonomiskā izaugsme un enerģētiskā drošība, gan sniegts būtisks ieguldījums mūsu valsts attīstībā.

Šobrīd Latvijā, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER), tiek saražota aptuveni puse no valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Uz ko mums vajadzētu tiekties?

Starptautiskais pasažieru pārvadātājs "Lux Express" pērn komercreisos pārvadāja 37 411 pasažierus, kuriem pienācās valsts noteiktie braukšanas maksas atvieglojumi, tādējādi kompānijai veidojās 317 400 eiro zaudējumi, aģentūrai LETA sacīja "Lux Express Latvia" valdes loceklis Aldis Ķibēns.

Viņš skaidroja, ka kompānijai ir būtiski zaudējumi esošā regulējuma dēļ, kas nosaka, ka valsts komercreisos nekompensē izdevumus, kas ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu, tomēr braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēji ir tiesīgi saņemt atlaides arī komercmaršrutos.

Savukārt pēc Eiropas tiesas lēmuma Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā ir jāiekļauj norma, ka valstij ir jākompensē pasažieriem piešķirtās atlaides, jo valsts nevar pieprasīt no komersanta nodrošināt pakalpojumu bez maksas, skaidroja Ķibēns.

"Līdz šim esam dzirdējuši daudzus solījumus, bet neredzam konkrētus soļus, kā Autotransporta direkcija (ATD) plāno risināt šo situāciju," sacīja Ķibēns.

Apzinoties valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Daugavgrīvas cietoksnis nozīmīgumu un nākotnes attīstības potenciālu, Kultūras ministrija (KM), Ekonomikas ministrija (EM), Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Posessor," Rīgas pašvaldība, Rīgas Brīvostas pārvalde, ICOMOS Latvija, Latvijas Muzeju padome un biedrība "Bolderājas grupa" ir vienojušās par sadarbību cietokšņa saglabāšanas un pakāpeniskas attīstības īstenošanā. Cietoksnis tiks saglabāts valsts īpašumā EM personā.

"Daugavgrīvas cietoksnis ir nacionāli un starptautiski nozīmīga vērtība gan arhitektūras un industriālā mantojuma, gan vēstures, militārā un jūrniecības mantojuma kontekstā. Cietokšņa teritorijai ir izcils nākotnes attīstības potenciāls, kas jau tagad saķņojas vietējo kopienu rūpēs par objekta teritoriju, radot pārliecību - tā saglabāšana, izpēte un pārdomāta attīstīšana ir visas sabiedrības interesēs," uzsver KM valsts sekretāre Dace Vilsone.

"Daugavgrīvas cietoksnis ir unikāls vēsturisks objekts ar augstu tūrisma potenciālu ne vien Rīgas, bet visas Baltijas mērogā; tam līdzvērtīgs tuvākajā apkārtnē ir vien Daugavpils cietoksnis. Daugavgrīvas cietokšņa teritorija saglabājama valsts īpašumā, turpmākai attīstīšanai izmantojot dažādas finansējuma iespējas," saka EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Foto: Unsplash.com / Stephen Phillips - Hostreviews.co.uk

Digitālā reklāma ir kļuvusi par neatņemamu mūsdienu uzņēmējdarbības sastāvdaļu. Taču, lai nodrošinātu efektīvu investīciju atdevi (ROI), ir būtiski prast novērtēt kampaņu rezultātus. Šajā rakstā aplūkosim, kā to paveikt, izmantojot datu analītiku un citus svarīgus rīkus, un kāpēc reklāmas kontu audits jāuztic profesionāļiem!

Viss sākas ar mērķu definēšanu

Pirmais solis ceļā uz veiksmīgu reklāmas kampaņu – precīzi definēt tās mērķus. Vai vēlies palielināt pārdošanas apjomu? Varbūt mērķis ir veicināt zīmola atpazīstamību vai piesaistīt jaunus klientus? Katram mērķim nepieciešama atšķirīga pieeja, un atšķirsies arī rādītāji, ar kuriem izmērīt panākumus. Piemēram, ja galvenais mērķis ir pārdošanas apjoma palielināšana, ir īpaši svarīgi sekot līdzi konversiju skaitam.