Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsācis otras daudzdzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēkas būvniecību Mežaparkā, Mežezera ielā.

Jaunajā A energoefektivitātes klases namā taps 64 mājokļi 40 – 110 kvadrātmetru platībā. Tā būvniecību veic Kaamos grupas Latvijā dibinātais uzņēmums Kaamos Construction, un ēku plānots pabeigt nākamajā ziemā, projektā kopumā investējot vairāk nekā 17 miljonus eiro.

„Lai arī pēdējo divu gadu laikā piedzīvotā inflācija kombinācijā ar Euribor likmju dinamiku ir būtiski ietekmējusi jauno mājokļu meklētēju spēju uzņemties jaunas saistības, redzam, ka interese par Kaamos projektiem Mežaparkā nav mazinājusies. Vairāk nekā ceturtā daļa no Moho Garden pirmās deviņstāvu ēkas dzīvokļiem ir jau pārdoti,” norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Viņš skaidro, ka šobrīd pakārtoti patērētāju aktivitātes kritumam ir mazinājies arī jauno mājokļu būvniecības uzsākšanas apjoms. Tādējādi jau tuvākajā nākotnē var veidoties jauno dzīvokļu projektu piedāvājuma trūkums.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nosvinējis spāru svētkus pašu būvētai daudzdzīvokļu projekta Moho Garden otrajai deviņstāvu ēkai Mežaparkā, Mežezera ielā.

Tajā top 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kurus ekspluatācijā plānots nodot šajā ziemā. Projekta pirmās ēkas būvniecība drīzumā tiks pilnībā pabeigta, un tajā vairāk nekā trešā daļa jauno mājokļu ir ieguvusi savus īpašniekus. Kopumā projektā Moho Garden uzņēmums investējis vismaz 17 miljonus eiro.

"Siltais laiks ir veicinājis jauno mājokļu meklētāju aktivitāti, un šobrīd īpaša interese ir vērojama par trīs un četru istabu dzīvokļiem. Esam gandarīti, ka Kaamos Grupas ietvaros izdevies radīt vēl vienu energoefektīvu un augstvērtīgu projektu Mežaparka apkaimē plānotajā laikā un kvalitātē," norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos nodevis ekspluatācijā otru jaunā dzīvokļu projekta Moho Garden deviņstāvu ēku Mežaparkā, Mežezera ielā 8.

Tajā tapuši 64 divu līdz četru istabu dzīvokļi, kuru platība svārstās no 40 līdz 110 kvadrātmetriem. Ilgtspējīgo A energoefektivitātes klases ēku tāpat kā tai līdzās esošo pirmo Moho Garden deviņstāvu namu uzņēmums būvējis ar pašu resursiem. Kopumā projektā investēti vismaz 17 miljoni eiro, un jaunās ēkas dzīvokļu tirdzniecību plānots uzsākt šī gada pavasarī.

“Par šo projektu ir vērojama stabila mājokļu meklētāju interese, un šobrīd vislielākais pieprasījums ir pēc trīs un četru istabu dzīvokļiem. Nenoliedzami, Euribor likmes samazināšana ir sekmējusi potenciālo nekustamā īpašuma pircēju pārliecību par jauna mājokļa iegādi, un vairāk nekā puse no Moho Garden pirmās ēkas dzīvokļiem ir jau atraduši savus īpašniekus. Būtiski, ka projekta iemītniekiem rokas stiepiena attālumā būs pieejamas ne tikai Mežaparka atpūtas iespējas, bet arī dažādi ikdienā nepieciešamie pakalpojumi un iepirkšanās vietas, patiecoties visa kvartāla infrastruktūras attīstībai,” norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos ir paplašinājis savu darbību Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un nodevis eksplutācijā pirmo komercobjektu, CO2 neitrālu būvi – Mercedes-Benz / Veho servisa centra ēku Mārupē.

Būvniecības darbus astoņu mēnešu laikā īstenojis Kaamos grupas būvniecības uzņēmums Latvijā Kaamos Construction, labiekārtojot arī servisa centra teritoriju. Jaunajā ēkā tiks nodrošināta vieglo automašīnu serviss un apkope.

“Kaamos ir spēris savu pirmo soli komercsegmentā, kopā ar Veho īstenojot sadarbības projektu ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Tas ir nozīmīgs pavērsies, un arī nākotnē savu darbību komercsektorā plānojam attīstīt noliktavu un stock-office virzienā,” norāda Kaamos vadītājs Latvijā Guntars Cauna.

SIA Veho ir Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis Latvijā, un tā jaunais servisa centrs izveidots, pārbūvējot esošu ēku Zemzaru ielā. Mūsdienīgā celtne ir uzņēmuma pirmā jaunā, energoefektīvā un CO2 neitrālā būve Latvijā, un tā izceļas ar modernu minimālismu un praktisku funkcionalitāti. Jaunajā Veho servisa centrā 1700 m2 platībā izbūvēts autoserviss, klientiem ērta uzgaidāmā zona, birojs un noliktavas telpas.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos marta vidū uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta Poēzija izbūvi Ojāra Vācieša ielā 8, Torņakalnā, informē projekta attīstītājs.

Projektā taps divi trīs stāvu nami ar 49 divu līdz četru istabu dzīvokļiem. To celtniecību veiks Kaamos grupas būvniecības uzņēmums Kaamos Construction. Kopējās investīcijas plānotas 7,5 miljonu eiro apmērā.

"Esam gandarīti, ka Daugavas kreisajā krastā taps pirmais Kaamos dzīvojamu ēku projekts, kurā tāpat kā citviet Rīgā vēlamies radīt ilgtspējīgus, energoefektīvus un modernus mājokļus, kuros ir patīkami atgriezties un atgūt spēkus pēc ikdienas steigas. Arī šajos namos dzīvokļu iemītniekiem nodrošināsim visus aktuālos ēku izbūves tehnoloģiskos un inženiertehniskos risinājumus, lai iespējami samazinātu mājokļu ekspluatācijas izmaksas un CO2 emisijas, kā arī nodrošinātu lielāku to īpašuma vērtību ilgtermiņā," norāda Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Nekustamā īpašuma attīstītājs Kaamos uzsāk dzīvokļu tirdzniecību Torņakalnā topošajā dzīvojamo ēku projektā Poēzija, Ojāra Vācieša ielā.

Torņakalns ir viens no zaļākajiem Rīgas rajoniem, kurā šobrīd vērojama vērienīga attīstība, un pieprasījums pēc mājokļiem tajā ir liels. Saskaņā ar Kaamos rīcībā esošajiem datiem, projekta Poēzija pirmspārdošanas periodā rezervēta ceturtā daļa no jaunajiem dzīvokļiem.

„Esam gandarīti spert savu pirmo soli Torņakalnā un Pārdaugavā kopumā. Šobrīd redzam, ka nekustamā īpašuma tirgus ir aktivizējies, un, pateicoties nozīmīgiem infrastruktūras attīstības projektiem, Torņakalns atdzimst,ˮ saka Kaamos Real Estate valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Līdz ar 2025. gada sākumu palielinājusies iedzīvotāju interese par mājokļu iegādes iespējām, un viens no galvenajiem iemesliem ir samazinātās Euribor likmes, skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā Marika Toma.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Kaamos Group piesaistījis no Swedbank 4,9 miljonus eiro projekta Poēzija attīstībai, kas atradīsies Torņakalnā, Ojāra Vācieša ielā.

Kaamos Group ir Igaunijas kapitāla uzņēmumu grupa ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi nekustamo īpašumu un būvniecības nozarē, kā arī investīciju projektos Baltijas un Somijas tirgos.

Torņkalnā nosvinēti spāru svētki mājokļu projektā Poēzija

Torņkalnā, Ojāra Vācieša ielā nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos”...

Kopš Grupas attīstības aktivitāšu uzsākšanas Latvijā 2018. gadā, uzņēmums veicis veiksmīgu 5 projektu nodošanu ekspluatācijā ar kopumā 400 dzīvokļiem, ievērojot ilgtspējīgas būvniecības principus un pievēršot īpašu uzmanību arhitektūras kvalitātei un iedzīvotāju dzīves komfortam.

Poēzija būs jau sestais attīstītāja Kaamos Group veidotais projekts Rīgā un ceturtais, kuru būvēs uzņēmums Kaamos Construction, nodrošinot augstas kvalitātes būvniecības procesu, arhitektūras un tehnoloģiju risinājumus.

Kaamos Group ir ģimenes uzņēmums, ko 2002. gadā izveidoja Kaido Jõeleht.

Torņkalnā, Ojāra Vācieša ielā nosvinēti spāru svētki nekustamo īpašumu attīstītāja “Kaamos” jaunajā dzīvojamo māju projektā “Poēzija”.

Spāru svētki tradicionāli tiek atzīmēti, kad būvniecībā sasniegts ēkas augstākais punkts, kas “Poēzijas” gadījumā ir 10 metri. Projektu plānots nodot ekspluatācijā jau 2026.gada pavasarī.

Lai gan būvniecība vēl turpinās, projektā “Poēzijā” veikta rezervācija jau vairāk nekā 30% dzīvokļu. “Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir atguvies: pircēji ir aktīvi un interese par kvalitatīviem mājokļiem jaunos, energoefektīvos projektos arvien pieaug. To uzskatāmi redzam arī “Kaamos” realizētajos projektos, tostarp “Poēzijā”,” norāda “Kaamos Real Estate” valdes priekšsēdētājs Guntars Cauna.

Kā liecina “Swedbank” apkopotie hipotekārās kreditēšanas dati, 2025. gada pirmajā pusgadā izsniegtais finansējums mājokļiem audzis pat par 48% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. “Tas norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus aktivizējies un klientu pārliecība uzņemties jaunas kredītsaistības, lai iegādātos jaunus mājokļus dzīves apstākļu uzlabošanai, atgriezusies. Pirmajā pusgadā starp visiem izsniegtajiem kredītiem dzīvokļu iegādei 11% darījumu gadījumā klienti izvēlējušies dzīvokli, kas vēl ir būvniecības stadijā vai ar pabeigšanas datumu 2024. un 2025. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, vidējā aizdevuma summa šādiem darījumiem pieaugusi un sasniegusi 125 000 eiro. Pašlaik novērojam, ka klienti hipotekāro kredītu bankā noformē tuvāk jaunā projekta nodošanai ekspluatācijā, taču to noteikti varam piedāvāt arī jau sākoties mājas būvniecībai un veicot dzīvokļa rezervāciju,” stāsta “Swedbank” kreditēšanas jomas vadītāja Marika Toma.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā plāno iegādāties 14% Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju. Tie galvenokārt ir jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1500 eiro apmērā.

Vienlaikus iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija Kantar.

Lielākā daļa jeb 78% jaunu dzīvokļu meklētāju iecerējuši savu mājokli izvēlēties Rīgā, visvairāk dodot priekšroku galvaspilsētas centram, Āgenskalnam un Teikai. Mazāk nekā puse jeb 40% aptaujāto dzīvokļu pircēju apsver iespēju mājokli jaunajā projektā iegādāties arī ārpus Rīgas – visbiežāk Mārupē, Mārupes novadā vai Jūrmalā.

Pamatā aptaujas dalībnieku apņemšanos nopirkt nekustamo īpašumu virza vajadzība pēc sava pirmā mājokļa, vēlme dzīvot mūsdienīgā dzīvokli, kā arī nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Vienlaikus Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs – šādu viedokli aptaujā pauduši 62% respondentu. Aptuveni sestā daļa jeb 16% aptaujāto uzskata, ka tās paliks nemainīgas, 15% respondentu ir grūti pateikt, un tikai 7% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka cenas drīzāk samazināsies.

Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

Šobrīd nekustamā īpašuma tirgū aktivitāte ir zema, un cilvēki lēmumu par jauna mājokļa iegādi atliek līdz pēdējam brīdim.

Pircēju lielākais izaicinājums ir maksātspēja un finansējuma nodrošināšana nozīmīgajam pirkumam, bet no nekustamā īpašuma attīstītāja tiek sagaidīts – būvēt gudras un ilgtspējīgas mājas “new normal” apstākļos par šī brīža maciņa biezumu. Vai tas ir iespējams un ko mājokļu meklētājiem sagaidīt?

Izvēloties dzīvokli jaunajā projektā, cilvēkiem vissvarīgākie aspekti ir – cena, zemi komunālie maksājumi, stāvvietas iespējas, ēkas energoefektivitāte, atrašanās vieta un dzīvokļa lielums, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veicis Kantar. Šie ir pragmatiski un pamatoti mājokļu meklētāju kritēriji, pēc kuriem vadīties, izvēloties savu nākamo dzīves telpu.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.