Saeimas deputāte Sandra Kalniete (PS) valsts budžeta grozījumu pieņemšanas laikā skatījās Nacionālā teātra izrādi Bille, taču Saeimas sēdes balsojuma izdruka liecina, ka viņa piedalījusies balsojumā.

Kalniete vienlaikus skatās izrādi un balso Saeimā4. jūnija vakarā Db novēroja, ka S.Kalniete kopā ar Pilsoniskās Savienības Rīgas mēra amata kandidātu Ģirtu Valdi Kristovski noskatījās izrādi Bille Nacionālā teātra Aktieru zālē. Taču Saeimas sēdes balsojuma izdruka uzrāda, ka deputāte ir atradusies sēžu zālē, jo piedalījusies balsojumā. Sēde beidzās ap 19.45, bet izrāde ilga no 18.30 līdz 21.25.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

"Es esmu pieradusi, ka viss, kas slikts Jaunajā laikā notiek, to noteikti esmu darījusi es. Tas tā gluži nav tāpēc, ka tā ir tāda kustība, kas radās pašvaldību vadītāju un daļas nodaļu vadītāju vidū un faktiski tie bija viņi, kas uzrunāja dažus deputātus," šorīt LNT raidījumā 900 sekundes norādīja no partijas Jaunais laiks aizgājusī Sandra Kalniete.

Db.lv jau vēstīja, ka ir sašķēlusies partija Jaunais laiks - no partijas aizgājuši vairāki desmiti cilvēku, tai skaitā arī redzamākie partijas biedri - Sandra Kalniete, Ina Druviete, Aivars Aksenoks, Kārlis Šadurskis un Ilma Čepāne.

900 sekundes izvaicāja Jaunā laika Saeimas deputāti Solvitu Āboltiņu, kura paliek Jaunajā laikā, un Sandru Kalnieti, kura vakar uzrakstīja iesniegumu par aiziešanu.

Uz jautājumu: "Kādēļ vairāki desmiti biedru izlēma aiziet no partijas?", S. Kalniete atbildēja: "Viņi nolēma aiziet tāpēc, ka viņi ir noguruši būt opozīcijā, viņiem ir tuvi un saprotami Jaunā laika principi, bet viņi gribētu arī tos realizēt praktiski." Uz jautājumu: "Kā Jūs redzat iespēju tos realizēt praktiski, aizejot prom no partijas?", S. Kalniete atbildēja: "Es domāju, ka tas ir katra individuāls lēmums, arī tie cilvēki, kas šo lēmumu pieņēma pašvaldībās un nodaļās, viņi to ir darījuši pēc ilgām pārdomām, jo par to ir runāts jau diezgan ilgi partijā. Es personīgi to arī izdarīju pēc ilgākām pārdomām, jo es esmu ļoti praktiski orientēts cilvēks un es neredzu vairs, ka mana līdzdalība Jaunajā laikā varētu ietekmēt Jaunā laika politiku."

Šodien, 7. jūlijā, Pilsoniskās savienības (PS) valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete un valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis tikās ar ASV vēstnieku Latvijā Čārlzu Larsonu un nodeva ASV Senātam adresētu vēstuli, Db.lv informē Dace Balode, PS preses sekretāre.

Vēstulē Saeimas PS frakcijas deputāti Ilma Čepāne, Ina Druviete, Gunārs Laicāns, Sandra Kalniete, Anna Seile, Kārlis Šadurskis un PS Eiropas Parlamenta deputāti Ģirts Valdis Kristovskis un Inese Vaidere griežas pie ASV Senāta prezidenta un ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija, kā arī pie Senāta vairākuma līdera, demokrātu senatora Harija Reida un mazākuma līdera, republikāņu senatora Mitča Makkonela ar lūgumu atbalstīt Senātā divpartiju rezolūciju S.Con.Res.87. Ar šo rezolūciju ASV Senāts sveiks Latviju neatkarības proklamēšanas 90. gadadienā un vienlaikus uzsvērs, ka Krievijas Federācijas valdībai būtu jāatzīst padomju okupācija Baltijas valstīs un jāuzņemas par to atbildība.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Pilsoniskās savienības Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete parakstījusi sadarbības memorandu ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA), kas paredz abu pušu ciešāku lauksaimnieku interešu aizstāvībai EP.

«Kā politiķe zinu, ar ko ir jārunā Briselē, lai aizstāvētu Latvijas intereses, taču neesmu profesionāla lauksaimniecības speciāliste, tāpēc mums savstarpēji svarīgi visu laiku uzturēt kontaktus. Esmu pārliecināta, ka sadarbībā ar LLKA un citām lauksaimniecības organizācijām mēs paveiksim nozīmīgas lietas Latvijas lauksaimnieku labā,» norāda S. Kalniete.

Sadarbības memorands paredz, ka deputāte nodrošinās LLKA ar informāciju par lauksaimniecības nozares aktualitātēm EP un piedalīsies organizācijas rīkotajos pasākumos. Tāpat S. Kalniete iespēju robežās nodrošinās LLKA viedokļa pārstāvniecību EP. Savukārt LLKA sola sniegt visu nepieciešamo informāciju, kas nepieciešama deputātei, lai kvalitatīvi pārstāvētu lauksaimnieku un lauksaimnieku kooperatīvu viedokli EP.

Latvijai jāseko līdzi notikumu attīstībai eirozonā un jābūt pragmatiskai ieviešot eiro, uzskata Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete. Raidījumā Dienas rīts viņa norādīja, ka pēdējās ziņas no Spānijas ir satraucošas un jāskatās kā attīstīsies situācija.

Tomēr S. Kalniete arī uzsvēra, ka viņai grūti ticēt, ka viena no pasaules lielākajām valūtām varētu sabrukt. «Lielas eiro rezerves ir Ķīnā un ASV. Šī ir valūta, kas svarīga ne tikai Eiropai,» sacīja Eiroparlamenta deputāte.

Komentējot pēdējo Eiropas Centrālās bankas (ECB) konverģences ziņojumu, kurā norādīts uz to, ka Latvija nav izpildījusi budžeta deficīta kritēriju un prasības attiecībā uz centrālās bankas neatkarību un juridisku integrāciju Eiro sistēmā, kā arī inflācijas kritēriju, S. Kalniete pieļāva, ka, iespējams, tā ir dubulta stratēģija – iezīmēt argumentus, kurus izmantot, ja lēmums par Latvijas iestāšanos eirozonā būs negatīvs.

Pilsoniskās savienības Saeimas frakcijas deputāte, Ārlietu komisijas locekle Sandra Kalniete šonedēļ rosināja Ārlietu komisijai iepazīties ar PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanai izveidotās komisijas darbu. Iespējams, tuvākajā laikā šai komisijai vajadzēs atskaitīties deputātiem par to, kā norisinās tās darbs.

Šāda komisija (pilns tās nosaukums ir Komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai) tika izveidota 2005. gada 5. augustā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.523. Komisijai uzdots noteikt PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaitu, apkopot informāciju par represijām un masveida deportācijām, kā arī aprēķināt Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarītos zaudējumus.

Lietuva šā gada janvārī paziņoja, ka pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tai nodarīto kaitējumu. Lietuva to novērtējusi 28 miljardu dolāru (13,35 miljardu latu) apmērā. Kompensācijas lielumu Lietuvas valdība noteica kopā ar ekspertiem jau pirms vairākiem gadiem.

Vairāki Ivara Godmaņa vadītās valdības ministru ir valdībā jau sešus gadus un ir atbildīgi par valsts ekonomikas novešanu līdz krīzei un "gāzi grīdā politiku", šodien Saeimas ārkārtas sēdē, debatējot par neuzticības izteikšanu premjeram Ivaram Godmanim, uzsvēra opozīcijā esošās Pilsoniskās savienības deputāte Sandra Kalniete.

Pilsoniskās savienības deputāte Sandra KalnieteViņasprāt, atbildība par ekonomisko krīzi ir jāuzņemas bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministram Aināram Baštikam, satiksmes ministram Aināram Šleseram un vides ministram Raimondam Vējonim, kuri ir bijuši pārstāvēti visās valdībās kopš 2002. gada un, atšķirībā no I. Godmaņa, nevar teikt, ka valdībā nonākuši tikai brīdī, kad "kuģī jau bija radusies sūce".

"Mums nevajag desmit I. Godmaņus valdībā, mums vajag vienu I. Godmani – Ministru prezidentu, bet tad, ja viņš nespēj izveidot spēcīgu ministru komandu, tad viņam ir jāiet prom," teica S. Kalniete, piebilstot, ka, pēc Pilsoniskās savienības domām, pašreizējā valdošā koalīcija ir rīcībnespējīga. Tādēļ politiskajām partijām ir jāpārtrauc spēlītes, jānosaka Saeimas ārkārtas vēlēšanu datumu un jāizveido pagaidu valdība, kura spētu pieņemt 2009. gada budžeta grozījumus un izstrādāt Latvijas ekonomikas restrukturizācijas plānu, norādīja bijusī ārlietu ministre.

Zemnieku Saeimas vadība un Latvijas pārstāve – deputāte Eiropas Parlamentā Sandra Kalniete parakstījusi sadarbības memorandu par sasvstarpējām konsultācijām un informācijas apmaiņu Eiropas kopējās lauksaimniecības politikas reformas izstrādes procesā un Latvijas lauksaimnieku interešu pārstāvniecībā.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā Briselē jau 11. novembrī notika pirmā diskusija par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) pēc 2013. gada, kas var būtiski ietekmēt turpmāko lauksaimniecības attīstību Eiropas Savienības valstīs. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā mainījušās EP pilnvaras lauksaimniecības jomā. Lisabonas līgumā noteikts, ka Eiropas Parlamentam KLP jomā būs līdz lemšanas tiesības kopā ar ES Padomi. Zemnieku Saeima jau vairakkārt uzsvērusi, ka pašreizējā kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina vienlīdzības principu. Arī Eiroparlametna deputāte Sandra Kalniete savās publiskajās uzstāšanās to ir paudusi.

Ceturtdien Briselē pie Eiropas Savienības Padomes ēkas Baltijas valstu zemnieki rīkos protestu pret netaisnīgi zemajiem tiešajiem maksājumiem Baltijas lauksaimniekiem, kas kropļo godīgu konkurenci visā Eiropā.

Baltijas zemniekus atbalsta arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura pievienosies lauksaimnieku protestam. S. Kalniete komentē: «Pateicoties mūsu kopīgajam darbam ar Latvijas valdību un zemnieku organizācijām, šobrīd EP Lauksaimniecības komitejā nav neviena deputāta, kas nezinātu un nesaprastu mūsu zemnieku problēmu. Esmu pārliecināta, ka kopīgi rīkojoties, mēs varam panākt tikpat lielu izpratni arī citās ES institūcijās. Uzskatu, ka Eiropas vienotība, eiro zonas glābšana un godīga konkurence ir nesaraujami saistītas lietas, tāpēc krīze Eiropā nevar būt atruna Latvijas zemnieku prasībām.»

Deputāte uzskata, ka šāda miermīlīga akcija kārtējo reizi pozitīvā veidā atgādinās Eiropas valstu līderiem, kas pulcēsies Briselē uz Padomes sanāksmi, par Baltijas valstu zemnieku taisnīgajām prasībām. «Tas, ka šajā protestā kopā ar zemniekiem būs arī Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un EP Padomes sēdē zemnieku intereses aizstāvēs Ministru prezidents V. Dombrovskis, apliecina mūsu vienotību,» saka S. Kalniete.

Nākamajos septiņos plānošanas gados Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems apmēram 2,7 miljardus eiro, kas ir par miljardu jeb 58% vairāk nekā iepriekšējo 7 plānošanas gadu laikā.

Tā pēc sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu informē Latvijas pārstāve Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā Sandra Kalniete.

Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojušies par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas. Tas ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.

Kalniete uzskata, ka šī vienošanās ir Latvijai viena no svarīgākajām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumi lauksaimniekiem 2014. gadā tiks samazināti par 4%. Tādejādi ES budžetā tiks ietaupīti 1,47 miljardi eiro, vēsta Eiropas Komisija (EK).

Nākamos septiņos gados ES budžetā Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums samazināts par 12% līdz 373,2 miljardiem eiro. Tiešo maksājumu samazinājums neskars tādas valsti kā Rumāniju, Bulgāriju un Horvātiju.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete gan vēlas paskaidrot, ka izskanējusī informācija par to, ka par 4% samazināsies tiešmaksājumi saimniecībām, ir nepilnīga. Šī norma, kas paredzēta, lai veidotu finanšu rezervi un sabalansētu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžeta ieņēmumus ar izdevumiem, ir daļa no KLP reformas. Sākotnēji šo atskaitījumu bija paredzēts attiecināt uz visām saimniecībām, sākot no pirmā centa, tomēr Austrumeiropas un Baltijas valstīm sadarbojoties, izdevās panākt, ka maksājums tiek atskaitīts no tām saimniecībām, kuras saņem vairāk nekā 2000 eiro gadā.

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja atbalstījusi pozitīvas pārmaiņas Latvijas zemniekiem svarīgākajos jautājumos, tostarp aicinot tiešos maksājumus noteikt taisnīgi un krasi samazināt pašreizējās atšķirības atbalstā dažādu valstu zemniekiem.

Par to liecina trešdien komitejas apstiprinātās ES lauksaimniecības politikas reformas politiskās vadlīnijas laikam līdz 2020. gadam. Parlaments uzskata, ka atbalsts nevienas dalībvalsts zemniekiem nedrīkst būt mazāks vai lielāks par saprātīgu procentu no vidējā atbalsta apjoma Eiropā. EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība) piedalījās dokumenta veidošanā un iesniedza priekšlikumu noteikt, ka nevienā valstī nedrīkst saņemt mazāk par 80 % un vairāk par 120 % no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. «Karstas diskusijas par konkrētiem skaitļiem vēl ir priekšā, bet svarīgi, ka Parlaments atbalsta šo principu. Tas nozīmē, ka Grieķija vairs nevarēs saņemt piecreiz lielāku atbalstu par vienu hektāru apsaimniekotās zemes, nekā Latvijā. Arī turpmāk būs sarežģītas diskusijas, jo gaidāma nopietna līdzekļu pārdale, pret ko ir ievērojama pretestība,» saka Kalniete.

Šodien LR Saeimas deputāti no vairākām komisijām tikās ar Eiropas Savienības (ES) daudzvalodības komisāru Leonardu Orbanu. Tiekoties ar komisāru, Pilsoniskās savienības frakcijas deputāte S. Kalniete uzsvēra, ka, īstenojot ES daudzvalodības politiku, svarīgi ir atrast pareizo līdzsvaru starp daudzvalodības veicināšanu un mazo tautu valodu aizsargāšanu mūsdienu globalizācijas apstākļos.

S. Kalniete teica: „Valsts pienākums ir īstenot tādu politiku, kas sargā „mazo” tautu valodas no brīvā tirgus spiediena un saglabā šīs valodas Eiropai un pasaulei.”

S. Kalniete vērsa komisāra uzmanību uz to, ka Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību cilvēkiem ir lielas iespējas savā valodā iegūt izglītību – darbojas vidējās izglītības iestādes ar krievu apmācības valodu, ko finansē valsts, tāpat Latvijā ir vairākas skolas, kurās mācās citu mazākumtautību bērni.

Kā jau ziņots, šodien ES daudzvalodības komisārs L. Orbans jau izteicies par to, ka Eiropas Savienībā top stratēģija par daudzvalodības politiku, kuras mērķis ir veicināt toleranci, izpratni un dialogu. Komisārs izteica viedokli, ka valodu nevarot lietot kā politisku ieroci.

Laikā, kad Latvija iet laukā no finanšu krīzes un gatavojas 2014. gadā iestāties eirozonā, pamest Latvijas Banku, pēc tās prezidenta Ilmāra Rimšēviča domām, būtu bezatbildīgi.

To viņš sacījis, atbildot uz laikraksta Diena jautājumu, vai LB prezidents piekristu kāda politiskā spēka piedāvājumam būt par tā premjera amata kandidātu, ja tāds tiktu izteikts. I. Rimšēvičs norādījis, ka viņš arī neesot uzrunāts, bet, ja būtu, tad atbilde esot nemainīga.

Šonedēļ politiskajos kuluāros un arī sociālajos tīklos parādījās neoficiāla informācija, ka Zatlera Reformu partija kā savu premjera kandidātu varētu uzrunāt LB prezidentu I. Rimšēviču. Lūgta to komentēt, V. Zatlera pārstāve Daiga Holma Dienai sacījusi, ka līdz partijas kopsapulcei, kas notiks sestdien, 13. augustā, nekādi komentāri par personālijām, kas varētu pretendēt uz amatiem vai pievienoties V. Zatlera komandai, netiks sniegti.

„KNAB pilnvērtīgs un efektīvs darbs nav iedomājams bez pilnīgas sabiedrības uzticēšanās šai iestādei, taču cilvēki vairs netic, ka tiešām tiks izraudzīts labākais pretendents. Pašlaik sabiedrība ne vien pieļauj, bet daudzi par to ir pārliecināti, ka tiks izvēlēts vājš vai manipulējams KNAB vadītājs” uzsver S. Kalniete.

Viņa min šādus piemērus: KNAB priekšnieks Loskutovs tika atstādināts, pirms vēl naudas zādzības lieta bija izmeklēta līdz galam, VID Muitas kriminālpārvaldes vadītājam V. Vaškēvičam piemērots aizdomās turamā statuss, taču viņš valdības acīs turpina būt „nevainojamas reputācijas neatvietojams vadītājs”. Uzticību nevairo arī vēlme izveidot „81.panta surogātu” jeb izmaiņas Ministru Kabineta iekārtas likumā, ar kuru palīdzību valdība grib iegūt tiesības ar likumu regulēt visus jautājumus, kas nav noteikti likumdošanā.

Argumentējot Pilsoniskās savienības (PS) iesniegto likumprojektu Saeimā, S. Kalniete atgādina, ka pēc līdzšinējā biroja vadītāja A. Loskutova lielā steigā izdarītās atstādināšanas, valdošās koalīcijas deputāti un valdības locekļi mierināja satraukto sabiedrību: Ivars Godmanis, Andris Bērziņš, Māris Kučinskis solīja, ka vadītāju izvēlēsies konkursā, kura norisi vadīs valdības izveidota komisija. Tiklīdz A. Loskutovs bija atstādināts, tā valdība atteicās no atklāta konkursa rīkošanas.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete nosūtījusi vēstuli Lielbritānijas grāmatnīcu tīkla Waterstone’s izpilddirektoram Džeimsam Dauntam (James Daunt) ar aicinājumu rast atbilstošu risinājumu iespējamajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret kompānijā strādājošajiem ārvalstu pilsoņiem, tai skaitā no Latvijas, liecina deputātes izplatītā informācija.

Db.lv jau rakstīja, ka Waterstone's aizliedzis ārvalstu strādniekiem, no kuriem lielākā daļa ir poļi un latvieši, sarunāties savā dzimtajā valodā, pamatojot to ar veselības un drošības apsvērumiem.

Darbinieki ar to nav mierā un vērsušies arodbiedrībā, cenšoties panākt aizlieguma atcelšanu.

Savā vēstulē Dauntam Kalniete norāda, ka, lai gan viņa respektē jebkura uzņēmuma tiesības pieņemt iekšējos lēmumus, kas skar darba drošību un procesuālās normas, tomēr šajā gadījumā saskatāmi cilvēktiesību normu pārkāpumi, liedzot darbinieku pamattiesības savstarpējai komunikācijai dzimtajā valodā.

Daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Eiropas Parlamenta (EP) deputāti un valdību pārstāvji nosūtījuši vēstuli ASV un pasaules lielākajam mazumtirgotājam «Wal-Mart Stores Inc.», kurā aicina pārtraukt t-kreklu ar PSRS simboliku tirdzniecību, sociālajā tīklā «Facebook» norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

«Wal-Mart pārdod t-kreklus ar totalitārā režīma, kurš nogalināja miljonus, simboliku,» raksta Kalniete, kura ir viena no šīs vēstules parakstītājām.

Viņa norāda, ka vēstulē aicina mazumtirgotāju demonstrēt korporatīvo atbildību, cienīt to cilvēku atmiņu, kas cietuši no Padomju totalitārā režīma un nekavējoties pārtraukt šādu preču tirdzniecību.

Vēstuli parakstījuši četri Lietuvas politiķi un trīs Igaunijas politiķi, kuru vidū ir arī Igaunijas tieslietu ministrs Urmass Reinsalu. No Latvijas vēstuli parakstījis arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V).

Kā liecina eiroparlamentārietes sociālā tīkla ierakstam pievienotais attēls no «walmart.com» interneta veikala, par 19,99 ASV dolāriem (17 eiro) tiek pārdots sarkans vīriešu t-krekls, uz kura attēlota piecstaru zvaigzne, kā arī sirpis un āmurs un uzraksts «CCCP».

Eiropadomes prezidenta Hermana Van Rompeja piedāvātais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, jo tiešmaksājumi zemniekiem 196 eiro par hektāru 2020. gadā būtu ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2013. gadu, kad to līmenis būs zemāks kā 100 eiro par hektāru, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.

Tomēr viņa norāda, ka ir svarīgi, lai periods uz līdzvērtīgākiem tiešmaksājumiem Latvijas zemniekiem būtu īsāks un to palielināšana nenotiktu uz lauku attīstības finansējuma samazināšanas rēķina.

«Ja dalībvalstis samazina kopējo Eiropas budžetu, tad samazināsies arī finansējums lauksaimniecībai. Tomēr šim samazinājumam ir jāskar atbalsta saņēmēju «trekno galu» nevis Baltijas valstis. Gluži otrādi, kopējam finansējumam Latvijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai ir jāpalielinās,» uzskata S. Kalniete.

Deputāte norāda, ka dalībvalstīm nespējot vienoties par budžetu vai pielietojot veto tiesības, spēkā būs līdzšinējie noteikumi – proti, tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem būs viszemākie Eiropā un ne lielāki par 100 eiro par hektāru.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) plāno vadīt valdību līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām vai vēl ilgāk, ja tā lems vēlētāji, laikrakstu Diena informējis premjera pārstāvis Mārtiņš Panke. Viņš norādījis, ka «acīmredzot baumas par V. Dombrovska iespējamo amata maiņu ir ieinteresēti uzturēt atsevišķi politiskie spēki, tai skaitā tie, kas ir noguruši no atrašanās opozīcijā».

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš trešdien intervijā Neatkarīgajā atsvaidzināja jau iepriekš medijos aprakstīto tematu par premjera iespējamo pārcelšanos darbā uz kādu Eiropas institūciju, Dienai neesot varējis konkretizēt, kas ar to ir domāts.

Taču ar intervijā sacīto A. Brigmanis radīja iespaidu, ka premjers pošas kaut ko savā dzīvē mainīt un būs jāmeklē jauns valdības vadītājs.

Lai gan V. Dombrovskis ir izaudzis līdz Eiropas politikas līmenim, viņš ir ļoti vajadzīgs Latvijai, Dienai sacījusi Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Vienotība). Viņa uzskata, ka kolēģa «pārcelšanās» uz Eiropu vai kādu citu starptautisko institūciju varētu sākties ne agrāk kā pēc 2014. gada jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Taču, visticamāk, tas varētu notikt tikai pēc Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā, kas ir 2015. gada pirmajā pusē. Šobrīd Latvijā nav redzams pārliecinošs, V. Dombrovskim alternatīvs premjera kandidāts, kas atbilstu ES prezidentūras valdības vadītāja standartam, uzskata S. Kalniete. Kārtējās Saeimas vēlēšanas paredzētas 2014. gada rudenī, kad darbu sāks jaunā - Latvijas prezidentūras ES valdība.

Jaunais laiks kopā ar Pilsonisko savienību un Sabiedrību Citai politikai apņēmušies kopīgi izstrādāt alternatīvu krīzes novēršanas plānu un veidot ēnu kabinetu.

Par to šo triju opozīcijas partijas pārstāvji paziņoja kopējā preses konferencē. Kara cirvis tāpat kā citas iepriekšējās nesaskaņas starp šīm partijām, piemēram, Jauno laiku un Pilsonisko savienību, esot aprakts, jo strādāts tiks augstāku interešu vārdā pie alternatīvu plānu izstrādes, lai atjaunotu tautas uzticību valsts varai.

Partiju pārstāvji uzsvēra, ka tiek gaidīta jaunu cilvēku, profesionāļu ienākšana politikā, un viņi ir gatavi piedāvāt savu Ministru kabinetu, kurā noteikti nebūšot līdzšinējās 17 ministrijas. Tiesa, savu premjera kandidātu opozīcija vēl nebija gatava nosaukt. Tāpat arī tika noraidīts valdošās koalīcijas viedoklis, ka opozīcija varētu mēģināt izgāzt balsojumus par Valsts prezidenta Saeimai izvirzītajiem obligātajiem, līdz 31. martam veicamajiem uzdevumiem, lai tiktu pie varas, jo opozīcija atbalstot gan Satversmes, gan vēlēšanu likuma grozījumus, tāpat arī uzraudzības padomes izveidi, lai kontrolētu saņemtā valsts aizdevuma izlietošanu.

Šodien vizītē Latvijā ieradusies Eiropas Parlamenta (EP) deputāte austriete Elizabete Kēstingera, kas veido Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas Lauku attīstības sadaļu.

Deputāti apmeklēt Latvijas laukus ielūdza Zemkopības ministre Laimdota Straujuma un Sandra Kalniete. Kopumā KLP ietvaros Lauku attīstībai nākamajos septiņos gados tiks atvēlēts 101 miljards eiro.

Pārleicību, ka Latvija «var tikai iegūt papildus finansējumu, jo esam viena no retajām valstīm, kas aktīvi lobē un iestājas par savām interesēm,» pauda S. Kalniete, norādot, ka svarīgs jautājums ir tiešie maksājumi, tomēr nedrīkst ignorēt arī citas KLP sadaļas.

Šogad šī ir trešā šāda līmeņa eirparlametāriešu vizīte Latvijā. Janvārī Latvijā viesojās Maireda Maginesa, kura ir atbildīga par KLP reformas Tiešo maksājumu sadaļu, bet februārī EP Konservatīvo grupas vadītājs Lauksaimniecības komitejā Džeimss Nikolsons.