Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Latvija izsaka dziļu sašutumu par Krievijas lēmumu valstī neielaist Kalnieti, aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Šāds Krievijas solis izraisot lielu neizpratni, jo ir pretrunā ar elementāriem humānisma principiem. «Minētā Krievijas rīcība neveicina savstarpējo uzticību un ietekmē divpusējās sadarbības gaisotni,» sacīja ministra pārstāvis.

Pēc Krievijas puses sniegtās informācijas, Kalniete ir iekļauta to personu sarakstā, kurām ir liegta ieceļošana Krievijā. Tā esot daļa no atbildes uz Eiropas Savienības noteiktajiem ierobežojumiem pret Krieviju sakarā ar Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes graušanu.

Kalnietei vīza ieceļošanai Krievijā nebija nepieciešama, jo viņai ir diplomātiskā pase.

Šī nav pirmā reize, kad Krievijā nav ielaists EP deputāts. Pagājušā gada septembra nogalē Krievijā netika ielaista EP deputāte Rebeka Harmsa. Tolaik Krievijas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Vladimirs Čižovs paziņoja, ka deputāte iekļauta Krievijā nevēlamo personu sarakstā saistībā ar ES noteiktajiem ierobežojumiem vairākiem Valsts domes deputātiem.

LETA jau vēstīja, ka pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) lūguma uz Ņemcova bērēm dosies ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) un Kalniete. Tāpat bēres apmeklēs Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Kā ziņots, pagājušās nedēļas piektdienas vakarā Maskavas centrā ar vairākiem šāvieniem tika nogalināts Krievijas opozīcijas politiķis Ņemcovs. Slepkavības vietā tika atrastas sešas patronas, Ņemcovam trāpīts četras reizes, viņu nāvējoši ievainojot.

Izmeklētāji izskata visas Ņemcova slepkavības versijas, sestdien paziņoja Maskavas Galvenās izmeklēšanas pārvaldes pārstāvis.

Tiesībsargājošās iestādēs uzskata, ka Ņemcova slepkavība bijusi rūpīgi plānota, tai gatavojušies iepriekš. Viena no versijām ir, ka tā bijusi pasūtījuma slepkavība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 3. ceturksnī HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu - 6,118 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā 2018. gada 3. ceturksnī, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 3.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 2% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 2.ceturksni.

2019. gada 9 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 17,999 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 12% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 9 mēnešu periodu.

2019. gada 3. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,942 miljoni EUR un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,028 miljoni EUR. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 21% palielinājumu pret 2018. gada 3. ceturksni un 2% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 2. ceturksni. 2019.gada 3.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 14,40% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto 2019.gada budžeta plāna projektu.

Valsts budžeta ieņēmumi 2019.gadā plānoti 9,178 miljonu apmērā, kas ir par 217 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā, savukārt valsts budžeta izdevumi plānoti 9,205 miljonu eiro apmērā, kas ir par 96 miljoniem vairāk nekā 2018.gadā.

Budžeta plānā ietverti resursi aizsardzības nozarei 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Būtisks finansējums ir ieplānots veselības reformai - 154 miljonu eiro apmērā, kopumā nodrošinot finansējumu veselībai vairāk nekā miljarda eiro apmērā.

Tāpat budžetā iestrādāts algu pieaugums medicīnas personālam un rasts finansējums pagarinātā normālā darba laika atcelšanai. Ir ieplānoti papildu līdzekļi pensijām desmit miljonu eiro apmērā 2019.gadā, kā arī pieaugums turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eiropas Komisija būtiski paaugstina Latvijas izaugsmes prognozes

Lelde Petrāne, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 2. ceturksnī AS HansaMatrix sasniedza vēsturiski augstāko ceturkšņa pārdošanas apjomu 5,973 miljonu eiro apmērā, kas ir 15% pieaugums pret 2018. gada 2. ceturksni, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2019. gada 2.ceturkšņa pārdošanas rezultāti ir par 1% lielāki salīdzinot ar 2019. gada 1.ceturksni. 2019. gada 6 mēnešos HansaMatrix sasniedzis 11,881 miljonu eiro pārdošanas apjomu, kas uzrāda 7% pieaugumu pret 2018. gada pirmo 6 mēnešu periodu. 2019. gada 2. ceturksnī ir sasniegts ceturkšņa EBITDA – 0,960 miljoni eiro un uzrādīti nelieli zaudējumi 0,054 miljoni eiro apmērā. Uzskaites perioda EBITDA rezultāts uzrāda 1% samazinājumu pret 2018. gada 2. ceturksni un 14% samazinājumu pret iepriekšējo – 2019. gada 1. ceturksni. 2019.gada 2.ceturksnī Sabiedrība strādāja ar nelieliem zaudējumiem un neto peļņas marža bija negatīva. Atskaites periodā sasniegta 16,07% ceturkšņa EBITDA rentabilitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam, informē FM.

Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ņemot vērā ekonomikas straujo izaugsmi 2018.gadā, kas pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,8% un par 0,6 procentpunktiem pārsniedza iepriekš prognozēto, iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze 2019.gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar iepriekšējām, 2018.gada septembrī izstrādātajām prognozēm. Straujo ekonomikas izaugsmi pērn noteicis straujais investīciju aktivitātes kāpums, pieaugot ES fondu līdzekļu plūsmai, kas nodrošinājis būvniecības nozares kāpumu, kā arī negaidīti veiksmīgā transporta nozares attīstība un spēcīgais pieaugums citās pakalpojumu nozarēs, tostarp informācijas un komunikāciju pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konceptuāli apstiprina budžeta bāzes izdevumus turpmākajiem trim gadiem

Žanete Hāka, 01.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets (MK) izskatīja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2017., 2018. un 2019. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu, informē MK.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017. gadam aprēķināti 6,003 miljardu eiro apmērā, 2018. gadam – 6,19 miljardu eiro, savukārt 2019. gadam – 5,893 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam, 2017. gadam izdevumi attiecīgi samazināti par 38,3 miljoniem eiro, 2018. gadam palielināti par 2,9 miljoniem eiro, bet 2019. gadam bāzes izdevumi noteikti par 296,3 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar apstiprināto 2018. gada ietvaru.

Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2017. gadam paredzēti 4,7 miljardu eiro apmērā un 2018. gadam – 4,799 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru ir attiecīgi palielināti par 15,4 miljoniem eiro 2017. gadam, bet 2018. gadam - samazināti 7,1 miljona eiro apmērā. Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2019. gadam paredzēti 4536,1 miljona eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2018. gada ietvaru ir par 269,5 miljoniem eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados būtiski ir pieaudzis pašvaldību aizņēmumu pieprasījumu skaits un aizņēmumu apjomi, informē Finanšu ministrija.

Tas skaidrojams gan ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētu projektu īstenošanu, gan ar pašvaldību vēlmi aktīvāk īstenot pārējos investīciju projektus. Finanšu ministrijai (FM) jau 2018. gadā nācās secināt, ka būtiski pieaug pašvaldību pieprasījums pēc aizņēmumiem, kas pārsniedz aizņēmuma limita iespējas. Līdz ar to jau 2018. gada oktobrī Ministru kabinets (MK) lēma par pašvaldību aizņēmumu izsniegšanas ierobežošanu 2018. gada ceturtajā ceturksnī.

FM jau vairākkārt ir vērsusi pašvaldību uzmanību, ka pašvaldību aizņemšanās iespējas ir ierobežotas. Pašvaldību aizņēmumu pieprasījumi tiek nodrošināti tikai gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktā pašvaldību aizņēmumu kopējā palielinājuma ietvaros, jo pašvaldību aizņēmumi ietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu. Turklāt aizņēmuma limits un nosacījumi attiecas uz jebkuru pašvaldības aizņēmumu, neatkarīgi no izvēlētā aizdevēja (valsts budžets vai cits aizdevējs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot 2019. gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2018.-2021. gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomikas izaugsme šogad sasniegs 4,2%, bet 2019. gadā būs 3,0% līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021. gadam sagatavošanai un bija izstrādātas šā gada februārī, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018. gadam ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem, bet 2019. gadam samazināta par 0,4 procentpunktiem. Prognožu paaugstināšana šim gadam saistīta ar spēcīgāku, nekā sagaidīts iepriekš, būvniecības nozares un investīciju attīstību, kā arī līdz šim labvēlīgāku attīstību transporta un finanšu pakalpojumu nozarēs. Pateicoties tam, ekonomikas izaugsme 2018. gada pirmajā pusē sasniedza 4,7%, uzrādot vēl straujāku kāpumu nekā 2017. gadā, kad IKP bija palielinājies par 4,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ogres novada pašvaldības ienākumus plāno par 12,4% mazākus nekā pērn

Db.lv, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 24. janvārī apstiprināts Ogres novada pašvaldības budžets 2019. gadam.

Ogres novada pašvaldības budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālā budžeta ieņēmumus 2019. gadā veido Autoceļu fonda līdzekļi, dabas resursu nodoklis, ziedojumi un dāvinājumi.

Budžets ir konsolidēts, t.i., tajā ir iekļauti arī visu pašvaldības aģentūru – Ogres novada Kultūras centrs, «Ogres komunikācijas», «Rosme» budžeti.

Ogres novada pašvaldības 2019. gada budžeta plāns izstrādāts, ievērojot izvirzītos ilgtermiņa attīstības mērķus, uzdevumus un prioritātes, un ir vērsts uz attīstību. Arī 2019. gadā ir paredzēti apjomīgi darbi satiksmes infrastruktūras objektu izbūvei, kā prioritāros minot autotransporta tuneļa un gājēju tuneļa izbūvi zem dzelzceļa Ogrē (šie projekti tiks realizēti sadarbībā ar VAS «Latvijas dzelzceļš»), ielu pārbūvi pilsētā un ceļu pārbūvi pagastos, pretplūdu riska mazināšanai plānoto hidrobūves (aizsargmola) būvniecību, vides un tūrisma infrastruktūras attīstību, jaunu ēku būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas un Ogres Centrālās bibliotēkas vajadzībām. 2019. gadā turpināsies jau iesāktie pašvaldības infrastruktūras objektu pārbūves projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi tā dēvēto Magņitska likumu, kas aizliedz iebraukt Lietuvā ārvalstniekiem, kuri saistīti ar liela apmēra korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem, vēsta prezidentes kanceleja..

«Pieņemot šo likumu, Lietuva pievienojas starptautiskajai sabiedrībai, sakot stingru «nē» cilvēktiesību pazemošanai, netīrajai naudai un tiesiskuma graušanai,» uzsvērusi Grībauskaite.

«Likuma vara un cieņa pret cilvēktiesībām tiesiskas sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Tiem, kas mīda kājām vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības ir jāzina, ka viņus negrib demokrātiskajā pasaulē,» uzsvērusi Lietuvas prezidente.

Jau ziņots, ka Seims šo likumu pieņēma 16.novembrī. Par likuma pieņemšanu balsoja 91 deputāts, kas piedalījās sēdē, neviens nebija pret un neatturējās.

Lietuva ir ceturtā valsts pasaulē, kas pieņēmusi šādu likumdošanas aktu. «Magņitska likumi» jau darbojas Amerikas Savienotajās Valstīs, Igaunijā un Kanādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža - 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb 10,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Pērn sasniegta arī augstākā graudaugu ražība - vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri (2019.gadā - 42,6 centneri).

Iepriekšējā gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara - ražas novākšanai, kas 2020.gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu jeb 9,8% vairāk nekā 2019.gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par 2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7%.

Pagājušajā gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža - 2,2 milj. tonnu jeb 62,2% no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat 64,0 centnerus no viena hektāra (2019.gadā 55,2 centneri), un to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1% no ziemas kviešu kopražas valstī (39,3% 2019.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Finanšu ministrija: 2017.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme paātrināsies

Finanšu ministrija, 02.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2017.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,5%, bet 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā Latvijas Stabilitātes programmas 2016.-2019.gadam sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2016.gadam ir samazināta par 0,5 procentpunktiem, un ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%. Savukārt 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze ir paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.

Prognozes samazināšana 2016.gadam saistīta ar nestabilo situāciju ārējā vidē un investīciju kritumu, īslaicīgi mazinoties Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai. Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku fondu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās, kā arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsme atkal paātrināsies, nodrošinot straujāku IKP pieaugumu 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieilgstot valdības veidošanas procesam un attiecīgi aizkavējoties 2019.gada valsts budžeta izstrādei un apstiprināšanai, šis gads tiks sākts ar tā dēvēto «pagaidu budžetu».

«Pagaidu budžeta» principi ietverti Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa 12.decembrī izsludinātajos grozījumos likumā par budžeta un finanšu vadību. «Pagaidu budžets» būs spēkā līdz brīdim, kad tiks apstiprināts 2019.gada budžets.

Minētie likuma grozījumi arī paredz 8,3 miljonu eiro novirzīšanu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka ar «pagaidu budžetu» tiks nodrošināta valsts funkciju un saistību izpilde, kā arī sākto budžeta politiku un pasākumu turpināšana nemainīgā līmenī, līdz stāsies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums. «Tas risina līdzekļu nodrošināšanu sabiedrības grupām, kas pie līdzšinējā regulējuma nevarētu saņemt tiem pēc normatīvajiem aktiem pienākošos naudu,» piebilda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

FOTO: Kurās nozarēs ir visaugstākais atalgojums?

Žanete Hāka, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vidējās darba samaksas pieauguma temps ir samazinājies, taču piecās nozarēs vidējā samaksa gada laikā augusi virs 10%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Galerijā augstāk skaties, kā gada laikā mainījusies bruto darba samaksa dažādās nozarēs!

2019. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 7,8% jeb 75 eiro, sasniedzot 1036 eiro par pilnas slodzes darbu. 2018. gada 1. ceturkšņa gada pieauguma temps bija 8,7%, bet pārējos ceturkšņos – no 8,1 līdz 8,4%.

2019. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2018. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 0,6 %. Jāatzīmē, ka minimālā alga šogad Latvijā nemainījās un, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, tās līmenis šobrīd ir viszemākais – 430 eiro. 2019. gadā Lietuvā minimālā alga pieauga par 155 eiro jeb 38,8 % (no 400 līdz 555 eiro), Igaunijā izmaiņas bija mazākas – pieaugums par 40 eiro jeb 8,0 % (no 500 līdz 540 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.

Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.

Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.

FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot 2020.gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2019.-2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3,2% līmenī, - tāda pati, kā tika prognozēts šā gada februārī, sagatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022.gadam, informē FM.

Savukārt 2020.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs.

Lai gan ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā ceturksnī visai strauji palēninājusies, IKP pieaugumam noslīdot no 4,8% pagājušajā gadā līdz 3,0%, tā pamatā bijuši vairāki vienreizēji faktori, tajā skaitā krasais kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē laika apstākļu ietekmē un samazinājums nekustamā īpašuma darījumos, bet pārējās ekonomikas nozarēs saglabājusies stabila izaugsme. Līdz ar to ekonomikas izaugsme 2019.gadā kopumā saglabāsies salīdzinoši spēcīgā 3,2% līmenī, kur mērenākus izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados noteiks ES fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu vērtēt vēl ir pārāk agri, jo kopš tās ieviešanas ir pagājuši tikai divi gadi, kas ir pārāk īss laiks, jo vairāk, ja 2018. un 2019. gads bija sava veida pārejas periods.

Tāda aina atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka 2018. gadā spēkā stājās uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma, kuras pamats bija: nemaksā dividendes - nemaksāsi arī uzņēmuma ienākuma nodokli.

Līdz 2019. gada nogalei spēkā bija nosacīts pārejas periods, kad uzņēmumi varēja izmaksāt dividendes, maksājot 10% lielo iedzīvotāju ienākuma nodokli par to peļņu, kura savulaik aprēķināta un par ko samaksāts attiecīgais uzņēmuma ienākuma nodoklis, bet tā netika sadalīta dividendēs. Savukārt, ja līdz 2019. gada nogalei šo iepriekšējos gados (līdz 2018. gadam) nopelnīto, bet dividendēs neizmaksāto vēlāk - 2020. gadā vai vēl tālākā nākotnē - gribēs izmaksāt dividendēs, par to būs jāmaksā divas reizes lielāks iedzīvotāju ienākuma nodoklis nekā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru