Reklāmraksti

Kāpēc uzņēmumi Baltijas valstīs strauji pāriet uz elektronisko parakstīšanos?

Sadarbības materiāls, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Izmaiņas e-paraksta ekosistēmā

Ilgu laiku elektroniskais paraksts jeb e-paraksts nebija vienādi pieejams un attiecīgi arī izmantots visās Baltijas valstīs. Tāpēc arī dažādu uzņēmumu savstarpējos darījumos Baltijas valstu līmenī nebija viegli pāriet uz procesu organizēšanu elektroniski. Par laimi, situācija ir mainījusies. Vissvarīgākais pavērsiens bija Smart-ID lietotnes ieviešana un šī produkta nostiprināšanās tirgū. Tas ir elektroniskās identifikācijas un e-paraksta instruments, ko jau izmanto aptuveni 3 miljoni Baltijas valstu iedzīvotāju. To ir integrējušas bankas, telekomunikāciju uzņēmumi un citi e-pakalpojumu sniedzēji, lai nodrošinātu labāku klientu pieredzi. Izmantojot Smart-ID, Baltijas valstu uzņēmumiem ir jaunas iespējas savstarpējos darījumos nodrošināt vieglu, ērtu un 100% juridiski saistošu elektronisko dokumentu apriti.

Kāpēc e-paraksts ir svarīgs, un kā tas uzņēmumiem ļauj attīstīties?

Elektroniskā dokumentu parakstīšana ne tikai ietaupa laiku un padara efektīvāku dokumentu parakstīšanas procesu, bet arī ietaupa aptuveni septiņus eiro par katra dokumenta noformēšanu. E-parakstā balstītu risinājumu nodrošinātājs uzņēmums “Dokobit” ir aprēķinājis, ka šajā summā ietilpst darbaspēka izmaksas, kā arī drukas un sūtīšanas izmaksas.

Citi svarīgi kritēriji ir drošība un uzticamība, ko nodrošina kvalificētu e-parakstu izmantošana. Kvalificēts e-paraksts ir līdzvērtīgs ar roku rakstītam parakstam, un to nevar apšaubīt tiesā. Un tiesvedība jau nu noteikti ir tas, no kā uzņēmumi patiešām vēlas izvairīties.

Te gan jāpiebilst, ka mūsdienu plašajā iespēju laikā ir svarīgi neapmaldīties dažādo risinājumu piedāvājumā.

Kādu e-parakstīšanās rīku izvēlēties?

Neskatoties uz to, ka e-paraksta izmantošana kopumā ir laba ideja, šķiet, ka ir daudz neskaidrību par pareizā rīka izvēli. Interneta meklētājos un arī dažādās diskusijās jautājums par to, kuru rīku izvēlēties, tiek uzdots bieži. Daudzi Baltijas valstīs zināmi uzņēmumi, piemēram, “Luminor”, “Telia”, “SEB”, “Circle K” un citi izvēlas “Dokobit”. Mēģināsim noskaidrot, kā viņi pamato šo izvēli.

“Dokobit” ir lielākais publiskās atslēgas infrastruktūrā (PKI) balstītā risinājuma nodrošinātājs Baltijas valstīs. Tādējādi, izmantojot “Dokobit” pakalpojumu, gan juridiskām, gan fiziskām personām ir iespēja dokumentus parakstīt ar juridiski saistošu elektronisko parakstu visā Eiropas Savienībā (ES). Tāpat uzņēmumi un valsts iestādes var viegli nodrošināt savu e-pakalpojumu pieejamību starptautiski, garantējot nemainīgu augstas kvalitātes klientu pieredzi. “Dokobit” e-parakstīšanās risinājumus var izmantot, lai parakstītu jebkādus dokumentus - sākot ar deklarācijām un pieprasījumiem, un, beidzot ar dažādiem līgumiem vai rīkojumiem.

Šobrīd “Dokobit” sadarbojas ar visiem galvenajiem eID pakalpojumu sniedzējiem, kuru risinājumi tiek izmantoti gan Baltijas, gan Ziemeļvalstīs. Tādējādi “Dokobit” ir iespējams parakstīt dokumentus un autentificēt lietotājus ar dažādiem lietotāju izmantotiem rīkiem: nacionālajām eID kartēm, USB marķierierīcēm, Mobile ID risinājumiem, mobilajām lietotnēm, piemēram, Smart-ID un eParaksts mobile, kā arī ar Igaunijas e-uzturēšanās apliecinājumu. Šie rīki ļauj parakstīt dokumentus starptautiskā līmenī, un tie būs derīgi visā ES.

Tiem uzņēmumiem, kas darbojas starptautiskā mērogā, tieši ir svarīgi, ka ar “Dokobit” parakstītie dokumenti ir derīgi visā ES. Tas ir iespējams, jo “Dokobit” pieļauj tikai uzlabotu un kvalificētu e-parakstu izmantošanu saskaņā ar eIDAS regulu. Tāpat var izmantot jebkuru starptautiski atzītu dokumentu formātu. Turklāt katram dokumentam tiek pievienots laika zīmogs, kas pasargā dokumentu no viltošanas un izslēdz iespēju izmantot atpakaļejošu datumu. Daudzi uzņēmumi par priekšrocību uzskata ērto dokumentu pārvaldīšanas iespēju. Piemēram, “Dokobit” portālā dokumentus var sakārtot kategorijās. Vairākus dokumentus var parakstīt, dzēst vai lejupielādēt tikai ar vienu darbību. Lai ērti un ātri koplietotu dokumentus, ir iespējams izveidot adresātu sarakstu un pievienot komentārus, kas būtu jāņem vērā citiem dokumenta parakstītājiem. Ir iespējams iestatīt arī parakstīšanas termiņus un nosūtīt atgādinājumus. Tāpat “Dokobit” iespējams apskatīt, kad dokuments izveidots, apskatīts, parakstīts un kad ar to notikušas jebkādas citas darbības.

Turklāt ir svarīgi piebilst, ka “Dokobit” pakalpojumi pastāvīgi tiek uzlaboti, un šobrīd uzņēmums paplašina savu darbību Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Portāls un jaunu funkciju ieviešana ļauj lietotājiem strādāt vēl produktīvāk. Uzņēmumi var nodrošināt e-pakalpojumus vieglāk un ātrāk nekā jebkad agrāk.

Ilmārs Arsenovičs, Dokobit pārstāvis Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu gadu garumā cilvēki izmantoja papīru un tinti, lai parakstītu dokumentus. Šie laiki ir pagājuši, jo šobrīd lielākā daļa uzņēmumu gan apsver iespēju izvēlēties un izmantot, gan arī jau izmanto digitālus risinājumus. Un tie daži, kas šādu iespēju neapsver, visticamāk to nedara, jo šiem uzņēmumiem trūkst informācijas par elektroniskās parakstīšanās izmaksām. Izvērtējot iespējas pāriet no fiziskas parakstīšanās uz elektronisko parakstīšanos, cena reizēm var būt viens no svarīgākajiem vai pat svarīgākais aspekts. Patiesībā digitāls parakstīšanās process nemaz nav dārgs, kā varētu šķist. Kā tas ir iespējams?

Cik maksā fiziska dokumentu parakstīšana?

Lai labāk saprastu atšķirību starp fizisku un elektronisku parakstīšanos, pirmkārt, izvērtēsim fiziskā parakstīšanās procesa izmaksas. Vai tas tiešām ir bez maksas? Ilmārs Arsenovičs, “Dokobit” vadītājs Latvijā norāda, ka fiziskas dokumentu parakstīšanas procesā ir jāņem vērā izmaksas par papīru, drukāšanu, sūtīšanu un, kas vēl svarīgāk, - par darbaspēku, kas ir dārgākais no visiem resursiem. Taču tieši par darbaspēka izmaksām cilvēki bieži mēdz aizmirst.

Piemēram, uzņēmums mēnesī paraksta 50 dokumentu. Katrs ir drukāts uz divām lapām divos eksemplāros. Tās ir 200 papīra lapas. Šīm izmaksām jāpieskaita vēl arī izmaksas par drukāšanu. Katra lapa un tās drukāšana izmaksā 1 eirocentu. Tātad tikai papīram un drukai uzņēmums iztērē 2 eiro mēnesī. Tā ir mazākā izmaksu pozīcija. Pieņemsim, ka pusi šo dokumentu jeb 25 dokumentus nepieciešams nosūtīt klientam, partnerim vai jebkurai citai iesaistītajai pusei, izmantojot kurjera pakalpojumus. Pat, ja sūtīšanas izmaksas ir tikai 1 - 2 eiro, mēnesī uzņēmums tāpat tam iztērē vismaz 25 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Peļņu iegulda attīstībā un sabiedrības izglītošanā

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un arī beztabakas izstrādājumu tirgotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība gan pret patērētājiem un to izglītošanu, gan pret apkārtējo vidi un sevi.

To intervijā DB norāda SIA Pro Vape valdes loceklis, ķīmijas maģistrs Edžus Picka, uzsverot, ka pēdējo gadu laikā elektronisko cigarešu lietotāju skaits ir ievērojami palielinājies, tāpēc jāmainās arī pašai industrijai.

E. Picka stāsta, ka 2020. gadā Pro Vape peļņa bija 3,2 miljoni eiro, kas ir par 1873% vairāk nekā 2019. gadā. Nopelnīto naudu uzņēmējs iegulda ne tikai sortimenta paplašināšanā un biznesa attīstībā, bet arī sabiedrības izglītošanā.

Kā pēdējos gados mainījusies tabakas industrija un lietotāju pieprasījums pēc dažādām smēķēšanas produktu alternatīvām?

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku gan Latvijā, gan pasaulē konvencionālās cigaretes izvēlas aizstāt ar elektroniskajām, kā rezultātā tabakas industrija ir spiesta transformēties. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pēdējos gados elektronisko cigarešu lietotāju skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis, piemēram, 2018. gadā šādu lietotāju bija pat divreiz vairāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz nozarē nesaskaņotā likumprojekta “Elektronisko sakaru likums” redakcijas virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā, Latvijas telekomunikāciju uzņēmumi vērsušies pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ar lūgumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt priekšlikumus elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanas šķēršļu novēršanai.

Kā norāda nozares uzņēmumi, šī brīža likumprojekta redakcija padara sakaru tīklu izbūvi nepamatoti dārgu un laikietilpīgu, turklāt tā neatbilst nozares attīstības priekšnoteikumiem un neļauj Latvijai sasniegt ES noteiktos mērķus.

"Vēlamies vērst Ministru prezidenta uzmanību, ka likumprojekts “Elektronisko sakaru likums” nerisina nozares attīstībai būtiskus jautājumus infrastruktūras izvēršanas jomā. Pieļaujam, ka pārkāpuma procedūras draudi par direktīvas termiņa nokavējumu un vairāku ministriju iebildumi šajā patiesi starpdisciplinārā jautājumā (sakari, būvniecība, digitalizācija, lietu tiesības, finanšu ietekme) ir radījuši situāciju, kurā kvalitatīva kompromisa meklējumi kopēja labuma sasniegšanai ir upurēti formālu termiņu un resorisku tradīciju labā," pausts telekomunikāciju uzņēmumu vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vadīšana tiešsaistē jau kādu laiku ir ierasta prakse. Attiecīgi dokumentu parakstīšana attālināti arī ieņem savu vietu uzņēmuma ikdienā. Īpaši tagad, kad daudzi jau vairākus mēnešus strādā no mājām. Bet ko mēs patiesībā zinām par elektronisko parakstīšanos? Vai tā patiešām ir izdevīga? Vai arī tas ir vēl viens stilīgs vārds dažādu biznesu īpašnieku leksikā?

Vēl vairāk - ja esi jaunpienācējs, Tev varētu rasties jautājums - ko ar attālinātajiem procesiem var izdarīt tādu, ko nevar paveikt klātienē? Tādu lietu netrūkst, tāpēc mēs piedāvājam galveno ieguvumu sarakstu jebkurai organizācijai.

Kā laika ietaupīšana var ietekmēt Tavu biznesu?

Katrs uzņēmums - vai tas būtu mazs vai liels - cīnās ar administratīvo jautājumu kārtošanu, kas aizņem daudz laika. Izvēloties elektronisko parakstu jeb e-parakstu fiziskā paraksta vietā, ir iespējams ietaupīt kaudzi darba stundu. Turklāt vairs nebūs nepieciešamības organizēt sapulces tikai tāpēc, lai visas iesaistītās puses parakstītu vienu dokumentu. Uzņēmuma “Dokobit” pārstāvis Latvijā Ilmārs Arsenovičs norāda, ka pārejai uz e-parakstu var būt pat vēl lielāka loma, ja uzņēmums strādā starptautiskā mērogā, un dokumentu parakstītāji ir citu valstu iedzīvotāji. Turklāt ar e-parakstu visi biznesa procesi notiek ātrāk un nekas neapstājas tikai tāpēc, ka ir jāgaida kādas iesaistītās puses paraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK apstiprinājusi Virši-A akciju prospektu publiskā piedāvājuma izteikšanai

Db.lv, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi degvielas mazumtirgotāja AS "Virši-A" akciju prospektu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) izteikšanai un iekļaušanai biržas alternatīvajā tirgū "First North".

"Virši-A" prospekta ietvaros ir tiesīga izteikt līdz 1 735 489 akciju publisko piedāvājumu.

Turpmāk "Virši-A" var piedāvāt akcijas ieguldītājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī iekļaut akcijas alternatīvajā tirgū "First North".

"Virši-A" pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka parakstīšanos uz uzņēmuma akcijām norisināsies no 25.oktobra līdz 5.novembrim. Akcijām varēs pieteikties ikviens Baltijas valstu iedzīvotājs.

Kopumā uzņēmums ir tiesīgs izteikt akciju publisko piedāvājumu līdz 1 509 121 akcijai ar iespēju palielināt šo apjomu vēl par 226 368 papildus akcijām. Vienas akcijas cena ir 4,49 eiro un minimālais ieguldījums ir viena akcija.

IPO rezultātā "Virši" plāno piesaistīt jaunu kapitālu līdz 6,9 miljonu eiro apmērā, lielāko daļu finansējuma novirzot alternatīvo degvielas veidu piedāvājuma un infrastruktūras pilnveidošanai, veicinot saspiestās dabasgāzes (CNG), biometāna, kā arī elektromobiļu uzlādes punktu pieejamību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Dzelzceļa gada (2021) pasākumu programmas ietvaros Rīgā ceļā uz Lietuvu 21.septembrī pieturēja “Eiropas savienošanas ekspreša” Baltijas vilciens (Baltijas vilciens).

Ar vilcienu Rīgā ieradās trīs Baltijas valstu satiksmes ministri un Eiropas Komisijas pārstāvji. Viesi iepazinās ar “Rail Baltica” būvniecības darbu progresu un gaidāmajām pārmaiņām Rīgas Centrālajā stacijā. Ministri kopā ar “Rail Baltica” projekta nacionālajiem ieviesējiem sagatavoja laika kapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, ko plānots iemūrēt stacijas ēkas pamatos.

Pagājušajā gadā, uzsākot būvniecības darbus Rīgas Centrālajā stacijā, pamatakmens likšanas pasākums tika atlikts uz laiku līdz uzlabosies epidemioloģiskā situācija. Otrdien, pildot doto solījumu, tika sagatavota laika kapsula ar vēstījumu nākotnei, ko plānots ielikt “Rail Baltica” stacijas pamatos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Baltijā izziņots viens no pēdējo gadu vērienīgākajiem akciju sākotnējiem publiskajiem piedāvājumiem (IPO), kas sniedz iespēju ikvienam līdz 14. oktobrim iegādāties Baltijā vadošā atjaunīgās enerģijas ražotāja Enefit Green akcijas par sākotnējo cenu pirms to tirdzniecības sākuma Nasdaq Tallinn biržā, kas paredzēts 21. oktobrī. Ņemot vērā šā brīža straujo elektroenerģijas cenu kāpumu un pieprasījumu pēc videi draudzīgas enerģijas, atjaunīgās enerģijas ražošanas nozarei ir labs izaugsmes potenciāls.

Enefit Green ir Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmums ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi videi draudzīgā enerģijas ražošanā. Uzņēmums ir lielākais vēja elektroenerģijas ražotājs Baltijas valstīs, kas pārvalda 22 vēja parkus četrās valstīs – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Tāpat arī atjaunīgā elektroenerģija tiek ražota 38 saules paneļu parkos, četrās koģenerācijas stacijās un hidroelektrostacijā. Šobrīd tiek attīstīti arī vairāki jauni vēja un saules enerģijas parku projekti, kuri tiks finansēti ar akciju piedāvājumā piesaistīto līdzekļu palīdzību.

Šobrīd vērojama stabila tendence, ka Baltijas reģionā un visā pasaulē strauji aug nepieciešamība pēc elektroenerģijas un vienlaikus valstīm tiek noteikti stingri mērķi jau tuvākajos gados pāriet uz videi draudzīgākiem enerģijas ražošanas risinājumiem, lai mazinātu oglekļa emisiju apjomu. Ir skaidrs, ka atjaunīgā enerģija ir ātrākais veids, kā panākt oglekļa neitralitāti un Baltijas reģionā tieši vējš un saule ir zaļie energoresursi ar lielāko potenciālu. Tādējādi Enefit Green akciju piedāvājums ir laba iespēja gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem iesaistīties atjaunīgās enerģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja “Coface” veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā, kas publiskots novembrī, iekļauti 38 uzņēmumi no Baltijas – 6 no Latvijas, 6 no Igaunijas un 26 no Lietuvas. Kopumā dati par Top 500 uzņēmumu peļņas rādītājiem liecina, ka pandēmijai bijusi liela ietekme un, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā kopējā to peļņa samazinājusies par 3.3%, sasniedzot 667 miljardus eiro. Līdzīgi kā iepriekšējos gados vadošās nozares ir minerālu, ķīmisko vielu, naftas, plastmasas ražošana, farmācija, automobiļu rūpniecība, transports un nespecializētā tirdzniecība. Topā iekļauto Baltijas kompāniju vidū dominē tirdzniecības un vairumtirdzniecības uzņēmumi.

Katru gadu “Coface” veido Centrālās un Austrumeiropas (CEE) reģiona lielāko uzņēmumu Top 500, kurā vērtē to sniegumu iepriekšējā kalendārajā gadā. Top 500 sniedz ieskatu reģiona ekonomisko aktivitāšu tendencēs un prognozē attīstību nākotnē. Salīdzināti tiek arī Top 500 lielāko uzņēmumu peļņas rādītāji, kas pērn uzrāda ievērojamu Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, bet vienlaikus arī liecina par uzņēmumu pielāgošanos jaunajiem apstākļiem.

Mindaugas Sventickas, “Coface Baltics” vadītājs: “CEE reģiona valstu ekonomikas ir adaptējušās pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, kas tomēr jūtami bremzēja pozitīvu uzņēmumu attīstību. 500 lielākie reģiona uzņēmumi 2020. gadā piedzīvojuši krietnu samazinājumu gan apgrozījuma, gan peļņas rādītāju ziņā. Tomēr vienlaikus reitingi liecina arī par reģiona izaugsmes potenciālu un spēju pretoties grūtībām.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup būs viens no pirmajiem uzņēmumiem Latvijas biržas vēsturē, kas gandrīz visas akciju sākotnējo publisko piedāvājuma (IPO) tikšanās un komunikāciju ar potenciālajiem investoriem organizēs ar moderno tehnoloģiju palīdzību virtuālajā vidē.

AS DelfinGroup laika posmā no 22. septembra līdz 11. oktobrim rīkos gan privātus, gan publiskus digitālos investīciju vebinārus privātajiem investoriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Vebināri un interaktīvas prezentācijas privātajiem investoriem būs pieejamas gan Nasdaq Riga, gan LHV Bank, gan citās platformās.

Vebināru mērķis ir mudināt Baltijas valstu iedzīvotājus investēt vietējā kapitāla tirgū, kā arī iepazīstināt privātos investorus ar AS DelfinGroup šoruden plānoto akciju sākotnējo publisko piedāvājumu.

Tostarp publiska virtuālā konference Nasdaq Riga platformā pilnīgi visiem interesentiem un Baltijas valstu investoriem notiks 28. septembrī plkst. 11:00 angļu valodā un plkst. 13:00 latviešu valodā (Rīgas laiks). Vebināru vadīs un uz jautājumiem atbildēs AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš un valdes loceklis Kristaps Bergmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot paplašināt savu darbību Baltijas jūrā un investējot apmēram 200 miljonus eiro, Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line 2022. gadā Ventspils‒Nīnashamna maršrutā norīkos divus jaunus prāmjus.

E-Flexer tipa prāmji būs 240 metru gari, tajos būs 263 kajītes, 1200 pasažieru ietilpība, 3600 līnijmetru kravu vienībām, kas ļaus palielināt kravas ietilpību par 25% un pasažieru salona ietilpību par 33%.

Jaunie kuģi piedāvās pasažieriem jaunas iespējas Ventspils–Nīnashamna maršrutā, kas ir īsākais ceļš starp Baltiju un Skandināviju.

Šobrīd notiek prāmju būvēšana kuģu būvētavā CMI Jinling Veihajā, Ķīnā.

Kopumā divu jaunu prāmju iegādē Stena Line investējusi apmēram 200 miljonus eiro. “Mēs turpinām augt kopā ar mūsu klientiem, nostiprinot savas pozīcijas un floti visā Baltijas jūrā. Reģionā joprojām palielinās pieprasījums pēc lielākām jaudām, jo paplašinās kravu pārvadājumu klientu loks, un arī pasažieri pandēmijas laikā izvēlas ceļošanu ar prāmi kā drošu transporta veidu. Šie lielie, modernie un degvielas patēriņa ziņā ekonomiskie nākamās paaudzes kuģi ir mūsu flotes modernizācijas un arī ilgtspējīgas kuģniecības attīstības flagmaņi,” sacīja Stena Line Group izpilddirektors Niklass Mortensons (Niclas Mårtensson).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas uzņēmēji izveidojuši sadarbības tīklu Beniluksa valstīs

LETA, 19.07.2021

Speciālisti no Baltijas un Beniluksa valstīm, uzņēmumu vadītāji, eksperti no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta (EP) 18.septembrī pulcēsies Beniluksa Baltijas pirmajā ikgadējā konferencē Amsterdamā.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no Baltijas valstīm, kuri strādā Beniluksa valstīs - Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā, ir izveidojuši biznesa tīklu, lai veicinātu sadarbību, informēja "Benilux Baltics in Business" līdzdibinātājs Jurga Baltrams.

Viņš norādīja, ka lietuvieši, latvieši un igauņi, kuri dzīvo un strādā Beniluksā, tiek aicināti rīkoties, lai pastiprinātu sakarus starp Baltijas un Beniluksa valstu speciālistiem un uzņēmējiem.

Lietuvas vēstnieks Nīderlandē Vidmants Purlis norādījis, ka šī biznesa tīkla izveide no Lietuvas un citām Baltijas valstīm Beniluksa reģionā ir ļoti svarīgs solis. Viņš cer, ka tas veicinās ekonomisko apmaiņu starp abiem reģioniem, kā arī veicinās tirdzniecību un ieguldījumus.

Pēc viņa domām, šī organizācija arī vairos izpratni par Lietuvu un tās uzņēmējdarbības vidi Beniluksā. Lietuvas vēstniecība šo iniciatīvu vērtē atzinīgi un atbalsta. "Ceru, ka šī platforma būs spēcīgs vēstniecības partneris ekonomiskās diplomātijas projektu īstenošanā", sacīja Purlis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas biroju nomas tirgus iegūst paātrinājumu

Db.lv, 16.08.2021

Lielie uzņēmumi slēdz nomas priekšlīgumus objektos, kuri vēl tikai tiek celti. Tā, piemēram, galvaspilsētā esošais SEB grupas korporatīvo pakalpojumu centrs ir noslēdzis līgumu ar GALIO Group un jau 2023. gada pirmajā pusē apmetīsies 12 tūkstošus kvadrātmetru lielajā darījumu centrā Gustavs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas biroju tirgū iznomātās platības 2021. gada pirmajā pusgadā sasniegušas pirmspandēmijas līmeni. Redzot tirgus potenciālu, investori turpina īstenot biroju attīstības projektus, bet nomnieki pakāpeniski maina paradumus un sāk slēgt nomas priekšlīgumus, novērojuši starptautiskā nekustamā īpašuma (NĪ) konsultāciju uzņēmuma Newsec analītiķi.

2021. gadā Rīgā tiks piedāvātas jaunas biroju telpas, kuru platība ir apmēram deviņi tūkstoši kvadrātmetru, bet 2022. gadā šis skaitlis būs desmit reizes lielāks. Tiek prognozēts, ka nākamajos divos gados Rīgas nekustamā īpašuma tirgu papildinās modernas biroju telpas, kuru platība sasniegs 240 tūkstošus kvadrātmetru, teikts jaunajā 2021. gada 1. pusgada Rīgas biroju tirgus apskatā Riga Office Outlook.

"Attīstītāji no standarta projektiem pāriet pie radošākiem risinājumiem, kas būs aktuāli moderniem, mūsdienīgiem uzņēmumiem, – tā ir ekoloģiska vide, biroju pilsētiņas, kur nodrošinātas gan darba, gan brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī konversijas projekti, kas saglabā saikni ar pagātnes Rīgu," stāsta Newsec analītiķe Inita Nitiša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti: Latvijā nepieciešams saprātīgs regulējums bezdūmu produktiem

Db.lv, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezdūmu nozares asociācijas rīkotajā seminārā par smēķēšanas kaitējuma mazināšanu prezentēta jaunākā socioloģisko pētījumu firmas KANTAR veiktā aptauja, kas liecina, ka 26% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem regulāri lieto tabaku un nikotīnu saturošus produktus, savukārt 9% tos lieto atsevišķās reizēs.

Pētījums rāda, ka 90% smēķētāju uzsāk smēķēt ar cigaretēm, tāpēc semināra eksperti diskutēja par smēķēšanas kaitējuma mazināšanas iespējām, akcentējot nepieciešamību pēc saprātīga un atbilstoša regulējuma tieši mazāk kaitīgajiem nikotīna produktiem.

Lielākā daļa (69%) tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušajiem smēķētājiem ir jābūt pieejamam alternatīvu bezdūmu produktu klāstam, kā arī objektīvai informācijai par tiem, savukārt teju puse jeb 48% tabaku un nikotīnu saturošo produktu lietotāju piekrīt tam, ka pieaugušo smēķētāju iedrošināšana pilnībā pāriet uz alternatīviem bezdūmu produktiem varētu būt viens no veidiem, kā samazināt cigarešu dūmu radīto kaitējumu sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecība ir sākusies visās trīs Baltijas valstīs, pašreizējo mērķi to uzbūvēt līdz 2026.gadam īstenot vairs nav iespējams, un dzelzceļa līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām, atzinis uzņēmuma "Rail Baltic Estonia", kas projektu īsteno Igaunijā, valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs.

Intervijā Igaunijas laikrakstam "Postimees" viņš norādījis, ka tas arī ir pēdējais termiņš, jo līdz 2030.gadam ir jāpabeidz Eiropas Transporta tīkls TEN-T, kura daļa ir "Rail Baltica".

"Līdz šim mūsu mērķis bijis 2026.gads, tas nav iecirsts akmenī Eiropas līmenī. Diemžēl tagad ir skaidrs, ka šis grafiks vairs nav iespējams. No vienas puses, to nevar īstenot tehniski un strukturāli, no otras puses, nav pilnībā nodrošināts projekta finansējums," sacījis Grinbergs.

Pēc viņa teiktā, "Rail Baltica" laika ietvars Igaunijas posmā patlaban atdūries pret diviem lieliem šķēršļiem - plānošana Pērnavas apriņķī un galvenās trases projektēšana. Tā kā Igaunijas Valsts tiesa anulējusi plānojumu Pērnavas apriņķī, Igaunijas Finanšu ministrija gada beigās iecerējusi piedāvāt jaunu plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvija nevar atļauties pretnostatīt dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēja elektroenerģijas ražošana ir strauji attīstījusies visā pasaulē, tomēr Latvijā vēja enerģijas saražotā jauda ir viena no zemākajām Eiropā.

Neskatoties uz to, ka ir pietiekami daudz investoru, kuri ir gatavi Latvijā attīstīt vēja enerģiju ar jaunākajām tehnoloģijām, to būvniecībai tiek likti šķēršļi ne tikai administratīvu iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka joprojām daudziem liekas, ka, ja Latvijā strauji attīstīsies vēja enerģija, mūsu energosistēma nespēs darboties vienā tīklā ar tās saražoto jaudu. Šāds arguments ir diezgan absurds.

Vēja enerģija, neskatoties uz turbīnu jaudu, spēj sadzīvot ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā. To mēs jau redzam Skandināvijā, kur vējš jau šobrīd veido ļoti būtisku daļu no elektroenerģijas uzstādītajām jaudām – dažbrīd vējš no ražošanā esošajām jaudām var aizņemt līdz pat trešajai daļai, kas ir vairāk nekā 30% no kopējās izstrādes apjoma. Līdz ar to, tas, ka vējš pietiekami sekmīgi strādā kopā ar pārējiem enerģijas ražošanas veidiem vienotā tīklā, ir reālā darbībā pierādīts fakts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru