Jemenas nemiernieku uzbrukums Saūda Arābijas naftas rūpniecības objektiem bija brīdinājums par plašāku karu, atbildot uz ASV atbalstīto Saūda Arābijas militāro intervenci Jemenā, trešdien sacīja Irānas prezidents Hasans Ruhani.

«Jemenieši nav trāpījuši slimnīcai, viņi nav trāpījuši skolai, viņi nav trāpījuši Sanas tirgum. Viņi ir tikai trāpījuši industriālam centram, lai jūs brīdinātu,» pēc valdības sēdes sacīja Ruhani.

«Gūstiet mācību no šī brīdinājuma un ņemiet vērā, ka šajā reģionā var būt karš,» sacīja prezidents, kā noprotams, vēršoties pie Saūda Arābijas līderiem, kas iztērējuši miljardiem dolāru ASV bruņojuma iegādei.

Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki uzņēmušies atbildību par sestdienas triecienu Saūda Arābijā. Tas, kā sākotnēji apgalvoja Rijādas amatpersonas, veikts ar droniem. Kā otrdien sacīja ASV amatpersona, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps uzskata, ka uzbrukumā tikušas izmantotas arī spārnotās raķetes no Irānas.

Piektdien naftas cenas saruka par aptuveni 2%, jo daļa investoru slēdza pozīcijas, taču melnā zelta cenu aizvien balsta augošais konflikts Jemenā, raksta MarketWatch.

ASV vieglās jēlnaftas WTI cena maija piegādēm saruka par 2,08% līdz 50,28 dolāriem par barelu. Savukārt Ziemeļjūras markas naftas Brent cena maija piegādēm samazinājās par 1,93% līdz 58,04 dolāriem par barelu.

Iepriekšējā tirdzniecības sesijā naftas cena pieauga pēc tam, kad Saūda Arābija un t[ās sabiedrotie apšaudīja ar Irānu saistītos kaujiniekus Jemenā.

Navitas Resources eksperts Toms Džeimss gan uzsvēris, ja jēlnaftas piegādi konflikts vēl neietekmē. «Tas, kas notiek Jemenā, ir pēdējo gadu laikā augušā Saūda Arābijas un Irānas konflikta paplašināšanās. Pastāv milzīgs konflikts par to, kurš dominē Tuvajos Austrumos,» saka eksperts.

Katara paziņojusi, ka tā sākusi pārvadāt kravas caur Omānu, lai apietu Persijas līča valstis, kuras ar to pārtraukušas diplomātiskās attiecības un liegušas piekļuvi ūdens transportceļiem.

Parasti kravu tranzīts uz Kataru notiek caur Dubaijas Džebelali ostu, no kurienes tās ar mazākiem kuģiem nogādā galamērķi. Taču kopš 5.jūnija Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pievienojušies Saūda Arābijai, Bahreinai un Ēģiptei, liedzot Katarai piekļuvi to ūdens transportceļiem.

Kataras ostas pārvalde norāda, ka tās kravas tagad tiks transportētas caur Omānas ostām Soharu un Salālu.

AAE, Bahreina, Ēģipte, Jemena un Saūda Arābija pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem. Arī šo valstu kuģi un lidmašīnas nedodas uz Kataru.

Šīs valstis apsūdzējušas Kataru par ekstrēmistu grupējumu atbalstīšanu, taču Doha šos apgalvojumus noliedz.

Par Sokotras salas eksistenci, visticamāk, dzirdējis vien retais, bet mums ar vīru tā šķita vilinoša daudzveidīgās dabas dēļ. Nelielajā, 120 km garajā un 40 km platajā, salā apskatāmi visi augi un ģeoloģiskie veidojumi, kas ir pārējos pasaules piecos kontinentos.

Turklāt tikai Sokotras salā aug pudeļkoki un pūķa asinskoki. Sala tūristu redzes lokā nonākusi vien pēdējos gados, bet vēl aizvien tā nav plaši apmeklēta. Lielākais bieds ir nemierīgās valstis – Somālija un Jemena – tās tuvumā. Mēs riskējām. Tiesa, bez satraucošiem starpgadījumiem brīdī, kad bija jālido mājās, neiztikām.

Kad turp braukt?

Piemērotākais laiks ceļojumam uz Sokotras salu ir no decembra līdz martam. Lai gan tur valda ziema, mums, eiropiešiem, laika apstākļi šķiet patīkami, ir silti. Pārējos mēnešos salā ilgstoši ir vētras, pamatīgi karstuma pariodi, kad termometra stabiņš mēdz pakāpties līdz un pat pārsniegt 40 grādu atzīmi.

Saūda Arābijā noticis uzbrukums ar droniem, kas bija bruņoti ar spridzekļiem, divām naftas vada sūknēšanas stacijām, otrdien pavēstīja Saūda Arābijas enerģētikas ministrs Halids al Falihs. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmušies Jemenas šiītu nemiernieki, skaidrojot, ka tā bijusi atmaksa par Saūda Arābijas noziegumiem.

Vienā no stacijām izraisījies ugunsgrēks, tomēr tas tika pakļauts kontrolei, un nodarīto postījumu apjoms ir ierobežots.

Uzbrukumi bija vērsti pret naftas vada «Austrumi-Rietumi» stacijām. Pa to nafta tiek nogādāta no valsts austrumdaļas naftas laukiem uz Janbu ostu.

Naftas vada operators valsts uzņēmums «Aramco» apturējis naftas pārsūknēšanu, līdz nebūs izvērtēts postījumu apjoms un naftas vads atjaunots, norādīja ministrs.

Jemenas šiītu hutiešu nemiernieki otrdien paziņoja, ka uzbrukumi Saūda Arābijā bijusi atmaksa par Saūda Arābijas noziegumiem.

«Uzbrukums saūdarābu vitāli svarīgajām iekārtām ir atbilde uz agresora genocīda noziegumiem un pret Jemenas tautu izvērsto aplenkumu,» tviterī norādīja hutiešu pārstāvis sakariem ar presi Mohammeds Abdusalams.

Jemenas eksprezidents Ali Abdulla Salehs 33 gadus ilgās valdīšanas laikā uzkrājis bagātību 32 līdz 60 miljardu dolāru apmērā, teikts trešdien publiskotajā ANO Drošības padomes ekspertu ziņojumā.

Eksperti secinājuši, ka Salehs lielāko daļu savu līdzekļu pārskaitījis uz aptuveni 20 ārvalstīm, noguldot uz fiktīva vārda vai citu viņam lojālu personu kontos.

Ziņojumā norādīts, ka bagātības avots, visticamāk, ir prezidentūras laikā piekoptā korupcija, sevišķi naftas un gāzes sektorā, kur Salehs prasījis uzņēmumiem kukuļus par ekskluzīvām tiesībām pētīt gāzes un naftas ieguves vietas Jemenā.

Salehs, kurš demisionēja 2012.gada sākumā pēc gadu ilgas tautas sacelšanās, vairāk nekā 30 gadus nopelnīja vidēji gandrīz divus miljardus dolāru gadā, uzskata eksperti, piebilstot, ka Jemenas eksprezidents savu bagātību uzkrājis skaidrā naudā, īpašumos, akcijās, zeltā un citās vērtīgās lietās.

Ceturtdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, sekojot trešdien piedzīvotajam straujākajam kritumam vairāk nekā divu mēnešu laikā, liecina Bloomberg dati.

Tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss samazinājās par 1%. Vienīgā grupa no 19 indeksa sektoriem, kas piedzīvoja akciju cenu kāpumu, bija enerģētikas sektora akcijas, jo naftas cena palielinājās pēc uzbrukumiem Jemenā.

Patlaban tirgus dalībnieki vēros attīstību Tuvajos Austrumos, sekojot līdzi situācijai, jo Saūda Arābija un tās sabiedrotie sākuši apšaudīt objektus Jemenā. Tāpat investori gaida ASV datus, piemēram, bezdarbnieku pieteikumus.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu, taču tas bijis ierobežots, ņemot vērā militāro konfliktu Jemenā, kas veicina bažas par enerģijas piegādēm Tuvajos Austrumos.

ASV vieglās jēlnaftas West Texas Intermediate (WTI) cena jūnija piegādēm pirmdien dienas vidus tirdzniecības sesijā samazinājusies par 0,33 dolāriem - līdz 56,82 dolāriem (52,49 eiro) par barelu.

Savukārt Londonas "Brent" jēlnaftas cena sarukusi par 0,35 dolāriem - līdz 64,93 dolāriem (59,98 eiro) par barelu.

Naftas cenu kritums galvenokārt skaidrojams ar investoru vēlmi gūt peļņu no pagājušajā nedēļā reģistrētā kāpuma.

Saūda Arābija un tās sabiedrotās arābu valstis sāka uzlidojumus 26.martā ar mērķi atjaunot amatā Jemenas prezidentu Abedrabo Mansuru Hadi, kurš bija spiests bēgt uz Saūda Arābiju.

Lai arī Jemena nav īpaši svarīga naftas ražotājvalsts, tirgus novērotāji satraukušies par valstī notiekošo nemieru iespējamo ietekmi uz naftas rezervju bagāto reģionu, jo sevišķi Irānu.

Pagājušajā nedēļā Dubaijā notika starptautiskā pārtikas izstāde Gulfood, kurā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal piedalījās Latvijas uzņēmumi vienotā kopstendā, informēja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta pārstāve Andra Ūdre.

(Raksts papildināts ar Pure Chocolate komentāru. Papildināta arī fotogalerija.)

Kaut arī stenda platība bija maza, tas neesot kavējis aktīvi strādāt un izpelnīties interesi apmeklētāju vidū. Par noslēgtiem līgumiem runāt vēl esot pāragri, tomēr izrādītā interese šķietot daudzsološa, arī iegūto kontaktu skaits.

Vaicājot uzņēmumiem, vai tie ir apmierināti ar rezultātiem un izstādi kopumā, saņemtas apstiprinošas atbildes, kā arī lūgums nākamajā gadā pieteikt lielāku platību, lai turpinātu iesākto un Latvijas uzņēmumu vārdu nestu arvien plašāk pasaulē

ASV vēstniecības varētu lūgt personām, kas piesakās vīzām, atklāt paroles saviem sociālo tīklu kontiem, paziņojis iekšējās drošības ministrs Džons Kelijs.

Ministrs skaidroja, ka paroles var tikt prasītas, īstenojot stingrākas pārbaudes, lai atklātu personas, kas var radīt riskus ASV drošībai.

Kelijs sacīja, ka paroļu pieprasīšana ir viena no lietām, kas tiek apsvērta iebraucēju pārbaudīšanai sevišķi no tādām valstīm kā Irāna, Irāka, Lībija, Somālija, Sīrija un Jemena, kuras pašas neveic tik stingras personu pārbaudes.

Ministrs norādīja, ka ir ļoti grūti izvērtēt cilvēkus šajās septiņās valstīs, bet, ja viņi ierodas ASV, varasiestādes vēlēsies zināt, ko viņi dara internetā.

«Ja viņi nevēlas sadarboties, lai nebrauc uz Savienotajām Valstīm,» viņš piebilda.

Vācijas kapitāla uzņēmums CompaQpeat dažu gadu laikā Latvijā uzbūvējis divas uz eksportu orientētas kūdras pārstrādes rūpnīcas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums plāno 150 ha jaunu purva platību apguvi Rucavas novadā, kur atrodas 2009.gadā būvēta kūdras pārstrādes rūpnīca. Tās struktūrvienības un saistītie uzņēmumi strādā arī Kuldīgas un Nīcas novadā, bet šā gada septembrī, ieguldot piecus miljonus eiro, atvērta jauna rūpnīca Balvu novadā. Pērn par 26% pieaudzis CompaQpeat produkcijas eksporta apjoms, bet par 27% – uzņēmuma apgrozījums. Ražotājs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 pretendē uz balvu kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā.

Plaša ģeogrāfija

SIA CompaQpeat nodarbojas ar kūdras ieguvi, pārstrādi un dažādu substrātu gatavošanu. Ar uzņēmuma zīmolu top gan substrātu maisījumi, gan substrāti pavairošanai un podiņiem. Savukārt izstrādāto kūdru var iedalīt frēzkultūras un grieztās gabalkūdras produktos. Gandrīz visu saražoto (vairāk nekā 97%) SIA CompaQpeat eksportē – tikai neliela daļa nonāk Latvijas dārzniecībās. Eksporta ģeogrāfija ir ļoti plaša –Eiropa, Ķīna, Japāna, Taivāna, Koreja, Omāna, Saūda Arābija, Libāna, Irāna, Kipra, Jemena, Katara, Pakistāna, Grieķija, Ukraina, pavisam 34 valstis. Produkcijas noiets tiek organizēts ar uzņēmuma radīto aģentūru distribūcijas sistēmas starpniecību dažādās valstīs, kā arī tiek izmantotas lielās nozares izstādes, lai atrastu jaunus klientus. Pārvadājumus koordinē CompaQpeat loģistikas nodaļa. Eksporta nodrošināšanai uzņēmums sadarbojas ar autopārvadātājiem, kā arī konteineru pārvadātājiem Klaipēdas ostā. No jaunās Balvu rūpnīcas produkciju ved pa autoceļiem, bet no Rucavas izdevīgākais maršruts ir caur netālo Klaipēdas ostu. «No Krievijas caur Terehovu daudzi autopārvadātāji brauc ar tukšu transportu. Gan viņiem, gan mums ir izdevīgi, ja varam Eiropas virzienā uzkraut savu produkciju,» sadarbību ar tranzītbraucējiem skaidro SIA CompaQpeat projektu vadītājs Valdis Polmanis.

ASV Kongresā otrdienas vakarā tika panākta vienošanās par federālo izdevumu projektu 1,1 triljona ASV dolāru apmērā līdz nākamā gada septembrim, lai novērstu drīzumā gaidāmu valdības darba apturēšanu finansējuma trūkuma dēļ.

Par izdevumu projektu, kas ietver arī līdzekļus operācijām pret džihādistiem Tuvajos Austrumos, vienošanās bija jāpanāk līdz ceturtdienas vakaram, kad beigsies Kongresa līdz šim nodrošinātais finansējums. Ir gaidāms, ka Kongress šonedēļ pieņems attiecīgo likumprojektu.

«Šis likumprojekts ļaus mums izpildīt mūsu konstitucionālo pienākumu atbildīgi finansēt federālo valdību un novērst tās darba apturēšanu,» paziņoja Kongresa apakšpalātas Pārstāvju palātas Asignējumu komitejas vadītājs republikānis Hals Rodžerss.

Vienošanās paredz finansējumu gandrīz visām federālās valdības operācijām līdz 2015.fiskālā gada beigām. Tomēr nav panākta vienošanās par prezidenta Baraka Obamas pieprasīto finansējumu viņa imigrācijas politikas īstenošanai.

Jaunākajā ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla pētnieku publiskotajā pasaules laimes reitinga ziņojumā Latvija ir ierindota 53.vietā. Turklāt mūsu valstī laimes līmeņa pieaugums ir otrs straujākais pasaulē. Ziņojumu veidojuši Kolumbijas Universitātes ekonomisti, novērtējot 155 pasaules valstis, ņemot vērā to iedzīvotāju aptauju rezultātus.

Neskatoties uz straujo laimes līmeņa pieaugumu, Latvijai ir, uz ko tiekties. Latvija pasaules reitingā ierindojusies starp Japānu (54. vieta) un Rumāniju (52 vieta). Igaunija reitingā ieņem zemāku pozīciju – 63.vietu, bet Lietuva ir augstākā vietā – 50. pozīcijā. Pirmajās vietās ir attiecīgi Somija, Norvēģija un Dānija.

Laimes definīcija saka, ka tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūt visaugstāko apmierinājumu ar dzīvi, dziļu labsajūtu un prieku. Līdzšinējie zinātniskie pētījumi ir atzinuši, ka laimi nosaka izglītība, ienākumu līmenis, veselība, brīvā laika pavadīšanas iespējas un attiecības ģimenē. Līdzko kāds no šiem faktoriem sāk pieklibot, sākam izjust diskomfortu, neapmierinātību un esam nelaimīgi. Tāpat vairākums pētījumu apstiprina, ka dzīves kvalitāte un mūža ilgums ir tieši atkarīgs no tā, cik pozitīvi cilvēks uztver dzīvi. Tomēr, lai iedzīvotāju laime varētu kļūt par sasniedzamu valsts politikas mērķi, vispirms ir nepieciešama brīvība. Ja tradicionālajos attīstības modeļos ekonomiskā izaugsme ir galvenais elements, tad laimes jēdzienā galvenā ideja ir tāda, ka patiesa sabiedrības attīstība notiek tad, kad materiālā un garīgā attīstība iet roku rokā un papildina viena otru.

ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta ceturtdienas vakarā pieņēma likumu par federālās valdības finansējumu uz deviņiem mēnešiem 1,1 triljona ASV dolāru (887,7 miljardu eiro) apmērā.

Pārstāvju palāta nobalsoja par šo likumu ar 219 balsīm par un 206 pret apmēram divas stundas pirms tam, kad beigsies Kongresa līdz šim nodrošinātais finansējums. Par šo likumu vēl jānobalso Kongresa augšpalātai Senātam.

Šis kompromisa likums nodrošina finansējumu federālās valdības aģentūru darbībai līdz nākamā gada septembrim - 2015.finanšu gada beigām.

Daudzi konservatīvie kongresmeņi bija pret šo likumu, jo tas nebloķē ASV prezidenta Baraka Obamas darbības imigrācijas reformas jomā, kuras viņš nolēmis veikt bez Kongresa atbalsta. Savukārt liela daļa demokrātu kongresmeņu Pārstāvju palātā bija pret šo likumu, jo tas paredz mīkstināt dažus ierobežojumus bankām un atļauj lielākus politiskos ziedojumus.

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

AS Rīgas farmaceitiskā fabrika (RFF) iegulda ražošanas līniju modernizēšanā, jaunu produktu izstrādē un zīmola pārveidošanā

Dažādas tinktūras, piemēram, sirds un kuņģa pilieni, kā arī korvalols ir paši populārākie un joprojām visvairāk realizētie RFF produkti. Uzņēmums ražo zāles un uztura bagātinātājus, kas ir iegūti no ārstniecības augu drogām, tējas un produktus, kuru sastāvā ir kādas aktīvās vielas. Korvalols ir vienīgas RFF ražotais recepšu medikaments. Tā sastāvā ir fenobarbitāls, tādēļ kopš 2008. gada, lai to iegādātos aptiekās, ir nepieciešama ārsta izrakstīta recepte. Korvalols veido krietnu daļu no uzņēmuma apgrozījuma. Pērn RFF saražoja 36,2 tūkst. kilogramu dažādu augu ekstraktu un tinktūru, no kā tika izgatavoti 757,4 tūkst. dažādu produktu. Ieguldot Dr. Pakalns zīmola pārveidošanā, ar kuru tiek realizēta liela daļa RFF produkcijas, uzņēmums cenšas piesaistīt gados jaunāku mērķa auditoriju.

Jaunākajā Globālajā inovāciju indeksā Latvija saglabājusi 34.vietu, un tas ir labāks sniegums nekā Lietuvai, kas ieņem 38.vietu, bet sliktāks nekā Igaunijai, kas atzīta par 24.inovatīvāko valsti pasaulē.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvija un Igaunija saglabājušas savas pozīcijas, bet Lietuva pakāpusies par divām vietām.

Globālajā inovāciju indeksā 129 pasaules valstis izvērtētas pēc 80 dažādiem inovācijas ietekmējošiem faktoriem, tostarp tādiem kā politiskā vide, izglītība, infrastruktūra un uzņēmējdarbības attīstība.

No septiņām rādītāju kategorijām Latvijai vislabākais sniegums bijis radošās izlaides kategorijā, kur Latvija ieņem 22.vietu pasaulē. Institūciju kategorijā mūsu valsts ieņem 32.vietu, tirgus attīstības kategorijā - 40.vietu, biznesa attīstībā - 41.vietu. Cilvēku kapitāla un izpētes kategorijā mūsu valsts atzīta par 44.spēcīgāko pasaulē, zināšanu un tehnoloģiju izlaides kategorijā Latvija ieņem 45.vietu, bet infrastruktūras kategorijā - 51.vietu.

Starptautiskās auditorkompāniju apvienības BDO speciālisti, aptaujājot dažādu pasaules kompāniju izpilddirektorus, secinājuši, ka parādu krīzes nomocītā Grieķija investoriem ir riskantāka nekā pilsoņu kara plosītā Sīrija.

Pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā tūkstoš kompāniju pārstāvju, secināts, ka investori aizvien lielāku interesi izrāda par tā sauktajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna). Liela interese saglabājas arī par ASV, Lielbritāniju un Vāciju.

Ķīna kopā ar ASV, Brazīliju, Indiju un Vāciju veido piecas iecienītākās investīciju veikšanas valstis. Šajās valstīs investīcijas plāno veikt 66% BDO aptaujāto kompāniju pārstāvju.

Investori uzskata, ka bīstami ir investēt arī Spānijā, kas riska ziņā novērtēta pat augstāk nekā Ēģipte, kurā joprojām saglabājas politiskā nestabilitāte.

Tāpat aptaujāto kompāniju izpilddirektori norādījuši, ka šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, ar savām investīcijām rīkojas piesardzīgāk un ka 2012. gadā pieaudzis riska faktors.

Zelta cena uzlēkusi virs 1200 ASV dolāru līmeņa, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieku bažas par akciju un obligāciju dārdzību (vai pat burbuli) dažiem liek skatīties dārgmetālu virzienā, kur, piemēram, zelta cena šonedēļ atkal atkarojusi vietu virs 1200 ASV dolāru atzīmes par Trojas unci. Zelta cenai kāpt šobrīd palīdz aptuveni tie paši faktori, kas liek sarukt vairāku citu finanšu aktīvu cenām. Piemēram, ASV akciju cenas pagremdējuši negaidīti vāji ASV ekonomikas dati (šāds faktors savukārt audzē zelta kā drošā patvēruma pievilcību). Līdz ar sliktākiem ASV datiem komplektā nāk runas par to, ka ASV centrālā banka varētu vēlāk domāt par savu noteikto procentlikmju paaugstināšanu (par to likuši noprast arī ASV centrālie baņķieri), kas savukārt liek sarukt ASV dolāra vērtībai. Jāpiebilst arī, ka dolāra vājināšanās zeltu un citas izejvielas padara lētākas pircējiem citās valūtās. Joprojām ir vērojams arī visai drūms ģeopolitiskais fons un nav izslēgts, ka plašāka karadarbība varētu sākties vēl vienā Tuvo Austrumu valsī – Jemenā.

Nodokļu jomā pasaulē novērojama tendence paaugstināt netiešo nodokļu likmes, lai palielinātu valsts budžetu ieņēmumus, un vienlaikus samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļus (UIN), lai valstis kļūtu pievilcīgākas investoriem, liecina KPMG veiktais pētījums.

Savukārt Latvijā salīdzinājumā ar kopējo tendenci pasaulē ir bijusi novērojama pretēja virzība netiešo nodokļu jomā, jo pērn tika samazināta PVN likme.

Pērn vidējā netiešo nodokļu likme pasaulē pieauga par 0,17 procentpunktiem un sasniedza 15,5%. Vislielākais pieaugums reģistrēts Āfrikā un Āzijā – attiecīgi no 14,17% līdz 14,57% un no 11,84% līdz 12,24%.

Latvija var lepoties ar PVN likmes samazināšanu pērn par 1 procentpunktu atšķirībā no vispārējām tendencēm pasaulē, kur netiešo nodokļu likmes pārsvarā pieaug, uzsver Gunta Kauliņa, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas eksperte. Savukārt UIN likme 15% līmenī ir nostabilizējusies un nav mainīta jau deviņus gadus.

Krievijas jūras kara spēki Melnās jūras reģionā bloķē vairāk nekā 90 civilu kuģu, kas paredzēti graudu un citas pārtikas pārvadāšanai, ANO Drošības padomes sēdē paziņoja ASV valsts sekretāra pirmā vietniece Vendija Šermane.

"Melnās jūras reģions parasti nodrošina aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, kā arī 20% kukurūzas un 75% saulespuķu eļļas eksporta. Tomēr Krievija ir sabombardējusi vismaz trīs civilus kuģus, kas pārvadāja preces no Melnās jūras ostām pa visu pasauli, tai skaitā vienu kuģi, kuru bija nofraktējusi agrokompānija," sacīja Šermane.

Viņa uzsvēra, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina sāktā kara sekas ir jūtamas tālu aiz Ukrainas robežām un tieši ietekmē globālo pārtikas drošību.

"Krievijas jūras kara spēki bloķē piekļuvi Ukrainas ostām, tādējādi faktiski pārtrauc graudu eksportu. Saskaņā ar atskaitēm tie neļauj iziet Vidusjūrā apmēram 94 kuģiem, kas pārvadā pārtiku pasaules tirgum," atzīmēja Šermane.

SIA Balin Energy šā gada otrajā ceturksnī paredz veikt pirmo izpētes urbumu Latvijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā, 104 kilometru attālumā no Latvijas Rietumu krasta.

Kuwait Energy Company Netherlands Cooperatief U.A. un Orlen International Exploration and Production Company B.V kopuzņēmums Balin Energy ar urbuma veikšanu vēlas noteikt naftas krājumu daudzumu Latvijas kontinentālajā šelfā, it sevišķi vidus kembrija perioda nogulumos, un izvērtēt šo krājumu ieguves iespējamību, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Kuwait Energy ģeogrāfiskā prioritāte joprojām ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, mēs esam pragmatiski un atvērti iespējām arī citur,» stāsta Kuwait Energy vadītāja Sāra Akbara (Sara Akbar).

Viņa norāda, ka ir pāragri izdarīt secinājumus par kompānijas aktivitātēm Latvijā, bet «iespējas jūrā ir potenciāli nozīmīgas».

Neskatoties uz atšķirīgiem tirgus signāliem, runāt par strauju degvielas cenas kāpumu būtu pāragri

Pēdējā nedēļa pasaules naftas tirgū aizritējusi gaisotnē, ko patērētājiem varētu uzskatīt par nelabvēlīgu. Proti, šajā laika periodā Brent melnā zelta cena cēlusies teju par 10%, liekot uzdot jautājumus, vai runa ir tikai par nelielu atlēcienu pēc iepriekšējā krituma, kad kopš pagājušās vasaras naftas cena saruka vairāk nekā par 50%, vai šobrīd jau varam runāt par vispārēju tirgus atgriešanos pieauguma tendencē.

Jautājumu var pielīdzināt vienādojumam ar vairākiem nezināmajiem, jo patlaban faktori, kuri virza cenu augšup, mijas ar tādiem, kuriem vajadzētu veicināt kritumu. Turklāt jāpiebilst, ka vispārējas augšupejas gadījumā tirgum ir jālauž iepriekšējā tendence, kura visai skaidri cenu dzina lejup par spīti vērienīgiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, kas saistīti ar Islāma valsts aktivitātēm Tuvajos Austrumos un ne bez Krievijas (kura iepriekšējo gadu gaitā veica apmēram 10% no visām pasaules piegādēm) līdzdalības notiekošajā militārajā konfliktā Austrumukrainā.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien kritās pēc datu publiskošanas par Vācijas ekonomikas lejupslīdi pērn. Pasaules naftas cenas samazinājās, neraugoties uz jauniem ASV un Lielbritānijas triecieniem hutiešu nemierniekiem Jemenā.

"Eiropas akciju tirgos bija kritums, nedēļai sākoties relatīvi mierīgi ar izvairīšanos no riskiem," atzīmēja tirdzniecības grupas "Finalto" galvenais tirgus analītiķis Nīls Vilsons.

Vācijas ekonomika pērn samazinājusies par 0,3% salīdzinājumā ar 1,8% izaugsmi 2022.gadā, tādējādi reģistrēts pirmais kritums kopš 2020.gada, liecināja valsts statistikas biroja "Destatis" sākotnējie dati.

Šī ekonomikas lejupslīde jau bija gaidāma, jo Starptautiskais Valūtas fonds iepriekš prognozēja, ka Vācija būs vienīgā no attīstītajām ekonomikām, kas 2023.gadā neuzrādīs izaugsmi.

"Kamēr ASV [akciju] tirgi ir slēgti Mārtina Lutera Kinga dienā, ir maz stimulu pieaugumam tirgos, un smagāku toni Eiropā arī nosaka pesimistiskas prognozes par Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentlikmju [samazināšanu]," sacīja "CMC Markets" analītiķis Maikls Hjūsons.

Krievijas Federācijas sastāvā esošās Tatarstānas republikas varasiestādes kļūdas pēc internetā publiskojušas slepena bezpilota lidaparāta attēlus, kas tika uzņemti pēc tam, kad reģionu apmeklēja Krievijas aizsardzības ministrs.

Fotogrāfijas pēc tam no Tatarstānas republikas interneta vietnes nozudušas, tomēr tās paspēja pārpublicēt tīmekļu blogu īpašnieki un laikraksti. Nejauši atklātībā parādījusies informācija par Krievijas bezpilota lidaparātu, kurš nodēvēts par Alitus, izsaukusi dažādas spekulācijas un pieņēmumus par tā funkcijām, uzbūvi un lomu.

Kā vēsta laikraksts Vedomosti, lidaparāts, visticamāk, plānots kā ASV bezpilota lidaparāta RQ-9 Reaper analogs. ASV savu bezpilota lidaparātu aktīvi izmanto, lai dotu triecienus mērķiem Pakistānā, Afganistānā, Somālijā un Jemenā.

Līdzīgas klases bezpilota lidaparāti vēl ir Izraēlas rīcībā. Krievija iepriekš centusies no Izraēlas iegādāties šādus lidaparātus, tomēr Telaviva noraidījusi Maskavas priekšlikumus.