Citas ziņas

Katara sāk pārvadājumus caur Omānu, lai apietu nesaskaņās iesaistītās valstis

LETA--AP, 12.06.2017

Jaunākais izdevums

Katara paziņojusi, ka tā sākusi pārvadāt kravas caur Omānu, lai apietu Persijas līča valstis, kuras ar to pārtraukušas diplomātiskās attiecības un liegušas piekļuvi ūdens transportceļiem.

Parasti kravu tranzīts uz Kataru notiek caur Dubaijas Džebelali ostu, no kurienes tās ar mazākiem kuģiem nogādā galamērķi. Taču kopš 5.jūnija Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) pievienojušies Saūda Arābijai, Bahreinai un Ēģiptei, liedzot Katarai piekļuvi to ūdens transportceļiem.

Kataras ostas pārvalde norāda, ka tās kravas tagad tiks transportētas caur Omānas ostām Soharu un Salālu.

AAE, Bahreina, Ēģipte, Jemena un Saūda Arābija pagājušajā pirmdienā paziņoja, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem. Arī šo valstu kuģi un lidmašīnas nedodas uz Kataru.

Šīs valstis apsūdzējušas Kataru par ekstrēmistu grupējumu atbalstīšanu, taču Doha šos apgalvojumus noliedz.

Vēlāk diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtrauca arī Jemena un Mauritānija.

LASI ARĪ:

Mēģinājums Kataru «nolikt pie vietas»

Četras arābu valstis pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Kataru

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katara nākamajā mēnesī izstāsies no Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un plāno koncentrēties uz dabasgāzes ieguvi, pirmdien paziņoja šīs Persijas līča valsts enerģētikas ministrs Saads al Kaabi.

«Katara nolēmusi pārtraukt savu dalību OPEC, un šāds lēmums stāsies spēkā 2019.gada janvārī,» preses konferencē norādīja al Kaabi.

Viņš piebilda, ka Katara turpinās naftas ieguvi, taču vairāk koncentrēsies uz dabasgāzes ieguvi. Katara ir pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāja.

«Mums nav ļoti liels potenciāls naftas nozarē, mēs esam ļoti reālistiski. Mūsu potenciāls ir gāze,» skaidroja ministrs.

Ministrs arī pavēstīja, ka OPEC, kurai Katara pievienojās 1961.gadā, par šo lēmumu informēta pirmdien pirms oficiālā paziņojuma izplatīšanas.

Dominējošā valsts OPEC ir Saūda Arābija, kuras vadībā vairākas arābu valstis pagājušā gada vidū noteica blokādi Katarai, apsūdzot to teroristu atbalstīšanā un pārāk tuvās attiecībās ar Irānu. Katara noraida šīs apsūdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Pazust Omānas kalnos

Linda Zalāne, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Omāna ir viena no skaistākajām un drošākajām arābu valstīm, un tā nepelnīti vēl nav novērtēta.

Iesaka Ingmārs Pūķis, SIA Latvijas mobilais telefons viceprezidents

Omāna ir reti pieminēta, bet izcila izvēle, ja ceļojumā ir vēlme piedzīvot daudz ko jaunu un nebijušu. Ceļojumā maz saskārāmies ar konvencionālo tūrisma industriju, jo pēc nolaišanās lidostā noīrējām mašīnas un devāmies uz kalniem.

Omāna ir viena no skaistākajām un drošākajām arābu valstīm, un tā nepelnīti vēl nav novērtēta. Mani uz Omānu pamudināja doties piedzīvojumu ceļojumu eksperts un alpīnisma instruktors Kristaps Liepiņš, kura vadībā biju svaigi apguvis pamata prasmes kalnu un klinšu kāpšanā.

Omāna iesācējam ir draudzīga valsts, kur savus spēkus šādā aktivitātē izmēģināt. K. Liepiņam ir gadu gaitā uzkrāta pieredze Omānas kalnos, viņš zina to iespējas un maršrutus. Tas stipri atšķiras no klasiskā tūrisma ceļa, jo uz Omānu var arī nokļūt, lidojot ar čarterreisu, apmesties viesnīcā ar all inclusive piedāvājumu un dzīvoties pie jūras, bēdu nezinot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katara noslēgusi vienošanos Vācijai vismaz 15 gadus piegādāt sašķidrinātu dabasgāzi, Eiropas lielākajai ekonomikai meklējot alternatīvus piegāžu avotus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, otrdien paziņoja amatpersonas.

Vienošanās paredz, ka Katara Vācijai piegādās divus miljonus tonnu sašķidrinātās dabasgāzes gadā.

"Ar šo ilgi gaidīto vienošanos Katara vēlas veicināt pūliņus, lai atbalstītu energodrošību Vācijā un Eiropā," norāda Kataras enerģētikas ministrs un valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" vadītājs Sāds al Kābi.

Kābi skaidro, ka "QatarEnergy" partneris, ASV uzņēmums "ConocoPhillips", no 2026.gada gāzi no Kataras piegādās Brunsbiteles sašķidrinātās dabasgāzes terminālim, kas tiek attīstīts Vācijas ziemeļos.

Kā ziņots, "QatarEnergy" pagājušajā nedēļā pavēstīja par dabasgāzes piegādes līgumu, kas uz 27 gadiem noslēgts ar Ķīnu, nodēvējot to par visu laiku ilgāko šāda veida līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas darba inspekcija apturējusi Latvijas autopārvadājumu uzņēmuma "Kreiss" darbību šajā valstī, jo uzņēmums autovadītājiem maksājis daudz mazāk nekā paredz Norvēģijā spēkā esošie noteikumi, informē Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācija.

Līdz ar to "Kreiss" no 20.janvāra vairs nedrīkst veikt kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, teikts NFL interneta vietnē.

Pēc Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas sniegtajām ziņām, Norvēģijas darba inspekcijai ir nesaskaņas ar "Kreiss" par to, ka uzņēmums autovadītājiem, kas veic kabotāžas pārvadājumus Norvēģijā, maksā daudz mazāku atalgojumu nekā prasa noteikumi.

Atbilstoši asociācijas sniegtajai informācijai, "Kreiss" šoferiem maksājis tikai 24 norvēģu kronas (2,43 eiro) stundā, lai gan minimālā darba samaksa kravas automobiļu vadītājiem Norvēģijā ir 175,95 kronas (17,81 eiro) stundā.

Tā kā "Kreiss" nav sniedzis Norvēģijas darba inspekcijai pieprasītās ziņas, inspekcija nolēmusi apturēt uzņēmuma pārvadājumus valsts teritorijā, sacīts Norvēģijas Kravu pārvadātāju asociācijas vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mērītu kādas valsts labklājību, kas neapšaubāmi norāda arī uz vidusslāņa veidošanās iespējamību valstī kopumā, ir vesela rinda dažādu parametru, sākot no iekšzemes kopprodukta, vidējās algas, pirktspējas, nodarbinātības indeksiem, konkurences un korupcijas indeksiem, un šī saraksta noslēgumā ir Laimīgās planētas indekss (Happy planet index), kur Latvija 2019. gadā ierindojas 136. vietā, nedaudz aiz Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un Mauritānijas.

Raksts tapis sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu, veidojot publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība – stabila valsts.

Galvenā lieta, kas jāsaprot, ir šī indeksa metodoloģija vai tas, kā tas veidojas. Proti, indekss tiek veidots no trīs galvenajiem rādītājiem: sagaidāmais dzīves ilgums; piedzīvotā labklājība; ekoloģiskā pēda. Sagaidāmais dzīves ilgums varētu šķist visvienkāršākais no parametriem, tomēr nav tā, ka par pamatu aprēķinos tiek ņemts katras valsts vidējais dzīves ilgums atbilstoši vietējās statistikas datiem.

Runa ir par paredzamo dzīves ilgumu, kur, protams, ievēro vidējo rādītāju, bet šī izmantotā dzīves ilguma definīcija ir šāda: vidējais gadu skaits, ko piedzimušam bērnam paredz nodzīvot, ja dominējošie modeļi, mirstības rādītāji dzimšanas brīdī paliek nemainīgi visas dzīves laikā. Proti, tā ir dzīves ilguma prognoze nupat dzimušam bērnam, nevis mērs tiem, kas nomirst konkrētajā gadā. Piedzīvotā labklājība ir aptauju dati, un šeit uzdevums ir šāds: “Sanumurējiet iedomātas kāpnes no nulles līdz desmit augšdaļā. Pieņemsim, ka kāpņu augšdaļa atspoguļo jums labāko iespējamo dzīvi, apakšdaļa - vissliktāko. Atzīmējiet, kurā vietā jūs atrodaties šajās kāpnēs!” Proti, cilvēks novērtē savas dzīves iespējas, to, kā varētu dzīvot, un norāda situāciju, kurā atrodas. No tā tiek aprēķināts valsts vidējais rādītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) rosinās valdību atļaut pasažieru pārvadājumus uz visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šobrīd Covid-19 saslimstības pieauguma dēļ pārvadājumi Latvijā ir aizliegti uz piecām valstīm - Lietuvu, Andoru, Luksemburgu, Horvātiju un Sanmarīno. Lietuva sarakstā nokļuva aizvadītajā piektdienā, jo saslimstība ar Covid-19 pēdējo divu nedēļu laikā tur divkārt pārsniedza Eiropas vidējo rādītāju.

Ministrs skaidroja, ka Latvija ir tikai viena no divām ES valstīm, kas pie noteiktiem rādītājiem aizliedz pasažieru pārvadājumus savienības iekšienē. Pēc viņa domām, tas samazina Latvijas pārvadātāju konkurētspēju, tāpēc šāds aizliegums esot jāatceļ.

Vienlaikus Linkaits noliedza bažas, ka pārvadājumu atļaušana uz Lietuvu radītu risku slimībai straujāk izplatīties. Viņaprāt, Lietuvas iekļaušana šajā "melnajā sarakstā" tieši veicina nelegālus un gadījuma rakstura pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā tiks veikti pārvadājumi uz Apvienoto Karalisti pēc Brexit?

Autotransporta direkcijas Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja Indra Gromule, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes (AK) uzsāktais Brexit process ir aktualizējis virkni jautājumu, tostarp arī jautājumu par kravu un pasažieru pārvadājumu uz/no Lielbritānijas organizēšanu pēc AK izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Ņemot vērā to, ka 2019. gada 30. martā AK kļūs par trešo valsti jeb valsti ārpus ES, ja vien nelūgs termiņa pagarinājumu, un šī brīža informāciju par iespējamiem izstāšanās nosacījumiem, tiek izskatīti divi scenāriji – AK izstāšanās ar vienošanos jeb Izstāšanās līgumu un AK izstāšanās bez vienošanās. Tas, kādā veidā notiks AK izstāšanās, noteiks arī prasības, kas jāievēro uzņēmumiem, veicot pārvadājumus uz un no Lielbritānijas.

Ja vienošanās starp AK un ES netiks panākta, ārkārtas pagaidu pasākumu ietvaros līdz 2019. gada beigām un atbilstoši ES Regulai par kopīgiem noteikumiem, kas nodrošina kravu autopārvadājumu un pasažieru autopārvadājumu pamatsavienojamību saistībā ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, starptautiskos kravu autopārvadājumus starp Lielbritāniju un ES dalībvalstīm varēs veikt bez izmaiņām, izmantojot tos pašus kontroles dokumentus, ar kuriem pārvadājumus Eiropas Savienībā veic šobrīd, proti, Kopienas atļaujas apliecinātās kopijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens un Eiropas Savienība (ES) otrdien vienojušies par ilgtermiņa pamieru 17 gadus ilgušajās nesaskaņās par subsīdijām aviobūves nozarei.

Šis pamiers oficiāli apstiprināts Briselē notiekošā samitā, kurā Baidens tikās ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu.

Leiena norādīja, ka šajā samitā gūts panākums ilgstošo nesaskaņu atrisināšanā.

"Tas patiesi paver jaunu nodaļu mūsu attiecībās, jo mēs no tiesāšanās varam pāriet uz sadarbību aviobūves nozarē," sacīja EK priekšsēdētāja.

ASV un ES vienojušās par pamieru uz pieciem gadiem, abām pusēm skaidrojot, ka tādējādi tiks nodrošināts pietiekami daudz laika, lai atrisinātu esošās nesaskaņas.

ES un ASV nesaskaņas aizsākās 2004.gadā, kad Savienotās Valstis izstājās no aviokompāniju subsīdija pakta un vērsās pret ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), apgalvojot, ka "Airbus" spējis konkurēt ar "Boeing", daļēji pateicoties subsidētiem valdību aizdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras arābu valstis pirmdien paziņojušas par diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Kataru, apsūdzot to terorisma atbalstīšanā.

Diplomātiskās attiecības ar Kataru pārtraukuši Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Bahreina, Ēģipte un Saūda Arābija.

Visas četras valstis paziņojušas, ka to diplomāti atstās Kataru, kā arī tās slēgs savas ostas un lidostas Kataras ūdens un gaisa transportlīdzekļiem.

Saūda Arābijas vadītā koalīcija, kas cīnās pret Jemenas šiītu nemierniekiem, paziņojusi, ka izslēdz Kataru, kas koalīcijas rīcībā bija nodevusi kara lidmašīnas.

Saūda Arābijas ziņu aģentūra SPA vēsta, ka Saūda Arābija pārtraukusi diplomātiskās attiecības ar Kataru un slēgusi ar to robežas, "lai pasargātu savu nacionālo drošību no terorisma un ekstrēmisma briesmām". Saūda Arābija apsūdz Kataru, ka tā atbalsta tādus ekstrēmistiskus grupējumus kā "Musulmaņu brālība", "Al Qaeda" un "Islāma valsts", kā arī Irānas atbalstītus grupējumus, kas darbojas Saūda Arābijas rietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimstība ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimību Covid-19 apstiprināta arī Vidzemē, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētā informācija.

SPKC ir sagatavojis statistikas datu atspoguļojumu par Latvijā apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaitu. Aktuālākā informācija liecina, ka saslimstība ar Covid-19 patlaban nav konstatēta vienīgi Kurzemes reģionā, savukārt Vidzemes reģionā, kur vēl pirms pus nedēļas nebija apstiprināts neviens saslimstības gadījums, tagad tādi ir.

Lielākais pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits arvien ir Rīgā, kam seko Pierīgas reģions.

Pieaugot gadījumu skaitam, SPKC sola datus publicēt Latvijas novadu sadalījumā. Patlaban gan SPKC šādus datus vēl nevar atspoguļot, lai pasargātu konkrētu pacientu no sensitīvo datu izpaušanas.

Centrā tāpat uzsvēra, ka lielākajā daļā no vietām, kur tiek fiksēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes ierašanās spectērpos, analīžu rezultāti ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai risinātu problēmas uz Vācijas-Polijas robežas, uz ĀM izsauc Polijas vēstnieci

LETA, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Ārlietu ministriju sarunai par situāciju, kas koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības dēļ radusies Eiropā, otrdien uzaicināta Polijas vēstniece Monika Mihališina.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) sociālajā medija "Facebook" informēja, ka saistībā ar problēmām uz Vācijas-Polijas robežas ar Latvijas valstspiederīgajiem šodien uz Ārlietu ministriju ir uzaicināta Polijas vēstniece.

"Diemžēl šobrīd nav izdevies rast efektīvu risinājumu, neraugoties uz pūlēm," skaidroja politiķis, piebilstot, ka tiek turpināts strādāt.

Kā ziņots, ārvalstīs esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem līdz 17.martam bija jācenšas pašiem rast iespēju atgriezties mājās, bet, ja tas neizdodas, obligāti jāreģistrējas Konsulārajā reģistrā, informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrija strādā kopā ar Igauniju un Lietuvu, lai rastu risinājumu Polijas šķērsošanai tranzītā. Rinkēvičs atzina, ka uz Vācijas un Polijas robežas atrodas diezgan daudz ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgo - gan autobusi, gan automašīnas. "Visu dienu esam strādājuši un ceram, ka mums izdosies izveidot iespēju šiem cilvēkiem strauji, neaizkavējoties, šķērsot Poliju. Polijas varasiestādes šo mūsu lūgumu izskata," informēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta vēl 15 cilvēkiem, tādējādi kopumā saslimušo skaits sasniedzis 86, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Aizvadītājā diennaktī veikti 533 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt līdz šim Latvijā kopumā veikti 2 677 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19.

Jau ziņots, ka no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Tāpat no 17.marta aizliegta personu un transportlīdzekļu pārvietošanās caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā diennaktī lielākais Covid-19 konstatēto gadījumu skaits pieaudzis par teju trešdaļu, kopumā 15 jauni pacienti, kamēr valstī patlaban 49 konstatēts Covid-19, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pēdējā diennaktī izmeklēti 391 pacienti uz Covid-19, savukārt līdz šim Latvijā kopumā izmeklēti 1538 pacienti.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis klāstīja, ka šāds pieaugums neesot vērtējams kā īpaši straujš, proti, tas bijis sagaidāms pieaugums, jo vīruss izplatās.

Infektologs prognozēja, ka saslimušo skaits tiešām pieaugs ar katru dienu, un efektu distancēšanās pasākumiem varētu just tikai pēc aptuveni piecām dienām, jo slimības inkubācijas periods ir ilgs. Dumpis norādīja, ka efekts būtu ne vien tas, ka jaunu gadījumu skaits samazinātos, bet arī tas, ja inficēšanās nepieaugs ģeometriskā progresijā.

Kā uzsvēra speciālists, jāņem vērā, ka daudzi tautieši pēdējās dienās ir ieradušies Latvijā ar lidmašīnām, un patlaban vēl tiek vai tiks testēti. Pārbaudot šos cilvēkus, sagaidāms, ka noteikti atklāsies vairāki desmiti vai pat simti pacientu, kas vēl atrodas inkubācijas periodā, domā Dumpis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī konstatēta vēl 25 cilvēkiem, tādējādi kopumā Latvijā ar šo slimību inficēti 111 pacienti, ziņo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Iepriekšējā diennaktī veikti 528 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, savukārt kopumā līdz šim Latvijā veikti 3205 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19.

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta visā Latvijas teritorijā. Visvairāk saslimušo reģistrēts Rīgā. No piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Valdība sestdien arī nolēma, ka 17.marta atcelt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Katarā par 434 miljoniem dolāru tapis unikāla dizaina muzejs

Zane Atlāce - Bistere, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākajā valstī Katarā (pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju), netālu no Dohas lidostas svinīgā ceremonijā atklāts unikāla dizaina Nacionālais muzejs. Tā formas atgādina tuksneša rozes ziedu veidojumus.

Ēkas arhitekts ir prestižās Pickera balvas ieguvējs, francūzis Žans Nouvels (Jean Nouvel). Muzeja būvniecība izmaksāja 434 miljonus dolāru.

52 000 kvadrātmetru lielā futūristiskā, smilšu krāsas celtne ir pabeigta jau aptuveni divus gadus, taču tās oficiālā atklāšanas ceremonija aizkavēta, jo muzeja vadības komanda pārskatīja ēkas pieejamību.

Muzejs ir veidots kā brīvas formas telpa, bez durvīm, ļaujot apmeklētājiem burtiski plūst cauri laikam, telpām un tēmām. 11 galerijas 1, 5 kilometru garumā muzejā stāsta par Kataras vēsturi līdz pat mūsdienām.

Nouvels, kurš projektējis arī Luvras muzeju Abu Dabī, teicis, ka ēka ir Katara kultūras un tradīciju simbols. «Tā ir ēka ar dažādiem izmēriem - augstiem un zemiem griestiem - kombinācija, kas ir izteiksmīga un unikāla pasaulē,» arhitektu citē aljazeera.com. Autors neslēpj, ka viņa komandai nācies saskarties ar milzu problēmām, lai uzbūvētu ēku ar «lieliem izliektiem diskiem, krustojumiem un leņķiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Mēģinājums Kataru «nolikt pie vietas»

Jānis Šķupelis, 06.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvajos Austrumos augot ģeopolitiskajai spriedzei, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šīs nedēļas sākumā mēģina noturēties virs 50 ASV dolāru par barelu līmeņa. Vairāku valstu kopums, kas ietver Saūda Arābiju, Ēģipti, Apvienotos Arābu Emirātus un Bahreinu, paziņojis, ka sarauj lielu daļu diplomātisko un ekonomisko saišu ar Kataru, kas saistīts ar izvirzītām apsūdzībām, ka šī valsts finansē terorismu.

Tuvie Austrumi ir atbildīgi aptuveni par 30% no visā pasaulē patērētās naftas piegādēm. Ja šajā reģionā palielinās ģeopolitiskā spriedze, tad parasti aug arī melnā zelta vērtība. Jānorāda, ka Katara ir viena no pasaules bagātākajām valstīm. Tāpat šī valsts ir pasaules lielākā sašķidrinātās gāzes eksportētāja.

Pagaidām gan naftas tirgus karstu vēl nestrebj, un izejvielu eksperti steiguši norādīt, ka šis ģeopolitiskais pavērsiens naftas eksportu no Tuvajiem Austrumiem, visticamāk, ietekmēs visai maz. Citi gan steidz piebilst, ka šādam notikumam nav precedenta, kas rada grūtības ar tālākās gaitas prognozēšanu. Katrā ziņā Saūda Arābija, kas ir šī reģiona līderis, pēdējā laikā asāk ieskicējusi savu sacensību arī ar Irānu. Šīs valsts karalis Salmans, piemēram, norādījis, ka Irāna ir pasaules galvenā terorisma finansētāja. Politikas eksperti skaidro, ka Katara pēdējā laikā izdarījusi mēģinājumus īstenot neatkarīgāku ārpolitiku (piem., tās amatpersonas mēģinājušas dibināt siltākas saites ar Irānu, un arī citos gadījumos Kataras intereses pēdējo gadu laikā bijušas pretējas Saūda Arābijas interesēm). Pašlaik aktuālās rīcības pamatā varētu būt mēģinājums Kataru šajā ziņā «nolikt pie vietas» (Kataru ir atkarīga no dažāda ne-enerģijas importa).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Ženēvas autoizstāde ar 119 gadu senu vēsturi turpmāk vairs netiks rīkota, ņemot vērā aizvien mazāku interesi no autoražotāju puses, paziņojuši šī pasākuma organizatori.

Pirmā Ženēvas autoizstāde norisinājās 1905.gadā, piesaistot 17 000 apmeklētāju, un pēc tam tā tika rīkota vēl divas reizes pirms ekonomikas krīzes un Pirmā pasaules kara.

Tad izstāde atkal norisinājās 1923.gadā, bet vislielāko popularitāti sasniedza 2005.gadā, kad tajā viesojās gandrīz 750 000 apmeklētāju.

Savukārt koronavīrusa pandēmijas dēļ izstāde atkal četrus gadus tika atcelta.

Šī gada sākumā starptautiskā Ženēvas autoizstāde atkal tika rīkota, taču tajā piedalījās 37 dalībnieki un to apmeklēja 168 000 cilvēku, kas ir krietni zem iepriekšējo izstāžu rādītājiem.

2019.gadā pirms koronavīrusa pandēmijas izstāde piesaistīja 602 000 apmeklētāju un 184 dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra mēnesis vērtspapīru tirgos ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā uzrādīja izaugsmi. Ja iepriekšējā apskatā minēju, ka Rīgas biržas indekss visa 2018. gada laikā nokrita par 6,72%, tad šā gada pirmajā mēnesī izaugsme veidoja 6,24%. Līdzīgi arī S&P500 indekss - iepriekšējā gada laikā nokrita par 6,74%, janvārī pieauga par 7,09 %. Jāpiezīmē, ka S&P500 indekss pēdējās divās janvāra dienās pieauga par 2%, jo parādījās pirmās uzņēmumu atskaites par iepriekšējo periodu ar labiem rezultātiem.

(Avots: tradingview.com)

Līdz ar to indeksu lielums (vidējās akciju cenas) ir 2018. gada sākuma līmenī. Lai gan janvārī ziņu plūsma nebija tik optimistiska un analītiķu vērtējums gada sākumā par akciju tirgus nākotni neparedzēja šādu izaugsmi. Es to skaidroju ar investoru ticību uzņēmumu darbībai iepriekšējā gadā un cerību, ka atskaites par 2018. gadu būs labākas nekā paredzēts. Cenā tiek ietverta ticība, ka uzņēmumi uzrādīs labākus datus. Šajā situācijā es saskatu psiholoģisku spiedienu uz uzņēmumu vadību uzrādīt labus datus. Daļa analītiķu paredz izaugsmes samazinājumu vai pat recesiju, un, ja uzņēmumi masveidā sāks publicēt sliktākus rezultātus nekā paredzēts, akciju tirgus tik tiešām var nonākt recesijā. Krītoša tirgus situācijā uzņēmumiem ir grūtāk piesaistīt līdzekļus izaugsmei un investīcijām. Man var iebilst un teikt, ka uzņēmumiem jāatspoguļo patiesā situācija atskaitēs un nedrīkst manipulēt ar datiem. Ir dažādas iespējas grāmatvediski palielināt vai samazināt peļņu, aktīvus un citus balances posteņus, nepārkāpjot likumus. Mans secinājums, janvāris bija labs mēnesis investoriem vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru