Valsts policijā (VP) saņemtie ekspertīžu rezultāti apstiprinājuši, ka pagājušā gada nogalē AS «Olainfarm» vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins nav miris vardarbīgā nāvē, aģentūrai LETA apstiprināja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.

Pievienota 2. rindkopa

Vīrietis esot miris «dabīgā nāvē», taču precīzu nāves cēloni policija atklāt nedrīkstot.

Kriminālprocess formāli vēl nav izbeigts, jo nepieciešams veikt pārējās izmeklēšanas darbības.

Jau drīz pēc Maligina nāves policija paziņoja, ka viņam ārējas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.

Jau ziņots, ka Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Mirušais atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā.

Maligins kļuva par «Olainfarm» valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS «Olainfarm» attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz augošām bažām par otru Covid-19 vilni un arvien mazāku iespējamību, ka ASV Kongress varētu pieņemt jaunu ekonomikas stimulu paketi, pastiprinoties demokrātu un republikāņu domstarpībām pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

Jēlnaftas cenas saruka, jo ir gaidāms mazāks pieprasījums, pieaugot naftas eksportam no Lībijas.

Banku sektoru satricināja starptautiska mediju izmeklēšana, kurā apgalvots, ka lielas "netīrās naudas" summas gadiem ilgi esot plūdušas caur dažām no pasaules lielākajām bankām.

Londonas biržas indekss saruka par 3,4% pēc Lielbritānijas veselības ministra Meta Henkoka brīdinājuma par jaunā koronavīrusa krīzes "virsotnes punktu", kas pamudināja prognozēta jaunus Covid-19 ierobežojumus.

"Bailes par vīrusu šodien ir atgriezušās, lai nomāktu investorus, jo pieaug bažas, ka patērētāju vadītā atveseļošanās palēnināsies, ja tiks atkal ieviestas karantīnas," atzīmēja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā.

Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru.

Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē.

Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu). Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Ja Apvienotā Karaliste netiks fundamentāli mainīta, tā vat ātri kļūt par neveiksmes valsti, jo daudzi cilvēki zaudējuši ticību tam, kā uz Londonu centrētā elite pārvalda valsti un dara to savās interesēs, pirmdien laikrakstā "Daily Telegraph" brīdināja bijušais premjerministrs Gordons Brauns.

"Es uzskatu, ka izvēle tagad ir starp reformētu valsti un neveiksmes valsti. Tā tiešām ir Skotija, kur neapmierinātība ir tik dziļa, ka tas draud ar Apvienotās Karalistes galu," norādīja ekspremjers.

""Kas Londonā par to ir domājis?" ir parastais refrēns, kas atspoguļo cilvēku vilšanos tālajās kopienās, kuri jūtas kā aizmirstie vīrieši un sievietes, burtiski neredzami no Vaitholas," norādīja Brauns, kas bija leiboristu premjerministrs no 2007. līdz 2010.gadam.

Breksita un Covid-19 krīzes vājinājušas saites, kas trīs triljonu tautsaimniecībā saista Angliju, Velsu, Skotiju un Ziemeļīriju.

Premjerministram Borisam Džonsonam būtu jāreformē veids, kā Apvienotā Karaliste tiek pārvaldīta, rosināja Brauns.

IT kompānija Draugiem Group atvērusi biroju ārpus Rīgas – Cēsīs

«Te ir ideāla vieta, kur būt. Šī pilsēta ir dzīva. Kāpēc lai mēs ar savu super radošo darbu, inovācijām un attieksmi par to, kādam jāizskatās mūsdienu darbam, nevarētu izveidot pirmo biroju Cēsīs, kurš ir atvērts?» tā saka Agris Tamanis, Draugiem Group īpašnieks. Savukārt Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nostrādāja apstākļu sakritība kombinācijā ar mazliet veiksmes, mazliet A. Tamaņa personisko piederību Cēsīm un mazliet proaktīvas rīcības, kā rezultātā Cēsīs attīstās informācijas tehnoloģiju bizness.

No idejas rašanās līdz biroja atvēršanai pagāja divi gadi. «Esam gandarīti par šo soli,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Vaicāts, vai šis varētu būt kā pamudinājums citiem uzņēmumiem veidot birojus ārpus Rīgas, viņš atbild apstiprinoši.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Lietas materiāli 165 sējumos.

Foto: Jānis Goldbergs

Ar cietušo pārstāvja advokāta Jura Raudzepa noraidījumu 21. februārī sākās un ātri beidzās šā gada pirmā tiesas sēde "Trasta komercbankas" likvidācijas lietā.

Process velkas jau gadu, lietas skatīšana pēc būtības vēl tā īsti nav sākusies un paredzams, ka lielākie sarežģījumi vēl tikai priekšā.

21. februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šogad pirmo reizi pēc pāris mēnešu pārtraukuma atsāka skatīt "Trasta komercbankas" likvidācijas lietu, kurā kopumā ir 11 apsūdzētie. Lietas centrā ir bijušas maksātnespējas administrators Māris Sprūds. Lietā ir vairāki cietušie, tostarp Lielbritānijā reģistrētā kompānija Ergo Tec LLP, kuru līdz šim pārstāv advokāts J. Raudzeps.

Nesāk liecinieku nopratināšanu

Noraidījumu advokātam J. Raudzepam izteica viena no cietušo aizstāvēm advokāte Guna Kaminska. Brīdī, kad tiesnesis Imants Dzenis izteica nolūku uzsākt liecinieku nopratināšanu, kā jau tas bija iecerēts, lai lietas izskatīšana pēc būtības varētu sākties pa īstam, G. Kaminska cēla iebildumus.

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Latvijas Banka otrdien, 6. oktobrī, izlaiž 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Melanholiskais valsis, informē centrālā banka.

Monēta ir veltījums komponista Emīla Dārziņa skaņdarbam Melanholiskais valsis.

Monētas grafisko dizainu veidojis Ilmārs Blumbergs un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Monētas aversā redzama spoži uzmirdzējusi krītoša zvaigzne, gar monētas malu augšpusē lokveidā izkārtotas varavīksni simbolizējošas septiņas joslas. Savukārt monētas reversā izvietots uzraksts Valse Mélancolique. Saskaņā ar monētas mākslinieka I. Blumberga ieceri krītošā zvaigzne attēlo E. Dārziņa pāragro un traģisko aiziešanu no dzīves, bet varavīksnes septiņi loki raisa sarunu ar Dievu caur mūziku.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Policija ceturtdien nošāvusi uzbrucēju, kurš bēguļoja kopš apšaudes sarīkošanas pie Strasbūras Ziemassvētku tirdziņa otrdienas vakarā.

Vairāk nekā 700 policistu meklēja 29 gadus veco Šerifu Šekatu.

Kā pavēstīja avots, Šekats tika nošauts Strasbūras Neidorfas rajonā, kurā policija iepriekš ceturtdien bija izvērsusi operāciju.

Pēc avotu sniegtās informācijas, aizdomās turamais atklājis uguni uz policistiem un atbildes ugunī nogalināts.

Šekata sarīkotajā apšaudē tika nogalināti trīs, bet ievainoti 13 cilvēki. Vienam no upuriem iestājusies smadzeņu nāve.

LASI ARĪ:

Papildināta - Francijā turpinās Strasbūras šāvēja meklēšana

Lai gan iepriekš bija paredzēts, ka no otrdienas tiks atcelti Covid-19 epidēmijas noteiktie pārvietošanās ierobežojumi starp Lietuvas pašvaldībām, Lietuvas valdība pirmdien nolēma, ka pārvietošanās ierobežojumi attiecībā uz 16 pašvaldībām būs spēkā līdz marta beigām.

Valdības lēmums noteic, ka ierobežojumi līdz 31.martam būs spēkā attiecībā uz Viļņas pilsētu, Viļņas rajonu, Klaipēdu, Visaginu, Kupišķu rajonu, Marijampoli, Neringu, Panevēžu un Panevēžas rajonu, Biržu, Šalčininku, Širvintu, Traķu, Utenas un Varēnas rajoniem.

Veselības ministrs Arūns Duļķis valdības sēdē norādīja, ka pārvietošanās ierobežojumi paliks spēkā attiecībā uz tām pašvaldībām, kur pēdējās divās nedēļās reģistrētais inficēšanās gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem pārsniedz 200.

Personām aizliegts iebraukt šajās pašvaldībās un izbraukt no tām, izņemot tādus gadījumus kā došanās uz savu dzīvesvietu vai darbavietu šajā pašvaldībā, tuva radinieka nāve vai lai saņemtu medicīnisko palīdzību.

Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Saeimas Juridiskā komisijas trešdien, 21.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā izskatīja grozījumus Krimināllikumā, paredzot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas nosaka atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu apreibinošo vielu ietekmē.

Turpmāk atbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē būs paredzēta vienā Krimināllikuma pantā, nosakot soda apmēru atkarībā no personas veselībai un dzīvībai radītā kaitējuma.

Par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā bez tiesībām paredzēta brīvības atņemšana līdz vienam gadam vai piespiedu darbs, vai naudas sods, nosakot arī iespēju piemērot mantas konfiskāciju. Tiesības paredzēts atņemt līdz pieciem gadiem.

Par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļa ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu reibumā, ja rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, brīvības atņemšana piemērojama uz laiku līdz četriem gadiem, paredzot arī iepriekšminētos alternatīvos soda veidus un tiesību atņemšanu.

Kādam atbildība jāuzņemas – tā par kļūdainajiem dzīvnieku barības analīžu rezultātiem un uzņēmumam nodarīto kaitējumu intervijā DB stāsta AS Tukuma straume valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks. Viņš notiekošo uzskata par ekonomiskā kara sastāvdaļu

Jāatgādina, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) oktobra sākumā atcēlis visus uzņēmumam Tukuma straume piemērotos ierobežojumus suņu barības Dogo un kaķu barības Ņau ņau, kā arī izejvielu izplatīšanai, jo atkārtoti veiktās analīzes Austrijā liecina, ka barībā nav atrasts karbamīds. Tukuma straumē ražotas kaķu un suņu barības un izejvielas izplatīšanu PVD apturēja augusta beigās pēc tam, kad tika konstatēts – tā satur karbamīdu. Barības un izejvielu analīzes tika veiktas vienā no vadošajām Eiropas laboratorijām – Dānijas Valsts Veterinārajā un pārtikas laboratorijā pēc zinātniskā institūta BIOR pasūtījuma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ārsts Pēteris Kļava uzskata, ka saturīgi pavadīt Ziemassvētku brīvdienas var, ļaujot prātam ieskatīties pašam savā esībā – tā ir kā portāls, kur gūt spēku, mieru un radošumu nākamajam gadam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kristīgajā mācībā Ziemassvētkos piedzimst Jēzus bērns. Tavs ikdienas darbs gan ir vairāk saistīts ar bērnu nāvi, nevis dzimšanu. Kā tu domā, vai Latvijas sabiedrībai vajadzētu uztraukties par demogrāfijas jautājumiem, kā to paģēr sabiedriskā doma?

Mūsu saruna ir tikai mans viedoklis. Lielais eksistences redzējums nevienam no mums nav pieejams. Balstāmies pieņēmumos un spriedumos no zināšanu summas, kas mums ir pieejama, un no personīgā skatījuma. Domāju, ka 4018. gadā Ziemassvētkos cilvēki Latvijā domās un uztvers citādi. Vēstures stundās, ja skolas vēl būs, mācīs par šiem notikumiem ar līdzjūtību – cik grūti gāja tām Baltijas valstīm, cik viņi bija neattīstīti, cik mežonīga bija viņu sociālā iekārta, cik vardarbīga bija sabiedrība. Par mūsu civilizāciju runās ar visdziļāko līdzjūtību. Vienmēr cenšos balansēt starp humoru un viedumu, liekot kopā savu dzīvi. Pliks humors nozīmē, ka esi plānprātīgs, bet viens pats viedums var novest dziļā depresijā. Pa vidu ir jānotur kaut kāds līdzsvars. Zemeslode, kuru uzskatām par savu no globāli kosmiska viedokļa, ir nekas vairāk kā psihiatrijas slimnīca brīvā lidojumā. Katra valsts ir nodaļa, kur cilvēki ārstējas. Latvijā ārstējas ar dziesmu un deju terapiju, Vācijā – ar darba terapiju. Katrā no valstīm var kaut ko iemācīties, gūt noteiktas atziņas. Domāju, ka Latvija ir viena no beigu nodaļām, kur dzimst jau visai veseli cilvēki, kam vairs nav smagi jāstrādā, bet var vairāk nodarboties ar mākslu, domāt brīvi. Jā, mums ir smaga vēsture, okupācijas. Taču tieši šis ārprātīgais 800 gadu ilgais pārdzīvojums Latvijas tautai jeb cilvēkiem, kas piedzimst latviešu ķermeņos, ir milzīga iespēja kaut ko saprast, bet jautājums – ko saprast? Augstas lietas. Manuprāt, Latvija tam ir ideāla zeme, par ko liecina arī mūsu sabiedrība. Tik daudz mīļu, viedu, tīru cilvēku ar lielu potenciālu un dziļi integrālu apzināšanos man grūti iedomāties citā zemē, lai gan esmu mazliet ceļojis pa pasauli. Tik koncentrēti mazā valstiņā! Varētu teikt, ka mūsu Latvija ir iespēja katram piedzemdēt Jēzu Kristu sirdī. Nevis kā vēsturisku personu, bet kā apskaidrības potenciālu. Šeit pasaulē nāk savā ziņā izredzētie – te ir iespēja izdzīvot ļoti augstas kosmiskas vērtības, kā tīrība, atturība, nevardarbība, klusums, tīra daba, šī zeme ir kā kosmisks portāls, kas dod iespēju kaut ko dziļi saprast. Tāpēc domāju, ka šeit nevar piedzimt ļoti daudz cilvēku. Un vienlaikus šeit ir grūti no sociālekonomiskā viedokļa. Taču neviens apskaidrots cilvēks nav bijis bagāts. Bagātība kā vērtība ir palikusi pagātnē, tā ir cita vērtību sistēma, cita prāta gultne.

Sociālā uzņēmuma statuss turpmāk tiks piešķirts tikai tādiem uzņēmumiem, kuriem nav nodokļu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro, nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process, kuri neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī tiem uzņēmumiem, kuriem saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta.

Vēl sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt uzņēmumi, kuri nav administratīvi sodīti par būtisku pārkāpumu nodokļu jomā, ja tas saistīts ar informatīvās deklarācijas par darba ņēmējiem iesniegšanas termiņa neievērošanu, vai arī darba tiesisko attiecību jomā, ja tas saistīts ar darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā vai valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu.

Šādu statusu nevarēs iegūt arī atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpšanas gadījumā, kā arī darba aizsardzības jomā, ja pārkāpums saistīts ar darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu, kura rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai iestājusies viņa nāve.

Rīgas pilsētas tiesa otrdien Krievijas pilsoni Viktoru Krivošeju atzina par vainīgu maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavībā un piesprieda viņam mūža ieslodzījumu, bet uzņēmējus Aleksandru Babenko un Mihailu Uļmanu atzina par vainīgiem slepkavības pasūtīšanā, piespriežot viņiem 15 gadu cietumsodus.

Tāpat visiem apsūdzētajiem piespriesta probācijas uzraudzība uz trīs gadiem.

Tāpat pirmās instances tiesa nolēma no apsūdzētajiem par labu cietušajiem piespriest morālā kaitējuma kompensāciju 171 462 eiro apmērā: par labu nogalinātā tēvam Ojāram Bunkus un brāļiem Kasparam un Kristapam Bunkus noteikts izmaksāt kompensācijas 43 000 eiro apmērā katram, bet nogalinātā mātei Dacei Bunkus jāizmaksā 42 462 eiro.

Spriedums nav stājies spēkā un to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Iepriekš prokurors Rimants Kuzma tiesas debatēs par slepkavības izdarīšanu apsūdzētajam Krivošejam lūdza piespriest mūža ieslodzījumu un probācijas uzraudzību uz trīs gadiem.

Par slepkavības pasūtīšanu apsūdzētajiem uzņēmējiem - 1961.gadā dzimušajam Babenko un 1953.gadā dzimušajam Uļmanam - tika lūgts piespriest katram 20 gadus cietumā, probācijas uzraudzību uz trīs gadiem un mantas konfiskāciju. Apsūdzētajiem uzņēmējiem lūgts konfiscēt nekustamos īpašumus, transportlīdzekļus un uzņēmumu kapitāldaļas.

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā