Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā priekšlikumu uzdot Ministru kabinetam rast tūlītēju risinājumu Ķemeru sanatorijas ēku «bojāejas apturēšanai».

Noslēdzot parlamentārās izmeklēšanas komisijas Ķemeru sanatorijas jautājumā darbu, komisijas deputāti attiecīgo uzdevumu bija virzījuši Saeimā kā patstāvīgo priekšlikumu, iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā. Deputāti šodien nolēma to nodot izskatīšanai minētajā komisijā.

Lēmums paredz, ka, piedaloties ekspertiem, nepieciešams izvērtēt objekta attīstības perspektīvas un ar valsts un pašvaldības aktīvu iesaistīšanos nodrošināt Ķemeru sanatorijas kultūrvēsturiskā kompleksa darbības ilgtspēju, iepriekš informēja komisijas priekšsēdētājs Dāvis Stalts, uzsverot, ka ir jāmaina pasīvā attieksme pret Latvijai nozīmīgiem kultūrvēsturiskajiem objektiem.

Ķemeru sanatorijas kompleksa pārdošana Jūrmalas pilsētas domei bez izsoles ir pretēja tiesību aktu prasībām un kreditoru interesēm, Jūrmalas pašvaldībai nosūtītā vēstulē norāda SIA Ominasis Latvia mirušā īpašnieka Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administratora pilnvarotās personas Latvijā - advokātu biroja Raidla Lejiņš&Norcous advokāti.

Aģentūras LETA rīcībā nonākušajā vēstulē lūgts pārskatīt lēmumu par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi bez izsoles par objekta piespiedu pārdošanas vērtību.

Advokātu nosūtītajā vēstulē rakstīts, ka šāda rīcība varētu būt ne tikai pretrunā ar Maksātnespējas likumu, bet arī pārkāptu Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, jo Ķemeru sanatorijas komplekss faktiski tiktu ekspropriēts bez taisnīgas un atbilstošas kompensācijas tās īpašniekiem. Šajā gadījumā Omāra Saliha Alhamdi mantojuma masas administrators būtu spiests tiesāties, lai nodrošinātu mantinieku tiesību un interešu aizsardzību Latvijā, rakstīts vēstulē.

Jūrmalas pilsētas domē, Jomas ielā 1/5

Konferenču zālē plkst.10.00

10.00 - Darba kārtības apspriešana R.Munkevics

10.05 - Par Jūrmalas uzņēmēju biedrības akciju "Atbalsts prezidentei"

10.35 - Par politiski represētās personas nozaudētās apliecības atzīšanu par nederīgu O.H.Koziorova

10.40 - Par Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģijas 2007.2018.gadam nodošanu publiskajai apspriešanai G.Ušpele

10.45 - Jūrmalas pilsētas pašvaldības stipendiju nolikums J.Kārkliņš

- Kārtība, kādā tiek sniegts pašvaldības galvojums studiju kredīta un studējošā kredīta saņemšanai

10.55 - Par grozījumiem Jūrmalas pilsētas domes 2006.gada 21.decembra saistošajos noteikumos Nr.31 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības 2007.gada budžeta apstiprināšanu" A.Tukāne

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 76% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ar mantošanu saistītos jautājumus sakārtot ir svarīgi, taču vairums par mantojuma lietām savas nāves gadījumā nav parūpējušies, liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas rezultāti, kurus trešdien publiskoja Latvijas Zvērinātu notāru padome (LZNP).

Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem tikai 10% iedzīvotāju ir pilnībā sakārtojuši savu mantojuma lietu, aptuveni trešdaļa jeb 31% to izdarījusi daļēji, savukārt vairāk par pusi respondentu jeb 54% nav veikuši nekādas juridiskas darbības, lai nodrošinātu savas mantas nodošanu mantiniekiem. Turklāt 81% aptaujāto nav nedz paši, nedz ar notāra atbalstu sagatavojuši testamentu vai slēguši mantojuma līgumu. Vienlaikus 70% aptaujāto uzskata, ka pie notāra apliecināts testaments ir visdrošākais veids, kā nodrošināt savu mantinieku tiesības.

LZNP priekšsēdētājs Aigars Kaupe uzsver, ka Latvijas iedzīvotāji nereti nenovērtē mantojuma lietu sakārtošanas nozīmi, kā arī riskus, kas var rasties, ja juridiskie jautājumi netiek laikus sakārtoti. Diemžēl neskaidrības un konflikti starp mantiniekiem, negaidīti parādi un citi juridiski sarežģījumi gadās biežāk, nekā sabiedrība domā, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi vērsties pie zvērināta notāra, lai izvairītos no iespējamām problēmām, skaidro Kaupe.

Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus. Termiņu ievērošana ir temats, ko iedzīvotāji izprot vismazāk, norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Taču līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarīto, atstājot viņus bez mantotā īpašuma.

«Mantojuma lietas ir ļoti dažādas, tomēr visas prasa precīzi izpildīt likumā noteikto. Tas cilvēkiem nereti šķiet sarežģīti, lai arī tā nebūt nav. Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Atsevišķos gadījumos tas ir novedis pat pie tā, ka īpašums kļūst par bez mantinieka īpašumu. Tomēr visbiežāk mantinieku bezdarbība paver durvis iespējamai krāpniecībai vai negodprātīgu radinieku rīcībai, atstājot mantinieku bez īpašuma. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus, es pat teiktu – nekavējoties. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas jau gandrīz 163 000 lietas,» informē Sandra Stīpniece.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia kreditoru sapulce šodien vienbalsīgi nolēma piekrist pārdot Ķemeru sanatorijas kompleksu bez izsoles Jūrmalas pilsētas domei, žurnālistiem sacīja administrators Ainars Kreics.

Ominasis Latvia mantas kopības summārā piespiedu pārdošanas vērtība ir 4,671 miljoni latu. Ķemeru sanatorijas kompleksa nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība ir 3 860 001 lats, kultūras priekšmetu piespiedu pārdošanas vērtība - 21,2 tūkst. latu, savukārt pārējās kustamās mantas pārdošanas vērtība sasniedz 24,7 tūkst. latu, kas kopā veido 3,905 miljonus latu.

Tāpat summai ir jāpieskaita pievienotās vērtības nodoklis 766 tūkst. latu apmērā, ar kuru cita starpā jāapliek nekustamais īpašums Jūrmalā, Tukuma ielā 42.

Jūrmalas pilsētas domes deputāti ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Jūrmalas pašvaldības deputāti šodien domes sēdē vienbalsīgi nolēmuši ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma un kūrorta resursu saglabāšanu sabiedrības interesēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja domes pārstāvis Reinholds Pelše, ar domes lēmumu pašvaldības juristiem uzdots sagatavot iespējamos variantus, kā panākt atsavināšanu. Iespējams, dome varētu rīkoties līdzīgi kā gadījumā ar Ķemeru poliklīnikas ēku, vēršoties Ministru kabinetā ar ierosinājumu īpašumu atsavināt, taču pašvaldības juristi uzskatot, ka šajā gadījumā ir iespējami arī citi ceļi. Konkrēts termiņš, kurā pašvaldības juristiem jāsagatavo priekšlikumi, gan šodien neesot noteikts, sacīja Pelše.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Jūrmalas pilsētas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi atbalstījuši lēmumu iegādāties Ķemeru sanatorijas kompleksu.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) skaidroja, ka pašvaldība Ķemeru sanatorijas kompleksu vēlas iegūt savā īpašumā, lai tajā saglabātu un atjaunotu sanatorijas un kūrorta funkciju, kas tādējādi palīdzētu arī apkaimes attīstībai. Pašvaldība jau tagad gatavojoties Ķemeru uzplaukumam, būvējot bērnudārzu ar 120 vietām, nevis tikai 40, kas atbilstu aktuālajam pieprasījumam.

Kā ziņots, pēc Trukšņa teiktā, lēmumprojekts par Ķemeru sanatorijas iegādi sagatavots, konsultējoties ar valdības un parlamenta pārstāvjiem, sapratni un atbalstu šādam solim izrādījušas arī Finanšu ministrija un Saeimas Budžeta komisija.

Iespējams, viens no lielajiem Ķemeru sanatorijas investora piesaistes klupšanas akmeņiem ir neattīstītā teritorija un infrastruktūra sanatorijas apkārtnē .

Vairāki investori, kas interesējušies par iespējamo Ķemeru sanatorijas iegādi, norādījuši, ka teritorija ap to nav attīstīta, un tieši tas, iespējams, kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc atteikties no sanatorijas iegādes, uzskata administrators Raivo Stumbergs. Viņš arī bilda – potenciālajiem investoriem neesot pārliecības, ka pašvaldība šo teritoriju attīstīs, jo, pēc uzņēmēju domām, viņiem nebūtu jānodarbojas ar visas apkārtnes infrastruktūras sakārtošanu, jo arī pašā sanatorijā ir jāiegulda samērā lieli līdzekļi. Savukārt Jūrmalas domē DB norādīja, ka neatkarīgi no tā, vai kāds investors iegādāsies Ķemeru sanatorijas kompleksu vai ne, atbilstoši pašvaldības iespējām tiks veikta infrastruktūras sakārtošana. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis atzīmējis, ka atbalsta privātā investora piesaistīšanu Ķemeru kompleksa attīstīšanai un tādā gadījumā pašvaldība palīdzēs investoram ar infrastruktūru un apkārtnes iekārtošanu.

Ķemeru kūrorta parka teritorijā, kas sastāda 9.3 ha ieplānots rekonstruēt un renovēt tiltiņus, paviljonu – rotondu, kas atrodas uz „Mīlestības saliņas”, renovēt ūdenstorni un ierīkot tajā skatu torni, uzstādīt strūklaku, bērnu rotaļu laukumu, izbūvēt sabiedrisko tualeti u.c.

Kopējās projekta izmaksas sastāda 3343784.28 lati, no kuriem Jūrmalas pilsētas domes līdzfinansējums būtu 2643784.28 latu (79.04%), bet Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums 700000.00 latu.

Par Jūrmalas pilsētas kūrorta attīstības aizsākumu ir uzskatāms 18. gadsimta beigu un 19. gadsimta sākuma periods, kad Baltijā sāka pievērst uzmanību gaisa un ūdens dziednieciskajai iedarbībai. 1838. gads ir uzskatāms par Ķemeru kūrorta dibināšanas gadu, kad ar Baltijas ģenerālgubernatora fon Pālena pavēli tika izveidota Ķemeru pārvalde. Tajā pat gadā, Ķemeros atklāja pirmo peldu iestādi Latvijā ar 32 ozolkoka vannām. Ar pirmās peldu iestādes izveidi daiļdārznieka K.H. Vāgnera vadībā 1839. gadā tika uzsākta arī Ķemeru kūrorta parka iekārtošana.

Par Ķemeru sanatorijas iegādi interesējas dažādu valstu viesnīcu un SPA operatori, kā arī nekustamo īpašumu attīstītāji ar mērķi attīstīt kūrorta kompleksu, atzina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Ekonomikas ministrija pirms aptuveni diviem mēnešiem uzdeva LIAA izstrādāt piedāvājumu potenciālajiem investoriem par Ķemeru sanatorijas kompleksa iegādi kūrortu tūrisma attīstībai un uzrunāt ārvalstu investorus, kas ir pauduši nopietnu interesi par šī biznesa attīstīšanu Latvijā. Pēc LIAA informācijas, par šī kompleksa iegādi interesējas 17 potenciālie investori - no Ķīnas, Krievijas, Kazahstānas, Azerbaidžānas un Lielbritānijas.

Potenciālo investoru vidū ir lielāko viesnīcu ķēžu pārstāvji, nekustamā īpašumu attīstītāji, profilaktiskās medicīnas un SPA centru operatori - stratēģiskie investori, kuriem ir starptautiska pieredze, zināšanas un resursi šādu projektu attīstīšanā. Tie ir nekustamā īpašuma un veselības aprūpes nozares pārstāvji, kuru interese un nākotnes redzējums lielā mērā sasauktos ar Ķemeru sanatorijas kā kūrorta iestādes funkciju saglabāšanu.

Ķemeros sākti pirmie atjaunošanas darbi Ķemeru ūdenstorņa pārbūvei un tam piegulošo ielu infrastruktūras pilnveidei, informē Jūrmalas dome.

Tāpat uzsākta skvēra labiekārtošana, kurā atrodas vēsturiskā skulptūra – cilnis «Tautu deja», kas tiks veidots kā publiski pieejama ūdens dzeršanas vieta. Restaurējot Ķemeru ūdenstorni, tajā ierīkos tūrisma informācijas punktu un skatu torni.

42 metrus augstā ūdenstorņa ēkas pirmajā stāvā būs tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā – izstāžu zāle, kurā veidos ekspozīciju par Ķemeru kūrorta vēsturi. Savukārt ēkas trešajā stāvā un uz ēkas jumta tiks izbūvētas skatu platformas ar norādēm par apkārtnē esošajiem apskates objektiem. Ūdenstornim tiks saglabāta arī tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecība pakalpojumu nodrošināšana. Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, celts pirms 90 gadiem, 1929.gadā. Tas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Ķemeru kūrorts» teritorijā.

SIA Ominasis Latvia maksātnespējas procesa administrators Ainars Kreics nosūtījis vēstuli Rietumu bankai, lūdzot atcelt pirkuma līgumu par gleznu un citu Ķemeru sanatorijai piederošu kultūrvēsturisku priekšmetu atsavināšanu.

Ņemot vērā, ka Rietumu banka, realizējot komercķīlas tiesības uz daļu Ķemeru sanatorijas kustamās mantas, pārdevusi gleznas, bibliotēkas grāmatas un citus vērtīgus priekšmetus par zemāku kopsummu nekā zvērināta tiesu izpildītāja norādītā vērtība, turklāt minēto priekšmetu iespējamā tirgus vērtība esot vēl lielāka, A.Kreics uzskata, ka bankai pārdošanas līgums būtu anulējams un pārdotie priekšmeti atdodami Ķemeru sanatorijai.

Savukārt Rietumu banka informējusi A. Kreici par komercķīlas tiesību realizēšanu uz mantu, kurai mēnesi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas tika noņemts apķīlājums un kura atradās bankas valdījumā, taču banka nav uzrādījusi administratoram šo priekšmetu pārdošanu apliecinošus dokumentus.

Aptuveni piecos gados degradētā Ķemeru teritorija varētu piedzīvot pārmaiņas, kļūt pievilcīga uzņēmējiem un tūristiem

Šāds redzējums ir Jūrmalas pilsētas pašvaldībai, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Jau pagājušā gada pavasarī pilsētas dome apstiprināja Ķemeru attīstības vīziju, kuras mērķis ir sabalansēta Ķemeru un Jaunķemeru teritorijas telpiskā attīstība atbilstoši pilsētas mērķiem. Tas sevī ietver rīcības plānu līdz pat 2030. gadam. Jau 2017. gadā ir plānots, ka apmeklētājiem būs pieejams viens no šīs Jūrmalas daļas simboliem, kas jau gadiem stāv tukšs, proti, Ķemeru sanatorija. Plānots, ka pašvaldība ar jauno Ķemeru sanatorijas īpašnieku – SIA Park Hotel Ķemeri – parakstīs vienošanos, atrunājot gan plānoto darbu laika grafiku, gan arī investīciju apmēru. Tiesa, kad tas varētu notikt, šobrīd nav zināms. Pašvaldība no savas puses nodrošinās ieguldījumus infrastruktūras sakārtošanā un pieguļošā Ķemeru kūrorta parka labiekārtošanā un attīstībā – publiskās infrastruktūras sakārtošanā, savukārt Ķemeru sanatorijas un kūrortpoliklīnikas ēku atjaunošana un viesnīcas darbības atjaunošana ir privātā investora rokās.

Jūrmalas pilsētas pašvaldības rīkotajā starptautiskajā arhitektūras metu konkursā Ķemeru dabas tūrisma centra vīzijas un meža parka labiekārtojuma ieceres izstrādei saņemti kopumā 11 pieteikumi, informē Jūrmalas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.

«Līdz ar metu konkursa noslēgumu Jūrmala ir pietuvojusies jaunai nodaļai Ķemeru attīstības stāstā,» saka Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Edgars Stobovs. «Ņemot vērā piedāvājumu plašo ģeogrāfiju, sagaidāms, ka ideju piedāvājums un teritorijas attīstības redzējums būs gana daudzveidīgs un interesants.»

FOTO: Ķemeru parks gaida rekonstrukciju

Konkursa žūrijas komisija piedāvājumus atvēra 3. oktobrī. Pašvaldībā norāda, ka par konkursu ir bijusi liela interese ne vien Latvijas arhitektiem, bet arī starptautiskā mērogā. Starp iesniegtajiem piedāvājumiem ir arī metu piedāvājumi no ārvalstu arhitektu birojiem. Iesniegtos piedāvājumus žūrijas komisija plāno izvērtēt un rezultātus paziņot līdz oktobra beigām.

Jūrmalā pabeigta 91 gadus senā Ķemeru ūdenstorņa pārbūve – tornis atjaunots tā vēsturiskajā veidolā, 42 metru augstumā ierīkota skatu platforma, informē Jūrmalas dome.

Līdz pavasarim ūdenstornī tiks iekārtota pastāvīgā ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi. Durvis apmeklētājiem ūdenstornis un 20 hektāru plašais atjaunotais Ķemeru kultūrvēsturiskais parks vērs nākamā gada pavasarī.

Ķemeru ūdenstornis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un vienīgais ūdenstornis Latvijā, kurā saglabāta tā pamatfunkcija – ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšana – un kurš darbosies kā publiski pieejams skatu tornis.

Būvdarbi tornī ir pabeigti, patlaban torņa ekspozīcijas iekārtošana, ko plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Ūdenstorņa pirmajā stāvā tiks izveidots tūrisma informācijas punkts, otrajā stāvā būs ekspozīcija par Ķemeru kūrorta vēsturi, savukārt trešajā stāvā un uz torņa jumta ir ierīkotas skatu platformas.

Pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma secinu, ka ar nelielām investīcijām sanatorija darbu var atsākt, atzīst Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Aicināts vērtēt PA atbildību Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesā, Spridzāns norādīja, ka viņš laikā, kad tika slēgts līgums ar Ķemeru sanatorijas investoru SIA Ominasis Latvia, aģentūrā nestrādāja. Taču, vērojot patlaban notiekošo, viņš pauž pārliecību, ka atsevišķus dokumentus par īpašuma privatizāciju ir izstrādājuši cilvēki, kas nav bijuši kompetenti konkrētajos jautājumos.

Spridzāns atzina, ka kopumā investīcijas objektā ir atzītas, jo ir ieguldīti desmit miljoni latu. Tajā pašā laikā PA vadītājs pauda nožēlu, ka projekts nav veiksmīgi īstenojies saskaņā ar to līgumu, kāds sākumā tika noslēgts, un kā sākumā bija iecerēts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Saeimas Pieprasījumu komisija šodien nolēma rakstīt vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram un tieslietu ministram Jānim Bordānam (VL-TB/LNNK), lai aicinātu viņus piedalīties trešdienas, 10.aprīļa, komisijas sēdē, kurā tiks skatīts jautājums saistībā ar Ķemeru sanatorijas investora SIA Ominasis Latvia pasludināto maksātnespēju.

Jūrmalas pilsētas tiesa 1.martā pasludināja Ominasis Latvia maksātnespēju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Kā aģentūrai LETA norādīja komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (RP), komisija lūgs ģenerālprokuroru rīkoties, ņemot vērā, ka tikai apmēram 4000 latu parāda dēļ tiek saplosīta 3,7 miljonus vērtā uzņemam piederošā manta. Vēstulē tieslietu ministram tiks lūgts izvērtēt iespēju rosināt disciplinārlietu pret tiesnesi, kura pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas izsludināšanu.

Komisijas sēdē tika minēts, ka šis gadījums līdzinās tīklu Iki un Cento operatora Palink lietai, kad Augstākās tiesas Senāts atcēla rajona tiesas pasludināto maksātnespējas procesu.

Jūrmalā noslēgts sadarbības līgums starp Jūrmalas pilsētas domi un Ķemeru viesnīcas īpašnieku SIA Ominasis Latvia. Līgums bija viens no privatizācijas noteikumiem.

Noslēgtais sadarbības līgums ļaus investoram ātrāk pabeigt Ķemeru viesnīcas rekonstrukciju, līdz ar to ieliekot stabilu pamatu Ķemeru kā kūrorta atdzimšanai, uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Sadarbības līguma starp Jūrmalas pilsētas domi un sanatorijas īpašnieku Ominasis Latvia noslēgšana bija viens no privatizācijas nosacījumiem, ko privatizētājs nebija izpildījis, norāda Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere, izskatot gandarījumu, ka beidzot panākta vienošanās. Sadarbības līguma mērķis ir labvēlīgas vides attīstība Ķemeros, apkārtnes sakopšana un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana.

Patlaban Jūrmalas pašvaldība nav iesniegusi informāciju par turpmākajos gados nepieciešamo finansējumu Ķemeru sanatorijas ēkas kompleksa uzturēšanai un turpmāko redzējumu tā izmantošanai, pamatojot to ar finanšu aprēķiniem, informē Finanšu ministrija (FM).

Jūrmalai nav skaidra redzējuma par investīciju piesaisti un turpmāko rīcību, kā attīstīt šo kompleksu.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes sēdē pagājušajā nedēļā tika skatīts Jūrmalas pilsētas domes pieteikums aizņēmuma Ķemeru sanatorijas iegādei. Tā bija otrā tikšanās reize ar Jūrmalas pašvaldības pārstāvjiem, kur tika pārrunāts Ķemeru sanatorijas iegādes jautājums.

Lai no valsts budžeta līdzekļiem tiktu piešķirts aizdevums sanatorijas ēkas kompleksa iegādei, Jūrmalas pilsētas domei ir jāsniedz argumentētas un juridiski korektas atbildes, radot pilnīgu pārliecību, ka izvēlētā darījuma forma ir likumīga un atbilst normatīvajām prasībām, skaidro FM.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju diezgan vieglprātīgi attiecas pret mantojuma atstāšanas juridisko pusi. Lai gan vairums (89%) atzīst, ka mantojuma lietas ir svarīgi sakārtot jau laicīgi, realitātē to izdarījis vien retais, - liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visefektīvākais veids mantojuma nodošanai tuviniekiem ir testamenta sastādīšana (59%), savlaicīga īpašuma noformēšana uz izvēlētā mantinieka vārda (41%) un dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un/vai pensiju 3.līmeņa uzkrājumi (18%). Tiesa, praktiski kādu no iepriekšminētajiem veidiem izmantojusi itin maza daļa aptaujāto – testamentu sastādījuši 6% iedzīvotāju, bet mantojumu uz mantinieka vārda noformējuši vien 9%. Atšķirīga aina vērojama tikai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un 3.pensiju līmeņa kontekstā, 61% no tiem aptaujātajiem, kas šo veidu minējuši kā efektīvu mantojuma nodošanas instrumentu, paši to arī pielieto.