«Negribu nodarboties ar zīlēšanu. Pašlaik eiro zona ir ievainota, vērojama stagnācija. Dzīves līmenis Eiropā joprojām ir viens no augstākajiem pasaulē, bet nav nekādu garantiju, ka tas saglabāsies arī nākotnē,» atbildot uz izdevuma SestDiena jautājumu, vai Eiropā gaidāms jauns krīzes vilnis, stāstījis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris.

«Daži laikam cer, ka problēmas atrisināsies pašas no sevis. Visi skatās cits uz citu, un nekas nenotiek. Savulaik jau Makss Vēbers rakstīja, ka ekonomisko grūtību laikā birokrātijai ir tendence pieaugt, jo birokrātiem arī ir savi radi, draugi un paziņas, kam vajadzīgs darbs. Es ar bažām skatos uz to, kā aug Eiropas birokrātija,» viņš skaidrojis.

Vienlaikus Kehris norādījis: «Ja būs jauna krīze, tad labāk to sagaidīt eiro zonā, nevis kā mazai saliņai pasaules okeānā. Gribam vai ne, bet Latvijas loma ir pielāgoties pasaules tendencēm, nevis radīt jaunas. Protams, kādā brīdī arī mazas valstis var aizstāvēt savus principus un nostāties pret vairākumu, piemēram, varam atcerēties Īrijas balsojumu referendumā par Eiropas Savienības jautājumiem. Taču nevar visu laiku būt opozīcijā un mācīt visiem pārējiem dzīvot. Latvijas spēks ir tieši prasmē pielāgoties.»

Vidējā termiņā jaunas finanšu nelīdzsvarotības izveidošanās vai nekontrolētas inflācijas risks pasaules ekonomikā ir samērā mazs. Vienlaikus augošās pārtikas cenas drīzumā nedaudz inflāciju palielinās, globālo norišu ietekmi uz Latvijas inflācijas rādītāju vērtē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņaprāt, riski rodami arī naftas cenu attīstībā, kur centrālā loma būs notikumiem Tuvajos Austrumos. Ja spriedze starp Izraēlu un Irānu vērsīsies plašumā, tas izraisīs naftas cenas pieaugumu un nopietni aizkavēs gan globālās, gan Latvijas ekonomikas atveseļošanos, uzskata SEB ekspert.

Viņš piebilst, ka taupības politikas ietvaros nodokļu palielināšana daudzās valstīs, jo īpaši Dienvideiropā, palīdzēs uzturēt augstāku inflāciju.

«Neskatoties uz recesiju Dienvideiropā, inflācija šajās valstīs ir apmēram tāda pati kā pārējā eirozonā. Tas nozīmē, ka, lai izlīdzinātu atšķirības konkurētspējā starp Eiropas dienvidiem un Vāciju, būs nepieciešams ilgs laiks,» paredz D. Gašpuitis.

Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā, tostarp Latvijā visvairāk grūtībās nonākušu uzņēmumu restrukturizācijas gaidāmas šā gada otrajā pusē, informēja konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto "EY Restructuring Pulse" pētījumu.

Aptaujā 47% banku ekspertu Austrumeiropā, Dienvideiropā un Centrāleiropā prognozējuši, ka šā gada otrajā pusē gaidāms visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas gadījumu. Savukārt 21% baņķieru sagaida visvairāk restrukturizācijas gadījumu nākamā gada pirmajā pusē, bet 6% - 2025.gada otrajā pusē.

"EY" pētījums parāda, ka visvairāk uzņēmumu darbības un to saistību restrukturizācijas darījumu faktiski pagājušā gada otrajā pusē ir bijis ražošanas jomās (16% no visiem restrukturizācijas darījumiem), seko būvniecības nozare (15%), lauksaimniecība (15%) un nekustamā īpašuma nozare (11%).

Salīdzinoši mazāk restrukturizācijas izaicinājumu ir bijis mazumtirdzniecībā (7%) un, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozarē (3%).

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis Ekonomistu Apvienības 2010 konferencē Finanšu krīze Latvijā. Analīze. Mācības. Rekomendācijas šodien uzsvēra, ka tuvākajos gados Latvijā būs ievērojami straujāka izaugsme nekā Dienvideiropā.

V. Dombrovskis savā lekcijā analizēja finanšu krīzes norisi, paveikto tās pārvarēšanai un salīdzināja Latvijas pieredzi ar rezultātiem Grieķijā, Itālijā un Portugālē.

Viņš uzsvēra, ka starp Latvijas un Dienvideiropas valstu izaugsmes modeļiem vērojams spilgts kontrasts: no 2000. līdz 2007. gadam Latvija piedzīvoja milzīgu bumu, kura laikā gada vidējā izaugsme sasniedza 8,8%, bet Itālijā un Portugālē ikgadējā izaugsme vidēji bija tikai 1,5%, savukārt Grieķijā - 4,3%. 2009. gadā Latvijā piedzīvotais 18% IKP kritums bija ļoti jūtams, savukārt Itālijas ekonomika zaudēja 5,5, bet Portugāle un Grieķija – tikai 2,5%.

Portugālē un Itālijā 2010. gadā pat bija vērojama neliela izaugsme, bet Grieķijā sākās pastāvīga, smaga recesija, kas ilgst jau piecus gadus, un kopējais kritums sasniedz Latvijā piedzīvotos apjomus. Arī Itālijā un Portugālē ir atgriezusies recesija.

Laura Supjeva kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta stratēģijas eksperte strādā ar inovāciju attīstību Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā

«Institūtam ir dažādi uzdevumi, bet man vislabāk patīk sevi identificēt ar mūsu reģionālo inovāciju programmu, ko ieviesa 2014. gadā, kad Eiropas Parlaments konstatēja, ka finansējums, ko institūts sniedz dažādām institūcijām, īpaši koncentrējas Rietumeiropā un daļēji arī Ziemeļvalstīs. Ir nepieciešams stimulēt un paplašināt partnerības Centrālajā, Austrumu un Dienvideiropā. Tika sāktas izmaiņas, un, kad es pirms divarpus gadiem sāku strādāt Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtā, man bija iespēja pārņemt šo programmu. Ar laiku sapratām, ka visām valstīm nevar piedāvāt vienādu risinājumu un vispirms vajag analizēt, kas kurā valstī vislabāk der, jo, piemēram, situācija Itālijas dienvidos un ziemeļos ievērojami atšķiras. Tāpēc mēs 2017. gadu pavadījām, izstrādājot jaunu piegājienu tam, kā labāk aktivizēt šo reģionu,» stāsta Laura.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Ekonomikas ministrija apņēmusies palielināt ieņēmumus no tūrisma, kā arī nākamajos piecos līdz septiņos gados izveidot aptuveni 1000 inovatīvus un kvalitatīvus tūrisma produktus. Taču ieņēmumu palielināšanai nepieciešami jauni tirgi, ne tikai jauni produkti, turklāt vispirms no ministrijas puses nepieciešama nopietna tūrisma nozares revīzija.

9% no visiem nodarbinātajiem strādā tūrismā

Tūrisma nozares tiešais ieguldījums iekšzemes kopproduktā veido aptuveni miljardu jeb 4,3%. Nozarē strādā 9% no visiem nodarbinātajiem jeb 77 000 cilvēku. Lai saprastu, kā palielināt ieņēmumus, vispirms jāatbild uz jautājumu – no kurām valstīm šobrīd Latvijā ir visvairāk tūristu? 2019. gada 3. ceturkšņa dati liecina, ka visvairāk viesu uzņemts no Vācijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Lielbritānijas. Lietuva un Igaunija ir kaimiņvalstis un ciemiņi no tām Latvijā uzturas neilgi, tāpēc ar šīm valstīm ieņēmumus nepaaugstināsim. Atliek Vācija, Lielbritānija, arī Zviedrija un Norvēģija – valstis ar augstu maksātspēju.

Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt ciešāk vienotai, pieņemot lēmumus, kas būtu arvien vairāk centralizēti, turklāt vērsti uz noteiktas disciplīnas ievērošanu – tā tika atzīts vien pirms dažiem mēnešiem, saprotot, ka ar līdzšinējām metodēm atrisināt ieilgušo ekonomisko krīzi kļūst arvien sarežģītāk.

Principā visas valstis piekrita, ka vajag «vairāk Eiropas», taču tad sākās diskusijas par ES budžetu nākamajam plānošanas periodam, un faktiski tajā pašā brīdī īstenojās princips, ko ekonomikā apzīmē ar burtu savienojumu NIMBY – not in my back yard (tikai ne manā pagalmā). Tā ir klasiska situācija, kad dažādi vienas valsts ekonomisti, politiķi un vienkārši iedzīvotāji aizgūtnēm apgalvo, ka valstī ir nepieciešams attīstīt ražošanu, palielināt darbavietu skaitu, celt jaunas ražotnes, taču pilnīgi maina retoriku, kad uzzina, ka kāds investors ir ieplānojis dzimtajā ciemā celt rūpnīcu. Tajā brīdī šie paši cilvēki atceras par dabas aizsardzību, vēlmi dzīvot tuvāk mežam, nevis ražošanas korpusam un raudzīties uz priedēm, nevis dūmeņiem. Vienlaikus gan tiek atzīts, ka būtu labi, ja tas investors celtu savu rūpnīcu, bet tikai blakusciemā.

Šogad palēnināsies jaunu darba vietu radīšana, gaidāms mērens atalgojuma pieaugums, kas gan būs nevienmērīgs starp nozarēm, bet vidējais patēriņa cenu kāpums sasniegs 1.9%. Nenoteiktība Dienvideiropā saglabāsies, kas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumiem ir izdevīgs brīdis investīcijām.

Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank galvenais ekonomists Latvjā Mārtiņš Kazāks un Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Apskatā norādīts, ka neskatoties uz vārgumu Eiropas ekonomikā, Latvijas uzņēmēji turpina palielināt eksportu, tā balstot arī iekšzemes pieprasījumu. Eksports aug lielā mērā pateicoties krīzes laikā uzņēmēju pieņemtajiem sāpīgajiem lēmumiem. Swedbank atgādina, ka daudzas Eiropas valstis saskaras ar konkurētspējas problēmām un tās risina, īstenojot līdzīgu stratēģiju, kā Latvija pirms dažiem gadiem – tostarp mazinot algas. Swedbank atzīmē, ka Latvijas uzņēmējiem šādi instrumenti vairs nav pieejami un tagad jāizmanto iespējas investēt ražotnēs un jaunu kvalitatīvu produktu vai pakalpojumu izstrādē. Ja tas netiks izdarīts, konkurētspēja pamazām izplēnēs.

Paralēli pasaules ekonomikas izaugsmes prognožu samazinājumiem, atsevišķi riska faktori kopš gada sākuma savu nozīmi ir zaudējuši, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Piemēram, naftas cenas un akciju tirgi daļu iepriekšējā perioda krituma ir atguvuši un centrālās bankas savā politikā ir, vai nu kļuvušas vēl stimulējošākas, vai arī atlikušas līdzšinējās politikas normalizāciju. Nedaudz sarukušas arī bažas par Ķīnu. Tomēr arī šogad pasaules ekonomikas izaugsme saglabāsies anēmiska un trausla. IKP pieaugums 35 Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (ESAO) valstīs, kurām nu jau pieder arī Latvija, sasniegs 1,9%, kas ir zemāks temps nekā pērn (2,1%). 2017. gadā izaugsme sasniegs 2,3%. Tuvākajā perspektīvā joprojām dominē lejupvērsti riski, kaut tie ir nedaudz mazinājušies. Politiskie riski ASV (prezidenta vēlēšanas) un Eiropas Savienībā (iespējamā Lielbritānijas izstāšanās, Grieķijas parāda jautājums), kā arī gaidāmās vēlēšanas tādās valstīs kā Spānija, Francija un Vācija, Ķīnas cietās piezemēšanās iespēja, globālais parādsaistību līmenis, kā arī ierobežotās ekonomiskās politikas manevra iespējas ir faktori, kas ilgtermiņā rada nopietnas bažas, uzsver eksperts.

Četri no pieciem pirkumiem Zviedrijā tiek apmaksāti elektroniski vai ar karti, un līdz ar lētāku tehnoloģiju attīstību notiek virzība pretī bezskaidras naudas sabiedrībai, vēsta thelocal.se.

«Zviedrija un pārējā Skandināvija ir pirmajā vietā pasaulē, ja ir runa par bezskaidru naudu tirdzniecībā,» sacījis Zviedrijas Tirdzniecības Federācijas pārstāvis Bengts Nilervalls.

Zviedri savas debetkartes un kredītkartes izmanto gandrīz katru dienu - gada laikā viena persona vidēji 260 reizes.

Aina ir ļoti atšķirīga Dienvideiropā. Piemēram, Itālijā trīs ceturtdaļas no visiem pirkumiem joprojām tiek apmaksāti skaidrā naudā. Tas tiek skaidrots ar zemo uzticību iestādēm un banku sistēmai.

Šobrīd Latvijas finanšu institūcijas nav finansējušas Dienvideiropas valstis vai ieguldījušas to vērtspapīros, tāpēc šo valstu ekonomiskās problēmas tiešas sekas uz Latviju neatstāšot, atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Kristaps Zakulis.

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš norādīja, ka FKTK seko līdzi tam, kas notiek Latvijas galvenajos eksportpartneros, un šobrīd neesot tiešu bažu, ka notikumi Dienvideiropā atstās ietekmi uz Latviju.

«Mēs vērojam, kā tas var ietekmēt citus reģionus, kas ir mūsu eksportpartneri», sacīja K. Zakulis.

Runājot par Latvijas pievienošanos eirozonai, viņš norādīja ka Eiropas monetāro savienību vērtējot kā stipro valstu klubiņu. «Mēs savu mājasdarbu esam izdarījuši. Problēmas, kuras risina citas valstis, mēs jau esam atrisinājuši,» uzsvēra FKTK vadītājs.

Db.lv jau vairākkārt vēstījis, ka eirozonu piemeklējusi nopietna finanšu krīze, kas skārusi dienvideiropas valstis. Satraukumu izraisa situācija Grieķijā, kā arī Spānijā u. c. valstīs.

Pirmdien, Eiropas Centrālajai bankai sākot savu obligāciju iepirkumu programmu, lielākajā daļā Eiropas valstu saruka aizņemšanās izmaksas, raksta MarketWatch.

Vācijas desmit gadu obligāciju ienesīgums saruka par 6 bāzes punktiem līdz 0,344%, savukārt īstermiņa parādzīmju ienesīgums saglabājās negatīvā teritorijā.

Tikmēr Dienvideiropā 10 gadu Spānijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par diviem bāzes punktiem līdz 1,271%, bet Itālijas valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 3 bāzes punktiem līdz 1,287%. Portugāles aizņemšanās izmaksas samazinājās par vienu bāzes punktu līdz 1,739%.

Vienīgā valsts, kuras obligāciju ienesīgums pieauga, bija Grieķija – par 42 bāzes punktiem līdz 9,739%, ko veicināja neskaidrā politiskā situācija valstī.

Ienesīguma kritumu veicina ECB sāktā obligāciju iepirkumu programma, kuras laikā ik mēnesi tiks tērēti 60 miljardi eiro un kas ir vērsta, lai paaugstinātu inflāciju un veicinātu straujāku ekonomikas izaugsmi.

Krievijas karš Ukrainā sabombardējis daudzmaz ierasto pasaules kārtību. Turklāt tai pašai Krievijai kaimiņš ir arī Latvija, un notiekošais starmešu gaismā arvien vairāk izceļ dažādas pārdomas par to, kādi patiesībā var izrādīties mūsu valsts riski.

Jau agrāk varēja runāt par situāciju, kad tās pašas procentu likmes Latvijā ir augstākas, ja salīdzina, piemēram, ar vecajām Rietumu demokrātijām. Jau tad varēja mēģināt teikt, ka daļēji tas ir tādēļ, ka mūsu kaimiņos atrodas tāda valsts kā Krievija. Attiecīgi viens scenārijs ir, ka attiecībā uz mūsu valsti un droši vien visu Baltiju kopumā arī nākotnē varēs runāt par pat vēl lielāku tādu kā ģeopolitiskā riska prēmiju.

Tas nozīmētu, ka gandrīz jebkas mūsu valstī tiek uztverts kā riskantāka padarīšana. Procentu frontē to atspoguļotu, piemēram, augstākas likmes. Tomēr ietekme šādai vēl pat papildu Latvijas riska prēmijai varētu būt ļoti plaša.

Labāk kaut ko no Krievijas tālāku

To laikrakstam Dienas Bizness pirms 10. maijā gaidāmā Rīgas Aviācijas foruma komentē partneris MIDAS Aviation Džons Grānts, kurš nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 3. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Jums ir ļoti garš CV, darbojoties aviācijas jomā. Kas ir jūsu kompetenču jomas?

Esmu komerciālās aviācijas analītiķis ar specializāciju jaunu aviācijas pakalpojumu izstrādē lidostām, valdības institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm visā pasaulē.

Kā jūs raksturotu situāciju aviācijā salīdzinājumā ar citām ekonomikas jomām?

Patlaban aviācija, iespējams, ir rentabilitātes cikla virsotnē un nes daudz lielāku peļņu aviolīnijām un akcionāriem pēdējos 4‒5 gados, balstoties uz zemām naftas cenām, lielu pieprasījumu, lidsabiedrību konsolidācijām Ziemeļamerikā. Reisu noslogojums bieži vien pieaudzis līdz 85‒90%. Aviācija ieguvusi arī no jauniem tirgiem Indijā un Ķīnā, kā arī no jaunām tehnoloģijām tādos modeļos kā, piemēram, Boeing 787, A350 un nesen arī Bombardier CSeries, ko veiksmīgi izmanto airBaltic. Salīdzinājumā ar citām nozarēm, aviācija ir bijis diezgan labs bizness. Taču tajā aizvien ir daudz risku, no kuriem nebūt ne mazākais ir degvielas cenas, naftas cenām gada laikā pieaugot par 35%. Līdz ar to aviācijas nozarē nav vietas pašapmierinātībai, vienmēr var notikt kaut kas negaidīts.

Latvijas jaunuzņēmums “Watchbuilt”, piedāvājot jaunu risinājumu liela mēroga projetētājiem un būvuzņēmējiem, uzvarēja starptautiskā konkursa Eiropas invatoriem “EIT Jumpstarter 2023” kategorijā “Digitālie risinājumi”, informēja konkursa pārstāvji.

“Watchbuilt” izstrādātā oriģinālā sistēma ļauj iegūt datus reālajā laikā no būvlaukuma, ar mākslīgā intelekta palīdzību iegūt atskaites un rūpīgi salīdzināt faktisko situāciju ar plānoto. Šis rīks palīdz nodrošināt, ka projekti noris atbilstoši plānam un samazinārt dārgu kļūdu riskus.

“Saņemtā balva mums ir svarīga – tā ir atzinība par to, ko mēs darām, un vienlaikus šis būs papildu finansējums, kas mums ir nepieciešams, lai izstrādātu ierīces paraugu. Tas, savukārt, palīdzēs mums attīstīties tālāk. “EIT Jumpstarter” programmā es iepazinos ar fantastiskiem organizatoru komandas pārstāvjiem, mentoriem un citiem jaunuzņēmējiem. Es apguvu vairākas svarīgas zināšanas, kā arī to, kā saprotami pāradīt savu biznesa plānu vien dažos slaidos. Mūsu turpmākie plāni, paredz testēt pirmās iekārtas ar mūsu klientiem,” skaidroja “WatchBuilt” pārstāve Aija Hermane–Sabule.

Pasaules ekonomikai pakāpeniski atkopjoties, arī Latvijas izaugsme turpmākajos pāris gados turpinās būt diezgan liela − virs 4%, jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā norāda eksperti.

Swedbank ekonomisti šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi saglabā nemainīgu, proti, 4,3%. Galvenais dzinulis ir mājsaimniecību patēriņš, kas šogad aug straujāk nekā investīcijas un eksports. Savukārt nākamā gada izaugsmes prognoze tiek samazināta uz 4,3% (iepriekš 4,7%). Tāpat kā augustā publicētajā apskatā, nākamgad gaidāms spējāks eksporta un investīciju kāpums, kas atkal kļūs par galveno ekonomikas izaugsmes virzītāju. Prognozes samazināšanu galvenokārt izskaidro vēsturisko datu pārskatīšana, jo īpaši krājumu izmaiņas, un gausāks darbaspēka nodokļu sloga samazinājums darba ņēmējiem, un tāpēc arī mazliet lēnāks mājsaimniecību patēriņa kāpums. Arī 2015.gadā gaidāma līdzīga ekonomikas izaugsme – ap 4,2%.

No 1. jūlija Coca-Cola vadību Baltijas valstīs un Polijā pārņems jaunā ģenerāldirektore – pieredzējusi vadītāja Lana Popovica, informē uzņēmuma pārstāvji.

Jaunā ģenerāldirektore pienākumus pārņems no Annas Jakubovski, kura šo pozīciju ieņēma no 2013. gada. Lana uzņēmumā strādā jau 15 gadus, Latvijas un pārējos tirgos viņa būs atbildīga par Coca-Cola stratēģiju, inovācijām, mārketingu un komunikāciju kopumā, plecu pie pleca sadarbojoties ar vietējām pārstāvniecībām un Coca-Cola HBC rūpnīcu.

Lana Popovica šo gadu laikā ir ieguvusi pieredzi nozarē, ieņemot vadošas starptautiskas pozīcijas, tostarp, strādājot mārketinga vadībā. 2006. gadā viņa kļuva par ģenerāldirektori Horvātijā un drīz pēc tam arī Bosnijā un Hercegovinā. 2011. gadā Lana pārņēma procesu vadītāja amatu Grieķijā. 2012. gadā ieņēma procesu vadītāja amatu Dienvidaustrumu Eiropā, atbildot par 7 valstīm, tostarp Grieķiju un Serbiju.

Alus darītava Aldaris sākusi ražot alus un sulas dzērienu Zelta Radler un ar jauno produktu cer dubultot alus dzēriena tirgus daļu.

Ieguldītās investīcijas gan netiek atklātas. Uzņēmuma izpilddirektors Tomass Jakobsens atzīst, ka ar jauno produktu uzņēmums plāno nostiprināt ietekmi vieglo atspirdzinošo alkoholisko dzērienu tirgū. «Šāda tipa alus un sulas dzērieni īpaši populāri Dienvideiropā un arī Vācijā. Esam pārliecināti, ka arī Latvijā pēc tā būs pieprasījums. Turklāt interesi ir izrādījuši arī kolēģi no Igaunijas, kuriem arī to ražosim. Kopumā ceram palielināt un nostiprināt ietekmi vieglo atspirdzinošo alkoholisko dzērienu tirgū, jo jaunais dzēriens satur 2% alkohola. Zelta Radler cienītāji noteikti būs vidējās paaudzes atspirdzinošo dzērienu lietotāji,» teica T. Jakobsens.

Parīzē aizrit pēdējie sagatavošanās darbi pirms plašākai sabiedrībai durvis vaļā vērs viena no pasaules ietekmīgākajām auto izstādēm. Šogad izstādi aizēno sarežģījusies situācija Eiropas auto tirgū, vēsta AP.

Eiropas autoražotāji cer, ka Parīzes autošovs uzrunās jaunus klientus un pircējus, tādējādi atbalstot nozari, kas pēdējā laikā saskārusies ar grūtībām, kuras izraisījusi eirozonas ekonomiskā krīze un augstās degvielas cenas.

Prezentācijā pirms auto izstādes oficiālā sākuma Volkswagen izpilddirektors Martins Vinterkorns atzina, ka nākamais gads nozarei sagādās daudzus izaicinājumus. Lielākie izaicinājumi gaidāmi Dienvideiropā. Pesimistiski nākotnē raugās arī citi autoražotāji. Tā, piemēram, Japānas Toyota Eiropas struktūrvienības izpilddirektors Didjers Lerojs (Didier Leroy) norādīja, ka nākamos divus trīs gadus strauju izaugsmi autoražotāji, visticamāk, nesagaidīs.

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

«Karš ietekmē nabadzīgos, bagātie nezina, kas ir bads un ko nozīmē situācija, kad trīs četrus gadus nav elektrības un ūdens. Cilvēks, kas apgalvo, ka Dienvideiropā ir krīze, nav redzējis, ko nozīmē nabadzība un bezizeja,» intervijā laikrakstam Diena stāstījis armēņu uzņēmējs Rubens Ovsepjans.

Laikraksts viņam jautājis, kas patlaban uztrauc cilvēkus Armēnijā, vai bailes, ka varētu atkārtoties asiņainā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta vēsture.

«Nevar apgalvot, ka situācija ir mierīga. Ik dienu pierobežā ir kādi saasinājumi, mēdz būt bojāgājušie, jo notiek provokācijas. Varbūt kādam ir izdevīgi, ka konflikts tik ilgi velkas. Valstu pārstāvji tiekas, bet konkrētu risinājumu neatrod. Karabahas konfliktam aprit 25 gadi. Vesela paaudze bērnu ir izauguši kara režīmā, nedēļām, mēnešiem slēpjoties pagrabos. Tikmēr lieli priekšnieki brauc šikos mersedesos,» stāstījis uzņēmējs.

«Latvijā secināju, ka jums arī nav krīzes - lai par to pārliecinātos, ir jāpaskatās uz Armēnijas ciemiem. Ik reizi, kad lidmašīnā nolaižos uz dzimtās zemes, esmu priecīgs, bet, kad tieku projām no Armēnijas, arī esmu priecīgs. Skolā mācījos fizikas un matemātikas novirziena klasē, visi bērni bija gudri, solīdi. Tagad, kad satiku klasesbiedrus pēc daudziem gadiem, likās, ka viņi ir morāli un fiziski sagrauti. Pavisam veci veči,» laikrakstam stāstījis R. Ovsepjans.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.