Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Vašingtonai ir jāatjauno attiecības ar Maskavu, jo izolācijas politika Ukrainā notiekošā kara apstākļos vairs nav efektīva, ceturtdien uzrunā Ārpolitikas padomē Vašingtonā paziņoja ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais pārstāvis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Kellogs vēlmi atjaunot Vašingtonas un Maskavas attiecības skaidroja ar ASV nacionālo interešu aizstāvību un vēlmi nepieļaut ASV ievilkšanu bezgalīgā pastarpinātajā karā.

"Tāpēc tas, ko jūs tagad redzat un kam jūs esat liecinieki, ir steidzami Trampa administrācijas centieni, lai abas puses sēdinātu pie sarunu galda un panāktu miera līgumu," sacīja Kellogs, piebilstot, ka Baltais nams izdarīs spiedienu uz abām pusēm, lai izbeigtu karu.

Kā piemēru šādam spiedienam uz Krieviju Trampa īpašais sūtnis minēja ASV sankcijas pret Krievijas "ēnu floti". Cita stratēģija, ko Tramps varētu izmantot, lai pastiprinātu spiedienu uz Krieviju, paredz iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskāciju, lai palīdzētu atjaunot Ukrainu, un maksimāli palielinātu spiedienu uz Krievijas enerģētikas sektoru, norādīja Kellogs.

Tuvākajā laikā valdībā plānots pieņemt aizsardzības industrijas un inovāciju attīstības stratēģiju, pirmdien pēc tikšanās ar aizsardzības industrijas uzņēmēju organizācijas pārstāvjiem sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Pēc stratēģijas pieņemšanas sekošot arī skaidrs rīcības plāns, atzīmēja premjere. "Viens ir stratēģijas nepieciešamība, kā mēs attīstāmies līdz 2036.gadam, bet mums noteikti ir vajadzīgs arī plāns, ko mēs darām tūlīt un tagad," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente pauda, ka plāns būšot jau precīzāks dokuments, kur būšot lielāka skaidrība.

Premjere atzīmēja, ka stratēģijā izskatīta attīstība pa gadiem, taču pirms šodienas tikšanās ar uzņēmējiem viņa ar aizsardzības un ekonomikas ministriem pārrunājusi, ka šie datumi esot pārāk tāli un būtu nepieciešams ātrāk palielināt vietējo ražošanu, skaidri noteikt, cik liels, piemēram, būs ieguldījums pētniecībā.

Hamburgā, Vācijā 25.septembrī tika parakstīts memorands par artilērijas munīcijas ražotnes būvniecību Latvijā.

Memoranda parakstīšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidente Evika Siliņa, ekonomikas ministrs Viktors Valainis, SIA “Valsts aizsardzības korporācija” (VAK) valdes locekle Ingrīda Ķirse un investors – Vācijas aizsardzības industrijas vadošais uzņēmums “Rheinmetall AG”.

Ražotnes būvniecībai paredzēts dibināt kopuzņēmumu. Projekta ietvaros plānots piesaistīt vairāk nekā 200 miljonu eiro lielas investīcijas, bet desmit gadu laikā ražotnes eksports varētu pārsniegt 3 miljardus eiro. Ražotnes būvniecības sākšana plānota 2026. gada pavasarī, bet produkcijas ražošanas uzsākšana – gadu vēlāk. Projekta virzība otrdien, 23. septembrī, tika atbalstīta arī valdībā, skatot informatīvo ziņojumu “Par artilērijas ražotnes izveidi Latvijā”.

Valsts militārās rūpniecības uzņēmumam SIA "Valsts aizsardzības korporācija" līdz 2036.gadam jāizveido vismaz divas jaunas militāro produktu ražotnes, teikts valdības apstiprinātajā aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025-2036.gadam.

Kā pirmo militārās rūpniecības objektu "Valsts aizsardzības korporācija" ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām kritiski nepieciešamo artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcu. Stratēģijā teikts, ka šī rūpnīca jāizveido līdz 2026.gadam.

Vienlaikus stratēģija paredz, ka "Valsts aizsardzības korporācijai" vidējā un ilgtermiņā jāspēj izveidot jaunas ražotnes arī citu NBS kritisko svarīgo spēju jomās.

"Valsts aizsardzības korporācija" atbilstoši NBS identificētajām kritiskajām vajadzībām, tostarp kritiskās munīcijas vajadzībām, veic analīzi un sagatavo projektu piedāvājumus preču, to sastāvdaļu un tehnoloģiju pārnesei un ražošanas kapacitāšu izveidei Latvijā.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.

"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.

Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Tallinas Tehnoloģiju universitāte (TalTech) un Kauņas Tehnoloģiju universitāte (KTU) paraksta memorandu par stratēģisku sadarbību aizsardzības un drošības pētniecībā un inovācijās.

Memorandam varētu pievienoties arī citas Eiropas Savienības (ES) ārējās austrumu robežas valstu universitātes, stiprinot aizsardzības pētniecības un inovāciju kapacitāti reģionā. Partneri plāno izstrādāt vienotu drošības un aizsardzības sadarbības stratēģiju pētniecības un inovācijas jomā, lai sekmētu kopīgu dalību starptautiska mēroga, piemēram, NATO, Eiropas Aizsardzības fonda utt. pētniecības un inovāciju projektos.

«Pētniecības organizācijām jāspēlē nozīmīgāka loma aizsardzības un drošības jomā. Redzam, ka varam palīdzēt, un mums ir jāpalīdz. Tā nav izvēle, bet nepieciešamība šajā ģeopolitiskajā situācijā. Katra atsevišķi mēs esam pārāk maza, lai spētu kļūt par stratēģisku partneri Eiropas nozīmīgākajos drošības un aizsardzības projektos vai sniegt pakalpojumus un atbalstu nozares lielajiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā, tāpēc konkurētspējas paaugstināšanai jāveido konsorcijs,» uzsver RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

Izraēlas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmums Rafael Advanced Defense Systems un Dienvidkorejas uzņēmums Hyundai Rotem Company (HRC) starptautiskās aizsardzības industrijas izstādes MSPO 2025 ietvaros, kas notika 2025. gada septembrī Kielcē, Polijā, parakstījuši sadarbības līgumu par TROPHY aktīvās aizsardzības sistēmas (APS) integrāciju, ražošanu un pilna dzīves cikla atbalstu uz Korejas galvenā kaujas tanka K2 un nākotnes bruņojuma platformām Korejas Republikai.

Līguma parakstīšana notika HRC stendā, abu uzņēmumu augstākās vadības klātbūtnē, apliecinot jaunu un būtisku soli Korejas–Izraēlas aizsardzības sadarbībā.

“Šis līgums apliecina mūsu kopīgo apņemšanos paaugstināt nākamās paaudzes bruņoto platformu izdzīvojamību kaujas laukā,” norāda Cvī Marmors (Tzvi Marmor), Rafael Sauszemes un jūras sistēmu nodaļas izpildviceprezidents. “Apvienojot Rafael kaujas pieredzi ar Korejas rūpniecisko un tehnoloģisko potenciālu, spēsim sniegt nozīmīgu ieguldījumu gan vietējās, gan starptautiskās aizsardzības vajadzībām.”

Hyundai Rotem uzsvēra, ka Trophy sistēma tiks integrēta gan uz K2 tanka, gan poļu K2PL tanka versijā, padarot šo par pirmo reizi, kad Korejas tanks būs aprīkots ar aktīvās aizsardzības sistēmu.“Trophy ir kaujas laukā pārbaudīta tehnoloģija, kas būtiski uzlabos K2 aizsardzību,” atzīmēja Hjungs-Džūns Džo (Hyung-Joon Jo), Hyundai Rotem Aizsardzības risinājumu pētniecības un attīstības centra vadītājs.

Lietuva plāno izveidot trīs ar aizsardzības nozari saistītus klasterus, atvērt militāro mācību poligonus, lai pārbaudītu to produktus, un izveidot jaunu riska kapitāla fondu aizsardzības nozares atbalstam, piektdien paziņoja aizsardzības ministre Dovile Šakaliene.

"Princips ir vienkāršs - ražot Lietuvā to, ko var," viņa sacīja preses konferencē Viļņas Militārajā akadēmijā.

Ministre teica, ka Lietuva vispirms plāno saražot nepieciešamo daudzumu kritiskās munīcijas.

"Mēs esam spējīgi šeit ražot prettanku mīnas un cita veida mīnas," viņa sacīja.

Šakaliene arī informēja par trim plānotajiem kritiskās aizsardzības rūpniecības klasteriem.

"Pirmais ir munīcijas un sprāgstvielu klasteris. Mērķis ir Lietuvā izveidot integrētu sprāgstvielu un sprāgstvielu piegādes ķēdi, kas ļautu mums patstāvīgi apgādāt Lietuvas bruņotos spēkus un mūsu sabiedrotos ar kritiski svarīgu liela un vidēja kalibra munīciju, mīnām un citām sprāgstvielām," viņa klāstīja.

Mēneša izskaņā, 30. jūnijā, Briselē norisinājās augsta līmeņa forums “Eiropas aizsardzības industrijas stiprināšana: ekonomiskā perspektīva”, ko organizēja LTRK sadarbībā ar Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociāciju (Eurochambres).

Tas bija pirmais šāda veida uzņēmēju vadīts forums Eiropas līmenī ar fokusu uz aizsardzības industrijas izaugsmi un tās sasaisti ar ekonomisko noturību.

Aizsardzība kā viena no ES top prioritātēm

Forumā skaidri tika pausta doma, ka šobrīd aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no centrālajām Eiropas Savienības (ES) prioritātēm. ES institūcijas aktīvi strādā pie jauniem politikas ietvariem un finanšu instrumentiem, piemēram, EDF (Eiropas Aizsardzības fonds), EDIP (Eiropas Aizsardzības industrijas programma) un REARM iniciatīva, kas paredz grozījumus ES fondu regulās, ļaujot izmantot esošā plānošanas perioda līdzekļus (2021–2027) arī aizsardzībai un citām stratēģiskām vajadzībām.

Rīgā trešdien pirmo reizi norisināsies aizsardzības inovāciju samits "Drone Summit 2025", vienuviet pulcējot vairāk nekā 1500 augsta līmeņa politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus un aizsardzības industrijas pārstāvjus no 20 Dronu koalīcijas un citām sabiedroto valstīm, informēja Aizsardzības ministrija.

Tāpat pasākumā plkst.11.30 notiks Latvijas aizsardzības ministra Andra Sprūda (P), Nīderlandes aizsardzības ministra Rubena Brekelmana, Beļģijas aizsardzības ministra Teo Frankena, Ukrainas aizsardzības ministra vietnieka Valērijs Čurkina, kā arī Lielbritānijas Bruņoto spēku ministra Lūka Polarda ministru preses konference, kura būs skatāma tiešraidē "Latvijas armija" Youtube kontā.

Dronu samits būs vienas dienas pasākums, kur uz divām skatuvēm - Militārās stratēģijas un Zinātnes un inovāciju - norisināsies paneļdiskusijas starp aizsardzības industriju, politiskajiem līderiem un pētniekiem, lai veicinātu inovācijas un stiprinātu aizsardzības spējas reģionā.

Studentu komanda no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) VitaEase novembra izskaņā pārstāvēja Latviju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) organizētajā i-Days jeb inovāciju dienu Eiropas finālā, kur izcīnīja līdz šim augstāko novērtējumu – otro vietu 23 komandu konkurencē.

i-Days finālā VitaEase prezentēja ideju par sensoru, kas aprīkots ar mikroadatu un, savienojumā ar pacienta viedierīci, palīdzētu reāllaikā uzraudzīt sirdsdarbību un citus būtiskus rādītājus pēc sirds operācijām vai veselības sarežģījumiem. VitaEase komandā ir trīs RSU medicīnas studenti – Ešans Skidars (Eshaan Skidar), Kērtija Taniru (Keerthi Tanniru) un Hiba Agata Alhaja (Hiba Agata Alhaj).

Komanda savu inovāciju ceļu sāka EIT Health Latvijas i-Days hakatonā, kur vairāk nekā desmit komandu konkurencē uzvarēja, saņemot naudas balvu no hakatona atbalstītāja Roche un ceļazīmi uz i-Days finālu Parīzē. VitaEase uzsver, ka, lai gan tirgū jau ir pieejamas dažādas viedierīces veselības rādītāju uzraudzībai, šobrīd neviena nepiedāvā nepārtrauktu biomarķieru monitoringu asinīs.

Eiropai ir jāveic stratēģiskas investīcijas ne tikai finanšu, bet arī intelektuālajā un politiskajā līmenī, lai stiprinātu aizsardzības gatavību un aizsardzības rūpniecību, uzsvēra Eiropas Savienības (ES) aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus, kurš ceturtdien piedalījās drošības un ārpolitikas forumā "Rīgas konference".

Viņš skaidroja, ka viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka Eiropas lēmumus aizsardzības jomā, ir Krievijas agresijas iespējamība tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā. Viņš norādīja, ka šāds novērtējums balstās nevis politiķu vai Eiropas Komisijas, bet lielāko ES dalībvalstu izlūkdienestu vērtējumos.

Pēc ES aizsardzības un kosmosa komisāra paustā, Krievija ar savu kara ekonomiku un pieredzi Ukrainā spēj īstenot pilna mēroga karu, tādēļ Eiropai jābūt gatavai gan šāda veida agresijai, gan provokācijām, kas neiekļaujas NATO 5. pantā, tostarp ar droniem vai citām metodēm. Viņš atzīmēja, ka Eiropai ir jāreaģē dinamiski un jāmācās prognozēt apdraudējumus.

Ministrijas jau strādā pie projekta, lai Latvijas aizsardzības nozares izdevumus 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) sasniegtu vēl ātrāk, iespējams, jau šogad, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Reizē premjere norādīja, ka vēlas iesaistītajām pusēm iedot laiku martā, lai saprastu, kāds ir Eiropadomes piedāvājums, ko piedāvā Eiropas Komisija (EK).

Valdības vadītāja sacīja, ka tas varētu dot papildu iespējas, jo līdz šim tās bijušas tikai sarunas, kurās pārrunāts, ka tas varētu būt budžeta deficīts, fonds. "Ir nepieciešams sagaidīt konkrētu piedāvājumu no EK. Mēs provizoriski esam strādājuši, tāpēc, iespējams, jā, arī šogad mēs kaut ko varēsim palielināt un iet daudz straujāk," sacīja Siliņa.

Siliņa norādīja, ka plāns varētu būt gatavs marta laikā, taču tas vēl esot jāizdiskutē, kā arī jāapspriež ieceres ceļa karte.

Ministru prezidente atzīmēja, ka viņai ir svarīgi, lai Latvijā tiek tālāk attīstīta arī militārā industrija.

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rīgā norisinājās pasākums “Latvijas-Ukrainas drošības un aizsardzības industrijas sadarbības forums”, ko organizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ciešā sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pasākums kļuva par vērienīgu un nozīmīgu platformu abu valstu aizsardzības nozaru vadībai, pētniekiem un uzņēmējiem, tos pārstāvošajām biedrībām, lai praktiski veicinātu inovāciju ieviešanu un kopīgu ražošanas jaudu attīstību. Abu valstu sadarbības forumu ar svinīgām uzrunām atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, DAIF Latvija padomes loceklis Aleksandrs Orlovs, "Tech Forces in Ukraine" direktors Vadym Yunyk un LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, akcentējot nepieciešamību pāriet no militārā atbalsta uz ilgtermiņa industriālo aliansi.

Galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā Ukrainas kaujas laukā gūtā unikālā pieredze var kalpot par pamatu jaunu, pret apdraudējumiem noturīgu tehnoloģiju izstrādei. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus kopīgos konsorcijos, kas ļautu efektīvāk izmantot valsts sniegtos atbalsta mehānismus un starptautiskos finanšu instrumentus.

Deputāts Reinis Pozņaks (AS) Eiropas Parlamentā iepazīstinājis Austrumu Frontes grupas deputātus un citus politikas veidotājus ar iniciatīvu izveidot Aizsardzības, Drošības un Noturības (DSR) banku.

Tā būtu starptautiska aizdevumu institūcija, kas sniegtu ilgtermiņa aizdevumus ar zemām procentu likmēm. Banka palīdzētu finansēt svarīgas nacionālās drošības vajadzības, piemēram, bruņojuma stiprināšanu, aizsardzības modernizāciju, Ukrainas atjaunošanu un stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras atpirkšanu.

Paneļdiskusijas laikā EP deputāti, starptautiskas organizācijas, atsevišķas diplomātiskās pārstāvniecības un Eiropas Komisijas biroji tika informēti par bankas koncepciju.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja uzklausīt un diskutēt ar iniciatīvas autoru Robertu Mareju, bijušo NATO Izlūkošanas, novērošanas un izlūkošanas vadītāju, kā arī citiem augsta līmeņa ekspertiem. Viņi analizēja tiesisko ietvaru, komerciālos riskus un soļus, kas nepieciešami, lai šāda banka varētu pilnvērtīgi darboties un palīdzēt uzturēt Eiropas aizsardzības spējas.

XI Industrijas dienā NBS laikā Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) kopā ar sadarbības partneriem sveic ‘’Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balvu 2026’’ ieguvējus.

Aizsardzības un drošības industrijās 2025. gads ir bijis dinamisks virknē tautsaimniecības sektoru. Strauju attīstību turpināju dronu platformas, pretdronu sistēmas un bezpilotu sistēmām nozīmīgas komponentes. Pārdošanas apjomus kāpināja mašīnbūve, metālapstrāde un elektronikas uzņēmumi. Pieauga pieprasījums pēc inženiertehniskajiem, kiberdrošības, būvniecības un loģistkas pakalpojumiem. Īstenoti investīciju projekti ar publisko un privāto finansējumu, lai stiprinātu Latvijas bruņoto spēku kaujasspējas, notiprinātu tehnoloģisko pārākumu un eksportspēju. Virkne projektu savu briedumu sasniegs tikai pēc pāris gadiem, vienlaikus ir uzņēmumi un zinātnieki, kas sava darba augļus redz jau pašlaik. Tādēļ DAIF Latvija jau astoto gadu organizē pasākumu “Latvijas Aizsardzības un drošības industriju gada balva”, izvērtējot gada laikā nozīmīgākos sasniegumus. Šī balva ļauj saskatīt nozīmīgākos sasniegumus aizsardzības un drošības industrijā, veicina aizsardzības un iekšējās drošības nozaru attīstību un industrijas starptautisko konkurētspēju.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

SIA "Valsts aizsardzības korporācija" un Vācijas uzņēmuma "Dynamit Nobel Defence GmbH" ceturtdien parakstītais saprašanās memorands paredz prettanku mīnu ražotni Latvijā izveidot divu gadu laikā.

Pēc memoranda parakstīšanās "Valsts aizsardzības korporācijas" valdes locekle Ingrīda Ķirse sacīja, ka tagad sāksies darbs pie projekta īstenošanas - tiks apzinātas potenciālās rūpnīcas atrašanās vietas, notiks darbs pie nepieciešamo investīciju aplēses.

Tāpat Ķirse skaidroja, ka notiks darbs pie turpmākās sadarbības formas izvēles. Ķirse pieļāva, ka tas varētu būt "Valsts aizsardzības korporācijas" un "Dynamit Nobel Defence GmbH" kopuzņēmums, jo tas ļautu nākotnē ar Vācijas uzņēmumu īstenot arī citus projektus.

Ķirse sacīja, ka tāpat kā citos "Valsts aizsardzības korporācijas" projektos, arī prettanku mīnu ražotnes primārais klients būs Nacionālie bruņotie spēki (NBS), bet Ķirse uzsvēra, ka prettanku mīnu ražotnei būs arī ļoti liels eksporta potenciāls.

Valdība otrdien apstiprināja 26 282 630 eiro piešķiršanu no Aizsardzības ministrijas (AM) budžeta līdzekļiem, lai tos ieguldītu modulāro pulvera lādiņu rūpnīcas izveidē Latvijā, informēja ministrija.

Tāpat valdība nolēma noteikt nacionālo interešu objekta statusu nekustamajam īpašumam "Ziemeļnieki" Iecavā, kur plānots izveidot šo rūpnīcu.

Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ļaus efektīvāk un noteiktā termiņā izbūvēt infrastruktūru, kas nepieciešama artilērijas munīcijas modulāro pulveru lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidei jeb projekta "Rollo" īstenošanai, pauž AM. Nacionālo interešu objekta statusa noteikšana nekustamajam īpašumam ir saskaņota ar Bauskas novada pašvaldību.

Projektu "Rollo" Latvijā īsteno 2023.gada nogalē dibinātā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un tā mērķis saskaņā ar šodien lemto ir līdz 2027.gadam kopīgi ar ārvalstu partneriem izveidot ražotni. Tās izveide ir daļa no Eiropas Komisijas atbalstītā projekta. Projekts "Rollo" tiek īstenots saskaņā ar Eiropas Savienības regulu un tā mērķis ir palielināt modulāro lādiņu ražošanas jaudas Eiropā, tādējādi stiprinot valstu kopējās aizsardzības spējas.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Latvijas armijas iepirkumos līdz 2036.gadam vietējās industrijas dalību plāno palielināt līdz 30%, tiekoties ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (LDAIF) biedriem, norādījis aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Saskaņā ar ministra teikto, Aizsardzības ministrija plāno palielināt vietējās industrijas iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iepirkumos - līdz 2028.gadam tā tiks dubultota, sasniedzot 20% no iegāžu apjomam, bet līdz 2036.gadam - trīskāršota, sasniedzot 30%.

Līdz 2028.gadam plānots kāpināt arī aizsardzības nozares inovāciju attīstībai paredzēto finansējumu, sasniedzot 1,5% no aizsardzības budžeta, bet 2036.gadā tas sasniegs jau 3% no aizsardzības budžeta.

Tāpēc ministrs aicināja LDAIF biedrus aktīvi piedalīties inovāciju atbalsta pasākumos. Viņš arī piezīmēja, ka aizsardzības industrija veiks NBS apgādi ne vien miera laikā, bet arī krīzes un kara gadījumā, kam ir būtiska loma militāro piegāžu drošības risku mazināšanā.

Dzērienu ražotājas AS "Amber Latvijas balzams" akcionāru ārkārtas sapulcē šodien nolēma atbalstīt un apstiprināt tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tāpat sapulcē nolēma uzdot "Amber Latvijas balzams" valdei veikt visas nepieciešamās darbības kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai.

Jau ziņots, ka "Amber Latvijas balzams" janvāra beigās Rīgas pilsētas tiesā iesniedzis pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai.

Pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesa sākšanai "Amber Latvijas balzams" iesniedzis, lai restrukturizētu finanšu saistības. Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis ir aizsargāt uzņēmuma darbību, vienlaikus sadarbojoties ar kreditoriem ilgtspējīgas finanšu struktūras izveidei, skaidro kompānijā.

Tāpat kompānijā atzīmē, ka "Amber Latvijas balzams" tiesiskās aizsardzības procesa laikā turpinās normālu saimniecisko darbību.

Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group AB ir parakstījis līgumu par 100% kapitāldaļu iegādi Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumā SIA AMMUNITY, kļūstot par tā stratēģisko investoru.

Šis ieguldījums iezīmē būtisku pavērsienu Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmē un nostiprina reģionālās sadarbības saites drošības un aizsardzības jomā.

SIA AMMUNITY ir vienīgais mazkalibra augstas precizitātes munīcijas ražotājs Latvijā, kas kopš 2014.gada veiksmīgi darbojas aizsardzības industrijā. Stratēģiskā partnerība ar Scandinavian Astor Group AB sniegs uzņēmumam iespēju būtiski palielināt ražošanas jaudu, attīstīt tehnoloģiskās kompetences un paplašināt savu klātbūtni starptautiskajos tirgos.

SIA AMMUNITY valdes locekle Beāte Krauze-Čebotare uzsver: "Partnerība ar Scandinavian Astor Group ir nozīmīgs solis mūsu turpmākajā attīstībā. Tas ļaus mums vēl straujāk paplašināt ražošanu, investēt inovācijās un būtiski stiprināt Latvijas lomu Eiropas aizsardzības industrijā. Lepojamies, ka mūsu kompetence un kvalitāte tiek atzīta starptautiskā mērogā. Augsti novērtēju arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrijas sniegto atbalstu SIA AMMUNITY stratēģiskā investora piesaistes procesā."